•  mg 0086 1
    • 18 1
    • ungurpils ezers asais
    • no torna
    •  mg 0195 1
    • staicele tilts
    • starki
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Otrdiena, 2014. gada 2. septembris

Skatīt pēc


Kategorijas

NVO


Jūs skatāties 41 ziņu ierakstus kategorijā Alojas pilsētas bibliotēka , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Tikšanās ar mākslinieci un grāmatu autori Indru Sproģi

    • sam 0328 1024x768

28. maija pēcpusdienā Alojas Ausekļa vidusskolas sākumskolas zāle uz krietnu brīdi tika pārvērsta par radošo darbnīcu, kuru vadīja māksliniece Indra Sproģe. Mākslinieci 1.- 4.klašu skolēni sagaidīja ar skanīgu  dziesmu, kopīgi nodziedot dziesmu par alfabētu no Indras Sproģes grāmatas “Joka pēc alfabēts”. Autore un māksliniece ir radījusi trīs interesantas grāmatiņas “Joka pēc alfabēts”, “Miljons” un “Māci mani Degunlāci”.

Grāmatā “Joka pēc alfabēts” ir ne tikai joka pēc radušies alfabēta teikumi, bet arī draiskas ilustrācijas un mīļas pasaciņas par to, kāpēc ābols cepa bumbiera čības, kā ērglim veicās ar gliemežu ģimenes fotografēšanu, kā cits citam palīdzēja dažādi dzīvnieki un pat helikopters. Grāmata “Miljons” no 300 vārdiem un 300 bildēm piedāvā izveidot miljons teikumu un miljons dīvainu personāžu.

Grāmatā “Māci mani Degunlāci” Degunlācis parāda, kā reizinātājus asociēt ar bērniem pazīstamiem un tuviem tēliem no pasaku pasaules, ikdienas un dabas pasaules kā, piemēram, septiņiem rūķīšiem, deviņgalvu pūķīšiem, piecstaru zvaigznēm, pieclatniekiem, astoņkājiem, skudrām, vaboli ar sešām kājām, divausainu zaķi, astoņām Saules sistēmas planētām, sešiem kontinentiem, trīspirkstu sliņķi, dievieti ar astoņām rokām, sešu suņu pajūgu u. tml.

Turpinājumā māksliniece uzaicināja skolēnus izveidot pašiem savu - Alojas alfabētu. Izrādās, ka ar alfabēta burtiem var ļoti labi spēlēties. Katram alfabēta burtam tika veltīts vārds, līdz izveidojās interesants stāsts. Tālāk sekoja dalīšanās komandās, izvirzot komandas kapteiņus. Arī kapteiņiem tika savi uzdevumi no alfabēta, reizrēķina, saskaitīšanas, atņemšanas, līdz izvirzījās ātrākie pareizo atbilžu atbildētāji. Tad arī katram kapteinim bijā jāizvēlas pa Alojas alfabēta stāsta rindai, piemēram, saule šuj tērpu upei… Tālāk sekoja radošā darbošanās, katra grupa veidoja savu stāsta scenāriju un zīmēja kadrējumus. Māksliniecei vadīt radošo procesu palīdzēja arī vizuālās mākslas skolotāja Inatra Vaļicka. Kad komanda radošo darbu bija paveikusi, notika stāsta un zīmējumu prezentācija.

Pēc šāda paša scenārija radoši darbojās arī 5.- 6.klašu skolēni, izveidojot un prezentējot savu Alojas alfabētu.

Tikšanās noritēja ar VKKF finansiālu atbalstu projektā „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 2.kārta”.

Galerija

Teksts un foto: Sarmīte Frīdenfelde


PII “Auseklītis” audzēkņi izzināja, kā uzcelta baznīca Alojā

    • sam 0302

UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” 2014.gada aktivitāšu un Alojas 565.jubilejas gada ietvaros, kopā ar PII „Auseklītis” vecākās grupas „Mārītes” audzēkņiem 20.maijā turpinājām jau iepriekš iesākto stāstu par Alojas izcelšanos. Šoreiz bērni ieklausījās teikās un nostāstos gan par baznīcas uzcelšanu Alojā,  gan par to, kāpēc baznīcas tornī ir krusts, nevis gailis. Bērni ar interesi ieklausījās jaunrades pasakas “Pasaka par baznīcu” lasījumā, kura stāsta kā Alojā uzcelta baznīca.       

Pasākums noslēdzās ar kopīgu ekskursiju uz Alojas evaņģēliski luterisko baznīcu, klātienē aplūkojot kā baznīca izskatās gan no ārpuses, gan iekšpuses.

Ziņas par pašu pirmo celto Alojas baznīcu nav, taču vēstures avotos ir atrodamas ziņas, ka apmēram pirms 390 gadiem Alojā ir bijusi ar salmiem klāta koka baznīca. Apmēram pirms 320 gadiem Alojas baznīca atrasta tik bēdīgā stāvoklī, ka vairāk līdzinājusies kūtij, nekā baznīcai, tāpēc bija nepieciešams to atjaunot.     

250 gadu atpakaļ, 24.maija vakarā, stundu pirms pusnakts, koka baznīcas tornī, kurš atradies līdzās baznīcai, iespēris zibens un baznīcas koka daļas nodega, mazāk bija cietusi no laukakmeņiem mūrētā altāra telpa. Tagadējā Alojas evaņģēliski luteriskā baznīca pēc skaita ir ceturtā. Iepriekšējās trīs baznīcas atradušās šajā pašā vietā. Pēdējā baznīca ir sākta celt 245 gadus atpakaļ, pēc pieciem būvēšanas gadiem baznīca tika iesvētīta un skatāma pašreizējā veidolā.

Nākamajā tikšanās reizē rudens pusē, turpinot izzināt Alojas vietas izcelšanos, kopīgi iepazīsim nostāstus un teikas, kā radušās Ungurpils ezera peldošās salas.

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola, Sarmīte Frīdenfelde


Alojā skolēni tikās ar rakstnieku Valdi Rūmnieku

    • sam 0129
    • sam 0134
    • sam 0133
    • sam 0135
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

3. aprīlī Alojas Ausekļa vidusskolā ar 5.-8.klašu skolēniem tikās rakstnieks, dramaturgs, literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks. Autors raksta prozu un dzejoļus dažādu vecumu bērniem, lugas, fantāziju stāstus pusaudžiem, vēsturiskus romānus un monogrāfijas. Kā jautru sveicienu rakstniekam un arī visiem klātesošajiem, skolas teātra pulciņa dalībnieces, astotklasnieces Nikola Letīcija, Elēna, Anta un 8. klases skolnieks Klāvs, atraktīvi norunāja Pasaku par bebriem no krājuma „Murjāņu pasakas”.

Autors savu stāstījumu iesāka ar fragmenta lasījumu no jaunākās grāmatas „Madaras lādīte”. Šī grāmata turpina un noslēdz darbos „Atnācēji” un „Atnācēju noslēpumi” aizsākto spraigo notikumu ķēdi. Autors apstiprināja, ka šo sēriju pusaudžiem tālāk gan neturpinās. Autoram nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kurus uzdeva gan skolotājas Līga Gūtmane un Ilona Vītola, gan klātesošie skolēni. Uz jautājumu, kāpēc un kad autors ir sācis rakstīt pasakas, sekoja jautra atbilde, ka jau no sešu gadu vecuma. Neprotot vēl šajā vecumā pat lāgā rakstīt, taču uz vecākiem piederošās rakstāmmašīnas burtus ir labi mācējis atrast un tos sarindot. Tādējādi ir radušās vairākas diezgan nesakarīgas pasakas, atsmēja autors. Tā īsti rakstīšanu ir sācis 16 gadu vecumā. Tā arī likumsakarīgi sekojušas studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Uz jautājumu, kādi priekšmeti skolā vislabāk padevušies, sekoja atbilde, ka visi, izņemot zīmēšanu. Taču pašam nepavisam neprotot zīmēt, sadarbībā ar savu grāmatu ilustratoriem, reizēm gan mēdzot būt dikti liels ilustrāciju kritizētājs. Uz jautājumu, kuras grāmatas ir autoram vismīļākās, sekoja atbilde, ka Enidas Blaitonas „Slavenais pīlēns Tims”, Aleksandra Čaka „Mūžības skartie” un Mihaila Bulgakova „Meistars un Margarita”.

Tikšanās noslēgumā autors nolasīja vienu bezgala uzjautrinošu Pasaku par ļenkuriņu no visjaunākā pasaku krājuma, kas vēl ir tapšanas stadijā „Ziemassvētku karbonāde ar komatiem”. Tikšanās noritēja ar VKKF finansiālu atbalstu projektā „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 2.kārta”.


Teksts un foto: Sarmīte Frīdenfelde


PII „Auseklītis” audzēkņi iepazina pasakas, kas pierakstītas Alojā

    • untitled attachment 00048

UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” 2014.gada aktivitāšu ietvaros un par godu Alojas 565.jubilejai, kopš Alojas vārds pirmoreiz ir minētas vēstures avotos, kopā ar PII „Auseklītis” vecākās grupas „Mārītes” audzēkņiem turpinājām iepriekš iesākto stāstu par Alojas izcelšanos.

Vispirms kopīgi atcerējāmies iepriekšējā tikšanās reizē stāstīto teiku par Alojas vietas un nosaukuma izcelšanos, bērni ar interesi atkal aplūkoja attēlus, kuros redzams, kā Aloja izskatījās vairāk kā 100 gadus atpakaļ.

Turpinājumā bērni ieklausījās pasakas „Tā nu tas bija…” lasījumā. Šo jaunrades pasaku 1998.gadā uzrakstījuši Alojas Ausekļa vidusskolas 11.klases skolēni un arī šī pasaka stāsta par Alojas vietas un nosaukuma izcelšanos.

Izlasījām Alojā pierakstītu teiku „Kā putni radušies”. Šo teiku ap 1926.gadu ir pierakstījis Bērziņu Jānis no Alojas.

Agrākos laikos dievs ar velnu dzīvojuši ļoti draudzīgi, vēl velns nav bijis apgrēkojies. Tā nu viņi dzīvojuši un dzīvojuši, bet kādu dienu velns briesmīgi saskaities uz dievu, spļāvis dievam taisni acīs. Bet dievs izmanījies un spļāviens aizgājis garām. Velns spļāvis otrreiz, dievs saskaities par tādu velna rīcību un teicis: „kaut tavi spļaudekļi pārvērstos par putniem!” No tā brīža velns putnus vien spļāvis, bijuši lielāki un mazāki putni, kā jau velna spļaudekļu pikas.

Bērniem šo teiku noklausoties gan bija savs viedoklis par to, kā rodas putni, taču beigu beigās piekrita, ka teika ir gluži tā pati pasaka un tā notikumi varētu risināties.

Stāstu pasākumu pabeidzām ar atraktīvu mīklu minēšanu, ar mīklām, kas pierakstītas Alojā. Piemēram, kas tas ir, nav koks, bet ar lapām, nav drēbe, bet sasiets, nav cilvēks, bet pastāsta? (grāmata). Līks kā loks, nav loks, zied kā puķe, nav puķe? (varavīksne). Mazs, mazs vīriņš, deviņas ādiņas, kas viņu izģērbs, tas gauži raudās? (sīpols). Maza, maza meitiņa sēd ceļa malā, kas iet garām, tam dod kukuli? (dadzis).

Nākamajā tikšanās reizē, turpinot izzināt Alojas vietas izcelšanos, kopīgi iepazīsim nostāstus un teikas, kā Alojā ir uzcelta baznīca.

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


E-prasmju nedēļa Alojas pilsētas bibliotēkā

    • e iespejas

No 24.- 28.martam Alojas pilsētas bibliotēka aicināja apmeklētājus iesaistīties e-prasmju nedēļas pasākumos. Jau piekto reizi Latvijā noritēja „E-prasmju nedēļa”. Ikviens bibliotēkas apmeklētājs šajā nedēļā piereģistrējās kā e-prasmju nedēļas dalībnieks, novērtējot savas prasmes datora un interneta lietošanā.

24. martā bibliotēkas apmeklētāji varēja no plkst.11.30-13.00 vērot tiešraidi un ieklausīties e-prasmju nedēļas atklāšanas pasākumā, no plkst.14.00-16.00 ieklausīties stāstā par kultūras e-vides pakalpojumiem un aktivitātēm tiešraides pasākumā „Kultūra e-vidē”.

Visas nedēļas garumā bibliotēka piedāvāja:

  • pārbaudīt savas zināšanas un prasmes IKT drošībā, izmantojot e-Guardian drošības prasmju barometru;
  • jauniešiem aizpildīt zināšanu testu „Es-elektroniskā vidē”;
  • konsultācijas „e-resursi un to pieejamība bibliotēkā”;
  • piedalīties konkursā „Atklāj monētu noslēpumus Lursoft laikrakstu bibliotēkā”

27. martā PII „Auseklītis” vecākās grupas „Mārītes” 22 audzēkņi vēlējās veikt savu pirmo klikšķi – darbojoties interneta lapā www.kidi.lv. Vispirms gan visi bērni, kā arī abas skolotājas Inguna un Ineta piereģistrējās bibliotēkas datoros kā e-prasmju nedēļas dalībnieki.

Kidi.lv ir interneta lapa pirmsskolas vecuma bērniem, kas ir nekomerciāls Ančupānu ģimenes projekts. Interneta lapā izvēlējāmies spēli „Mēness pulkstenis”, ar interaktīvās tāfeles un pildspalvas (kas veic datorpeles funkciju) palīdzību bērni palīdzēja salabot pulksteni īstam seno laiku burvim, kas ir tikpat vecs kā pats mēness, ja ne vēl dažas dienas vecāks. Pēc kopīgā atraktīvā darba bērni vēlējās noskatīties animācijas filmiņu „Kraukšķītis”, pieminot izcilo bērnu rakstnieci un mākslinieci Margaritu Stārasti.

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde   

Foto: Mairita Vītola


Bibliotēkas aicina balsot par "Latvijas gada monētu 2013"

    • monetu dienas

No 11. marta līdz 31. martam Latvijas publiskajās bibliotēkās norisināsies ikgadējās Monētu dienas. Šī gada Monētu dienu programma ietver vairākas aktivitātes. 

Lai noskaidrotu, kā jubilejas un piemiņas monētas vērtē sabiedrība, aicinām izteikt viedokli par to, kura no aizvadītā gadā tapušajām monētām Jums ir vistīkamākā. Piedalies Latvijas Bankas aptaujā par “Latvijas gada monētu 2013″. Balsojums, kas veikts no bibliotēkām (bibliotēku IP adresēm) tiks ņemts vērā, nosakot bibliotēku apmeklētājiem mīļāko monētu (aptaujas anketu skatīt šajā saitē!).

Monētu dienas bibliotēkās ir Latvijas Bankas, SIA Lursoft un publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” kopīgs projekts, tāpēc kopā ar Lursoft tapis virtuāls konkurss bibliotēku lietotājiem – „Atklāj monētu noslēpumus Lursoft laikrakstu bibliotēkā!”. Konkursā par balvām – Latvijas Bankas 2013.gada kolekcijas monētām – var cīnīties individuālie dalībnieki, kā arī tiks noteiktas aktīvākās bibliotēkas, kas saņems balvas no SIA Lursoft. Sīkāka informācija tīmekļa vietnes NEWS.lv sadaļā KONKURSS: http://news.lv/konkurss.

Balsojumu par skaistāko gada monētu 2013 un Lursoft konkursu piedāvā visas Alojas novada bibliotēkas.


 


 


PII „Auseklītis” audzēkņi iepazinās ar M.Stārastes grāmatām

    • 4 1

4. martā Alojas pilsētas bibliotēku apmeklēja PII „Auseklītis” vecākās grupas „Mārītes” audzēkņi ar skolotājām Ingunu un Inetu. Apmeklējuma mērķis bija klātienē aplūkot rakstnieces un mākslinieces Margaritas Stārastes grāmatas, uzzināt par rakstnieces dzīvesgājumu, nedaudz pašiem iejusties mākslinieku lomā un kopīgi noskatīties animācijas filmiņu „Zīļuks”.

Bērnu grāmatu rakstniece un māksliniece Margarita Stāraste nodzīvoja bezgala garu un krāsainu mūžu, kā māksliniece pati izteikusies: „mūžs nostaigāts kā pasakā!”.

Mēnesi atpakaļ, 2.februārī māksliniece sagaidīja savu 100.dzimšanas dienu, taču divas nedēļas vēlāk (18.02) mākslinieces sirds apstājās uz mūžu, un viņas pasaku mežs apklusa.

Savā garajā mūžā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītās grāmatas – pasakas, tēlojumus, dzejoļus, tautasdziesmas.

Mākslinieces ilustrētās grāmatiņas nepavisam neieguļas bibliotēku grāmatu plauktos, bet tiek lasītas un pārlasītas. Ar viņas pasakām un pasaku tēliem – Zīļuku, piparkūku vīriņu – Kraukšķīti, zinātkārajām meitenēm Ieviņu un Tinci, ir kopā izaugušas veselas paaudzes.

Kad māksliniecei radās zīmēšanas prieks? Mazā meitene Margarita zīmēt sāka pavisam maza būdama. Mazā Margarita vēl nemaz nemācēja staigāt, kad tētis jau deva rokās krāsu zīmuļus. Margaritai bērnībā nepirka rotaļlietas, bet vienmēr apgādāja ar papīru, ar krāsām, ar zīmuļiem. Tētim patika kā Margarita zīmēja un viņa sapnis bija, lai izaugdama un izskolodamās Mākslas akadēmijā pie ainavista Vilhelma Purvīša, Margarita kļūtu par dabasskatu gleznotāju.

Savukārt rakstniecībai Margaritu pievērsa viņas vecmāmiņa, ļaujot iemīlēt pasakas, teikas un tautasdziesmas. Vecmāmiņa sēdēja un adīja, rokas kustējās, un stāstītās pasakas tinās krāsainā kamolā.

Ejot skolā Margaritas stiprā puse bija zīmēšana, literatūra, taču galīgi nepadevās matemātika. Meitenei nepavisam nepatika un likās ļoti garlaicīgi katrā burtnīcas rūtiņā kārtīgi rakstīt ciparus un skaitīt, kas tur kopā sanāks. Meitene centās atdzīvināt skaitļus, piemēram, piezīmēja astoņniekam podziņas uz vēdera vai vieniniekam rociņas un kājiņas, lai tas varētu izrāpties no savas rūtiņas sprosta. Uzsākot skolas gaitas Margaritai nepatika arī burtu mācīšanās, jo ābece bija tāda pelēka, ar pelēkiem zīmējumiem, garlaicīga un Margarita domāja, ka ābecei taču gan ir jābūt pavisam citādai – krāšņai, iespaidīgai, lai katrs burts uzreiz iespiestos atmiņā. Pagāja daudzi gadi, kad beidzot Margaritai radās Burtu meitiņas ābece, kur katram burtam ir sava pasaka.

Kā iesākās pasaku sacerēšana? Toreiz viņa vēl bija maza, tikko burtus mācījās kopā salikt. Margarita nevarēja samierināties, ka ir ļoti skaista pasaka, bet pēkšņi beidzas. Gribējās taču zināt, kas tur tālāk varētu notikt. Margarita zīmēja bildes, kurās varoņi turpināja darboties. Taču izaugot lielai, līdztekus studijām Mākslas akadēmijā, un arī pēc tās beigšanas Margarita ir allaž kavējusies pasaku pasaulē, sākusi tās sacerēt un ilustrēt pati.

Ar mākslinieces pasakām un viņas pasaku tēliem – ar runājošiem kokiem un dzīvniekiem, ar smaidošajām puķēm un sauli mākoņmaliņā, ikviens mazais lasītājs ir sācis un mācījies izprast dabu un dabas parādības, kokus, augus, mājdzīvniekus, zvērus un kukaiņus, iemācījies atšķirt labo no ļaunā, attīstījis tādas rakstura īpašības kā godīgums, taisnīgums un neatlaidība iecerēto nodomu sasniegšanā, uzņēmība un izpalīdzība. Mākslinieces grāmatās visa pasaule ir dzīva, koki, augi, kukaiņi, pati Saule un Mēness runā bērniem saprotamā valodā un draudzīgi sadzīvo. Bezgala mīļi ir jokainie pintiķi (svešzemju rūķu latviskie radinieki), rūķis Labrencis, Zīļuks, lācēni Čips un Čaps, laimes sēklas meklētāja Zeltīte, kā arī nešpetnais rūķu dēlēns Knīpucis.

Par Margaritas Stārastes bagātīgo mūžu var teikt, kāds bagāts, kāds laimīgs mūžs, kad bērnības zeme un pasakas visur un vienmēr nāk līdz.

(no Lijas Brīdakas grāmatas Mūžs kā pasaka: Margarita Stāraste)

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas noslēguma pasākums Alojas pilsētas bibliotēkā

    • untitled attachment 00080

Latviešu rakstnieces Zentas Mauriņas atziņai „bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt”, piekrita visi 15.februāra pēcpusdienā bibliotēkā kopā sanākušie lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, 2013” čaklākie lasīšanas eksperti. Dažādu iemeslu dēļ pasākumā neizdevās sapulcēties visiem lasīšanas ekspertiem, taču tie, kas ieradās, pastāstīja par savu interesantāko izlasīto grāmatu.

Jaunākajām ekspertēm Tīnai un Evai bija iepatikušies seši stāsti par tīģeri un lāci Janoša grāmatā „Ak, skaistā Panama”. Ingus nešauboties izvēlējās Māra Runguļa anekdošu krājumu „Pēteris un Anniņa”, klātesošajiem nolasot iepatikušos anekdoti. Rūtu bija ieinteresējusi Ulfa Starka „Diktators”, taču Kristīnei vistuvākā bija Ērika Kestnera „Punktiņa un Antons” un tieši tādēļ, ka saturs atklāts komiksu variantā, kas Kristīnei patīk vislabāk. Viktorija bija aizrāvusies ar Danas briesmu pilnajiem piedzīvojumiem Lauras Vilkas grāmatā „Dana un medaljons”, taču Madara priekšroku deva piedzīvojumiem Rika Riordana grāmatā „Zibens zaglis”. Ieva un Anta kā labāko izvēlējās Luisa Lorija fantastikas romānu „Devējs”. Vecāku žūrijas eksperte Inguna visiem klātesošajiem pastāstīja, kādēļ būtu vērts izlasīt Kitijas Krauzeres noslēpumaino pasaku „Ezera Annija”.

 Pasākuma noslēgumā katrs žūrijas eksperts tika apbalvots ar atzinības rakstu, balviņām, kam sekoja kopīga bildēšanās. Tad vēl brīdis pie tējas tases un svētku kliņģera, līdz arī desmitais lasīšanas gads programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Alojas pilsētas bibliotēkā tika noslēgts. Kopumā desmit gadu laikā lasīšanas veicināšanas programmā piedalījušies 246 žūrijas eksperti.

Liels paldies par pēdējo trīs gadu laikā lasīšanai saņemtajām grāmatu kolekcijām no VKKF un LNB Bērnu literatūras centra projekta „Bērnu un jaunatnes žūrija”, kā arī LNB Atbalsts biedrības labdarības projekta „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”.

Paldies vecākiem, kuri atbalstīja un mudināja lasīt, tā ļaujot bērniem iepazīt grāmatu lasīšanu kā aizraujošu nodarbi brīvajā laikā starp mācībām, mākslas, mūzikas, sporta aktivitātēm un arī datorspēlītēm!

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


PII „Auseklītis” audzēkņi izzināja, kā cēlusies Aloja

    • auseklitis

30. janvāra rītā pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” audzēkņi sanāca kopā uz pasākumu par godu Alojas pilsētas 22. dzimšanas dienai.

Spītējot lielajam salam, kas valdīja aiz loga, pasākums iesākās ar skanīgu tautasdziesmas „Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju…” izdziedāšanu. Bērni ar interesi ieklausījās Alojas pilsētas bibliotēkas vadītājas Sarmītes stāstījumā par Alojas vietas un nosaukuma izcelšanos un par dažiem izcilajiem novadniekiem.

Vēstures avotos Alojas vārds pirmo reizi minēts 565 gadus atpakaļ, un bērni labprāt vēlējās noklausīties vienu no trijiem nostāstiem par to, kā cēlies Alojas nosaukums: „kādreiz Alojas vietā bijis milzīgs mežs. Mežā bijis tik daudz sēņu, ka ne pabrist. Nākuši sēņotāji no malu malām. Bet mežā mitis pats nelabais. Un, kā tas sācis vadāt ļaudis, tā tie dienām alojušies pa mežu un meža malā netikuši. Gan skaitījuši pātarus, bet nekas nelīdzējis. Neko darīt, ļaudis apmetušies mežā, sākuši celt mājas un dzīvot. Tā radusies Aloja”.

Fotogrāfijās aplūkojām, kāda tad izskatījās Aloja pirms apmēram 110 gadiem, kad tā sāka veidoties kā pagasta centrs.

Lai bērni nepagurtu no klausīšanās, skolotāja Inguna uzaicināja bērnus paminēt mīklas, kas pierakstītas Alojas apkārtnē. Brīdi noritēja atraktīva mīklu minēšana, tad turpinājām iepazīties ar trim izciliem Alojas novadniekiem, dzejnieku Ausekli, dziesmu svētku virsdiriģentu Indriķi Zīli un gleznotāju, grāmatu ilustrāciju mākslinieku Arvīdu Galeviusu. Aplūkojām Ausekļa dzejas krājumu, Indriķa Zīles apdarinātās tautasdziesmas no krājuma „Dziesmu rota” un mākslinieka Arvīda Galeviusa grāmatu ilustrācijas. Kopīgi padziedājām, šoreiz nodziedot pantiņu no Ausekļa „Uz skolu”.

Pasākuma noslēgumā noskaidrojām, ka Alojas pilsētas centrā, blakus plīvojošam Latvijas valsts karogam, atrodas piemiņas akmens. Vispirms tas veltīts mūsu izcilajiem novadniekiem – Auseklim un Indriķim Zīlem, jo tās dzeltenās zvaigznītes, kas iekaltas akmenī, tās domātas šim lielajām personībām. Nākamajiem dižgariem veltītā zvaigznīte paslēpta baseiniņa ūdenī.

Pasākumu noslēdzām ar kopīgu rotaļu, fotografēšanos un vienojāmies, ka kļūstot siltākam laikam, satiksimies Alojas pilsētas bibliotēkā un UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” 2014.gada aktivitāšu ietvaros turpināsim iesākto stāstu par Alojas izcelšanos.

Galerija

Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Vineta Vītola


Alojas pilsētas bibliotēkā viesojās rakstniece Laura Dreiže

    • l dreize

2. decembrī bibliotēkā satikās Alojas Ausekļa vidusskolas 8.–12. klašu skolēni un fantāzijas romānu jauniešiem autore Laura Dreiže. 23 gadu vecumā Laura Dreiže paveikusi daudz – šovasar LU ieguvusi franču filoloģijas bakalaura diplomu, sarakstījusi 4 apjomīgus romānus: „Pūķa dziesma”, „Nepabeigtais skūpsts”, „Laimes monitorings” un „Naktstauriņš”, trīs reizes bijusi apgāda „Zvaigzne ABC”  konkursa „Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” laureāte. Laura tulkojusi no angļu valodas Rišelas Mīdas grāmatas "Salnas skartie" un "Vampīru akadēmija".

Jaunās rakstnieces darbos ietilpst pilnīgi viss, kas varētu jauniešos rosināt interesi uz lasīšanu: mistika, spriedze, noslēpumains detektīvstāsts, arī mīlestība. Rakstniece jauniešiem stāstīja par ceļu līdz pirmās grāmatas tapšanai, par pārējām 3 izdotajām grāmatām, Nacionālo romānu rakstīšanas mēnesi - rakstīšanas pasākumu, kura mērķis ir novembrī uzrakstīt 50 000 vārdu garu romānu. |Tikšanās noslēgumā viņa lasīja arī krietnu fragmentu no jaunās triloģijas, kuras darbība risinās Viktorijas laikmeta Londonā.

Rakstniece uzskata, ka literatūra ir ierakstīta viņas gēnos, jo cik sevi atceras, vienmēr ir lasījusi grāmatas un grāmatu pasaule ir saistījusi daudz vairāk kā reālā dzīve. Aizraujoties ar fantāzijas literatūras lasīšanu, Laura sākusi par fantāzijas tēmām pierakstīt apjomīgas klades. Tā kā rakstnieku darbi beidzās daudz ātrāk nekā Laura to vēlējās, tad grāmatām turpinājumus sākusi rakstīt pati.

Izlasot francūzietes Flāvijas Bižoras romānu “Trīs maģiskie akmeņi”, Laura atklājusi, ka grāmatas izdošanas brīdī autorei bija tikai piecpadsmit gadu un iedomājusies: “Ja jau viņa var, tad kādēļ, lai nevarētu arī es?” Kopš tā brīža Lauras galvenā nodarbe ir rakstīšana.

Līdz ar šo tikšanos Alojas pilsētas bibliotēkā noslēgusies pirmā kārta Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstītajam projektam „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā””.

Galerija

Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


Rīta un krēslas stundas lasījumi Alojas pilsētas bibliotēkā

    • zvnedela

Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata.  Šogad Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas tēma bija Ziema Ziemeļos.

12. novembra rītā kopīgi fragmentu no norvēģu rakstnieces Ingas Borgas grāmatas „Ziema pie Plupa” Alojas bibliotēkā lasīja pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” vecākās grupas „Mārītes” audzēkņi un skolotājas Inguna un Ineta. Pēc lasītā, iepazīstot fragmentā attēloto ziemeļu dabu un dzīvniekus, raisījās kopīgas pārrunas par Latviju un Eiropas ziemeļu valstīm. Runājām par to, ka Latvijā ir izteikta gadalaiku maiņa, pārrunājām gadalaiku atšķirības, uz interaktīvās tāfeles aplūkojām un iepazinām grāmatas fragmentā attēlotos dzīvniekus un attēlus, kuros ir redzama dabas parādība ziemeļblāzma. Rīta stundas pasākuma izskaņā kopīgi minējām latviešu tautas mīklas par ziemu.

Savukārt krēslas stundā kopā ar bibliotēkas mērķauditoriju – ikdienas datorlietotājiem pusaudžiem, lasījām rakstnieces Lanas Hansenas darba „Sīla. Pasaka par klimata izmaiņām” fragmentu. Pēc lasītā pārrunājām, kas, pēc pusaudžu domām, izraisa klimata pārmaiņas, kūst ledāji. Arī krēslas stundas lasījumu pabeidzām ar latviešu tautas mīklu minēšanu.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā apmeklētāji aplūkoja grāmatu izstādi „Iepazīsti Ziemeļus”. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā - Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.

Galerija

Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


Jauns grāmatu pienesums novada bibliotēkām

    • img 7425 1

Jūlijā tika izsludināts Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kultūras projekts „Latviešu oriģinālliteratūra un autori bibliotēkās”, kuru finansēja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projekta konkursā dalību ņēma arī Alojas novada bibliotēkas. Projektu sagatavoja un iesniedza bibliotēku darba koordinatore, Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša. Projekta rezultātā bibliotēkas ieguva 73 jaunus latviešu oriģinālliteratūras darbus. Grāmatas un diski, ņemot vērā jau krājumos esošos darbus un bibliotēku krājumu koncepcijas, tika sadalīti visām novada bibliotēkām. Alojas pilsētas bibliotēkas krājumi papildinājās ar jaunākām Dainas Avotiņas, Laimas Kotas, Noras Ikstenas, Gundegas Repšes u.c. grāmatām. Staiceles pilsētas bibliotēkas krājumos tagad būs Ķempi Kārl dzejas grāmata lībiešu, igauņu un latviešu valodā, arī jaunākie Kārļa Vērdiņa, Pētera Draguna dzejas krājumi, tāpat Imanta Ziedoņa „Leišmalīte” u.c. Vēl projektā tika iegūti jaunākie Daces Judinas, Ingūnas Baueres, Ērika Kūļa, Dzintras Žurovskas, Ingas Pērkones, Edvīna Raupa, Viļa Lāčīša un citu latviešu autoru oriģināldarbi, kuru kopējā summa sasniedza 400 Ls.

Savukārt oktobra beigās sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas nolūkos Kultūras ministrija piešķīra līdzekļus bibliotēkām grāmatu iegādei un pasākumu organizēšanai. Bibliotēku konsultatīvais centrs sadarbībā ar Kultūras ministrijas speciālistiem lēma grāmatas piešķirt tām bibliotēkām, kas sekmīgi piedalījās vasarā notikušā projekta īstenošanā. Šī līdzekļu piešķiršana deva lielisku iespēju papildināt novada bibliotēku krājumus ar 19 vērtīgiem izdevumiem.

Liāna Lilenblate-Sipko



Māris Rungulis - spilgtākais autors pusaudžu oriģinālliteratūrā

    • pa250005 1

25. oktobrī Alojas Ausekļa vidusskolā ar 5.-9. klašu skolēniem tikās pusaudžu iemīļots rakstnieks, dabai veltītā bērnu žurnāla „Zīlīte” galvenais redaktors, spoku, joku stāstu, anekdošu vācējs un izdevējs Māris Rungulis. 6. - 7.klašu skolēni apsveikumam bija sagatavojuši dzejoļus, ko norunāja par prieku autoram un klātesošajiem.

Skolotāja Līga Kokina šo tikšanos veidoja kā dialogu un sarunu ar autoru. Stāstot par autora dzīvi un daiļradi, skolotāja ik pa brīdim lūdza autoru viņu papildināt, precizēt un atbildēt uz jautājumiem. Jāsaka, ka autors atzīstams par labu stāstnieku, jo prata un spēja noturēt skolēnu uzmanību divu mācību stundu garumā. Māris Rungulis audzis un mācījies Liepājā, pēcāk studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu muzejā, inkasentu bankā un korespondentu Liepājas pilsētas laikrakstā.

Autors žurnālā „Zīlīte” sācis strādāt 1989. gadā. Viņš uzskata, ka „Zīlīte” ir paaudžu žurnāls, jo kopš tā izdošanas sākuma, 1958.gada augustā, šis ir vienīgais žurnāls Latvijā, kas bez pārtraukuma apciemojis lasītājus visus šos gadus – vispirms tagadējo lasītāju vecmāmiņas un vectētiņus, tad – mammas un tētus, bet tagad – mazbērnus.

M.Rungulis ir vācis, apstrādājis un sastādījis mūsdienu bērnu folkloras un jaunrades grāmatas. Viņa savāktie spoku stāsti, skaitāmpanti, joku stāstiņi izdoti grāmatās „Spoku stāsti”, „Kaķis lēca smēdē”, „Joku stāsti” u.c. Pēdējos gadus M.Runguļa kaislība ir anekdotes. Anekdotes regulāri publicētas žurnāla „Zīlīte” pekstiņu lappusē. Rakstnieks  aizrautīgi pētījis bērnu interesi par anekdotēm un anekdošu pārvērtības vairāku gadu desmitu garumā dažādās bērnu auditorijās. Autors tikšanās reizē lasīja anekdotes no sava jaunākā krājuma „Pēterītis un Anniņa”(2013). Tās ir anekdotes par bērnu dārzu un skolu, brāļu un māsu attiecībām, notikumiem ģimenē, dzīvniekiem utt.

Uz jautājumu, kāds žanrs ir tuvāks – proza vai dzeja, autors atbildēja, ka katram literatūras žanram iedvesmas impulsi atšķiras. Prozas pamatā ir ideja, doma, notikums, dzejai impulss ir gaisīgāks, emocionālas dabas. Taču pašam autoram vieglāk ir izteikties prozā, jo patīk veidot dialogus, stāstīt stāstus. Katras grāmatas pamatā ir kāds notikums, konkrēts fakts un notikumi nav  jāizdomā, jo tie paši pienāk klāt. Uz jautājumu, kad autors sācis rakstīt dzeju, sekoja atbilde, ka tas noticis pirmo neveiksmīgo attiecību mirklī vidusskolas laikā. Pirmā publikācija tapusi 18 gadu vecumā, mācoties 11.klasē.      

Kopš 1990.gada M. Rungulis raksta stāstus bērniem un pusaudžiem. Viņš ir viens no retajiem un drosmīgajiem autoriem, kas pievēršas pusaudžu tematikai. Ir tapušas 30 stāstu grāmatas, autors uzsvēra, ka jābūt drosmīgam, rakstot pusaudžiem.

Izskanēja jautājumi, ko M.Rungulim radošajā darbā dod paša bērni, vai tie ir pirmie darbu vērtētāji? Autors atbildēja, ka nav tas svarīgi, jo rakstnieks visu mūžu apraksta pats savas bērnības sajūtas. Tās ir sajūtas, kas atstāj iespaidu uz visu mūžu. Tādēļ autors visiem klātesošajiem ieteica uzticēt sajūtas un domas par savu dzīvi dienasgrāmatai. Katrs mirklis, ko izdzīvojam pašreiz, tā ir bagātība šodien, jo rīt tāda nebūs. Paša bērni – dēls un meita, autora radošajā darbā piedalās vien tik, kā pārraksta stāstus datorrakstā, jo viņš pats diezgan intensīvi turas pretī stāstu rakstīšanai datorrakstā, jo doma skrien ātrāk nekā datorraksts, tādēļ stāsti tiek aprakstīti uz lapiņām.

Mārim Rungulim ir laimējies ar lasītājiem – grāmatas vairākkārt ir ieguvušas Bērnu žūrijas balvas: „Divdabis un Stulbcepure” (2004), „Sirsniņsalas” un „Vardes kurkst kabatās”(2005), „Gliemežvāks” un „Kungu kapsētas spoks” (2006), "Taksis Maksis" (2007), „Avenes” un „Pasaka par Tebras Bebru” (2008), „Sniega cilvēki” (2009),“Kaķu ģenerālis”(2010). Savukārt par grāmatu „Frīda Frikadele” autors saņēmis godalgu Preses nama konkursā (2000), „Zaļā menca” ir izpelnījusies Pastariņa prēmiju (2007), bet „Kaķu ģenerālis” Literatūras gada balvu (2009).

Tikšanās ar Māri Runguli noritēja VKKF atbalstu projektā „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 1. kārta”.

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Kristīne Vilsone


Tikšanās ar dzejnieci un literāro pasaku autori Māru Cielēnu

    • titulbilde

8.oktobrī Alojas Ausekļa vidusskolā aizritēja tikšanās ar dzejnieci, literāro pasaku autori, tulkotāju un bērnu žurnāla „Ezis” galveno redaktori Māru Cielēnu.

Skolotāja Ilona Vītola aicināja 6.-12.klašu skolēnus piedalīties Lielajā literatūras stundā. Lielajā tādēļ, ka ne katru dienu literatūras stundām ir tāda pievienotā vērtība - grāmatu autora klātbūtne. Sirsnīga sveiciena vietā 12.klases skolēni uz skatuves izdzīvoja literāro pasaku „Baltā pasaule”. Tā ir mūsdienu pasaka par tradicionālo vērtību nezūdamību - kā no pasaules izzuda un tajā atkal atgriezās baltā krāsa.

Jau no agras bērnības M.Cielēnai bezgala mīļas ir grāmatas, kas istabā atradās lielajā grāmatu skapī cieši sarindotas plauktos aiz stikla durvīm. Viņa vienmēr norādījusi uz brīvo vietiņu, kur kāda no grāmatām tikusi paņemta lasīšanai, un gaidīja to atgriežamies plauktā. Grāmatas bērnībā deva neizsakāmu drošības sajūtu tajos brīžos, kad kaut kur blakus istabās vai aiz loga bija dzirdami neatpazīstami trokšņi.  Tad drošību nevajadzēja meklēt pie pieaugušajiem, bet pietika atrasties istabā, kurā bija grāmatas.          

M.Cielēna atklāja, kā rodas viņas pasakas un dzejoļi. Tie iesākumā dzīvo viņas iztēlē un fantāzijās, tikai pēc tam tie tiek uzrakstīti uz papīra. Rakstot netiek domāts par mērķi. Viņa raksta tāpēc, ka patīk to darīt. M. Cielēnas darbi tiek augstu vērtēti. Uz to norāda neskaitāmās Latvijas goda balvas literatūrā un viņas vārda iekļaušana starptautiskajā H.K.Andersena balvas goda sarakstā.

Klātesošie iepazīstinās ar pašu jaunāko pasaku, kura vēl top, tāpēc autore vēl nezina kā pasaka beigsies. Tā būs par vienu no zvaigznītēm, kurai dots vārds Ance. Autore ar savu stāstu mūs ievadīja piedzīvojumiem pilnajā pasakā. Tā būs fantastiska pasaka, kas noteikti patiks ne tikai bērniem, bet būs vērts izlasīt arī vecākiem. M.Cielēnas pasakām piemīt brīnumaina gaisotne, kas pie lasītājiem nonāk caur personificētiem dzīvniekiem, priekšmetiem un dabas parādībām. Radītie tēli ir bezgala dabiski, dzīvesgudri, labestīgi un asprātīgi.

Uz klātesošo uzdoto jautājumu par grāmatu lasīšanu, - vai lasīt ir stilīgi, sekoja autores atbilde, ka pati grāmatas paņemšana rokās taču rada jauku tuvības sajūtu. Tā ļauj atgriezties pa lappusēm atpakaļ vai paraudzīties uz priekšu, iztēloties grāmatu kā putnu vai kā telti patvērumam. Atbildot uz jautājumu, par to, kādas grāmatas autore lasa brīvbrīžos, viņa pastāstīja, ka labprāt lasa jauno autoru oriģinālliteratūru un darbus angļu valodā. Par grāmatu ilustratoru izvēli, autore pastāstīja, ka viņai ir sadarbība ar vismaz desmit grāmatu māksliniekiem, piebilstot, ka reizēm ir gribējies arī pašai ko uzzīmēt, bet apzinoties, ka viņai nepiemīt šādas prasmes.

Tikšanās ar autori bija garīgi piepildīta. Tā pozitīvi uzlādēja visus, kam tā bija netradicionāla literatūras stunda. Tikšanās ar Māru Cielēnu noritēja ar VKKF atbalstu projektā „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 1. kārta”.

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Kristīne Vilsone


Tikšanās ar dzejnieci Inesi Zanderi

    • 1 titulbilde

24. septembrī Alojas Ausekļa vidusskolā viesojās viena no bērnu iemīļotajām dzejniecēm Inese Zandere. Ar skanīgām dziesmām dzejnieci aizvadītajā jubilejā sveica skolas sākumskolas koris un 2.- 6.klašu zēnu vokālais ansamblis.

Dzejniece, savu prieku neslēpdama atzinās, ka ar dziesmām viņu var iepriecināt un tā vienmēr būs pati labākā dāvana, jo arī pie viņas dzejoļi ierodas pa diviem ceļiem – ar dziesmu vai zīmēšanu. Ierosmes dzejoļiem rodas, ieklausoties dziesmu melodijās vai arī lūkojoties zīmējumos un vizualizētos tēlos.

Viena no jaunākajām I. Zanderes dzejoļu grāmatām noteikti var palīdzēt bērniem veseļoties un iedrošināt nebaidīties no ārstiem - grāmata „Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti”. Ieskatu grāmatas saturā visiem klātesošajiem un galvenokārt pašai dzejniecei atraktīvi parādīja Ieva, Annija, Nils, Ingars un Haralds no skolas teātra 6.klases grupas.

Dzejniece dalījās pārdomās par to, ar ko viņai asociējas vārds Aloja. Viņasprāt, tā ir vieta, kur saripo visi kartupeļi. Dzejniece atklāja, ka pašreiz top bērnu operas librets par kartupeli, un tas būs stāsts par kartupeļu ceļojumu no Dienvidamerikas līdz pat Latvijai. Daudzi no dzejnieces I. Zanderes dzejoļiem ir komponēti. Kartupeļu operas 30 jautrās dziesmas komponē komponists Valts Pūce.

Pēc I. Zanderes bērnu dzejoļiem ir uzņemtas arī animācijas filmas - „Nikno lapsēnu maršs”, „Miega vilcieniņš”. Uzrakstīta arī luga „Kaķīša dzirnavas” pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem un dziesmu cikls „Sūnu ciema zēni” pēc Andreja Upīša stāsta motīviem. Arī jaunā animācijas filma par Lupatiņiem klātesošajiem bērniem bija zināma. Lupatiņi ir stāsti par četriem auduma bērniņiem - Zeķīti, Cimdiņu, Lakatiņu un Spilventiņu, kuri dzīvo skaistā audumu mājiņā un iepazīst pasauli. Lupatiņi lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās.

Pašus jaunākos, vēl nepublicētos dzejoļus par Lupatiņiem, noklausījās arī 2.- 6.klašu skolēni un mazie klausītāji no pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis”.

Pasākums aizritēja nemanot, un tā noslēgumā skolotāja Līga Gūtmane no skolēnu sagatavotajiem jautājumiem dzejniecei paspēja pajautāt vien pāris. Viens no tiem bija, vai dzejniece atceras, kad uzrakstīja savu pirmo dzejoli. Tas esot tapis, mācoties pirmajā klasē.  Zinot, ka dzejnieces literārā krustmāte bija dzejniece Ārija Elksne, izskanēja jautājums, vai dzejniece varētu kļūt par literāro krustmāti kādam no Alojas skolas skolēniem. - Jā, kāpēc gan nē, rakstiet, esiet radoši un atsūtiet man savus dzejoļus. Pašreiz es kā literārā krustmāte sadarbojos ar jauno dzejnieku Kārli Vērdiņu.

Pasākuma noslēgumā skolotāja Līga pasniedza dzejniecei krāsainu albumiņu ar skolēnu zīmējumiem un piespraudīti ar skolas attēlu kā piemiņas zīmi par viesošanos Alojā.

Tikšanās ar dzejnieci Inesi Zanderi noritēja ar VKKF atbalstu projektā Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 1. kārta.

Galerija

Sarmīte Frīdenfelde

Kristīnes Vilsones foto


Tikšanās ar Maiju Laukmani – balto domu, saules, dabas un mīlestības dzejnieci

    • titulbilde

13.septembrī Alojas Ausekļa vidusskolā draudzīgā un atvērtā gaisotnē noritēja tikšanās ar dzejnieci Maiju Laukmani. Dzejniece tikās gan ar jaunāko, gan arī vecāko klašu skolēniem.

Pasākums jaunākajiem skolas vecuma bērniem aizritēja jautrā noskaņā, autore pastāstīja, kā vieglāk iegaumēt mācīto, cik burtu ir latviešu alfabētā, iedomāties ciparus 33 kā divus kopā lidojošus putnus un to, ka dzejolis veidojas un rindojas gluži tāpat kā sauciens un atbalss mežā, tātad ar atskaņām. Skolēni Kate, Elīna, Marta, Ansis un Harijs apsveikumam bija sagatavojuši dzejoļus un norunāja tos par prieku autorei un klātesošajiem.

Pasākumu vecāko klašu skolēniem emocionāli ievadīja skolotāja Ilona Vītola, aicinot klātesošos nobaudīt sātīgo dzejas pīrāgu, kam vispirms ir jāiejauc mīkla, tādējādi, aicinot dzejnieci nedaudz pastāstīt par sevi. Dzejnieces interesantais, atklātais un sirsnīgais stāsts vienlaicīgi mijās ar izsmeļošām un atraktīvām atbildēm uz klātesošo interesējošiem jautājumiem.

Maija Laukmane dzimusi Kandavā, no savas vecāsmātes (ģimenē saukta par memmīti) mantojusi ārkārtīgi izteiktu pozitīvu dzīves uztveri, interesi par latviešu folkloru. Pirmā interese par literatūru Maijai radusies pamatskolā – rakstīt pamudinājusi literatūras skolotāja Mirdza Lūkase.

Stāstot par savas radošās darbības uzsākšanu, dzejniece aicināja arī skolēnus būt radošiem, pirmkārt ticēt sev, prasīt no sevis. Nebaidīties iet pāri tai laipiņai, kur laipas dēlīši tikai ar pirkstu galiem bikli sataustāmi, nav ne saredzami, ne iepriekš saskaitīti, taču balss (radošums) otrā krastā sauc, aicina, neiespējami neatsaukties pretī un neiet, ja tas tiešām ir talants, nevis kāda kaprīze par katru cenu būt dzejniekam.

Uz jautājumu par rakstīšanas iedvesmas brīžiem, dzejniece atbildēja, ka svarīgākais ir, lai vienmēr līdzi būtu pildspalva, papīrs var arī nebūt, jo vienmēr var izmantot paša plaukstu, kurā dzejoli ierakstīt. Ja nu arī pildspalvas nav, tad atliek vien paļauties uz paša atmiņu, kaut tad visbiežāk neatgriežas tās pašas nianses, vārdu salikumi un noskaņa. Tādēļ parasti iznāk rakstīt ātrā rokrakstā, neliekot pieturzīmes pierakstīt ātri un nez no kurienes atskrējušus vārdus…

Klātesošie vēlējās uzzināt vai bez rakstīšanas dzejniecei ir arī kādi vaļasprieki. Jā, viņa apgleznojot stikla traukus, burciņas, pudeles un šos mākslas darbiņus parasti atdāvinot draugiem.

Ieklausoties dzejnieces runātajā dzejā, pasākums aizritēja emocionālā noskaņā. Pasākumu papildināja Kristapa, Ainas un Kristiānas runātā dzeja Mārtiņa ģitāras spēles pavadījumā.

Tikšanās ar dzejnieci Maiju Laukmani noritēja ar VKKF atbalstu projekta „Pasākumu cikls „Literāras tikšanās Alojas pilsētas bibliotēkā” 1. kārta” ietvaros.

Galerija

Sarmīte Frīdenfelde

Kristīnes Vilsones foto


Piedalies akcijā "Tautas grāmatu plaukts"!

    • gramatu plaukts 1376982291597

Alojas novada bibliotēkas aicina iedzīvotājus piedalīties akcijā "Tautas grāmatu plaukts", kas norisināsies līdz 1. novembrim. Šī ir iespēja ikvienam dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā, ierakstot veltījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks glabāta bibliotēkas jaunās ēkas ātrijā izvietotajā stikla sienā, kas sliesies piecu stāvu augstumā. Šī arhitekta Gunāra Birkerta projektētā stikla konstrukcija jeb plaukts būs arī viens no centrālajiem ēkas elementiem un pieejams ikvienam lasītājam. Tā būs īpaša vieta, ko veidojuši cilvēki paši.

KĀ PIEDALĪTIES?

  • Izvēlies īpašu grāmatu, ko dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;
  • Ieraksti grāmatas titullapā vēlējumu vai personisku stāstu, kas tev saistās ar šo grāmatu;
  • Dodies uz tuvāko bibliotēku;
  • Aizpildi dāvinājuma veidlapu;
  • Veidlapu kopā ar grāmatu nodod bibliotekāram;
  • Saņem grāmatzīmi kā apliecinājumu par dalību akcijā.

Jaunklidzī gūtā pieredze lieti noderētu Ungurpilī

    • jaunklidzi

12. jūlijā neliela delegācija no Alojas novada - domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, domes priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos Dace Vilne, domes deputāte Inga Mauriņa-Kaļva, biedrības „Ungurpils ezera saimnieks” valdes priekšsēdētājs Andrejs Hansons, Ungurpils, Alojas un Staiceles bibliotēku vadītājas Ieva Prauliņa, Sarmīte Frīdenfelde un Anita Strokša devās pieredzes braucienā uz Plāņu pagastu Strenču novadā. Brauciena iemesls bija aplūkot un klātienē iepazīties ar Jaunklidža saieta namu, tā darbošanās veidu, kas sasaucas ar ieceri Ungurpilī izveidot mazkopienu sabiedrisko centru.

Pie saieta nama mūs sagaidīja, namu izrādīja, par tā tapšanu izstāstīja un uz interesējošiem jautājumiem laipni atbildēja Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš, Iveta Ence – Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja un Jaunklidža bibliotēkas - saieta nama vadītāja Līga Rābante. Saieta nams - „Dzīves centrs” tapis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmas ietvaros (ELFLA) un atklāts 2010.gadā. Arhitekta A.Bisenieka veidotais saieta nams atgādina senlatviešu riju, bet mūsdienīgu akcentu vienstāva ēkai piešķir jumta logi. Saieta namā darbojas Jaunklidža bibliotēka ar sabiedrisko interneta pieejas punktu. Plāņu pagastā šī vieta ir kļuvusi ne tikai par sociālekonomisku jautājumu risināšanas vietu, bet arī par kultūras atbalsta punktu. Koncerti, teātra izrādes, tikšanās ar dažādu nozaru pārstāvjiem te ir kļuvusi par ikdienas lietu.

Domes izpilddirektors izrādīja arī Sedas kultūras namu, kurš savas durvis atvēra pēc rekonstrukcijas 2012.gadā. Rekonstrukcija veikta ELFLA programmas ietvaros. Pirms Mednieku namiņa apskates Jērcēnmuižā, vispirms satiekamies ar atraktīvo muižas gidi, bibliotēkas – informācijas centra vadītāju Ilviju Ķimsi, kura izrāda muižas iekštelpu krāšņo interjeru - podiņu kamīnu un četras podiņu krāsnis un liek noticēt leģendai par muižas barona fon Krīdenera klātbūtni. Tālāk iepazīstamies ar Mednieku biedrības „Jērcēni” īstenoto projektu par sanāksmju-izstāžu zāles un šautuves (pneimatisko ieroču) ierīkošanu. Pats Mednieku namiņš ir LEADER vienkāršotās rekonstrukcijas projekts vienai no Jērcēnmuižas kompleksa ēkām, bijušajai Baltajai klētij, kas līdz šim tika izmantota kā garāža pašvaldības vajadzībām. Ja jau bijām nokļuvuši Jērcēnos, tad devāmies aplūkot netālu no pagasta centra (1,4km) augošo, Latvijā otro resnāko, dižozolu - Kaņepju ozolu, kura apkārtmērs ir 9,4 m, augstums 17 m un vainaga projekcija – 300 m2. Jērcēnos var iegādāties arī “Dižozola kafiju”, kurai zīles ņemtas no diženā Kaņepju ozola.

Brauciena noslēgumā no Jērcēnu puses piekļuvām Sedas purva dīķiem, kurus iecienījuši makšķernieki un putnu vērotāji. Kopīgi uzkāpām uz skatu platformas medību torņa būvē. Šo skatu platformu iecienījuši putnu vērotāji un dabas pētnieki, jo purva ūdenstilpēs ligzdo liels skaits dažādu putnu sugu. Brauciena dalībnieki ieguva ne tikai jaukus iespaidus par Strenču novadā apskatāmiem dabas un kultūras objektiem, bet guva arī savam darbam noderīgu, vērtīgu informāciju un pieredzi.

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Anita Strokša


Alojas pilsētas svētkos "Nāc uz manām trepēm..."

    • img 6100 1

Jūnija beigās alojieši svinēja pilsētas svētkus. Šogad svētku devīze bija „Nāc uz manām trepēm”, kurā tika atklāti pagalmi, sētas un iekšpagalmi, lai parādītu pilsētnieku viesmīlību, izdomu un kārtības mīlestību. Pirmoreiz vēsturē Alojas pārvalde rīkoja Pagalmu konkursu, iekšpagalmos notika teātra izrādes un dejas, krustvārdu mīklu konkursi un citas aktivitātes. Pagalmu konkursam iedzīvotāji bija aicināti pieteikt daudzdzīvokļu mājas, jo uzvarētājiem pārvalde solīja 100 Ls naudas balvu pagalma labiekārtošanai. Konkursam atsaucās 3 daudzdzīvokļu mājas – Kluba iela 11, Kluba iela 3A un Skolas iela 3. Konkursā tika vērtēta mājas publiski pieejamās teritorijas sakoptība, puķu un citu stādījumu daudzveidība, atraktivitāte, uzņemot ciemiņus pilsētas svētku dienā, un projekts, kurā tiks ieguldīta naudas balva. Pēc rūpīgas izvērtēšanas, žūrija lēma piešķirt divas 50 Ls vērtas dāvanu kartes un vienu galveno balvu 100 latu vērtībā, ko ieguva Skolas ielas 3. nams. Interesanta namu pagalmos izvērtās žūrijas sagaidīšana. Namu iedzīvotāji ciemiņus cienāja ar pīrāgiem, zemenēm, uzstājās ar prezentāciju, bija izveidojuši savu vaļasprieku izstādi.

Rīta pusē svinīgi tika atklāts dzīvnieku pastaigu laukums Limbažu ielā. Pasākumu kuplināja vairāk nekā 30 suņu, kurus saimnieki bija pulcinājuši gājienam un parādei.

Dienas otrajā pusē vairāk nekā 50 interesentu vēlējās piedalīties ekskursijā pa skaistākajiem Alojas dārziem un sētām. Alojieši saka paldies tiem dārzu īpašniekiem, kuri labprāt uzņēma pie sevis viesus un dalījās dārzu iekopšanas pieredzē.

Svētku dienā tradicionāli notika arī tirgus, aktivitātes bērniem. Jaunums bija interesantās teātra izrādes, ko bija sarūpējuši Puikules un Vilzēnu amatierteātri. Kafejnīcas „Mieriņš” pagalmā dejoja deju kolektīvi „Resgaļi” un „Resgalīši”, bet Alojas mūzikas un mākslas skolas dārzā notika smilšu mandalu veidošana. Savukārt sportisko aktivitāšu cienītāji devās velo-foto orientēšanās braucienā pa pilsētu. Alojas bibliotēkas pagalms aicināja uz krustvārdu mīklu minēšanas čempionātu, radošo darbnīcu un tikšanos ar pagraba spociņu.

Visas dienas garumā Alojas medību šautuvē „Reišmalīši” norisinājās šaušanas sacensības „Vasara kauss 2013” un Latvijas čempionāts SK-100 (skrejošais alnis 100 m). Sacensības pulcēja nepilnu simtu dalībnieku. Tās apmeklēja arī Latvijas Šaušanas federācijas prezidents un Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš. Noslēgumā dalībniekus uzrunāja arī domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.

Pilsētas svētki Alojā noslēdzās ar jauniešu sagatavotu koncertu Alojas kultūras namā un zaļumballi pilsētas centrā.

Galerija

Šaušanas sacensību rezultāti

Liānas Lilenblates-Sipko teksts


Mēs sakām paldies:

!!! Paldies aktīvajiem un atraktīvajiem suņu saimniekiem par interesantajiem savu mīluļu aprakstiem dalību gājienā uz jaunatklāto suņu pastaigu laukumu.

!!! paldies Alojas bibliotēkas, Alojas Mūzikas un mākslas skolas un Alojas Ausekļa vidusskolas direktorēm un darbiniekiem par atsaucību papildinot svētku programmu ar aktivitātēm.

!!! Paldies daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par ieguldīto darbu un izdomu piedaloties „Alojas pagalmu konkursā”.

!!! Paldies par vērīgumu objektivitāti konkursa žūrijas komisijai: Inesei Lāčauniecei, Astrai Minalto un Gundaram Karlsonam.

!!! Paldies skaistāko privātmāju pagalmu saimniekiem par atsaucību uzņemot pie sevis kuplo viesu skaitu un Astrai Minalto par lielisku gides pienākumu veikšanu.

!!! Paldies Kasparam Šimkēvičam par viesmīlību, atvēlot savu īpašumu svētku zaļumballes norisei.

!!! Paldies biedrībai „Dzīvnieku atbalsts” par suņu paklausības paraugdemonstrējumu organizēšanu un biedrībai „Alojas novada attīstība” par spēļu un atrakciju organizēšanu ģimenēm ar bērniem.

!!! Paldies par lielisko muzikālo dāvanu pilsētai svētkos – aizraujošo un iedvesmojošo koncertu,- Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem Mārtiņam, Edgaram, Andrejam, Baibai, Loretai, Danai un viņu draudzenēm Madarai un Santai  un viņu pedagogam Aleksandram Jasjukēvičam.

!!! Paldies visiem , kas strādāja un organizēja, paldies visiem, kas piedalījās un svinēja svētkus kopā!

Svētku organizatori

Atslēgvārdi: Aloja, pilsētas svētki

Aicinājums piedalīties Lasīšanas dienā 29. maijā

Lai gūtu lasītprieku un lai dalītos tajā ar saviem skolas vai studiju biedriem, ar ģimeni un ar draugiem, aicinām piedalīties Lasīšanas dienā. Tā norisināsies trešdien, 29. maijā plkst. 12.00 dienā visā Latvijā – skolās, parkos, pilsētās, sabiedriskajā transportā, bibliotēkās, mājās un citur, kur vien būsiet gatavi lasīt. Galvenais ir izvēlēties savu mīļāko grāmatu un velīt tai piecpadsmit minūtes lasītprieka no jebkuras vietas Latvijā vienlaikus ar citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pieci soļi dalībai Lasīšanas dienā:

1.Izvēlies savu mīļāko grāmatu!

2.Izvēlies lasīšanas vietu Lasīšanas dienai!

3.Uzaicini savu klasesbiedru, studiju kolēģi, skolotāju, draugu, mammu, vectētiņu, pilsētu un citus lasīt kopā!

4.Dalies lasītpriekā trešdien, 29. maijā, plkst. 12.00 no jebkuras vietas Latvijā!

5.Atsūti mums lasītprieka fotogrāfiju kopīgai Lasīšanas dienas fotogalerijai pēc pasākuma uz e-pastu: !


Lasīšanas dienu aizsāks Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa uzruna tiešraidē www.lu.lv no Latvijas Universitātes Bibliotēkas plkst. 11.45, lai plkst. 12.00 dotu kopīgu startu Lasīšanas dienas 15 minūtēm visā Latvijā.

Gatavojoties Lasīšanas dienai, aicinām noskatīties maija raidījumu par skolas dzīvi „Es un skola”, kurš būs veltīts Lasīšanas dienai. Raidījums būs skatāms sestdien, 25. maijā, plkst. 11.00 Latvijas Televīzijas 1. kanālā.

Ja vēlies vēstīt par savu dalību Lasīšanas dienā sociālajos tīklos, izmanto mirkļbirku #LatvijaLasa vai publicē šo tviterierakstu „Es piedalīšos Lasīšanas dienā 29. maijā plkst. 12.00. Un Tu? www.atbalsts.lu.lv #LatvijaLasa”, pastāstot, kuru grāmatu lasīsi un kur to lasīsi, lai citi arī var piebiedroties.

Par Lasīšanas dienu

Lasīšanas diena ir daļa no projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”, ko īsteno Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte sadarbībā ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 25 izglītības iestādēm, piecām nevalstiskajām organizācijām un IZM Valsts izglītības un satura centru. Projekta realizācija notiek Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē 1.2.2.4.1. „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana”. Plašāk: www.atbalsts.lu.lv.

Jautājumiem:

Kitija Balcare, projekta komunikācijas konsultante

Mob. tālr.: (+371) 29683396, e-pasts:

Gunta Kraģe, projekta vadītāja

Mob. tālr.: (+371) 29408743, e-pasts:

Atslēgvārdi: Lasīšanas diena