Lai tiktos ar staiceliešiem un diskutētu par atdalīšanos no Alojas novada, otrdien novadu apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš un Pašvaldību attīstības departamenta vecākā eksperte Veronika Jurča. Dienas pirmajā pusē VARAM pārstāvji apmeklēja Brīvzemnieku un Braslavas pagastu, tikās ar pārvalžu vadītajiem, apmeklēja Ozolmuižu, viesojās pansionātā „Urga”, Vilzēnu tautas namā, iepazinās ar situāciju PII „Auseklītis” Vilzēnu filiālē un Vilzēnu bibliotēkā. Pa ceļam uz Staiceli, ministrijas pārstāvji aplūkoja Alojas sporta halli. Staicelē viņiem pievienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem un deputātiem Dienas aprūpes centrā, delegācija viesojās Staiceles mūzikas un mākslas skolā, Lībiešu muzejā „Pivālind”, Audēju namiņā un pilsētas bibliotēkā.

            Uz tikšanos Dienas aprūpes centrā bija ieradušies pāris desmitu iedzīvotāju, iestāžu vadītāji un novada domes deputāti. Staiceles pārvaldes vadītāja Ausma Plūme pastāstīja par situāciju, kas izveidojusies Staicelē un novadā. Viņas ziņojums lika saprast, ka staiceliešu ierosinājumi infrastruktūras attīstībai netiek sadzirdēti, ir kavēta saimnieciskā attīstība, tāpēc Staicele vēlas saimniekot atsevišķi. Diskusijā starp opozīcijas deputātiem un staiceliešiem iesaistījās vien daži aktīvisti, kas pauda kopējo iedzīvotāju viedokli. Agris Rubenis savā runā atgādināja par laiku, kad sākās administratīvi teritoriālā reforma, kādi bija varianti novadu sadalē. Viņš arī norādīja uz Staiceles un Alojas atšķirīgajām nākotnes prioritātēm. Deputāte Anita Strokša pievienojās teiktajam un atgādināja, ka Staicele toreiz Alojas novadam tika pievienota piespiedu kārtā. Par Staiceles lielāko investoru – Latvijas Futbola federāciju - tika runāts vairākkārt. Pozīcijas deputāts un SIA „Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centra „Staicele”” izpilddirektors Jānis Bakmanis prezentēja vērienīgo futbola projektu, kas paredz izveidot 9 futbola laukumus, halli, peldbaseinu, stārķu pili – putnu dārzu, sociālo centru, traktieri, viesnīcu, slēpotāju kalnu. Tas paredz arī labiekārtot un paplašināt jau esošo vasaras kafejnīcu, izbūvēt ģērbtuves un skatītāju tribīnes pie lielā futbola laukuma. J. Bakmanis norādīja, ka līdz ar šo objektu tapšanu, staicelieši iegūs aptuveni 70 jaunu darba vietu. Viņš uzsvēra, ka viens no atdalīšanās iemesliem ir šis projekts, jo novads patreiz nav gatavs vērienīgā projekta realizācijai. Viņaprāt, tik lielu investoru nedrīkst pazaudēt, citādi gadiem veidotais darbs un Staiceles nākotne būs apdraudēta.

            Tikšanās laikā vairākkārt izskanēja pārmetumi opozīcijas deputātiem par to, ka viņi rosinājuši slēgt Staicelē esošās iestādes, ko ZZS un VL! deputāti kategoriski noraidīja. Deputāts V.Bārda norādīja uz to, ka rūpējas par visiem iedzīvotājiem novadā vienlīdzīgi, par piemēru minot, sanitārā mezgla sakārtošanu pirmsskolas iestādē un, prasot, līdzekļu piešķiršanu Staiceles vidusskolas sporta zāles remontam.

            Iedzīvotāji uzdeva jautājumus arī S. Dolgopolovam, lai uzzinātu viņa domas par atdalīšanos. Saeimas deputāts gan garās sarunās neielaidās, bet norādīja uz to, ka investoru un futbola projektu nevajadzētu noraidīt, jo tā ir lieliska izdevība mazpilsētai attīstīties. Savukārt atdalīties no novada viņš neieteica, bet rosināja meklēt kompromisus un izvērtēt novada nākotnes mērķus.

            Atnācējos skaidrību atdalīšanās jautājumā neieviesa arī ministrijas pārstāvji. A. Draudiņš aicināja meklēt kopīgu valodu deputātu starpā, izvērtēt šķelšanās iemeslu pamatotību un nepieņemt emocionālus lēmumus. Noslēgumā pašvaldību eksperte V. Jurča atzinīgi novērtēja novadā redzēto un norādīja, ka Alojas novadu var likt par piemēru citām šāda mēroga pašvaldībām. Viņasprāt, novadam ir labi izstrādāta pārvaldes un budžeta struktūra. Arī pagastu pārvaldēs negatīvas atsauksmes viņa nesadzirdēja, uz ko norāda dažādu projektu realizācija un darbs pie novada attīstības. Staicelieši nebūt nav mierā ar dzirdēto un sola cīņu par atdalīšanos no Alojas novada turpināt.

Liāna Lilenblate-Sipko