Pagājuši divi gadu desmiti kopš vēsturiskā 1992. gada – nozīmīgākā un izšķirošākā Latvijas un arī Staiceles vēsturē. Aizvadītajā sestdienā Staiceles kultūras namā staicelieši un viņu viesi vēlreiz izdzīvoja pilsētas divdesmitgades nozīmīgākos mirkļus. Svinīgajā sarīkojumā ar krāšņiem priekšnesumiem piedalījās kupls pulks bijušo un esošo staiceliešu – pašdarbnieku.

         Par īpašu ieguldījumu pilsētas veidošanā ar Goda zīmi – pilsētas atslēgu - apbalvoja 39 personas. Tā tika atzīmēta viņu ilgstošā, panākumiem bagātā un radošā darbība, Staiceles vārda popularizēšana Latvijā un pasaulē, kā arī atsevišķu darbu radīšana, kam ir ilglaicīga un paliekoša nozīme Staiceles attīstībā.

            Kā pirmos vakara vadītāji Vineta Dance un Jānis Bakmanis aicināja atcerēties 22 Staiceles pilsētciema tautas deputātu padomes 19. sasaukuma deputātus, kuri pirms 20 gadiem pieņēma lēmumu Staicelei piešķirt pilsētas statusu. J. Bakmanis viņus raksturoja kā pārgalvīgākos pagājušā gadsimta deputātus, jo līdz ar viņu drosmīgo balsojumu sākās pilsētas attīstība. Ar Goda zīmi apbalvoja: Jāni Bakmani, Arvīgu Krogzemu, Emīliju Smiļģi, Viju Kruju, Edvīnu Rumbu, Pēteri Ieviņu, Sandu Bērziņu, Ilgvāru Kubuliņu, Dailu Graviņu, Ainu Rubeni, Egonu Kaļiņinu, Eināru Bērziņu, Aldu Grāveri, Antru Rudzīti, Ļubovu Smirnovu, Alfrēdu Rudzīti, Andri Krūzīti, Fēliksu Nikmani, Induli Graviņu, Intu Smiļģi, Aldi Jansonu un Edgaru Straumi (miris) - Goda zīmi saņēma dēls.

           Goda zīmi par izcilu darbu ar paliekošu nozīmi saņēma:

Ārija Bakmane - par lībiešu muzeja, mūzikas un mākslas skolas un interešu izglītības centra "Krustpunkti" izveidošanu, par mecenātismu Staiceles sporta deju tradīciju radīšanā, deju grupas "Vecmāmiņu aerobika"  vadīšanu, saksofonu festivāla "Spožā nots" organizēšanu un Staiceles tradīciju veidošanu ar paliekošu nozīmi un vērtību;

Ēriks Škapars – par finanšu līdzekļu piesaisti interneta ēkas un lībiešu piemiņas vietas izveidošanā;

Alberts Krūmiņš – par finanšu līdzekļu piesaisti sociālā centra izveidē un austuves namiņa rekonstrukcijā;

Inta Jurka – par Staiceles himnas vārdu un mūzikas radīšanu;

Ainārs Kalnbērzs – par Staiceles pilsētas pirmā ģerboņa radīšanu;

Aina Berga – par pensionāru organizācijas darbības popularizēšanu Latvijā sadarbībā ar Līvānu nevalstisko organizāciju "Baltā māja" un Staiceles pagasta lauku sētu apzināšanu, aprakstu apkopošanu un popularizēšanu;

Anita Strokša – par Staiceles pilsētas bibliotēkas attīstību, pārveidojot to par kultūras un informatīvo centru;

Digna Čuikova – par Tūrisma un informācijas centra izveidošanu un noformēšanu;

Linda Štelce un Edgars Tenisons – par pozitīvu attieksmi un ieguldījumu Staiceles pilsētas kultūras dzīvē un Staiceles vārda popularizēšanu;

Druvis Skulte – par mecenātismu darba terapijas un rehabilitācijas centra "Vīķi"  izveidē, uzdāvinot pašvaldībai mājas "Veckabi", un par palīdzību ēkas Lielā ielā 36 nodošanu pašvaldībai;

Sandris Kalniņš – par uzņēmuma "Marko K " izveidošanu un mecenātismu Staiceles pilsētas attīstībā;

Aigars Meisters – par Staiceles pilsētas pasākumu muzikālo un skatuvisko noformējumu, par tehnisko darbu Staiceles avīzes "Kastanis" un pilsētas tēla veidošanā, kā arī pilsētas iestāžu informatizācijas izveidošanā un uzturēšanā;

Oskars Strokšs – par mecenātismu Staiceles kultūras pasākumu organizēšanā un atbalstīšanā 10 gadu garumā.

      Goda zīmi par mūža ieguldījumu Staiceles pilsētas labā pasniedza trim staiceliešiem:

Dzidrai Rocei – par Staiceles kultūras tradīciju stiprināšanu un jaunās paaudzes muzikālo izglītošanu, vadot zēnu vokālo ansambli un ansambli "Dziesmu draugi";

Andrejam Krūmiņam – par Staiceles futbola laukumu izveidošanu un jauno futbolistu brīvprātīgu apmācīšanu;

Kārlim Kerem – par aktīvu darbību baznīcas draudzē un ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanā, saglabāšanā un materiālu apkopošanā.

          Pārlapojot Staiceles vēstures atmiņas, tika pieminēti arī Staicelei nozīmīgākie notikumi, populārākie cilvēki un dažādu sasaukumu deputāti. Simbolisku lielo pilsētas atslēgu Staiceles pārvaldes vadītājai Ausmai Plūmei pasniedza topošie sporta deju dejotāji – piecgadnieki – Kendija un Ruslans, lai savā pilsētā ikviens justos drošs un pasargāts. Katram viesim tika dota iespēja iekārt zarā balonu ar labām domām, kas simbolizēja ziedošo pilsētas koku – kastaņu.

            Sarīkojuma svinīgā daļa noslēdzās ar krāšņu uguņošanu pilsētas centrā un svecīšu iededzināšanu svētku tortē, bet dejas, atkalredzēšanās prieks un atmiņu kamoliņi raisījās līdz pat rīta gaismai.

Bilžu galerija

Liāna Lilenblate-Sipko

Indras Jaunzemes un Māras Strokšas foto