Piektdien, 19. janvārī, Staiceles bibliotēkā notika pilsētas kalendāra atvēršanas svētki un muzeja "Pivālind" kalendāru kolekcijas izstādes atklāšana. Pasākumā piedalījās kalendāra sastādītāji, izstādes veidotāji un bibliotēkas apmeklētāji.

            Atklāšanā muzeja vadītāja Indra Jaunzeme stāstīja par kalendāru tapšanas vēsturi, kas liecina, ka pirmie latviešu kalendāri iznāca 18. gs. vidū. Ar laiku cilvēki sastādījuši dažādu interešu kalendārus – dārzkopja, mežkopja, kolhoznieka. Darot darbus, ļaudis vadījās pēc tajos norādītajiem ieteikumiem. Kalendāra neatņemama sastāvdaļa vienmēr bijusi fotogrāfija, jo tā ir laika un mirkļa apstādināšana, norādīja I. Jaunzeme. Arī Staiceles kalendārs tika veidots, izmantojot pašu radītās fotogrāfijas. Staiceliešu vērtējumam piektdien tika nodoti 5 mazi kabatas kalendāri un sienas kalendārs ar Staiceles dabasskatiem dažādos gadalaikos.

Kalendāra bilžu un arī idejas autors ir staicelietis Einārs Bērziņš, kurš ar fotografēšanu aizrāvies kopš 2005. gada. Ierosme idejai radusies foto kursos, kas notika Staiceles bibliotēkā pagājušajā vasarā. Projektā "Photovoice stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību" piedalījās ap 15 interesentu. Bibliotēkas vadītāja un kursu organizatore Anita Strokša stāsta, ka apmācība sākusies ar fotografēšanas pamatiem un beigusies ar fotogrāfiju apstrādi. "Kursos piedalījās pat tādi cilvēki, kas nekad iepriekš bibliotēkā nebija redzēti, bet fotografēšana ļoti interesē", - atceras bibliotēkas vadītāja. Viņa ar sajūsmu vērtē E. Bērziņa aizraušanos, jo līdz ar kalendāra tapšanu, bibliotēka tikusi arī pie fototapetes nule izremontētajā lasītavā. Tagad telpas sienu rotā brīnišķīgs plūstošās Salacas skats. Pats fotogrāfiju autors gan visai kautri vērtē veikumu, sakot, ka rezultāts varējis būt labāks. E. Bērziņš atceras, ka visgrūtāk esot klājies ar 12 bilžu atlasi. Šis bijis ceturtais vai piektais salikums, līdz nonākuši pie gala varianta. Jāpiebilst gan, ka divas no kalendārā iekļautajām fotogrāfijām ir no muzeja "Pivālind " vadītājas I. Jaunzemes arhīva.

Kalendāra veidotāji sarunā vairākkārt piemin arī Staiceles vidusskolas sestklasnieku Alvi Zālamanu, kurš speciālā programmā palīdzējis kalendāru izveidot. Puisis vasarā bijis jaunākais dalībnieks kursantu vidū. Viņš atzīst, ka kalendāra salikšanai veltījis apmēram nedēļu sava laika. Jautāts, kur smēlies tik specifiskas zināšanas, viņš uzreiz piemin skolotāju Āriju Dauguli, kura Staiceles mūzikas un mākslas skolā pasniedz datorgrafiku.

"Šis ir nopietns starts mūsu nākošajiem darbiem", - viens pēc otra apstiprina kalendāra autori. "Nākamais solis būs foto biedrības dibināšana", - ir pārliecināts E. Bērziņš. Viņu iedvesmojuši darba kolēģi, kas aktīvi un ar panākumiem darbojas Salacgrīvas foto biedrībā.

Tikpat lielu interesi pasākuma apmeklētājos izraisīja arī kalendāru izstāde. Aplūkošanai bija sarūpēti dažādos laikos izdoti laika skaitītāji – no 20.gados veidotajiem līdz pat 2012. gadam. Vecākais izstādē aplūkojamais kalendārs bija izdots 1929. gadā. To un vēl citus izstādei sagādāja staicelietes Edīte Kalniņa, Iveta Apsīte un Indra Jaunzeme. Kalniņas kundze uzzinājusi par rīkoto izstādi, uzreiz ķērusies pie mājas bēniņu pārlūkošanas. Tur atradusi vairākus viņas vecāku savulaik gādātus kalendārus.

Izstāde Staiceles bibliotēkā būs skatām līdz pat janvāra beigām, bet kalendārus var iegādāties Staiceles TIC.

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts