Jūs skatāties 17 ziņu ierakstus laika posmā: January 2012
100. diena Alojas novada pirmklasniekiem
„Paldies, ka mācījies pazīt visus saules starus un ābeces burtus, mācījies rakstīt gaisā un ūdenī, mācījies dalīt riekstus un zīmēt ar varavīksnes krāsām, mācījies vingrot vējam uz mazā pirkstiņa, dziedāt un dejot kā odiņam, mācījies klausīties kā zāle dīgst!”, - tā runcis Rūdis teica 100.dienu pasākuma noslēgumā, kas notika 27.janvārī Alojas Ausekļa vidusskolā. Tur tikās Alojas novada mazie pirmklasnieki no Alojas, Staiceles un Ozolmuižas.
Jau otro gadu mazie ķipari satiekas kopīgā pasākumā un jauki pavada laiku, rādot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko apguvuši skolā 100.dienu laikā. Ar lielu atbildības sajūtu priekšnesumam bija gatavojušies Ozolmuižas skolēni un skolotāja Baiba Siliņa. Skolotāja Dace Priekule ar savām zinātkārajām „podziņām” bija sagatavojusi skaistu dziesmu, Alojas skolotājas Maija Bašena un Inese Viļumsone kopā ar saviem audzēkņiem priekšnesumā pauda sevi kā Latvijas, sava novada daļiņu. Savukārt Alojas Ausekļa vidusskolas 4.klases apsveikums pirmklasniekiem, kura sagatavošanā piedalījās skolotāja Sarmīte Rozīte un Anita Roļskija, izsauca skolēnu aplausus, jo zēnu iestudētais priekšnesums radīja vēlēšanos pašiem celties kājās un dejot. Dāvanā skolēni saņēma pašu gatavotus pašvērtējuma zīmulīšus, kas noderēs mācību procesā darbu izvērtēšanā.
Jauku pārsteigumu pirmklasniekiem sagādāja Valmieras reģionālās prevencijas grupas inspektores Vineta Knaģe un Dace Jukāma, brīvprātīgā Aija Ozola un patruļdienesta policijas darbinieks Dzintars Ķerpe, kas bija ieradušies uz pasākumu ar bērniem zināmiem tēliem Runci Rūdi un Bebri Bruno. Interesanti un radoši tika atkārtotas un izspēlētas skolēnu zināšanas par ceļu satiksmes drošību - par atstarotāju nepieciešamību, par luksoforu. Kopā ar Bebri Bruno un Runci Rūdi tika izdejota arī putniņdeja. Mājās braucot, pirmklasnieki varēja pie apģērba piestiprināt dāvātos atstarotājus.
Skolēniem mājās bija jāuzzīmē savs mīļākais pasaku varonis, kas tika izlikts izstādē un pēc pirmā uzdevuma, kur bija jāatpazīst pasaku un multfilmu varoņi, nobalsoja ar uzlīmēm par sev tīkamāko un mīļāko pasaku varoni.
Pasākuma sagatavošanā daudz darba ieguldīja Alojas Ausekļa vidusskolas 11.klases skolēni, kas arī aktīvi iesaistījās kopīgos uzdevumos un rūpējās, lai mazajiem pirmklasniekiem viss būtu saprotams. Runcis Rūdis (11.klases skolēns Ingmārs Kārkliņš) visu pasākuma laiku rūpējās par drošību un kārtību. Īpaši viņš sadraudzējās ar Alojas skolas pirmklasnieku Ansi Siliņu, kas no runča neatkāpās ne soli. Uzdevumi nebija grūti, bet tie mācīja skolēniem strādāt vienā komandā, mācīja sadarbības prasmes, dalīties un uzklausīt. Skolēni lika puzles, kārtoja matemātisko piramīdu, no ģeometriskām figūrām būvēja vilcienu. Bērniem ļoti patika pagatavot brillītes, uz kurām bija jāuzraksta visi iemācītie burtiņi. Sportiskās aktivitātēs skolēni piedalījās ar lielu atdevi un enerģiju. Iesaistījās arī 11.klases skolēni un skolotājas.
Pasākuma noslēgumā pēc pateicības rakstu saņemšanas un atslēgas, kura atslēdz visas gudrību lādes, skolēni baudīja svētku kliņģeri, kas simbolizēja 100.dienas skolā un iededzināja jubilejas svecīti.
Paldies Alojas Ausekļa vidusskolas 11.klases skolēniem, Alojas Ausekļa vidusskolas sākumskolas skolotājiem un skolotājai Anitai Roļskijai, Ozolmuižas pamatskolas skolotājai Baibai Siliņai, Staiceles vidusskolas skolotājai Dacei Priekulei. Ļoti liels paldies Valmieras reģionālās prevencijas darbiniekiem. Paldies direktorei par sarūpēto kliņģeri un visiem, kas ar labu vārdu un darbiem līdzēja šī pasākuma tapšanā.
Uz tikšanos 100.dienu pasākumā jau 2013.gadā.
Bilžu galerija
Inatra Vaļicka,
Alojas Ausekļa vidusskolas direktores vietniece mācību jomā, sākumskolas MK vadītāja
Ar plašu koncertprogrammu Alojas pilsētu sveica pašdarbnieki
Aizvadītajā piektdienā Alojas kultūras namā skanēja dziesmas un rībēja deju soļi. Koncertā „Diži ļaudis dzīvojiet...” kupls pulks Alojas pašdarbnieku un skolu audzēkņu sveica savu pilsētu apaļajā jubilejā. Pasākumā pārstāvētas bija dažādas paaudzes - no pavisam maziem ķipariem, kuri skatuvi iepazinuši tikai šoruden līdz pat cienījama vecuma pašdarbniekiem.
Pilsētas divdesmitgadei veltīto koncertu atklāja Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pedagogu sagatavotais sveiciens. Skolas audzēkne Terēze Vikmane izpildīja solo M. Brauna un M. Zālītes „Veltījums” (pedagoģe Anita Āriņa). Emocionālo A.Virgas „Dzimtā valoda” dziedāja mūzikas skolas koris (diriģente A.Āriņa). Skaisto pavadījumu spēlēja jaunie ģitāristi Edgars Roļskijs un Mārtiņš Elsiņš pedagoga Aleksandra Jasjukēviča vadībā. Brīnišķīgi izskanēja „Ale luja” skolas kora un pūšamo instrumentu ansambļa apvienotajā izpildījumā (pedagogs Jānis Ansons).
Turpinājumā jauktais koris „Ale” klausītājus iepriecināja ar skanīgām latviešu tautasdziesmām – „Krauklīts sēž ozolā”, „Kur tu skriesi vanadziņi” un „Es uzkāpu kalniņā”(diriģents Aivars Tomiņš, koncertmeistare Daina Mūrniece). Īpaši latvisku noskaņu radīja kora dalībnieku tērpi. Šoreiz koristi bija tērpušies tautiskās drānās.
Skanīgās balss īpašniece Violeta Birkava no pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” priecēja ar dziesmiņu „Es ar savu tikumiņu”. Pēc tam uz skatuves kāpa koncerta jaunākie dalībnieki – Alojas kultūras nama pirmsskolas bērnu vokālais ansamblis „Asniņi” pedagoģes Marutas Gaugeres vadībā. Mazie dziedātāji izpildīja divas dziesmiņas, kuras publika uzņēma ar sajūsmu.
Jaunā flautiste Keita Možvillo, kura mācās Alojas mūzikas un mākslas skolā pie skolotājas Lailas Ulmanes, spēlēja R. Rodžera skaņdarbu „Ēdelveiss”. Savu dziedāt prasmi rādīja arī Alojas Ausekļa vidusskolas 2.-5.klašu zēnu vokālais ansamblis Anitas Roļskijas vadībā. Zēni izpildīja latviešu tautasdziesmu „Rikšiem bērīt’ es palaidu” un ar R.Blaumaņa vārdiem „Cik bēdīgi tie vecāki”. Pirmsskolas bērnu deju kolektīvs „Dzīpariņš” izdejoja divas dejas – „Kur tu teci gailīti manu” un „Runcīša piparkūkas”. Mazos koncertam sagatavoja kolektīva vadītāja Lāsma Volksone. Savukārt koklētāju ansamblis no mūzikas un mākslas skolas izpildīja tautas dziesmu „Vecpilsmuižas dancis” (pedagoģe A.Viziņa). Raits deju solis padevās arī 1.-4.klašu deju kolektīvam „Resgalīši” un 7.-9. klašu dejotājiem no kolektīva „Resgaļi” (vadītāja Maija Drozda). Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Sānsolis” izdejoja divas dejas – „Visi saka” un „Kā tie puiši prūšos gāja” (vadītāja Maija Drozda). Bet senioru dāmu deju kolektīva „Rasa” dalībnieces laidās valša ritmos (vadītāja Liana Ozoliņa).
Koncerta noslēgumā jauktais koris „Ale” izpildīja patriotiskas dziesmas no komponista Zigmāra Liepiņa, Mārtiņa Brauna un Ērika Ešenvalda repertuāra. „Dziesma par Aloju” vienoja gan pašdarbniekus, gan klausītājus. Plašākas pilsētas jubilejas svinības gaidāmas 4.februārī, kad Alojas sporta halle pulcēs vairākus simtus alojiešu un pilsētas viesu, lai svinīgi godinātu ļaudis par īpašiem nopelniem pilsētas labā un ballētos līdz pirmajiem gaiļiem.
Liāna Lilenblate-Sipko
ZAAO informācija klientiem!
ZAAO aicina klientus, kuri vēl nav veikuši apmaksu par 2011.gadā saņemtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, to izdarīt līdz tuvākajai atkritumu konteinera tukšošanas reizei. Pretējā gadījumā ar februāri tiks pārtraukta pakalpojumu sniegšana līdz parādsaistību nomaksai.
ZAAO vecākā grāmatvede Ineta Unāma stāsta: „Cenšamies sazvanīt klientus, kuri pēc mūsu uzņēmuma uzskaites datiem ir parādā par 2011.gadu, un informējam viņus par to, ka atkritumi netiks izvesti, ja parāds netiks nomaksāts līdz tuvākajai atkritumu konteinera tukšošanas reizei. Jāatzīst, ka ir daļa klientu, kurus nav iespējams sazvanīt, jo tālruņu numuri ir mainīti, bet par jaunajiem numuriem klienti mūs nav informējuši.”
Informāciju par veicamajiem maksājumiem 2011.gadā, kā arī plānoto maksu par pakalpojumiem 2012.gadā, ZAAO saviem klientiem nosūtīja 2011.gada decembra mēnesī reizē ar 2012.gada atkritumu izvešanas kalendāru.
ZAAO atgādina, ka ir pieejama arī Klientu pašapkalpošanās sistēma internetā. Šajā sistēmā ZAAO klienti var aplūkot atkritumu izvešanas kalendāru, uzzināt savu norēķinu stāvokli, kā arī veikt apmaksu caur internetbankām. Klientiem, kuri saņem ZAAO ikmēneša rēķinus, izveidotajā sistēmā tos iespējams arī aplūkot un izdrukāt. Pieeja sistēmai iespējama caur uzņēmuma mājas lapu www.zaao.lv.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar ZAAO speciālistiem pa tālruni 64281250 vai nosūtot ziņu uz e-pasta adresi zaao@apollo.lv.
Puikules pamatskolā sportoja un pieminēja barikāžu 21.gadadienu
20. janvārī Puikules pamatskolas skolēni un skolotāji pie kopīgi iedegta ugunskura pieminēja barikāžu 21.gadadienu. Mūsu skolotājs un Brīvzemnieku pagasta pārvaldnieks Arvīds Bērziņš dalījās atmiņās par tā laika notikumiem.
Pēc ugunskura iedegšanas skolēni sadalījās komandās. Komandas sacentās stafetēs ar bumbu, stafetes kociņa nodošanā un komandas biedru pārnešanā. Pēc tam gājām „ieņemt” tuvējo kalniņu. Noteiktā laikā no kalniņa bija jāveic dažāda veida nobraucieni. Vēlāk komandas pēc plāna meklēja skolas parka teritorijā noslēpto mantu. Kopā ar jaunsardzes instruktoru J. Voicišu varēja mācīties siet mezglus.
Kad bijām sportojuši un kļuvuši nedaudz slapji un nosaluši, dzērām karstu tēju un ēdām medusmaizes. Paldies U. Vladimirovam par gardā našķa sagādāšanu. Pēc tam izturīgākie no līpošā sniega veidoja sniega skulptūriņas un turpināja jautroties un pikoties pie ugunskura.
G.Rudzīte, sporta skolotāja Puikules pamatskolā
Staiceles skola gatavojas 110.jubilejai
Skolas vēstures izpētes pulciņa dalībnieki (bibliotekāres Ivetas Apsītes vadībā) 2011./2012. mācību gadā rīko aktivitātes, kurās audzēkņi izzina Staiceles skolas vēsturi un notikumus agrāk.
Oktobrī pulciņa vadītāja aicināja mūs velobraucienā uz Puršēniem, lai apskatītu, kur atrodas bijusī Puršānu skola. Pa ceļam mēs apskatījām avotiņu, pagaršojām avota ūdeni, kas bija ļoti tīrs un dzidrs. Tad apciemojām Evisas Reides dzimtas mājas "Rungas", kura ir 87 gadus veca. Pēc tam aizbraucām līdz Puršānu skolai, apskatīt seno ēku gan no ārpuses, gan iekšpuses. Žēl, bet skola palēnām jau sabrūk. Interesentiem varam pateikt, ka tā atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā pie Lielpurva. Aplūkojām arī Puršēnu kājnieku tiltu. Skolotāja I.Apsīte stāstīja, ka pa to var aiziet uz viesu māju "Mačkalni" , kur dzīvo Latvijā pazīstamā un iemīļotā rakstniece, dzejniece Daina Avotiņa. Apskatījām bijušo "Dūņgravu" dzirnavu drupas, kur savu bērnību pavadījusi bijusī Staiceles skolas direktore Lūcija (Bufe) Dalka.
11. novembri mēs, vēstures izpētes pulciņa dalībnieki, gājām uz Staiceles kapiem, kur mūžīgās atdusas vietas ir mūsu bijušajiem pedagogiem. Tur apkopām kapavietu, aizdedzām svecītes piemiņai. Mājup nākot apskatījām Staiceles bijušo dzelzceļa staciju un ēku, kur agrāk Staicelē cepa maizi.
Decembra aktivitātē iepazinām Staiceles baznīcu un austuvi, kas atrodas pāri Salacai. Dievnamā mūs sagaidīja Reide Erna un pastāstīja par tās vēsturi. Ar interesi aplūkojām bijušā Staiceles skolas skolnieka, tagad izcilā gleznotāja un kultūrvēstures liecību pētnieka Kāŗļa Keres gleznas, arī burvīgo altāra gleznu. Nemaz nezinājām, cik talantīgs ir mūsu Kārļonkulis! Sveicām arī cienījamo meistaru viņa 90.jubilejā, kas bija decembrī. Ceram, ka visas Keres mūžā radītās vērtības, kas pašlaik atrodas viņam mājās, ar laiku tiks nodotas Staiceles muzejam kā ļoti nozīmīgas laikmeta liecības. Mēs apskatījām arī baznīcas ērģeles.
Tālāk vēstures izpētes pulciņa dalībnieku ceļš veda uz Staiceles austuvi pie SIA "Tīne" darbiniecēm, kur mūs laipni sagaidīja vadītāja Irēna Graviņa un interesanti izrādīja, ko un kā staicelietes auž: dažādu krāsu svītrainus brunču audumus Muhu salas tautu meitām, ņieburu un brunču audumus latviešu tautas tērpiem, krāsainus grīdas celiņus, dažādas linu sedziņas un spilvenu pārvalkus no vilnas dzijas. Austo produkciju viņas pārdod japāņiem, igauņiem, skandināviem, citur ārzemēs un, protams, interesentiem mūsu zemē. Iepazinām, kā tiek dzija sagatavota aušanai: saspolēta daudz spolītēs, ko ik dienas rūpīgi veic Staiceles skolas absolvente Sanita Temberga. Ielūkojāmies dziju noliktavā, cik daudz skaistu dzīparu gaida plauktā, lai tos ieaustu segās! Ļoti priecēja "Tīnes" suvenīri – mazas lellītes no uzkāsta vilnas auduma.
Pēc austuves iepazīšanas pulciņa dalībnieki turpināja sarunas ar Staiceles skolas absolventēm – audējām par skolas gadiem, pierakstījām Sanitas Tembergas, Ievas Apiņas (Straumes), Līgas (Straumes) Dreimanes, Dairas (Puriņas) Andersones, Ivetas (Lūses) Timermanes atmiņas.
Sabīne Nazarova (8.klase), vēstures pulciņa dalībniece
Staicelē notika pilsētas kalendāra atvēršanas svētki
Piektdien, 19. janvārī, Staiceles bibliotēkā notika pilsētas kalendāra atvēršanas svētki un muzeja "Pivālind" kalendāru kolekcijas izstādes atklāšana. Pasākumā piedalījās kalendāra sastādītāji, izstādes veidotāji un bibliotēkas apmeklētāji.
Atklāšanā muzeja vadītāja Indra Jaunzeme stāstīja par kalendāru tapšanas vēsturi, kas liecina, ka pirmie latviešu kalendāri iznāca 18. gs. vidū. Ar laiku cilvēki sastādījuši dažādu interešu kalendārus – dārzkopja, mežkopja, kolhoznieka. Darot darbus, ļaudis vadījās pēc tajos norādītajiem ieteikumiem. Kalendāra neatņemama sastāvdaļa vienmēr bijusi fotogrāfija, jo tā ir laika un mirkļa apstādināšana, norādīja I. Jaunzeme. Arī Staiceles kalendārs tika veidots, izmantojot pašu radītās fotogrāfijas. Staiceliešu vērtējumam piektdien tika nodoti 5 mazi kabatas kalendāri un sienas kalendārs ar Staiceles dabasskatiem dažādos gadalaikos.
Kalendāra bilžu un arī idejas autors ir staicelietis Einārs Bērziņš, kurš ar fotografēšanu aizrāvies kopš 2005. gada. Ierosme idejai radusies foto kursos, kas notika Staiceles bibliotēkā pagājušajā vasarā. Projektā "Photovoice stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību" piedalījās ap 15 interesentu. Bibliotēkas vadītāja un kursu organizatore Anita Strokša stāsta, ka apmācība sākusies ar fotografēšanas pamatiem un beigusies ar fotogrāfiju apstrādi. "Kursos piedalījās pat tādi cilvēki, kas nekad iepriekš bibliotēkā nebija redzēti, bet fotografēšana ļoti interesē", - atceras bibliotēkas vadītāja. Viņa ar sajūsmu vērtē E. Bērziņa aizraušanos, jo līdz ar kalendāra tapšanu, bibliotēka tikusi arī pie fototapetes nule izremontētajā lasītavā. Tagad telpas sienu rotā brīnišķīgs plūstošās Salacas skats. Pats fotogrāfiju autors gan visai kautri vērtē veikumu, sakot, ka rezultāts varējis būt labāks. E. Bērziņš atceras, ka visgrūtāk esot klājies ar 12 bilžu atlasi. Šis bijis ceturtais vai piektais salikums, līdz nonākuši pie gala varianta. Jāpiebilst gan, ka divas no kalendārā iekļautajām fotogrāfijām ir no muzeja "Pivālind " vadītājas I. Jaunzemes arhīva.
Kalendāra veidotāji sarunā vairākkārt piemin arī Staiceles vidusskolas sestklasnieku Alvi Zālamanu, kurš speciālā programmā palīdzējis kalendāru izveidot. Puisis vasarā bijis jaunākais dalībnieks kursantu vidū. Viņš atzīst, ka kalendāra salikšanai veltījis apmēram nedēļu sava laika. Jautāts, kur smēlies tik specifiskas zināšanas, viņš uzreiz piemin skolotāju Āriju Dauguli, kura Staiceles mūzikas un mākslas skolā pasniedz datorgrafiku.
"Šis ir nopietns starts mūsu nākošajiem darbiem", - viens pēc otra apstiprina kalendāra autori. "Nākamais solis būs foto biedrības dibināšana", - ir pārliecināts E. Bērziņš. Viņu iedvesmojuši darba kolēģi, kas aktīvi un ar panākumiem darbojas Salacgrīvas foto biedrībā.
Tikpat lielu interesi pasākuma apmeklētājos izraisīja arī kalendāru izstāde. Aplūkošanai bija sarūpēti dažādos laikos izdoti laika skaitītāji – no 20.gados veidotajiem līdz pat 2012. gadam. Vecākais izstādē aplūkojamais kalendārs bija izdots 1929. gadā. To un vēl citus izstādei sagādāja staicelietes Edīte Kalniņa, Iveta Apsīte un Indra Jaunzeme. Kalniņas kundze uzzinājusi par rīkoto izstādi, uzreiz ķērusies pie mājas bēniņu pārlūkošanas. Tur atradusi vairākus viņas vecāku savulaik gādātus kalendārus.
Izstāde Staiceles bibliotēkā būs skatām līdz pat janvāra beigām, bet kalendārus var iegādāties Staiceles TIC.
Liānas Lilenblates-Sipko teksts
Patiesais stāsts par "Dienvidu tiltu" Staicelē
Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Ausma Plūme informē Staiceles iedzīvotājus, kāpēc Alojas novada dome neiesniedza projekta pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta 3.2.1.2. aktivitātē “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”, kas paredzēja tilta pār Salacu rekonstrukciju.
Pilnu vēstules tekstu lasiet šeit
Alojas pilsētas bibliotēkā skatāma izstāde "Alojas pilsētai - 20"
Alojas pilsētas bibliotēkas lasītavā aplūkojama izstāde, kas veltīta pilsētas 20.gadskārtai. Izstādē izvietoti materiāli, kas vēsturiski atspoguļo LR Limbažu rajona Alojas ciemata Tautas deputātu padomes lēmumu 1991.gada 4.jūnijā par Alojas ciemata administratīvās teritorijas pārveidošanu par Alojas pilsētu. Pilsētas tiesības Alojai LR AP piešķīra 1992.gada 30.janvārī. Izstādē izvietoti materiāli par Alojas pilsētas simboliem. Alojai ir divi 1999.gadā oficiāli apstiprināti simboli – karogs un ģerbonis. Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Alojai ir arī sava dziesma - „Dziesma par Aloju”, kas sarakstīta 1974.gadā. Tās autori ir bijušais Alojas kultūras nama jauktā kora diriģents Arnis Poruks, bet teksta autore Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāja Mirdza Leimane, kura bija arī šī kora dziedātāja. Dziesma ir veltījums Alojai, tās vēsturei, dabai un cilvēkiem, kas dzīvoja, dzīvo un dzīvos Alojā.
Sarmītes Frīdenfeldes teksts, Mairitas Vītolas foto
Konkurss "Pagasta bibliotekārs - Gaismas nesējs"
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (LNB Atbalsta biedrība) jau sesto gadu izsludina konkursu „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs”.
Šogad balvas saņems bibliotekāri, kuri izveidojuši bibliotēku par sava pagasta „gaismas pili”. LNB Atbalsta biedrība aicina bibliotēku lasītājus un apmeklētājus konkursam pieteikt bibliotekārus, kuri laipni un pacietīgi konsultē apmeklētājus, organizē aktivitātes dažādu vecumu un interešu iedzīvotājiem, veido bibliotēku par radošuma centru un rūpējas par mājīgu bibliotēkas vidi, kur labprāt pulcējas un pavada brīvo laiku pagasta iedzīvotāji. No katra Latvijas reģiona – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tiks apbalvots viens bibliotekārs – Gaismas nesējs.
LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde: „Ticam, ka Latvijā ir daudz bibliotekāru – gaismas nesēju un bibliotēku, kuras dēvēt par gaismas pilīm! Aicinām lasītājus izmantot iespēju ar konkursa starpniecību pateikt paldies saviem bibliotekāriem, īpaši pagastos, kur nav citu kultūras iestāžu un bibliotēka ir kļuvusi par pagasta „sirdi”, sabiedrisko un kultūras centru, par vietu, kur mājīgā un radošā vidē pulcēties pagasta iedzīvotājiem!”
Pieteikumi konkursam nosūtāmi līdz 2012. gada 23. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai: Tērbatas ielā 75, Rīgā, LV-1001 vai uz e-pastu
Aizvadīta "Mazās balvas" 4.kārta galda tenisā
Alojas sporta hallē 14. janvārī notika Latvijas Galda tenisa federācijas 4. kārtas sacensības galda tenisā. Šoreiz sacensībās startēja 52 dalībnieki, tai skaitā arī vairāki Alojas novada sportisti. Tradicionāli sacensībās piedalās arī Igaunijas sportisti. Otro reizi šajās sacensībās piedalījās Modris Golubovs, kurš aizvadīja vairākas veiksmīgas spēles. No alojiešiem visaugstāko vietu turnīrā izcīnīja Aivars Balodis.
Sacensību 4. kārtā neiztika bez pārsteigumiem. Vīriešu konkurencē uzvarēja Jānis Svīķis, atstājot otrajā vietā Juri Siliņu un trešajā Sergeju Čugunovu. Šoreiz nestartēja Igaunijas komandas līderis Antti Luigemā. Labākais veterānu konkurencē bija Uģis Plikgalvis, jauniešiem Mārtiņš Svīķis. Sieviešu konkurencē pirmoreiz Igaunijas labāko tenisisti Gerli Valgenbergu apsteidza Daina Počāne.
Nākamās "Mazās balvas" izcīņas sacensības Alojas sporta hallē būs 10. martā, bet pirms tam 12.februārī mūsmājās notiks Latvijas komandu čempionāts galda tenisā.
Vēlam veiksmi mūsu sportistiem!
Sporta metodiķis A.Auseklis
Partiju ZZS un VL! deputātu vēstule staiceliešiem
Alojas novada deputāti no partijām "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Visu Latvijai!" informē Staiceles iedzīvotājus par lēmuma projektu, kas tika izskatīts Alojas novada domes ārkārtas sēdē 12.janvārī.
Pilns vēstules teksts pieejams šeit
Alojas pilsētas bibliotēkā aplūkojama Jura Šķepasta figūriņu izstāde
Alojas pilsētas bibliotēkas lasītavā janvārī aplūkojama novadnieka un kolekcionāra Jura Šķepasta figūriņu izstāde, kas veidota no koku zariem. Par pamatu šīm figūrām ir dabā atrastie materiāli no liepas, alkšņa, kārkla, priedes, ozola, skābarža koka zariem, kas laika gaitā dabā ir interesanti veidojušies pēc formas. Nedaudz pievienojot klāt nelielas detaļas vai veidojot iegriezumus, ir izveidojušās interesantas figūras gan cilvēku, gan dzīvnieku veidolos. Izstādei nodotās dabas materiālu figūriņas kolekcionārs ir uzkrājis un veidojis laika posmā no 1966.- 1972.gadam.
Sarmīte Frīdenfelde, Mairitas Vītolas foto
Aicina pieteikties konkursam "Dzimšanas dienas torte"
Konkursam aicināti pieteikties visi, kuri grib parādīt savu prasmi Alojas pilsētas dzimšanas dienas tortes cepšanā. Dalību konkursā var pieteikt līdz 30. janvārim Alojas kultūras namā (64031135, 29335600,alojaskulturasnams@inbox.lv). Konkursam deserta torte ar nosaukumu jāiesniedz 4. februārī no plkst. 17:00 - 18:00 Alojas sporta hallē.
Konkursa norise:
- 18:30 - 19:00 kūku skate, vērtēšana;
- 21:00 uzvarētāju apbalvošana;
- 24:00 tortes nobauda visi.
Kas vērtēs?
Tortes vērtēs visobjektīvākā un toršu jautājumā zinošākā žūrija: Alojas novada domes izpilddirektors Gundars Karlsons, Alojas novada domes izpilddirektora vietnieks Rihards Būda, SIA „Alojas komunālais dienests” valdes loceklis Arnis Pēcis.
Kas tiks vērtēts?
Tiks vērtēta tortes garša, ārējais izskats un atbilstība svētku tēmai.
Balvas
Konkursa uzvarētājs saņems DĀVANU KARTi 20 latu vērtībā. Žūrija piešķirs arī īpašas balvas par īpašu tortes formu, garnējumu un nosaukumu. Katrs dalībnieks saņems suvenīrs. Tortes cepējam ieeja sarīkojumā būs bez maksas.
Nacionālais veselības dienests informē
LR Veselības ministrijas Nacionālais veselības dienests informē, ka
- atvieglojumi pacientu iemaksas un līdzmaksājuma kompensācijā, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, no 2012. gada 1. janvāra attieksies tikai uz trūcīgām personām, kuras par tādām atzītas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet vairs neattieksies uz personām, kurām nebija trūcīgās personas statuss, bet kurām ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedza 120 Ls mēnesī vai sastādīja 120-150 Ls mēnesī. Šo divu kategoriju iedzīvotājiem izsniegtās izziņas ārstniecības iestādēs vairs nebūs jāuzrāda.
- ja pacients būs stacionēts 2011. gadā un uz stacionēšanās brīdi viņam būs izsniegta izziņa par piederību iepriekšminētajām grupām, bet pacientu izraksta no stacionārās ārstniecības iestādes 2012. gadā, tad Nacionālās veselības centrs veiks norēķinus par pacientu iemaksas kompensāciju atbilstoši normatīvos noteiktai kārtībai, kāda bija stacionēšanās brīdī.
- no 2012. gada 1. janvāra netiks kompensēti izmitināšanas izdevumi, ja pacients, saņemot ambulatoros pakalpojumus, pavadīs nakti ārstniecības iestādē. Līdz ar to arī ārstniecības iestādes par šo pakalpojumu varēs no pacientiem iekasēt maksu atbilstoši saviem maksas pakalpojumu cenrāžiem.
Valsts meža dienests informē
Valsts Meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecība informē, ka sakarā ar Valsts meža dienesta funkcionālo un strukturālo optimizāciju, ar 2012. gada 1. janvāri mainās virsmežniecību uzraugāmo teritoriju robežas un darba organizācijas kārtība. Ziemeļvidzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā turpmāk būs trīs biroji – Limbažos, Valkā un Valmierā.
Limbažu birojs – Cēsu iela 39, Limbaži, tel./fakss 64022319, e-pasts:
Valkas birojs – Raiņa iela 34, Valka, tel./fakss 64724814, e-pasts:
Valmieras birojs – Rīgas iela 40, Valmiera, tel./fakss 64223112, e-pasts:
Jebkura juridiska vai fiziska persona, meža īpašnieks neatkarīgi no juridiskās adreses vai meža īpašuma atrašanās vietas ar iesniegumiem varēs vērsties minētajos birojos vai jebkurā citā Valsts meža dienesta birojā.
Atbildes uz jautājumiem sakarā ar Valsts meža dienesta optimizāciju, kā arī par meža apsaimniekošanas, tai skaitā medību, normatīvajiem aktiem sniegs arī Ziemeļvidzemes virsmežniecības administrācijā – Valmierā, Rīgas ielā 40, 64233020, p-pasts:
Informācija pieejama www.vmd.gov.lv
Alojas novada pārraugāmo mežziņu teritorijas un kontakti
|
Alojas pilsēta un pagasts |
Andris Kārņups Inta Budava Lāsma Bitmane |
26527563 29361564 29135159 |
|
Braslavas pagasts |
Gunta Drunka |
26116569 |
|
Brīvzemnieku pagasts |
Arnolds Grebežniks |
28600037 |
|
Staiceles pilsēta |
Lāsma Bitmane |
29135159 |
|
Staiceles pagasts |
Andris Kārņups Lāsma Bitmane Vilnis Andersons |
26527563 29135159 20222807 |
Virsmežzine A.Boķe
Alojas novada vēlēšanu komisija paziņo
Alojas novada vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātus Tautas nobalsošanai var pieteikt līdz 2012. gada 20.janvārim, iesniedzot, saskaņā ar Latvijas Republikas 10.05.1995. likuma „Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums” prasībām un atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai veidlapai sagatavotos, pieteikumus Alojas novada vēlēšanu komisijai, Jūras iela 13, Aloja vai Alojas novada pārvaldēs veidlapas, kuras pieejamas www.cvk.lv
Alojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogi piedalās ESF projektā
No 2011. gada 1. septembra līdz 31. decembrim 7 Alojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogi piedalījās ESF projektā „ Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Pēc darba rezultātu izvērtēšanas un apkopojuma pedagogi iegūs atbilstošu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.