• ungurpils ezers asais
    •  mg 0086 1
    • starki
    • 18 1
    • staicele tilts
    • no torna
    •  mg 0195 1
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

Skatīt pēc


Kategorijas

NVO

Visi atslēgvārdi 210


Jūs skatāties 185 ziņu ierakstus kategorijā Kultūra , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Noslēgušies Alojas 565. jubilejas pasākumi

    • img 1333 1

Svētdien, 6. jūlijā, ar dievkalpojumu baznīcā un motokrosu "Alojas pilsētas kauss" noslēdzās Alojas pilsētas svētku pasākumu cikls. Savukārt piektdienas vakarā tirgus laukumā pulcējās vairāki simti pilsētas iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un kolektīvu dalībnieki, lai dotos svētku gājienā uz pilsētas parku Jūras ielā. Gājienam īpaši svinīgu noskaņu piešķīra Dikļu pagasta pūtēju orķestra muzicēšana, tāpat gājiena dalībnieki bija parūpējušies par īpašu sava kolektīva noformējumu. Svētku koncerts bija Alojas pilsētas vēstures stāstu caurvīts, uzstājās arī vietējie pašdarbības kolektīvi, tāpat koncerta programmu papildināja viesi no Rīgas - deju kolektīvs "Ziemeļblāzma". Apbalvoja arī konkursa „Ziedošā Aloja 2014” laureātus. Nominācijā Ziedošākais nams balvu 70 eiro saņēma Antra Miķelsone no Jūras 17  un Ivita Dalka no Jūras ielas 19. Ziedošākais balkons atrodas Brīvības ielā 6, kur saimnieko Antra Unte. Arī viņai balvā tika 70 eiro. Savukārt krāsainākā puķu dobe atrodas Lidlauka ielā 3 (īpašniece Ausma Silmale), bet oriģinālākais ziedu turētājs – Baznīcas ielā 7 Andim Šternfeldam. Arī viņi saņēma 70 eiro katrs. Pateicības saņēma Sarmīte Plotniece, Elga Vītola, Dace Dūrena, Laila Ulmane, Aivars Pūpols, Ivanda Balode, Dace Vītola.

Sestdien tirgus laukumā norisinājās svētku tirgus, kurā pircējus gaidīja mājražotāji un amatnieki. Bet viens no gaidītākajiem notikumiem norisinājās Alojas kultūras namā, kur atklāja pirmo reģionālas nozīmes trofeju izstādi, kā arī medību nozares deviņdesmit gadiem veltītu ekspozīciju. Turpat bija aplūkojamas arī fotogrāfijas un bērnu zīmējumi par dabu. Tie, kas interesējās par vēsturi, kopā ar muzeja vadītāju Līgu Modernieci varēja doties pastaigā pa Alojas vēsturisko centru. Savukārt sportisko aktivitāšu cienītāji pēcpusdienā iesaistījās aktivitātēs, kas notika skolas sporta laukumā. Pludmales volejbolā sacentās 8 komandas. Noslēgumā 1. vieta tika komandai "Zvērs" (Sandis Veide, Jānis Zvērs, Rolands Lācis), 2. vietu izcīnīja komanda "Baro nost" (Kristaps Kalnmačs, Ingmārs Kārkliņš, Jēkabs Ģērmanis), bet trešie palika "Mikrafoni" (Krišjānis Seinass, Mairis Bērziņš, Arno Ēķups). Norisinājās arī sacensības basketbolā. 1. vietu izcīnīja komanda "NAV SAGATAVOTS" (Aloja) - Mārcis Vītols, Ainārs Kundrāts, Ulfs Mētriņš, Alvis Jēkabsons, 2.vieta - "BARO NOST" (Aloja) - Jēkabs Ģērmanis, Ingmārs Kārkliņš, Artūrs Vītols, bet 3. vieta - "EVERTON" (Staicele) - Linards Ustrisovs,Artūrs Eglītis, Reinis Prokopovičs. Savukārt vakarā laukumā pie baznīcas skanēja dažādu starptautisku grupu veidots koncerts. Uzstājās viesi no Nīderlandes, ASV, Igaunijas, Lietuvas, Beļģijas, kā arī pašmāju mākslinieki Valdis Indrišnoks, Maija Estere Rozenštoka un citi. Dienas pasākumi noslēdzās ar grupas "Credo" spēlēto zaļumballi laukumā pie baznīcas. 

Paldies par atsaucību un dalību svētku gājienā Alojas Ausekļa vidusskolas kolektīvam, PII "Auseklītis" kolektīvam, SIA "Alojas komunālais dienests" kolektīvam, biedrībai "Alojas seniori", SIA "Madara 93" veikalu "Madara" un "Top" kolektīviem, VUGD Alojas posteņa kolektīvam, M.Oinaskova dārzniecības kolektīvam, Alojas novada domes centrālajai administrācijai.

Motokrosu "Alojas pilsētas kauss" atbalstīja: Alojas novada dome, SIA "MIKS D", SIA "MARKO K", SIA "Aloja -Starkelsen", SIA "MIERIŅŠ", Emīlija Pēce, Jānis Mozvillo.

 

Galerija

Saistītie raksti ( www.la.lv)

Saistītie raksti ( www.aloja.lv)

Saistītie raksti ( www.aloja.lv)

Saistītie raksti ( www.aloja.lv)

Aloja - sausākā Latvijas pilsēta (neogeo.lv)


Aicinām uz Alojas pilsētas svētkiem "Alojai 565"

Alojas pilsētas svētki, kas norisināsies no 1. līdz 5. jūlijam, būs veltīti interesantai jubilejai - Alojas vārds pirmo reizi minēts vēstures dokumentos pirms 565 gadiem. 1449.gads tiek uzskatīts par Alojas dibināšanas gadu.

Svētku organizatori gatavo daudzpusīgu un interesantu programmu, lai tajā savu vietu atrastu ikviens alojieties un svētku viesis. Svinības iesāksies 1. jūlija vakarā ar SPORTA aktivitātēm ģimenēm un sportiski aktīviem alojiešiem. Ar savām aktivitātēm – velobraukšanu un nūjošanu iesaistīsim Latvijā popularitāti ieguvušos biedrības „Alojas seniori” pārstāvjus.

2. jūlijs jeb „mazā sestdiena” notiks aktivitātēm JAUNIEŠIEM: radošās darbnīcas un diskotēka.

3. jūlija vakarā konkursā par Alojas VĒSTURI piedalīsies nevalstisko organizāciju un aktīvāko alojiešu komandas.

4. jūlijā ar pilsētas iestāžu un organizāciju parādes GĀJIENU pulcēsimies uz KONCERTUZVEDUMU „Radi tālāk...”, kurā piedalīsies pilsētas amatiermākslas kolektīvi.

Svētki noslēgsies ar CIEMIŅU dienu - 5.jūlijā. Svētku TIRGŪ aicināsim  tirgotājus no tuvākas un tālākas apkārtnes. Neiztrūks arī atrakcijas un citas izpriecas BĒRNIEM. Alojas muzeja vadītāja Līga Moderniece piedāvās izzinošu PASTAIGU, kurā iepazīstinās ar senāko Alojas apbūvi.

No 4.-6. jūlijam Alojā nometnē „Draudžu dienas”, kas veltītas līdzekļu vākšanas akcijai Alojas baznīcas remontam, viesosies evanģēliski luterisko draudžu pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm. Informācija par nometni pieejama mājas lapā http://letsgotoaloja.eu

Sestdienas vakarā plkst.19.00 sāksies kristīgo grupu KONCERTS, kam sekos UGUŅOŠANA un viesu dāvana pilsētai – BALLE, kurā spēlēs grupa CREDO.

AICINĀJUMS ALOJIEŠIEM!!!

Pilsētā svētku dienās uzņemsim daudz ciemiņu. Iepriecināsim sevi un viņus ar sakoptu un ziediem krāšņi pušķotu gaviļnieci – mūsu Aloju! Alojas pilsētas pārvalde organizē konkursu „Ziedošā Aloja - 2014”, kurā varēs piedalīties ikviens, kas ieguldīs savu izdomu un spēkus sava nama, pagalma, balkona vai loga dekorēšanai ar ziediem. Uzvarētāji saņems naudas balvas! Nolikums šeit

Plašāka svētku programma šeit




Latviešu pasaules klaidoņu saietā izjuta Brazīlijas garšu

    • img 0972 1

Aizvadītajā piektdienā Ungurpilī, Latviešu pasaules klaidoņu brālības vasaras rezidencē, jau sesto gadu īpašā saietā pulcējās ceļotāji un ceļojumu stāstu baudītāji. Latviešu pasaules klaidoņu saieta patronu Jura Visocka un Andreja Hansona aicināti, Ungurpilī ieradās ceļotāji Pēteris Strūbergs, Grigorijs Rozentāls, Bruno Šulcs, Valdis Brants, Ēriks Hānbergs, Ungvars Leitis, Rolands Ūdris, Ilona Balode un Lucas Pedron Scarssi.

Šī gada pasākums bija veltīts Brazīlijai, kur šovasar norisinās pasaules kauss futbolā. Arī Ungurpils gleznainais ezera krasts uz brīdi pārtapa par Brazīlijas futbola spēles laukumu. Futbola fani uz lielā ekrāna varēja baudīt Spānijas un Nīderlandes izlašu spēli tiešraidē, bija iespēja piedalīties fanu svilpīšu orķestrī, izmēģināt spēkus futbola bumbas savaldīšanā, pārbaudīt erudīciju viktorīnā, sadarbībā ar SIA „Aloja-Starkelsen” baudīt Brazīlijas sautējumu no lielā katla, ballēties zaļumballē un just līdzi īstai futbola spēlei, kurā meistarībā sacentās Salacas pašvaldību apvienotā komanda „No Burtnieka līdz jūrai...” un klaidoņu-ceļotāju komanda. Salacas pašvaldību komandā startēja Alojas novada pašvaldības vadītājs Valdis Bārda, Mazsalacas novada priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Burtnieku novada priekšsēdis Edvīns Straume, bet Salacgrīvas novadu pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis. Savukārt latviešu klaidoņu komandā spēlēja P.Strūbergs, G.Rozentāls, Egons Leitis un L. Pedron Scarssi. Azartiskā spēle noslēdzās ar pašvaldību apvienības uzvaru 2:1. Neizpalika arī aizrautīgā derīgo mantu izsole. Tajā varēja iegādāties noderīgas lietas saimniecībai un futbolu līdzjutēju atribūtiku. Izlozēja braucienu uz sporta klubu „Brazīlija”. Pie vērtīgās balvas tika alojietis Tālivaldis Vītols.

Ungurpilī bija ieradies arī īsts brazīlietis Lucas Pedron Scarssi. Ceļotāju brālības prezidenta Pētera Strūberga mudināts, viņš klātesošajiem nedaudz pastāstīja par Brazīliju. Par jaundibināto Latviešu pasaules klaidoņu brālību un grāmatu „Dienvidamerikas odiseja” stāstīja apgāda „Jumava” vadītājs Juris Visockis. Kā dāvinājums dažas grāmatas no apgāda grāmatu klāsta nonāks arī Alojas novada bibliotēkās.

Brīvdabas pasākumu kuplināja deju grupas „Tiramisu” un „Vecmāmiņu aerobika”, tāpat ritma grupa „Radiridirī” un futbolista Kalvja Grāvera paraugdemonstrējumi ar futbola bumbu.  

Jāatgādina, ka 24. aprīlī, tika īstenota sen lolota ideja – klaidoņi oficiāli dibināja biedrību “Latviešu klaidoņu brālība”. Par biedrības prezidentu ievēlēja Pēteri Strubergu. Latviešu pasaules klaidoņu saieta mērķis ir pulcināt vienkopus un vienot latviešus – pasaules apceļotājus, lai tie iepazīstinātu ar savu redzējumu citus, ar saviem stāstiem iedrošinātu cilvēkus ceļot, klejot un iepazīt ceļojumu burvību.

Paldies par atbalstu pasākuma organizēšanā: SIA „Aloja - Starkelsen”, SIA „Aloja -Agro”, SIA „Trīs saujas smilšu”, SIA „Miks D”, SIA „Draugu dārzs”, SIA „Mieriņš”, SIA „Tēraudiņi”, SIA „Alojas komunālais dienests”, Andrejam Hansonam, Jēkabam Zāberam, Imantam Dalkam, Aigaram Ragainim, Inesei Mētriņai, Sarmītei Frīdenfeldei, Inesei Timermanei, Artūram Vītolam, Rihardam Būdam, deju grupai „Tiramisu”, deju grupai „Vecmāmiņu aerobika”, ritma grupai „Radiridirī”.

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto


Staiceles bibliotēkā viesojās žurnālists Ansis Bogustovs

    • img 7926

Tikko visā valstī pagāja Eiropas nedēļa, svinēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tieši šis bija tas laiks, kad ir daudzi neskaidri jautājumi. Lai izkliedētu neziņu, Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās žurnālists Ansis Bogustovs. Žurnālists, kurš astoņus gadus mums ir devis ziņas no  Briseles, kurš ir ņēmis aktīvu dalību informatīvi izglītojošā raidījuma „Eirobusiņš” veidošanā, tagad ir raidījuma „Viss notiek” žurnālists un aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.  

Jau pašā pasākuma sākumā tikšanās pārvērtās par diskusiju. Tika izvirzītas vairākas hipotēzes, uz kurām tika meklēts apstiprinājums vai noliegums. Kā galvenā bija „Eiropas nauda nav iztērēta, bet ieguldīta”. Visiem klātesošiem bija iespēja izteikt savu viedokli un savu redzējumu.

Žurnālists ļoti vienkārši un saprotami jauniešiem un pārējiem interesentiem izskaidroja visai Latvijai nozīmīgu datumu – 8. un 9. maija svinību būtību. Parādīja šo datumu izcelsmi un būtību no vairākiem vēstures skatu punktiem, sasaistot ar tādiem ētikas jēdzieniem, kā vara, naids, atriebība, pompozitāte.

Sarunai noslēdzoties, Ansis Bogustovs izteica savu viedokli uz klātesošo jautājumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, par eiro iespējamo vai neiespējamo devalvāciju. Jauniešiem ieteica izmantot visas iespējas, ko piedāvā Latvijas dalība Eiropas Savienībā, lika viņiem saprast, ka Staiceles jaunieši ne ar ko neatšķiras no citiem Eiropas jauniešiem, galvenais ir pašiem gribēt! 

Anita Strokša


Mātes dienas koncerts Alojā. Fotomirkļi

    • img 0616 1

Mātes dienas priekšvakarā Alojas kultūras namā notika māmiņām veltīts koncerts. Tajā ar priekšnesumiem uzstājās bērni un skolēni no Alojas kultūras nama pašdarbības kolektīviem, Alojas Ausekļa vidusskolas un Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Klātesošos priecēja arī Kaļvu, Jenču un Grīnbergu ģimenes ar skanīgiem priekšnesumiem. 

Galerija


Apsveikumu izstāde Alojas muzejā

    • dscf0219

No 14. līdz 30.aprīlim Alojas muzejā bija skatāma pastkaršu izstāde “Lieldienu sveicieni alojiešiem 20.gs.pirmajā pusē”. Izstādē varēja aplūkot 24 pastkartes.

Pasaulē pirmā pastkarte tika izdota Austrijā 1869.gadā, bet  izstādē visvecākā pastkarte un sveicieni Lieldienās adresēti alojietei Etelvinei Annai Blūmai ( Lūkinai) 1894.-1990) 1912.gadā. Apsveikums ir rakstisks cieņas apliecinājums un pieklājības izpausme. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā pastkarte bija ērts saziņas veids, kas ļāva operatīvi nosūtīt kodolīgu informāciju un sveicienus, palielināja rakstiskās saziņas biežumu, palīdzēja stiprināt sociālās saites starp cilvēkiem. Arī alojiešiem sūtītajās pastkartēs teksti ir gana skopi. Piemēram, “Daudz prieka Lieldienās!” ,”Visu labu svētkos!”, “Mīļi sveicinu Tevi un Tavējos Saules atmodas svētkos!”, “Priecīgus Lieldienu svētkus un daudz olas!”, bet alojiešu saņemtajās pastkartēs nav tikai sveicieni. Dažās no tām ir arī neliels vēstījums. Piemēram, “Pagaidām mūsu dzīvīte iet parastās sliedēs, bet kā būs nākotnē, to nezinu, jo sakarā ar krīzes laikiem, mūsu dzīve var iegrozīties arī sliktās sliedēs.”

Daudzus gadu desmitus pastkaršu izvēle, iegāde, sūtīšana un saņemšana bija pirmssvētku ikdienas ieradums. Tās aizvien vairāk aizstāja personiskas tikšanās. Pašreiz, moderno tehnoloģiju laikmetā, pastkarte vairs nav pats ērtākais saziņas veids, kas ļauj operatīvi nosūtīt informāciju. Iespējams, tādēļ ir mazinājies paradums pirmssvētku laikā rakstīt un sūtīt apsveikumus.

Lieldienu gaidīšanas laikā, muzejā gandrīz ik dienu raisījās sarunas ar skolēniem par apsveikumu rakstīšanu un sūtīšanu pašreiz, par to, kādi ir apsveikuma rakstīšanas nosacījumi. Skolēniem bija iespēja izlabot rūķa Niķa rakstīto apsveikumu brālim Riķim, kā arī uzrakstīt pašiem savu un nodot muzeja Lieldienu zaķim. Muzeja vadītāja pārbaudīja, cik uzmanīgi skolēni ir skatījušies izstādi. Vērīgākie saņēma pārsteigumu no Lieldienu zaķa olu groza.

Paldies visiem alojiešiem un arī Lieldienu viesiem, kas apmeklēja izstādi un muzeju!

Galerija

Līga Moderniece


Nodibināta Latviešu klaidoņu brālība

Apgāds “Jumava” sadarbībā ar teātra klubu “Hamlets” 2014. gada 24. aprīlī rīkoja pasākumu “Izgaršo ceļojumu”, kurā Latvijas klaidoņi dalījās ar iespaidiem, ceļojot pa pasauli.

Ceļotāji tikās arī tālab, lai ieskandētu pasākumu, kas gaidāms visai drīz – jau sesto gadu Alojā, jūnija otrajā piektdienā, apgāds “Jumava” sadarbībā ar Alojas novada domi un SIA „Aloja Starkelsen” organizē Vispasaules latviešu klaidoņu saietu.

Latviešu klaidoņi īstenoja sen lolotu ideju – dibināja biedrību “Latviešu klaidoņu brālība”, apvienojot tajā visus entuziastus, kurus valdzina ceļojumi. Par brālības prezidentu tika ievēlēts Pēteris Strubergs - ceļotājs, kuram nupat iznāca grāmata "Dienvidamerikas odiseja". Pasākumā pulcējās arī daudzi citi ceļotāji - Juris Lorencs, Džeimss Krogzemis, Valdis Brants, Bruno Šulcs.

Apgāds “Jumava” ir izdevis virkni grāmatu, kurās latviešu klaidoņi dalās iepaidos un izklāsta interesantus faktus par ceļojumiem plašajā pasaulē. Starp tām ir lasītāju iecienītas grāmatas – Pētera Struberga “Trīs pērles Āzijas kaklarotā”, Jura Lorenca “Latviešu klaidoņu stāsti”, “Sarunas ceļā”, Džeimsa Krogzemja “Klaidonis. Latvieša piedzīvojumi, kuģojot pa Rietumeiropas upēm un kanāliem” u. c.

Pasākumā piedalījās arī Alojas novada domes pārstāvji - domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, deputāte Inga Mauriņa - Kaļva, Alojas pārvaldnieks Rihards Būda, tūrisma speciāliste Inese Timermene, Alojas kultūras nama vadītāja Ineta Laizāne un svētku režisore Inga Neimane.

Avots: www.jumava.lv


Staiceles muzejs konkursā ieguvis vairākus tūkstošus eiro ekspozīcijas modernizācijai

14. martā noslēdzās Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) izsludinātais konkurss Muzeju nozares attīstības programmā, kurā valsts akreditētie muzeji varēja pieteikt idejas muzeja krājuma bagātināšanai, izpētei un izmantošanai atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām.

Starp 11 fonda atbalstītajiem projektiem ir arī Staiceles lībiešu muzeja „Pivālind” iesniegtais projekts „Šis brīnišķīgais ceļš uz tēva mājām”. VKKF muzejam piešķīris 7 tūkstošus eiro. Muzeja vadītāja Indra Jaunzeme pastāstīja, ka par iegūtajiem līdzekļiem paredzēts modernizēt muzeja ekspozīciju, kas vēsta par Staiceles teritorijā bijušajām un esošajām lauku sētām. – Vēlamies, lai šī ekspozīcija būtu mūsdienīga un interesanta. Iegūtais finansējums palīdzēs mums papildināt jau esošo ekspozīciju ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu. Mūsu muzejā ir daudz materiālu par lauku sētām un to vēsturi, bet visu nav iespējams parādīt, tāpēc priecājamies, ka turpmāk apmeklētājiem varēsim sniegt daudz vairāk. – ar sajūsmu teica I.Jaunzeme.  

Plānots, ka muzejs iegādāsies skārienjūtīgo ekrānu, planšetes jeb pārvietojamās sienas, tāpat izveidos digitālo karti, kurā ātri un ērti būs atrodamas esošās un bijušās lauku sētas. Viņa arī atklāja, ka ekspozīcijas modernizēšanā iesaistīsies jauniešu biedrība „Pivālind” un foto biedrība „Laiks”. Jaunieši palīdzēs sagatavot digitālo karti, bet foto biedrība „Laiks” iemūžinās esošās lauku sētas un arī vietas, kurās tās agrāk bijušas, lai pēc tam fotogrāfijas pievienotu ekspozīcijai.

Liāna Lilenblate-Sipko


Staiceles bibliotēkā viesojās Jercēnu pagasta dzejas teātris

    • img 0703 1

Saulainā marta sestdienas pēcpusdienā Staiceles bibliotēkā viesojās Jērcēnu pagasta dzejas teātris ar izrādi „Viddivvārpa”, kura veidota, izmantojot Imanta Ziedoņa dzejas tekstus no “Poēmas par maizi”. Apmeklētājus priecēja un sildīja aktieru izjustā spēle, viņu mīlestība pret zemi, pret maizi, arī pret dzeju un dzejas autoru.

Maize ir kā pasaule –
apakšā zemes garoza,
pāri – debesu garoza,
pa vidu - mīkstums – dzīve.”

Dvēselisku un ēterisku gaisotni radīja mūzika un aktieru dziedājums, bet piezemējumu deva stiprās, auglības Jumja zīmes skatuves noformējumā. Jērcēnu dzejas teātris pie mums viesojās, pateicoties TLMS „Staicele” audējiem. Vairāk kā divus mēnešus Jērcēnu muižā bija mūsu audēju darbu izstāde, un kā pateicība, sekoja izrāde.

Paldies par aizkustinošo izrādi!

Galerija

A.Strokša


Alojā deju kolektīvi iedejoja pavasari

    • img 3607 1

Tradicionālajā draudzības koncertā jeb sadancī 22.martā Alojas kultūras namā tikās vidējās paaudzes deju kolektīvi:„Pastalnieki” no Valmieras (vadītāja Arita Aldiņa Psjuka) , „Iecava ” no Iecavas (vadītājs Guntars Jansons) , „Dzirnavnieks” no Bauskas novada Ceraukstes pagasta (vadītājs Guntars Jansons), „Greizie rati” no Garkalnes novada (vadītāja Ilze Mažāne) un Alojas „Sānsolis”(vadītāja Maija Drozda).

Šī gada koncerta tēma bija kolektīvu izaugsme gadu griežos. Uz ekrāna parādītajos video un foto materiālos skatītājiem bija jāatpazīst deju kolektīvi un viņu sniegums no iepriekšējām viesošanās reizēm, vienlaicīgi salīdzinot, kā mainījusies dejotāju varēšana un raksturs. Intervijās ar kolektīvu vadītājiem uzzinājām, ka viesi Alojā jūtas gaidīti, tāpēc ik gadu mēro ceļu uz Aloju.

Koncerta noslēgumā skatītāji ar zirņiem balsoja, kura kolektīva sniegums viņiem patika vislabāk. Balsojuma rezultāti bija ļoti līdzīgi un kolektīviem tika piešķirti tituli: Smaidīgākais kolektīvs –„Iecava”, Atsaucīgākais kolektīvs – „Pastalnieki”, Apzinīgākais kolektīvs – „Greizie rati” , Viesmīlīgākais kolektīvs – „Sānsolis”. Titulu Jaunais gurķis saņēma deju kolektīvs „Dzirnavnieks”, jo viņi pirmo reizi viesojās Alojā un vēl nav sasnieguši gada vecumu.

Pateicības saņēma arī „Sānsoļa” koncertmeistare Maruta Gaugere, ilggadējie sadanču arī šī koncerta vadītāji Anda un Alvis Bondari, gardās putras vārītāja Baiba Siktāre.

Pēc koncerta dejotāji baudīja mājinieku vārīto miežu biezputru un atpūtās godam nopelnītā ballē.

Galerija

Ineta Laizāne

Valda Bārdas foto


Pirmo reizi novada vēsturē pasniegts apbalvojums "Alojas novada Goda balva"

    • img 9594 1

Sestdien Alojas kultūras namā svinīgā sarīkojumā Alojas novada pašvaldības vārdā apbalvojumu Alojas novada Goda balva 16 Alojas novada iedzīvotājiem pasniedza domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.  Kopš novada izveidošanas pašvaldība pirmo reizi godināja rosīgus un pašaizliedzīgus ļaudis par īpašiem nopelniem politikā, tautsaimniecībā, izglītībā, kultūrā, sportā, valsts pārvaldes un aizsardzības jomā. V. Bārda katram nominētajam pasniedza Atzinības rakstu un īpašu monētu, kas marķēta ar Alojas novada ģerboni. Uzrunājot klātesošos, viņš teica: „Ceru, ka šis īpašais notikums mūsu novadā kļūs par jauku tradīciju, kurā pateiksimies tiem, kuri ar nesavtīgu darbu bez īpaša aicinājuma sniedz ieguldījumu novada attīstībā, labiem darbiem iedvesmo un māca citus, ir drosmīgi un pašaizliedzību ikdienas darbā."

Par ilgstošu un priekšzīmīgu pedagoģisko darbu Goda balvu saņēma puikuliete Aina Tomsone. Aina Puikulē dzīvo kopš 1958. gada, kur vietējā skoliņā aizritējis viss pedagoģiskā darba mūžs. Neskatoties uz Ainas kundzes cienījamo vecumu, viņa joprojām ir aktīva lauku sieviešu kluba „Naktsvijoles” valdes locekle, darbojas Latvijas Sarkanā Krusta Puikules nodaļā, piedalās vietējās pagasta sabiedriskajās aktivitātēs, joprojām uzspēlē akordeonu, klavieres, ir liela dziedātāja, organizē radu saietus un veido dzimtas koku.

Par izcilu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu pedagoģisko darbu balvu saņēma Staiceles vidusskolas skolotāja Alda Grāvere. Kopš studiju beigšanas 1981. gadā viņa strādā Staiceles vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju, ir direktora vietniece mācību jomā. Kolēģi A. Grāveri raksturo kā prasīgu, tolerantu, erudītu un profesionālu skolotāju, kura spēj novērtēt arī savu kolēģu veiksmes un sasniegumus. Tovakar skolotāja saņēma arī īpašu video sveicienu no dēla Kalvja, kurš strādā ar jaunajiem futbolistiem FK „Meta”.

Balvu saņēma uzņēmējs Māris Miezītis. Viņu nominēja balvai par nopelniem tautsaimniecībā, izglītībā, kultūrā un sportā, par ieguldījumu Alojas novada attīstībā. M.Miezītis ir veiksmīgs kokapstrādes uzņēmuma īpašnieks un vadītājs, kas nodrošina darbavietas 16 alojiešiem. Ar viņa gādību tikusi izveidota moto sporta bāze Alojas pagasta „Jaunzemniekos”. Kā dāsnu sponsoru viņu pazīst teju katrs alojietis. Viņš atbalstījis daudzus sporta, kultūras un skolas pasākumus. Aktīvi darbojas pilsētas kultūras dzīvē.

Godināja arī alojieti Ingu Mauriņu-Kaļvu, kura balvu saņēma par īpašiem nopelniem sabiedrības labā un Alojas novada nozīmības palielināšanu. Inga ikdienā vada veterināro servisu „Būsi vesels”, ir domes deputāte, darbojas biedrībās „Alojas novada attīstība”, „Dzīvnieku atbalsts”. Kopā ar domubiedriem Alojā izveidoja dzīvnieku patversmi, rotaļu un āra trenažieru laukumu. Kā deputāte Inga vienmēr ir gatava uzklausīt un iespēju robežās risināt iedzīvotāju problēmas. Līdzcilvēki Ingu raksturo kā labsirdīgu, aktīvu, idejām bagātu un saprotošu cilvēku.

Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāja Laura Meinarda saņēma balvu par lieliskiem sasniegumiem sportā, novada, valsts un starptautiskajās sacensībās, par galda tenisa popularizēšanu Alojas novadā. Laura vairākkārt atzīta par labāko novada sportisti, piedalījusies Alojas novada galda tenisa sacensību organizēšanā, rīkojusi galda tenisa nometnes bērniem. Viņa allaž ir apveltīta ar iniciatīvu un nes Alojas novada vārdu pasaulē.

Par pašaizliedzību un drosmi, glābjot cilvēkus, balvu saņēma 11 Alojas novadā dzīvojoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, kuri pērn brīvprātīgi piedalījās glābšanas darbos sabrukušajā veikalā „Maxima” Zolitūdē. Ar Goda balvu apbalvoja Edgaru Saukumu, Ģirtu Loginu, Andi Šternfeldu, Ediju Alksni, Viesturu Avotiņu, Jāni Sipko, Klāvu Andersonu, Imantu Dāvidsonu, Daini Kārkliņu, Arni Talci un Ingaru Dalku.

Pirms katra balvas saņēmēja sveikšanas, klātesošie īsā videofilmiņā uz ekrāna varēja gūt lielāku priekšstatu par katru nominēto un uzzināt vairāk par viņa ikdienu un darbu.

Vakara gaitā svinīgā balvas pasniegšana ik pa laikam mijās ar muzikāliem priekšnesumiem. Pasākumā muzicēja Alojas un Staiceles mūzikas skolu pedagogi Irīna Pupiņa, Jānis Ansons, Staiceles sieviešu vokālais ansamblis „Vēlreiz” (vadītāja Līga Siliņa), ar emocionālu dziedājumu priecēja Vilzēnu tautas nama vokālais ansamblis „Heihēra” (vadītāja Daina Mūrniece). Dziedājumu papildināja Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansambļa „Māriņa” dalībnieces. Tāpat muzicēja vietējie ģitāristi Edgars Roļskijs un Mārtiņš Elsiņš. Savukārt pēc pasākuma svinīgās daļas sanākušie turpināja ballēties grupas „Lauku muzikanti” spēlētās mūzikas pavadījumā.

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto


Staiceles bibliotēkā mājoja paralimpiskā gaisotne

    • img 0675 1
    • img 0655 1
    • img 0665 1
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Sočos nule noslēgušās paralimpiskās spēles, taču šo spēļu vēsmas bija jūtamas arī Staiceles bibliotēkā. 13. marta rītā pie Staiceles jauniešiem viesojās trīskārtējais paralimpiskais čempions Aigars Apinis. Sportists, kurš būdams ratiņkrēslā, ir ņēmis dalību četrās paralimpiādēs – Sidnejā, Atēnās, Pekinā un Londonā, ieguvis septiņas medaļas. Cilvēks, kurš 2012.gadā tika nominēts par Eiropas cilvēku Latvijā, kura nopelnus ir novērtējusi valdība, piešķirot Triju Zvaigžņu ordeni.

Sportistam daudz bija ko pastāstīt par dzīvi pēc nelaimīgās traumas – nepareizas niršanas – kas noveda viņu ratiņkrēslā. Par to lielo gribasspēku, kas bija vajadzīgs, lai ne tikai iekļautos sabiedrībā, bet pierādītu arī sev, ka tu vari un spēj sportot. Stāstījums mijās ar olimpisko medaļu apskati. Katra medaļai līdzi nāca savs stāsts, kas piepildīts ar emocijām. Uz jautājumu par viņa nozīmīgāko medaļu sportists atbildēja, ka tā, protams, pirmā medaļa, bet emocionālākā iegūta Londonas paralimpiādē, kad līdz pēdējam lodes metienam vēl nebija zināms, vai vispār iegūs kādu medaļu. Šajā momentā galveno lomu nospēlējuši Aigara līdzjutēji, kuri no tribīnēm skandējuši: „Aigar, saņemies, tu vari!”

Paralimpietis ne tikai stāstīja par saviem sasniegumiem sportā, bet arī vizuāli parādīja, kā paralimpiādē dalību ņem akli cilvēki, kā tiek spēlēts futbols ar grabošu bumbu un redzīgu vārtsargu, kā skriešanas celiņā dodas jauniete ar protēzi kājā. Spilgti norādīja, ka paralimpiskās spēles ir daudz sirsnīgākas par olimpiskām spēlēm, jo visā arēnā mājo ne tikai sporta gars, bet arī sapratne vienam pret otru.

Uz jautājumu par nākotni pēc sporta, paralimpietis teicās vēl vairāk ieguldīt savu darbu Latvijas Paralimpiskā komitejā. Staicelieši novēlēja rakstīt savus memuārus, kas būtu noderīgi mūsdienu jaunietim.


A.Strokša


Puikulē izskanēja „Popiela 2014”

    • dscf0080 1

Šis koncerts bija emocijām bagāts. Pasākumā piedalījās 25 Puikules pamatskolas skolēni, skolas absolventi, viņu draugi un skolotāji. Vakara gaitā izskanēja 14 priekšnesumi. Redzējām Latgales dāmu popu, Katy Pary, Madry, Inesi no „Eldorado”, puišus no Ikšķiles, Emilia de Forest, „A-eiropu”, DJ Fresh, grupu „Factor -2”, nebēdnes no Valmieras ar dziesmu popūriju, Oranžā kora meitenes, Lemonade Mouth, Rocky Balboa un „Rednex”. 

Konkursantus vērtēja neatkarīgā žūrija. Dalībnieki tika vērtēti 2 grupās: skolēni un pieaugušie.

Skolēnu grupā 1.vieta Rebekai Rebainei un Klāvam Rudzītim ar Ineses dziesmu „Es brunete”, 2.vietā- Markuss Melbārdis, Rihards Kalniņš, Ričards Rudzītis un Viktors Miķelis ar „A-eiropas” dziesmu „Zima, zima”, bet 3.vietu un žūrijas specbalvu saņēma Viktors Miķelis un viņa draugi: Ita Netlova, Ritvars Gadišķis, Ričards Rudzītis, Rebeka Rebaine un Markuss Melbārdis ar grupas „Factor-2” dziesmu „Krasavica”.

Pieaugušo priekšnesumi bija tikai trīs un 1. vietu izcīnīja azartiskā grupa „Rednex” ar dziesmu „Cotton Eye Joe”, kuru izpildīja Laura Margeviča, Ramona Vilkotīte, Iluta Romanovska, Viktors Petrivs un Roberts Trepšs. 2.vietā ierindojās Oranžā kora meitenes (Puikules pamatskolas skolotājas) Guna Broma, Kitija Rebaine un Gita Rudzīte ar dziesmu „Seksuālie čiekuri”. Viņām piespēlēja Andris Raciborskis. 3.vietā palika Valmieras meitenes Santa Mauriņa un Marika Grīnberga ar dziesmu popūriju.

Pēc koncerta visi dejojām fantastiskā diskotēkā kopā ar DJ Elmāru. Vēlos pateikt paldies žūrijai: Maijai, Vilmāram, Ilonai un Helvijam. Paldies Birutai un Tamārai par koncerta iemūžināšanu. Paldies vakara vadītājiem Laurai, Ramonai un Andrim un Montai, kas izklaidēja bērnus diskotēkā.

Patiess prieks, ka bērni Puikules pamatskolā ir spējuši sevi parādīt ne tikai skolas pasākumos, bet arī ārpus skolas. Viņi ir kļuvuši atraisītāki un drošāki. Visi ir pratuši sevi parādīt, cik labi vien viņi to spēj.

Galerija

Gita Rudzīte, Puikules pamatskolas skolotāja 


Bibliotēkas aicina balsot par "Latvijas gada monētu 2013"

    • monetu dienas

No 11. marta līdz 31. martam Latvijas publiskajās bibliotēkās norisināsies ikgadējās Monētu dienas. Šī gada Monētu dienu programma ietver vairākas aktivitātes. 

Lai noskaidrotu, kā jubilejas un piemiņas monētas vērtē sabiedrība, aicinām izteikt viedokli par to, kura no aizvadītā gadā tapušajām monētām Jums ir vistīkamākā. Piedalies Latvijas Bankas aptaujā par “Latvijas gada monētu 2013″. Balsojums, kas veikts no bibliotēkām (bibliotēku IP adresēm) tiks ņemts vērā, nosakot bibliotēku apmeklētājiem mīļāko monētu (aptaujas anketu skatīt šajā saitē!).

Monētu dienas bibliotēkās ir Latvijas Bankas, SIA Lursoft un publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” kopīgs projekts, tāpēc kopā ar Lursoft tapis virtuāls konkurss bibliotēku lietotājiem – „Atklāj monētu noslēpumus Lursoft laikrakstu bibliotēkā!”. Konkursā par balvām – Latvijas Bankas 2013.gada kolekcijas monētām – var cīnīties individuālie dalībnieki, kā arī tiks noteiktas aktīvākās bibliotēkas, kas saņems balvas no SIA Lursoft. Sīkāka informācija tīmekļa vietnes NEWS.lv sadaļā KONKURSS: http://news.lv/konkurss.

Balsojumu par skaistāko gada monētu 2013 un Lursoft konkursu piedāvā visas Alojas novada bibliotēkas.


 


 


Koru draudzības koncertā „Sadziedam Alojā”

    • kori 038 1

Sestdien, 22.februārī, koru draudzības koncertā "Sadziedam Alojā" piedalījās Ogres kultūras centra jauktais koris "Grīva" (diriģentes Maija Amoliņa un Evita Konuša), Ainažu kultūras nama jauktais koris "Krasts" (diriģente Agra Jankovska) un Alojas kultūras nama jauktais koris "Ale" (diriģents Aivars Tomiņš).
Koncerts bija interesants, jo katrs kolektīvs izpildīja atšķirīgu repertuāru. Ogrēnieši dziedāja melodiskās Leona Amoliņa dziesmas, ainažnieki sniedza ieskatu šopavasar gaidāmo E.Melngaiļa Mūzikas svētku repertuārā, bet alojieši izpildīja dziesmas par Latviju ģitāristu Edgara Roļskija un Mārtiņa Elsiņa pavadījumā. Koncerta noslēgumā, ieskandējot jauno Dziesmu svētku gatavošanās ciklu, kori apvienojās Raimonda Paula dziesmā „Manai dzimtenei” un tautas dziesmā „Pūt, vējiņi”. Ogres koris Alojā viesojās pirmo reizi. Ainažu koris ir Ales tuvākie draugi, un abi kori kopā koncertos dziedājuši daudzreiz. Jau nākamajā mēnesī alojieši dosies koncertēt uz Ainažiem.

Galerija

Ineta Laizāne

R.Oinaskovas foto


Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas noslēguma pasākums Alojas pilsētas bibliotēkā

    • untitled attachment 00080

Latviešu rakstnieces Zentas Mauriņas atziņai „bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt”, piekrita visi 15.februāra pēcpusdienā bibliotēkā kopā sanākušie lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, 2013” čaklākie lasīšanas eksperti. Dažādu iemeslu dēļ pasākumā neizdevās sapulcēties visiem lasīšanas ekspertiem, taču tie, kas ieradās, pastāstīja par savu interesantāko izlasīto grāmatu.

Jaunākajām ekspertēm Tīnai un Evai bija iepatikušies seši stāsti par tīģeri un lāci Janoša grāmatā „Ak, skaistā Panama”. Ingus nešauboties izvēlējās Māra Runguļa anekdošu krājumu „Pēteris un Anniņa”, klātesošajiem nolasot iepatikušos anekdoti. Rūtu bija ieinteresējusi Ulfa Starka „Diktators”, taču Kristīnei vistuvākā bija Ērika Kestnera „Punktiņa un Antons” un tieši tādēļ, ka saturs atklāts komiksu variantā, kas Kristīnei patīk vislabāk. Viktorija bija aizrāvusies ar Danas briesmu pilnajiem piedzīvojumiem Lauras Vilkas grāmatā „Dana un medaljons”, taču Madara priekšroku deva piedzīvojumiem Rika Riordana grāmatā „Zibens zaglis”. Ieva un Anta kā labāko izvēlējās Luisa Lorija fantastikas romānu „Devējs”. Vecāku žūrijas eksperte Inguna visiem klātesošajiem pastāstīja, kādēļ būtu vērts izlasīt Kitijas Krauzeres noslēpumaino pasaku „Ezera Annija”.

 Pasākuma noslēgumā katrs žūrijas eksperts tika apbalvots ar atzinības rakstu, balviņām, kam sekoja kopīga bildēšanās. Tad vēl brīdis pie tējas tases un svētku kliņģera, līdz arī desmitais lasīšanas gads programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Alojas pilsētas bibliotēkā tika noslēgts. Kopumā desmit gadu laikā lasīšanas veicināšanas programmā piedalījušies 246 žūrijas eksperti.

Liels paldies par pēdējo trīs gadu laikā lasīšanai saņemtajām grāmatu kolekcijām no VKKF un LNB Bērnu literatūras centra projekta „Bērnu un jaunatnes žūrija”, kā arī LNB Atbalsts biedrības labdarības projekta „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”.

Paldies vecākiem, kuri atbalstīja un mudināja lasīt, tā ļaujot bērniem iepazīt grāmatu lasīšanu kā aizraujošu nodarbi brīvajā laikā starp mācībām, mākslas, mūzikas, sporta aktivitātēm un arī datorspēlītēm!

Galerija

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Mairita Vītola


Tikšanās ar māsām Jērumām Staiceles pilsētas bibliotēkā

    • img 7684 1
    • img 7671
    • img 7677
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

6. februāra vakarā Staiceles bibliotēkā valdīja mīlestības un sirsnības gaisotne. Mūsu ciemiņi bija novadnieces māsas Inga Jēruma un Jāna Jēruma – Grīnberga. Uz tikšanos bija atnākuši staicelieši, kuriem ir daudz kopīgu bērnības atmiņu ar Ingu. Iepazinām arī Ingas māsu Jānu, kuras dzīves ceļš tikai tagad ienāks Staicelē.

Šī tikšanās bija divu māsu dzīves ceļa līkloči, kuri pirmo reizi krustojās dzīves briedumā pie tēva kapa. Tāds bija padomju režīms, kas daudziem sagrieza dzīvi tādā virpulī, ka viss bija jāsāk no jauna svešumā, neskatoties, kas palika dzimtenē.

Tā liktenis izšķīra Ingas mammu un tēti – Dailes teātra aktrisi Veltu Krūzi un daudzpusīgu latviešu mūziķi Albertu Jērumu. Tēvs, uzklausot Ingas mammas lūgumu, palika un sāka jaunu dzīvi Anglijā. Tur piedzima arī Ingas māsa Jāna.

Katrai māsai bija savs dzīves ceļš. Ingai tā bija žurnālistika. Viņa ir autore (grāmatas publicē ar Margaritas Grietēnas vārdu) daudzām daiļliteratūras grāmatām. Ingai ir tuva mākslas pasaule – uzrakstīti nopietni biogrāfiski darbi par tēvu „Olimpā bez lifta”. Ir tapušas grāmatas par aktrisi Regīnu Devīti (Zentiņu no seriāla „Ugunsgrēks”). Pēdējā tapusī grāmata „Saldā katorga” ir par aktrisi Ilzi Vazdiku un tās dzimtu. Tikko norisinājās šīs grāmatas atvēršanas svētki Rīgā, tāpēc autore, stāstot par grāmatu, pakavējās pie tās ilgāk. Iepazīstināja klātesošos ar tās tapšanas ideju, galveno varoni un tai tuviem cilvēkiem, to likteņiem.

Jānas dzīves ceļš saistīts ar dzīvi Anglijas pilsētā Londonā. Varbūt gēnu vadīta, jo Jānas vecaistēvs Augusts Grigors ir dibinātājs Neredzīgo draudzei Rīgā Mēness ielā. Varbūt draudzenes iespaidā, kura jau bija mācītāja, Jāna savu medicīnai ziedoto dzīvi „pagrieza” teoloģijas virzienā. 2008. gadā viņa ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi, tā kļūstot par pirmo bīskapi sievieti Anglijas vēsturē. Dzīvojot Anglijā, daudz darījusi, lai saglabātu latvietību, nestu brīvās Latvijas esamību pasaulē. Savā dzīvē pabijusi Tanzānijā, kur iemācījusies vietējo svahili valodu, iemīlējusi Islandi, bet tagad tiek krāmēti koferi, lai uz visiem laikiem atgrieztos dzimtenē – Staicelē.

Tagad, pēc ilgiem atšķirtības gadiem māsas tiekas, saprotas un ceļ māju nākotnei.

Anita Strokša


Staicelieši guva padomus tomātu un ķirbju audzēšanā

    • img 7708
    • img 7707
    • img 7710
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

12. februārī Staiceles bibliotēkā notika informatīvais seminārs „Praktiski padomi tomātu, ķirbju audzēšanā”. Lektore šajā seminārā bija tomātu audzētāja Elga Bražūne no dārzniecības „Neslinko”. Lekcija bija ļoti izglītojoša, tajā teorija mijās ar praktiskiem padomiem. Tika izrunāts viss tomāta attīstības cikls – no zemes sagatavošanas līdz augļu uzglabāšanai. Norādīti galvenie akcenti tomātu mēslošanai, augsnes atveseļošanai, profilaksei pret sēnīšu kaitīgo darbību. Tika atbildēts uz visiem uzdotiem jautājumiem – par lapu koku pelnu un slieku humusa izmantošanu tomātu audzēšanā, par trihodermīna un reņģu izmantošanu, stādot tomātus.

Tomēr vislielākā interese bija par tomātu šķirnēm, gan jaunajām, gan jau ar gadiem pārbaudītām. Pie sēklu pārdošanas stenda vēl ilgi turpinājās pārrunas par konkrēto tomātu, paprikas, aso piparu, ķirbju, balto gurķu un biešu šķirnēm. 


Alojā un Staicelē atzīmēja pilsētas svētkus

    • img 8823 1

Ar skanīgiem koncertiem un ballēšanos aizvadītajā nedēļas nogalē Alojā un Staicelē atzīmēja pilsētu gadadienas. Aizritējis jau 22. gads kopš abas pilsētas ieguva pilsētas statusu.

Piektdienas vakarā Staiceles kultūras namā pie klātiem galdiem pulcējās staicelieši, lai svinīgā pasākumā atskatītos uz aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem un baudītu mākslinieku uzstāšanos.

Sanākušos tovakar uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš priecājās par aizvadītā gada notikumiem, kas risinājušies Staicelē, par aktīviem ļaudīm, kuri darījuši Staiceles dzīves ritmu interesantāku. Tāpat V.Bārda novērtēja staiceliešu spēju pat grūtos laikos lepoties ar savu pilsētu. Savukārt Staiceles pārvaldes vadītāja Zane Pūce vēlēja prieku dzīvot, prieku strādāt un dzīvot kā sirds liek. Viņa vēlēja, lai abos Salacas krastos dzīvojošos vieno kopīgi sapņi un lepnums par savu pilsētu.

Koncertā staiceliešus priecēja Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņu muzikālais sniegums, vecmāmiņu aerobikas dalībnieču dejas, ansambļa "Vēlreiz" uzstāšanās un talsenieka Raimonda Puduļa saksofona spēle. 

Ar Andas Timermanes sagatavotās prezentācijas palīdzību, klātesošiem bija iespēja atskatīties uz aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem. Pasākumu vadīšana lieliski izdevās Staiceles vidusskolas audzēkņiem Annijai Līsmanei un Igoram Blagočinovam. 

Alojā svētku koncertā vietējos iedzīvotājus un viesus priecēja Alojas kultūras nama pašdarbības kolektīvi un Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Ar skanīgām dziesmām pasākumu atklāja koris "Ale", bet pēc tam viņu iesākto skanējumu turpināja mūzikas un mākslas skolas koris skolotājas Anitas Āriņas vadībā. Raits deju solis padevās pirmsskolas deju kolektīva "Dzīpariņš" dejotājiem un deju kolektīvu "Resgalīši" un "Resgaļi" dalībniekiem. Neizpalika arī kolektīva "Sānsolis" dejotāju sniegums un atraktivitāte. Tāpat savu dziedātprasmi rādīja mazie dziedātāji no ansambļa "Asniņi". Skanīgs priekšnesums padevās arī koklētāju ansamblim "Māriņa", flautistēm, jaunajiem ģitāristiem un solistēm.

Alojiešus svētkos uzrunāja domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš uzteica alojiešu aizvadītā gada aktīvo darbu pilsētas labā, priecājās par pašdarbnieku sasniegumiem un darbošanos. Arī Alojas pilsētas pārvaldes vadītājs Rihards Būda bija gandarīts par kopīgi padarīto un vēlēja, lai arī turpmāk  iedzīvotāji ir tikpat aktīvi un ieinteresēti savas pilsētas attīstībā un sakārtošanā.

Alojā svētki turpinājās karnevālā, kas notika par godu pilsētas jubilejai un gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm.

Galerija (Aloja)

Galerija (Staicele)


Mūzikas skolas audzēkņi koncertā "Kad sapņi piepildās"

    • vijolnieku ansamblis

19. decembrī Staiceles kultūras namā vidusskolas organizētajā Ziemassvētku pasākumā "Kad sapņi piepildās" Staiceles mūzikas un mākslas skolas un LIIC "Krustpunkti" audzēkņi sniedza koncertu. Cerams, ka tas palīdzēja sapņiem piepildīties.

Galerija