• no torna
    •  mg 0195 1
    • staicele tilts
    • ungurpils ezers asais
    • starki
    •  mg 0086 1
    • 18 1
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Piektdiena, 2014. gada 22. augusts

Skatīt pēc


Kategorijas

NVO


Jūs skatāties 29 ziņu ierakstus kategorijā Staiceles kultūras nams , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Kultūras pasākumu piedāvājums 17. maijā Staicelē

    • staicele gerbonis1

17. maijā Staicelē notiks vairāki pasākumi un aktivitātes. Pasākumu programmu plkst.6 no rīta Staiceles estrādē atklās tradicionālās makšķerēšanas sacensības „Staiceles Vimba 2014”. Sacensības ilgs līdz plkst.11.30. Uzvarētāju apbalvošana notiks plkst.13 pie muzeja-kroga „Pivālins” (Lielā ielā 14). Sacensību nolikumu lasiet šeit.

Sākot no plkst.11 ar dalībnieku reģistrāciju Staiceles vidusskolā un salidojumu atzīmēs Izglītības svētkus „Izglītībai Staicelē – 110”. Šoruden apritēs tieši 110 gadu kopš 1904. gadā Staicelē Veronika Zenka Lielās ielas 26 namā atvēra privātskolu.

Izglītības svētki sāksies plkst.12.30 ar svētbrīdi Staiceles baznīcā, bet plkst.14 ikviens ir aicināts uz piemiņas brīdi Staiceles kapos, kur pieminēs mūžībā aizgājušos pedagogus un skolēnus. Savukārt plkst.15.30 Staiceles vidusskolā uz kopīgu tikšanos tiek aicināti pedagogi.

Plkst.17 Staiceles kultūras namā notiks pasākuma „Izglītībai Staicelē – 110” svinīgā atklāšana un grāmatas „Mani skolas stāsti” atvēršanas svētki. Pēc svinīgā pasākuma skolas absolventi un pedagogi tiks gaidīti pie pilsētas pārvaldes ieejas, lai nofotografētos salidojuma kopbildei.

Plkst.20 skolas absolventus un pedagogus gaidīs skolā, kur notiks tikšanās un sarunas klasēs. Fotografēšanos ar klasesbiedriem un skolotājiem piedāvās fotogrāfs no kompānijas „Berga foto”. Uz vakara pasākumu dalībnieki tiek aicināti līdzi ņemt „groziņus”.

Savukārt plkst.21 vidusskolas zālē dejos pirmo salidojuma balles valsi. Ballē spēlēs grupa „Mercs”. Salidojuma dalībnieku reģistrācija vidusskolā notiks līdz pat plkst.23 (dalības maksa 5 EUR). Visas dienas garumā vidusskolā darbosies bufete no kafejnīcas „Mieriņš”.

Muzeju naktī Staicelē lībiešu muzejā „Pivālind” apmeklētājus gaidīs no plkst.19, kad notiks Muzeju nakts pasākuma „Dzintara graudu meklējot” atklāšana. Interesenti muzeja sagatavoto piedāvājumu varēs baudīt, sākot ar izstādes „Lielais lakats – godu un ikdienas tērps” aplūkošanu. Izstādē būs apskatāmi vairāki desmiti lielo lakatu, kas reiz bijis mūsu senču goda un ikdienas tērps. Lakatus darinājušas vietējās staicelietes, sadarbojoties Staiceles radošo sieviešu biedrībai „Stazele”, pilsētas muzejam un TLM studijai „Staicele”.

Savukārt ap plkst.20 pie muzeja sāksies koncertprogramma „Kas kaitej nedzivati lielam juram maliņa”, kurā muzicēs folkloras kopa „Cielava” no Salacgrīvas, bet ap plkst.21 visa vakara garumā kopā ar folkloristiem tiks dejoti latviskie danči un dziedātas dziesmas. Bet tiem, kam tuva ir aušana, no plkst.20 būs iespēja paviesoties Audēju namiņā, lai ievingrinātu roku aušanā.

Tāpat no plkst. 21 muzejā varēs aplūkot vairākas digitālās izstādes - „Mūsu novadnieki”, „Ziemeļvidzemes pērle - Salaca”, „Lielās ielas stāsts” un izstādi par brīvprātīgo ugunsdzēsēju devumu Staiceles attīstībai.

Arī Staiceles pilsētas bibliotēka no plkst.21 līdz 23.00 gaidīs apmeklētājus, lai piedāvātu aplūkot Maijas Brašmanes mākslas darbu izstādi „Gaismas spēles”. Notiks arī dažādu dzintaru graudu „meklēšana”.

Bet īsi pirms pusnakts, plkst.23.00, ikviens tiek aicināts pulcēties pie muzeja, lai gides Ineses vadībā dotos nakts ekskursijā pa Staiceli.

Ap plkst.23.30 pie muzeja-kroga dejotgribētājus gaidīs diskoballīte.

17. maija pasākumu programma pieejama zemāk


Alojas novada dome aicina darbā Staiceles kultūras nama vadītāju

gerbonis

Prasības pretendentiem:

  • 1. vai 2. līmeņa augstākā izglītība, vēlams ar specializāciju kultūras jomā vai citā sociālo zinību profesijā.
  • Praktiska pieredze kultūras darbā vai līdzīga rakstura radošā, konsultatīvā, organizatoriskā, mākslinieciskā vai izglītojošā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību.
  • Teicamas organizatoriskās, komunikācijas, saskarsmes un sadarbības prasmes, strādājot individuāli un komandā.
  • Iemaņas darbā ar datoru.
  • Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī.

Galvenie pienākumi:

  • Plānot, organizēt, veidot un vadīt dažādu vecuma grupu pieprasījumam atbilstošus kultūras un atpūtas pasākumus.
  • Plānot un vadīt iestādes darbu, sagatavot iestādes budžeta plānu un nodrošināt tā racionālu izpildi.
  • Nodrošināt amatiermākslas kolektīvu un pulciņu kvalitatīvu darbību un pakalpojumu pieejamību apmeklētājiem, sniegt metodisku palīdzību amatierkolektīvu un pulciņu vadītājiem.

Motivētu pieteikuma vēstuli, CV un izglītību apstiprinošu dokumentu kopijas iesniegt Alojas novada domē līdz 2014.gada 6.maijam sūtot uz e-pastu dome@aloja.lv, pa pastu Alojas novada domei, Jūras iela 13, Aloja, LV-4064 vai personīgi ar norādi “Pieteikums vakancei Staiceles kultūras nama vadītājs”.


Ansambļu sadziedāšanās koncertā Staiceles kultūras namā

    • sadz
    • sadz2
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Sestdien, 5.aprīlī, Staiceles pilsētas kultūras namā notika ansambļu sadziedāšanās koncerts Lai pavasar’s uzsmaida mums! Koncertā piedalījās Mazsalacas vokālais ansamblis Ēra, Puikules tautas nama sieviešu vokālais ansamblis Savam priekam, Limbažu kultūras nama tautas instrumentu ansamblis Kokle, Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis Māriņa un Staiceles sieviešu vokālais ansamblis Vēlreiz. Katrs ansamblis bija sagatavojis savu priekšnesumu kopu, lai prezentētu sevi. Pasākuma noslēgumā ansambļiem tika pasniegtas kultūras nama sarūpētās  pateicības, kliņģeri, ziedi un ikviens dalībnieks saņēma dāvanā Staiceles grāmatu Labrīt Staicele!

Paldies visiem ansambļiem par skanīgajām dziesmā un burvīgajiem priekšnesumiem. Paldies arī pasākuma vadītājiem Annijai Līsmanei un Igoram Blagočinovam.

Uz sadziedāšanos nākamgad 4.aprīlī Staicelē!

Sagatavoja Anda Timermane

Foto: Arnis Siliņš


Apriņķa skatē pirmie savus spēkus pārbaudīja novada vokālie ansambļi

Sestdien, 22. februārī, Limbažu novada Pāles kultūras namā notika Limbažu apriņķa vokālo, vokāli instrumentālo, tautas mūzikas instrumentu, koklētāju ansambļu un  kapelu skate, kurā piedalījās 14 kolektīvi no Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novadiem. Konkursa žūrijā bija Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, Rūjienas mūzikas skolas direktors Valdis Meijers un Limbažu apriņķa koru virsdiriģents Kaspars Ādamsons. Skates dalībnieku izpildījumu viņi vērtēja 50 punktu sistēmā - tehniskais un mākslinieciskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta un kopējais iespaids. Katrs ansamblis skatē dziedāja trīs dziesmas - vienu dziesmu a capella, divas – brīvas izvēles.

Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas sieviešu vokālais ansamblis “Savam priekam” un viņu vadītājs Mārtiņš Groskaufmanis saņēma II pakāpes diplomu (36,6 punkti), Vilzēnu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis ”Heihera” ar vadītāju Daina Mūrnieci - II pakāpes diplomu (38,6 punkti), bet Staiceles kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Vēlreiz” un vadītāja Līga Siliņa – I pakāpes diplomu (40 punkti).

Pārējiem novada pašdarbības kolektīviem pārbaudījumi skatēs vēl priekšā. Novada amatierteātri savu sniegumu demonstrēs 26.martā Limbažos, pieaugušo deju kolektīvi skatē piedalīsies 5.aprīlī, koru skate notiks 13.aprīlī, bet skolēnu deju kolektīvi spēkiem mērosies 15.aprīlī.

Alojas novada kultūras darba koordinatore Ineta Laizāne


Alojā un Staicelē atzīmēja pilsētas svētkus

    • img 8823 1

Ar skanīgiem koncertiem un ballēšanos aizvadītajā nedēļas nogalē Alojā un Staicelē atzīmēja pilsētu gadadienas. Aizritējis jau 22. gads kopš abas pilsētas ieguva pilsētas statusu.

Piektdienas vakarā Staiceles kultūras namā pie klātiem galdiem pulcējās staicelieši, lai svinīgā pasākumā atskatītos uz aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem un baudītu mākslinieku uzstāšanos.

Sanākušos tovakar uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš priecājās par aizvadītā gada notikumiem, kas risinājušies Staicelē, par aktīviem ļaudīm, kuri darījuši Staiceles dzīves ritmu interesantāku. Tāpat V.Bārda novērtēja staiceliešu spēju pat grūtos laikos lepoties ar savu pilsētu. Savukārt Staiceles pārvaldes vadītāja Zane Pūce vēlēja prieku dzīvot, prieku strādāt un dzīvot kā sirds liek. Viņa vēlēja, lai abos Salacas krastos dzīvojošos vieno kopīgi sapņi un lepnums par savu pilsētu.

Koncertā staiceliešus priecēja Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņu muzikālais sniegums, vecmāmiņu aerobikas dalībnieču dejas, ansambļa "Vēlreiz" uzstāšanās un talsenieka Raimonda Puduļa saksofona spēle. 

Ar Andas Timermanes sagatavotās prezentācijas palīdzību, klātesošiem bija iespēja atskatīties uz aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem. Pasākumu vadīšana lieliski izdevās Staiceles vidusskolas audzēkņiem Annijai Līsmanei un Igoram Blagočinovam. 

Alojā svētku koncertā vietējos iedzīvotājus un viesus priecēja Alojas kultūras nama pašdarbības kolektīvi un Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Ar skanīgām dziesmām pasākumu atklāja koris "Ale", bet pēc tam viņu iesākto skanējumu turpināja mūzikas un mākslas skolas koris skolotājas Anitas Āriņas vadībā. Raits deju solis padevās pirmsskolas deju kolektīva "Dzīpariņš" dejotājiem un deju kolektīvu "Resgalīši" un "Resgaļi" dalībniekiem. Neizpalika arī kolektīva "Sānsolis" dejotāju sniegums un atraktivitāte. Tāpat savu dziedātprasmi rādīja mazie dziedātāji no ansambļa "Asniņi". Skanīgs priekšnesums padevās arī koklētāju ansamblim "Māriņa", flautistēm, jaunajiem ģitāristiem un solistēm.

Alojiešus svētkos uzrunāja domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš uzteica alojiešu aizvadītā gada aktīvo darbu pilsētas labā, priecājās par pašdarbnieku sasniegumiem un darbošanos. Arī Alojas pilsētas pārvaldes vadītājs Rihards Būda bija gandarīts par kopīgi padarīto un vēlēja, lai arī turpmāk  iedzīvotāji ir tikpat aktīvi un ieinteresēti savas pilsētas attīstībā un sakārtošanā.

Alojā svētki turpinājās karnevālā, kas notika par godu pilsētas jubilejai un gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm.

Galerija (Aloja)

Galerija (Staicele)


Valsts svētkos godināja aktīvākos novada ļaudis

    • img 7917 1

Valsts svētku pasākumus Alojas novadā ievadīja sarīkojums Staiceles kultūras namā. Svētku priekšvakarā staiceliešus uzrunāja domes izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un priekšsēdētāja vietnieks Māris Možvillo. M.Kļaviņš priecājās par tām ģimenes, kuras ieradušās kopā ar bērniem. Viņš aicināja ikdienā nemeklēt ienaidniekus, bet domubiedrus, atbalstīt, nekritizēt, bet darīt kopā, lai attīstītu savu valsti. Arī M.Možvillo, nolasot domes priekšsēdētāja Valda Bārdas apsveikumu, atgādināja par vērtībām, ko nepieciešams saglabāt ikvienam, lai Latviju veidotu labāku. Kā ierasts, arī šogad, pašvaldība sumināja aktīvākos ļaudis. Par nozīmīgu darbu Staiceles attīstībā, izglītībā, sportā, kultūrā, uzņēmējdarbībā, par sabiedrisko aktivitāti un izcilu darbu pateicās - Tautas lietišķās mākslas studijas „Staicele” vadītājai Veltai Kīnei, Tautas daiļamata meistaram Arturam Liepiņam, mūzikas un mākslas skolas skolotājai Ārijai Daugulei, Staiceles vidusskolas sporta skolotājai Vizmai Tiltiņai, Staiceles vidusskolas bibliotekārei Ivetai Apsītei, SIA „Staiceles komunālais uzņēmums” sētniecei Ievai Zēģelei, pašnodarbinātam Vairim Kuzinam, Staiceles vidusskolas 12. klases skolniecei Lolitai Ādamsonei, 5. klases skolniekam Aleksim Oskaram Strautam un uzņēmējam Mārcim Straumem. L.Ādamsone pēc pasākuma atzina, ka šāda atzinība viņai ir liels pārsteigums. Viņa uzskata, ka vēl ir daudz skolasbiedru, kuri līdz ar viņu būtu pelnījuši šādu atzinību. Jauniete Staiceles vidusskolā vada skolēnu pašpārvaldi, iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā, gūst panākumus sportā un dažādos literāros konkursos. Velta Kīne, kura saņēma atzinību par ieguldījumu tautas lietišķās mākslas atdzīvināšanā un saglabāšanā Staicelē, pēc pasākuma jutās nedaudz samulsusi, - Protams priecājos par šādu novērtējumu. Esmu strādājusi visu mūžu un vēl arvien turpinu to darīt. Katru dienu esmu Audēju namiņā un darinu savus sirdsdarbus. Pasākumā klātesošos priecēja Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņu uzstāšanās, bet noslēgumā ikviens staicelietis un viesis bija aicināts iedegt svecīti Latvijas kontūrā, kas bija novietota pie kultūras nama.

Arī braslavieši izmantoja svētku reizi, lai teiktu paldies saviem pagasta iedzīvotājiem. Pārvaldnieks Normunds Šķepasts pastāstīja, ka valsts svētki šķituši īstā reize, kad publiski pateikties tiem, kuri ikdienā, darot savu darbu, daudz dod arī līdzcilvēkiem. Par aktīvu dalību sabiedriskajās aktivitātēs apbalvoja pirmsskolas izglītības iestādes „Auseklītis” Vilzēnu struktūrvienības skolotāju Rudīti Karlsoni. Pārvaldnieks viņu raksturoja kā cilvēku, kuram nekad neaptrūkstas ideju un vienmēr tās māk likt lietā. Par ieguldījumu lauksaimniecības problēmu risināšanā un aktualizēšanā balvu saņēma z/s „Apsītes” īpašnieks Dainis Kreismanis. Viņš rudenī uz Braslavas pagastu aicināja zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Tāpat pateicību saņēma Kristīnes un Imanta Jenču ģimene un Oļesja Sigudjenko. Svētku priekšvakarā Vilzēnu tautas namā izskanēja emocionāls un saviļņojošs pašdarbības kolektīvu koncerts.

Savukārt Alojas kultūras namā svētkus ieskandināja brīnišķīga Rīgas saksofonu kvarteta koncertprogramma „uguns mūzika”. Pirms koncerta klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Valdis Bārda un viņa vietnieks M. Možvillo. Sanākušos sveica arī AS „Swedbank” pārstāve Dace Antone. Ik gadu banka sumina kādu īpašu Alojas novada cilvēku. Šogad dome Swedbank balvai izvirzīja Alojas kultūras nama tautas deju kolektīvu vadītāju Maiju Drozdu. – Patiess prieks, ka Maijai piemīt entuziasms, sirds mīlestība pret savu darbu. Šis noteikti ir cilvēks, kas vistiešākā veidā rūpējas par mūsu tautiskumu, - sacīja D.Antone. Pēc apsveicēju apskāvieniem un laba vēlējumiem M. Drozda jutās saviļņota. Pateicoties par izrādīto uzmanību, viņa teica: - Man šķiet, ka šobrīd jūsu priekšā nebūtu jāstāv man vienai, bet gan visiem maniem dejotājiem.

Brīvzemnieku pagastā valsts jubilejas pasākumā par pagasta vārda nešanu pasaulē pateicību saņēma tautas nama vokālais ansamblis „Kolorīts”, godināja arī pagasta jauniešus Ilzi Ozolu, Vitu Ratnieci, Eviju Dārziņu, Sandi Tomsonu un Antu Bērziņu. Viņi šogad ieguvuši bakalaura, maģistra un doktora grādus. Atzinību saņēma arī pagasta jaunie uzņēmēji – Māris Bitmanis un Aigars Vladimirovs, tāpat Puikules pamatskolas direktore Ilona Lūdiņa un z/s „Liepiņas” par uzņēmējdarbības attīstību un labdarību. Pasākumu kuplināja tautas nama pašdarbības kolektīvi, bet emocionālu izrādi par aizbraukšanu un atgriešanos Latvijā, izspēlēja tautas nama amatierteātra dalībnieki.

Galerija

Liāna Lilenblate-Sipko


Staicelē diskutēja par kultūras dzīves organizēšanu

13. novembrī Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājas Ingas Mauriņas-Kaļvas rosināti uz sanāksmi pulcējās Staiceles pārvaldes iestāžu vadītāji. Tikšanās mērķis bija diskutēt par Staiceles kultūras dzīves organizēšanu, iestāžu sadarbību un interešu izglītību nākotnē. Sanāksmē piedalījās arī novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš, deputāte Baiba Siktāre un auditore Iveta Magone no SIA „A Vision”, kura pašvaldībā veic funkciju un efektivitātes izvērtējumu.

I.Mauriņa-Kaļva bija sagatavojusi uzskatāmu materiālu, kurā atspoguļoja Staiceles pārvaldes iestādes, to organizētos pasākumus, arī interešu izglītības iespējas. Uzskates līdzeklis labi parādīja šā brīža kultūras dzīves situāciju un piedāvājumu pilsētā. 

Sanākušie izteica viedokli par kultūras nama vadītājas darbu, rosināja darboties aktīvāk, meklēt iespējas piesaistīt projektu līdzekļus un dažādot pasākumu piedāvājumu. Klāt bija arī kultūras nama vadītāja Sevda Āboliņa. Viņa stāstīja par to, kas iepriekšējos gadus darīts saimnieciskajā jomā – izremontēts foajē, atjaunota zāles grīda, tāpat iegādāts projektors, ekrāns, jaunas žalūzijas u.c. lietas.

Muzeja vadītāja Indra Jaunzeme atcerējās, ka nedienas ap kultūras namu sākās 2005. gadā, kad viens pēc otra mainījās tā vadītāji. Viņa norādīja uz to, ka pēdējos gadus daudzu pasākumu organizēšanā iesaistās tieši muzejs, tādā veidā, zaudējot daļu no sava mērķa – pētniecības, sabiedrības izglītošanas. Pārvaldniece Zane Pūce nebija mierā ar to, ka pasākumiem sāk gatavoties pēdējā brīdī. Viņa un arī Ārija Bakmane no interešu izglītības centra piekrita, ka pasākumu plāns jāgatavo savlaicīgi. Tam piekrita arī citi klātesošie. Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša rosināja rakstīt projektu pieteikumus, izmantojot domes speciālistu zināšanas šajā jomā.

Tāpat izskanēja viedokļi jautājumā par to, vai pulciņus, kas pašreiz atrodas interešu izglītības centrā „Krustpunkti”, būtu vērts pievienot kultūras namam, vidusskolai un mūzikas mākslas skolai. Vairāki diskusijas dalībnieki atbalstīja šādu ieceri. Savukārt pret to iebilda Ā. Bakmane, jo uzskata, ka tad pazemināsies priekšnesumu kvalitātes līmenis. Vairāki klātesošie šo argumentu apšaubīja un uzskatīja, ka kolektīvu pievienošana citām iestādēm ļautu bez liekiem sarežģījumiem organizēt kultūras pasākumus pilsētā. Sarunā vairakkārt iezīmējās komunikācijas problēma starp iestādēm un arī darbiniekiem. Bija skaidri redzams, ka tas traucē sadarboties un kvalitatīvi darboties iedzīvotāju labā.

Vairākums bija vienisprātis, ka kultūras namam vajadzīgs savs saimnieks, tāpat izskanēja aicinājums domāt par to, ka kultūras dzīves organizēšana pilnībā jāatdod kultūras nama rokās. Savu viedokli vēstules veidā bija sagatavojuši kultūras nama vokālā ansambļa „Vēlreiz” dalībnieki. Viņi uzskata, ka pulciņiem un kolektīviem jāatrodas kultūras nama paspārnē, tāpat vairāk jādomā par to, lai pasākumi un aktivitātes būtu domātas vietējiem iedzīvotājiem un spētu saliedēt sabiedrību.

Pierakstīja Liāna Lilenblate-Sipko


Valsts kamerorķestra "Sinfonieta Rīga" koncerts Staicelē

    • sinfonietta riga bilde slider

Īsi pirms jaunās koncertsezonas atklāšanas Rīgā, Sinfonietta Rīga Staiceles iedzīvotājiem un viesiem piedāvā izbaudīt sezonas atklāšanas koncertprogrammu. Koncerts notiks 19. septembrī plkst.18 Staiceles kultūras namā. Ieeja bez maksas. Plkst.17.30 no Alojas kultūras nama atties autobuss, kas pēc koncerta kursēs arī atpakaļ.

Koncertā orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā tiksies ar spožo un ārvalstīs plaši koncertējošo vijolnieci Evu Binderi. Vakara programmā izskanēs trīs spilgti, atšķirīgi un spēcīgi uzrunājoši skaņdarbi: Albana Berga “Liriskā svīta”, Ludviga van Bēthovena Ceturtā simfonija un Magnusa Lindberga Vijolkoncerts.

Evas Binderes starptautiskajā mūzikas arēnā uzkrātā pieredze ir lielisks atspēriena punkts jaunās sezonas sākumam. Vijolnieces smalkais šarms un aizrautība iepriecinās klausītājus Somijas komponista Magnusa Lindberga Vijolkoncertā. Publikas sajūsmu Magnusa Lindberga Vijolkoncerts Sinfonietta Rīga un Evas Binderes izpildījumā izpelnījās jau Cēsu Mākslas festivālā 2012. gada vasarā, un pēc koncerta mūzikas kritiķe Ieva Rozentāle atzina, ka “Sinfonietta Rīga izveidojies par spēcīgu, pārliecinošu kamerorķestri, kura priekšnesumā jūt ne vien diriģenta, bet arī pašu mūziķu iekšējo pārliecību, kūsājošu enerģiju dzīvā savienojumā ar muzikalitāti un precizitāti”.

Albana Berga „Lirisko svītu” jau kopš radīšanas brīža ir pavadījusi mistērijas un noslēpumu aura. Darbā skaidri nojaušama izsmalcināta un trausla emocionalitāte, kas pierāda – no 20. gadsimta mūzikas nav jābaidās. Sezonas atklāšanas koncertu noslēgs viena no Vīnes ģēnija Bēthovena skaistākajām simfonijām.

BAIBA FREIMANE

Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga"

Biroja un sabiedrisko attiecību vadītāja


Alojas novada domē godināja Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus

    • img 6775 1

30. augustā Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda Alojas kultūras namā rīkoja pieņemšanu, kurā godināja Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus, kormeistaru un koncertmeistaru. Muzikālu sveicienu klātesošajiem bija sarūpējuši Alojas mūzikas un mākslas skolas pedagogi. Uzrunā domes priekšsēdētājs V.Bārda atgādināja par Dziesmu un deju svētku seno vēsturi, to nozīmīgumu, kā arī kolektīvu un viņu vadītāju milzīgo devumu latvisko tradīciju stiprināšanā. - Tās brīnisķīgās sajūtas, ko vasarā guvām svētku koncertos un dalībnieku gājienā, ir neaizmirstamas. Domāju, ka šovasar piedzīvotais deva spēku un enerģiju ne tikai sabiedrībai, bet arī kolektīvu vadītājiem un pašdarbniekiem. Paldies par jūsu ieguldīto darbu!, - uzrunā teica domes priekšsēdētājs.

Kolektīvu vadītājus sveica arī domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inga Mauriņa-Kaļva. Viņa vēlēja, lai šīs vasaras radītā noskaņa palīdz darbā, rada prieku, izturību un degsmi darboties turpmāk.

Jau iepriekš informējām, ka Alojas novadu šīs vasaras Dziesmu un deju svētkos pārstāvēja pieci kolektīvi - Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sānsolis" (vadītāja Maija Drozda, koncertmeistare Maruta Gaugere), Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas deju kolektīvs "Ozoli" (vadītāja Sandra Nāzare), Alojas kultūras nama jauktais koris "Ale" (vadītājs Aivars Tomiņš, koncertmeistare Daina Mūrniece), Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis "Māriņa" (vadītāja Anita Viziņa-Nīlsena) un Staiceles tautas lietišķās mākslas studija "Staicele" (vadītāja Velta Kīne).

Foto

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto


Vasaras sporta deju nometnē Staicelē

    • deju nometne staicele
No 1. līdz 7. jūlijam Staicelē notika vasaras sporta deju nometne, kurā piedalījās deju studija "RV Studio", SDC "Viktorija" un Staiceles LIIC "Krustpunkti" bērni un jaunieši vecumā no 4 - 17 gadiem. Sporta deju nometni vadīja DS "RV Studio" Rihards Mailītis un Viola Abramova - Mailīte, Silvija Abramova, Viktors Abramovs, Līva Burkovska un viņas deju partneris Andris Tiroks. Sporta deju nometne noslēdzās 7. jūlijā ar bērnu, jauniešu un pedagogu deju koncertu Staiceles kultūras namā.
 
 
Ārija Daugule
Atslēgvārdi: LIIC Krustpunkti, sporta dejas

Dziesmu un deju svētku spilgtākie mirkļi

    • img 6298 1

7. jūlijā Rīgā noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Alojas novadu svētkos pārstāvēja 5 kolektīvi. Dziesmu un deju svētku gājienā kopā ar dalībniekiem devās arī Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos Dace Vilne, deputāti, Staiceles pārvaldes vadītāja Zane Pūce, Brīvzemnieku pagasta pārvaldnieks Arvīds Bērziņš un izpilddirektora vietnieks Rihards Būda. Pirms gājiena V.Bārda sveica kolektīvu vadītājus, pasniedzot katram krāšņu ziedu pušķi. Gājienu kuplināja arī TLMS "Staicele" dalībnieki, kuru darbi līdz pat 8. septembrim būs skatāmi izstādē "Dziesma top citādi" Rīgas Mākslas telpā.

Svētku noslēguma koncertā "Līgo", kas notika Mežaparka Lielajā estrādē, piedalījās Alojas kultūras nama jauktais koris "Ale", bet iepriekš Daugavas stadionā svētku prieku izdejoja Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sānsolis" un deju kopa "Ozoli" no Ozolmuižas. Svētku viesus un dalībniekus priecēja Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis "Māriņa". Arī vokālais ansamblis "Kolorīts" no Puikules svētku laikā koncertēja galvaspilsētā. Viņu dziedājums priecēja klausītājus pasākumā "Key to Riga". Pasākumā viņi tikās ar novadnieku, uzņēmēju (restorāna īpašnieku) Raimondu Unguru un dziedāja uzņēmēja restorāna viesiem. Ansamblim ar R.Unguru nākotnē paredzēti arī kopīgi sadarbības plāni.

Plašāk par dalībnieku iesaidiem, kas gūti svētkos, lasiet domes informatīvajā izdevumā "Alojas novada vēstis" augusta beigās.

Galerija

Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: Dziesmu un deju svētki

Līgo svētku pieturzīmes un spilgtākie fotomirkļi

    • līgo aloja

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā plaši svinēja Vasaras saulgriežus. Alojas novadā tos atzīmēja ar skanīgām dziesmām, jautriem dančiem, teātra un futbola spēlēšanu.

Latviskie Vasaras saulgrieži Alojā

21. jūnijā biedrība „Alojas radošais klubs „Liepale”” sadarbībā ar biedrību „Alojas novada attīstība” un Alojas kultūras namu organizēja Vasaras saulgriežu ieskandināšanu. Pasākumu atbalstīja nodibinājums „Borisa un Ināras Teterevu fonds” projektā „Mācos!Daru!Varu!”. Šogad svētki pilsētā aizritēja īpašā latvisko tradīciju zīmē. Dienas otrajā pusē alojieši pulcējās uz radošo darbnīcu „Nopin savu vainagu!” pie Alojas dienas centra, kur floristes Intas Šneideres vadībā ikviens varēja iemēģināt roku dažādu vainagu, vītņu un pušķu darināšanā. Jau iepriekš alojieši tika aicināti sarūpēt pļavas vai dārza ziedus un ozolu zarus. Radošajā darbnīcā labprāt iesaistījās dažādu paaudžu ļaudis. Pievakarē visi pulcējās gājienam, kas vijās cauri pilsētai līdz galvenajai svinību vietai Jūras ielā 10. Gājienu kuplināja folkloras kopas „Airi” muzikanti un tautiski ģērbušies svētku dalībnieki. Laukumā pie veterinārā servisa „Būsi vesels” Jāņu ieskandināšanu turpināja pasākums „Vasaras saulgrieži Alojā”. Folklorists Pēteris Jansons praktiski ierādīja Jāņu pēdeles (Jāņuguns kārts galā) un ugunsrata gatavošanu. Vērtīgi bija praktiskie padomi ugunskura gatavošanai.  Viņa vadībā svētku dalībnieki iepazina Jāņu svinēšanas tradīcijas, dziesmas un dejas. Kad Jāņu ieskandināšanas pasākums tuvojās kulminācijai, kopīgi tika aizdedzināta un pacelta pūdele. Tā bija rotāta ar radošajā darbnīcā gatavotām vītnēm. Sagaidot saullēktu, Strunņķegļu kalniņā notika ugunsrata ripināšana. Saulgriežu ieskandināšana Alojā noslēdzās ar lustīgu dancošanu kopā ar Valiju un Kārli Maršaniem un citiem muzikantiem. „Liepales” vadītāja un radošo darbnīcu organizatore Guna Krūmiņa pēc pasākuma jutās gandarīta, jo, viņasprāt, alojiešos bija izdevies radīt īstu svētku sajūtu, - Priecājos, ka svētki izdevās. Domāju, ka šī Alojā būs ilgtermiņa paraža, kurā latviskās tradīcijas mācīsies paaudzēs. Vēlējāmies radīt svētkus ar jēgu, lai tie turpmāk sētās un pagalmos ienes īstu vasaras smaržu, gaidīšanas un svinēšanas prieku. Biedrība „Alojas radošais klubs „Liepale” saka paldies SIA „Draugu dārzs”, Valdim Možvillo, Modrim Minalto, Aijai un Raimondam Homko un citiem alojiešiem, kuri iesaistījās svētku organizēšanā.

Galerija

Teātris, dejas un futbola spēle Līgo skaņās citviet novadā

22. jūnijā svētkus ieskandināja arī Braslavas pagasta parkā un Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā. Braslavas parkā Vilzēnu tautas nama pašdarbības kolektīvi skatītājus priecēja ar koncertuzvedumu „Uz laimīgo zemi”. Raits deju solis padevās arī Alojas kultūras nama deju kolektīvam „Sānsolis”, kuri izlocīja kājas pirms došanās uz gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Savukārt ballēties gribētājus priecēja muzikanti no Rēzeknes. Ozolmuižā iepretim Ozolmuižas pilij vietējos iedzīvotājus uz koncertu „Tracis bučas dēļ” aicināja Puikules tautas nama amatierteātris, vokālā pedagoģe Linda Skride un deju kolektīvs „Ozoli”.  Līgo svētku dienā un pašā vakarā svinības notika arī Staicelē un Brīvzemnieku pagasta Puikulē. Dienas vidū staicelieši pulcējās uz tradicionālo Ziemeļu un Dienvidu gājienu, kad uz brīdi Lielā un Kalēju iela sadala Staiceles pilsētu divās daļās. Dienvidu pusē dzīvojošie tērpjas sarkanas krāsas apģērbā, bet Ziemeļu puses iedzīvotāji ģērbj zilas krāsas drēbes un piemeklē atbilstošu atribūtiku, lai dotos gājienā cauri pilsētai. Dienvidnieki ceļu līdz futbola laukumam uzsāka pie Staiceles baznīcas, bet ziemeļnieki pulcējās Līvānciemā. Abas puses satikās futbola laukumā, kur notika aplīgošana un Jāņu un Līgu sveikšana. Draudzīgajā futbola spēlē, kurā sacentās Ziemeļu un Dienvidu komandas, uzvarēja dienvidnieki, bet mazākie svētku dalībnieki labprāt iesaistījās citās sporta aktivitātēs. Arī puikulieši svētkos pulcējās kopā, lai kopīgi iedegtu ugunskuru, dziedātu, dejotu un ietu rotaļās. Pasākumu kuplināja deju grupas „Tiramisu” dejotājas un L.Skrides dziedātās dziesmas.  Nelielu uzvedumu par līgo svētku tematiku izspēlēja tautas nama amatierteātra aktieri. Pēc pusnakts dāmas miglas tērpā devās nakts skrējienā, bet dejotgribētāji bija gaidīti zaļumballē Puikulē un Staicelē.

Galerija (Staicele)

Galerija (Braslava, Brīvzemnieki)

Liānas Lilenblates-Sipko teksts

Atslēgvārdi: Jāņi, Līgo

TLMS „Staicele” dalībnieki Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē „Dziesma top citādi”

    • img 5550 1

Pirms Līgo svētkiem, 21. jūnijā, Rīgas mākslas telpā atklāja Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi „Dziesma top citādi“. Tajā apskatāmi ap 2000 darbu – lakati, segas, cimdi, pinumi, rotas, ādas darbi, keramika un citi darbi, ko veidojuši 900 Latvijas meistari.

Izstādes atklāšanā piedalījās arī Tautas lietišķās mākslas studijas „Staicele” dalībnieki. Viņi izstādei nosūtīja 14 darbus, ko veidoja Irēna Graviņa, Marta Graviņa, Velta Kīne, Jevgēnija Laicāne, Artūrs Liepiņš, Daira Mangulsone, Eugēnija Rudoviča, Inese Strazdiņa un Inese Timermane.

Laukumā pie Rīgas domes, kur notika izstādes atklāšana, klātesošos uzrunāja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte, projekta „Dziesma top citādi” vadītāja Linda Rubena, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs un citi, kuri piedalījās izstādes sagatavošanā. Izstāde Rīgas Mākslas telpā būs skatāma līdz pat 8. septembrim.

TLMS "Staicele" pateicas Alojas novada domei par iespēju iegādāties svētku krekliņus!

Galerija

Liāna Lilenblate-Sipko


Muzeju nakts pasākumos cildināja zaļo krāsu

    • modes skate

Jau devīto reizi Latvijā notika Eiropas Muzeju nakts. Šī gada tēma bija zaļā krāsa – meži. Šajā dienā staicelieši atskatījās vairākus gadu desmitus atpakaļ, kad pilsētā pati zaļākā organizācija bija kolhozs, darbs, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi, tradīcijas, lepnums un laime. Muzeju naktī nedaudz ar smaidu atskatījāmies uz to dienu jaukajiem notikumiem. Pasākumi sākās agri no rīta ar makšķerēšanas sacensībām „Staiceles vimba 2013”, kas norisinājās zaļajos Salacas krastos. Nedaudz vēlāk šautuvē „Pūcēs” mednieki pulcējās uz šaušanas sacensībām „Mežkunga kauss 2013” (skrejošā mežacūka un baļķis), kurās tika noskaidroti labākie šāvēji individuālajās un komandu sacensībās. Pēcpusdien jauniešu klubiņā „Čempiņš” mazie staicelieši varēja piedalīties dažādās atrakcijās, sacensībās un nopelnīt balviņas, savukārt pievakarē Staiceles bibliotēkā bija iespēja skatīt multfilmu „Kas tas ir kolhozs?” un skatīt karikatūru izstādi „Jautra dzīve kolhozā!”. Pēc tam staicelieši un pilsētas viesi tika laipni aicināti uz informatīvi izklaidējošu šovu „Reiz Staiceles kolhozā”. Ieskatījāmies tālajā pagātnē, kā dzīvoja un strādāja staicelieši, kādas bija darba un atpūtas tradīcijas. To visu izdzīvot palīdzēja pasākuma vadītājas Indra Jaunzeme un Anda Timermane, ansamblis „Vēlreiz”, „Staiceles vecmāmiņu aerobikas” kolektīvs, līnijdeju meitenes, lauku kapela Anta Berga vadībā un dramatiskais kolektīvs „Salaca”. Pasākuma laikā bija iespēja skatīt digitālu izstādi par Staiceles kolhozu, bet noslēgumā visi baudīja gardo kolhoznieku zupu brīvā dabā. Muzeja nakts apmeklētāji līdz pat diviem naktī varēja baudīt naksnīgu pastaigu pa muzeju, aplūkojot ekspozīcijas, varēja izbaudīt krodziņa burvību un apskatīt fotogrāfiju un dokumentu izstādi par Staiceles kolhozu (tā bija apskatāma arī digitālā variantā). Bet tie, kuri gribēja izbaudīt siltās nakts burvību, tika aicināti doties uz estrādi, kur grupas „Avārijas brigāde” spēlēto jautro dziesmu pavadībā varēja izlocīt kājas un izbaudīt īstu „Muzeja nakts” burvību. Muzeja darbinieki saka paldies visiem palīgiem un labvēļiem, kas palīdzēja un atbalstīja, lai mēs visi kopīgi varētu izbaudīt šo gaidīto pasākumu.

Jau otro gadu arī Puikules muižā notiek Muzeju nakts pasākumi. Šogad apmeklētāji varēja apskatīt Ulda Ābelītes foto izstādi ”Koku stāsti”. Rīdzinieks Uldis ar fotografēšanu nodarbojas tikai amatiera statusā. Viņaprāt, koku stāsti ir patiesi – pilni ar prieku, ar bēdām, ciešanām un mīlestību. Katrā kokā var vilkt paralēles ar cilvēka mūžu. Daudz klausītāju bija sanākuši uz  Ilzes Ozolas un Vitas Ratnieces  stāstījumu par Purezera purvu. Uzzinājām, kā tas izveidojies, cik biezs ir kūdras slānis un citas interesantas lietas. Tobrīd vides zinātniece Vita gatavojās aizstāvēt maģistra grādu par Purezera purvu. Savukārt Mednieku namiņā Brīvzemnieku pagasta mednieki bija iekārtojuši medību trofeju izstādi. Apmeklētāji varēja noklausīties mednieku stāstus, nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu. Bet muižas zālē apmeklētājus ar lustīgu koncertu - dziesmām, dejām un kopīgām rotaļām priecēja kapela „Rota„ no Rencēniem.  Īstas lauku kapelas priekšnesumu, puikulieši sen nebija skatījuši. Ar lielu nepacietību  pusnaktī  sagaidījām Vilzēnu ritma grupas uzstāšanos un Guntas Tomsones   uguns šovu, kura laikā arī debesu pamali krāšņi apgaismoja rūsa un zibens, kas radīja vienreizēju iespaidu . Daba palīdzēja radīt šovu. Nobeigumā Muzeju nakts apmeklētāji varēja nobaudīt gardas pankūkas, atspirdzināties ar dzērienu un noskatīties puikulietes Santas Mauriņas veidoto filmiņu par muižas spoku, kā arī doties nervus kutinošā pastaigā pa muižas bēniņiem. Mīļs paldies visiem, kas palīdzēja sagatavot Muzeju nakts pasākumu!

Arī Alojas kultūras namā un Alojas muzejā tovakar gaidīja Muzeju nakts dalībnieki. Ar zaļām meijām rotātā kultūras nama zālē kultūras nama pieaugušo deju kolektīvu noslēguma koncerts ieskandināja Vasarsvētkus un Muzeju nakts pasākumus. Pēc koncerta apmeklētāji tika cienāti ar miežu biezputru. Pasākuma otrā daļa bija veltīta tieši Muzeju naktij. Vakara gaidītākais notikums bija tautas tērpu modes skate, ko skatītāji noskatījās ar ovācijām. Tos demonstrēja dziedātāji un dejotāji. Tautas tērpus, kuri no piecdesmitajiem gadiem glabājās kultūras nama bēniņos, ir savdabīgs muzeja eksponāts. Skates laikā par tērpiem stāstīja ilggadējā Alojas kultūras nama direktore Skaidrīte Jenča. Skates laikā klātesošie atcerējās arī kādreizējo deju kolektīvu vadītāju Veltu Cimmeri, kura bija galvenā tautas tērpu glabātāja. Par tērpiem viņa savulaik rūpējās ar lielu aizrautību. Skatē bija iespējams redzēt ne tikai latviešu tautas tērpus un to elementus, bet arī drānas no citu tautu kultūras. Pasākuma noslēgumā kultūras nama dziedošie kolektīvi kopā ar publiku iemēģināja deju soli, bet dejojošie lūkoja kā skan viņu balsis. Pēc katra priekšnesuma notika arī skatītāju balsojums, kurā uzvarēja draudzība. Savukārt alojas muzejā bija fotoizstāde "Mežu un dārzu dienas Alojas apkārtnē 20.gs.20.-30.gados", arī seni mežstrādnieku un galdnieku darbarīki. Uz tikšanos 2014. gadā, kad Muzeju nakts tēma būs „Sarkanā krāsa- dzintars”.

Galerija (Aloja un Brīvzemnieku pagasts)

Galerija, Galerija (Staicele)

Teksts: Maija Martinova, Indra Jaunzeme, Liāna Lilenblate-Sipko 

Foto: R.Jaunzems, M.Strokša, Ū.Ābelīte, R.Oinaskova, E.Bērziņš

Atslēgvārdi: Muzeju nakts

Pastāsti Auseklim savu spilgtāko Dziesmu un deju svētku stāstu!

Jau pēc dažiem mēnešiem Dziesmu un deju svētkos Rīgu atkal pieskandinās tautas mākslas tradīciju kopēji no Latvijas malu malām un arī ārzemēm. Daudzi no mums būs to dalībnieki, bet vēl vairāk - skatītāju un klausītāju. Tiem, kuri jau kaut reizi dziedājuši, dejojuši, muzicējuši, spēlējuši teātri vai citādi iesaistījušies šajos svētkos iepriekš, noteikti atmiņā palicis kāds īpaši spilgts notikums, sirdi neparasti saviļņojošs brīdis. Iespējams, gadījies arī kāds kuriozs, piemēram, sadzīvē, gaidot koncertus, nakšņojot kādā skolā, iepazīstot galvaspilsētu utt. Varbūt arī kā skatītājam - klātienē, pavadot ceļā un jūtot līdzi pie TV - piedzīvots ne mazāk aizkustinošu brīžu? Tāpēc laikraksts Auseklis aicina padalīties ar Dziesmu svētku stāstiem arī jūs! Tos gaidīsim līdz 16. aprīlim (ieskaitot) pa pastu - Jūras ielā 6, Limbažos, LV-4001, e-pastu ilva@auseklis.lv vai arī piezvaniet – 64023855 vai 20223628 - un pastāstiet, bet mēs pierakstīsim! Sirsnīgākos stāstus vai to fragmentus publicēsim. Kādam tiks arī pārsteiguma balva.


Priecīgas un saulainas Lieldienas!

    • 1245

Vēju šūpoles augšā un lejā,

Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.

Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,

Atkal tiek dāvāts cerību rīts.


Vēlu priecīgas un saulainas Lieldienas visiem Alojas novada iedzīvotājiem! 


Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne

Atslēgvārdi: Lieldienas

Deju grupa "Staiceles Vecmāmiņu aerobika" atzīmēja 10. gadadienu

    • vecmaminas

        Marts – pirmais pavasara mēnesis, kad saule spīd spožāk un daba sāk mosties. Tieši šajā mēnesī deju grupa Staiceles Vecmāmiņu aerobika svin kolektīva 10 gadu pastāvēšanas gadadienu. 8. martā, Starptautiskajā sieviešu dienā, kolektīvs visus aicināja uz jubilejas pasākumu Šodien gribas man ar tevi dejot..., kas notika Staiceles kultūras namā. Pasākuma ieskaņā vīrieši sveica sievietes ar ziediem, bet pēc tam gaviļnieces visus aicināja uz koncertu Mums ir desmit gadiņi – pie mums nāks draugi, radiņi! Koncertā vecmāmiņas skatītājus priecēja ar skaistiem tērptiem, raitu dejas soli un atraktivitāti. Koncertā tika izdejotas desmit gados radītās dejas, koncertu kuplināja arī viesmākslinieki no Staiceles mūzikas un mākslas skolas, Māris Pūris vecmāmiņas un pasākuma viesus priecēja ar stepa soļiem. Koncerta laikā tika pasniegtas balvas dažādās nominācijās, kuras bez konkurences ieguva mūsu mākslinieces.

Vecmāmiņas pateicās saviem labvēļiem un atbalstītājiem. Tie ir Jānis Bakmanis, Ilga Šmite, Agris Rubenis, Gundars Karlsons, Taisija Aruma, Dainis Gudermanis, Zane Pūce, Dainārs Konrāds, Ivars Čipots, Ausma Plūme, Nauris Bakmanis, Inta Avotiņa, Jānis Anmanis, Māris Pūris, Iveta Ģērmane, Inta Jurka, Aigars Meistars, Lāsma Skutāne, Laila Līsmane, Indra Jaunzeme, Māris Borisovs, Edgars Tenisons, Sabīne Grāvere. Liels paldies un sveiciens tika sūtīts bijušajām grupas vadītājām – idejas autorei Vizmai Bērziņai, Ingai Konrādei, Renātai Ieviņai, bijušajām dalībniecēm Rajai Laktiņai, Rudītei Virsei un Margai Taubei. Lielu paldies Staiceles Vecmāmiņu aerobikas dejotājas teica savai ilggadējai vadītājai Ārijai Bakmanei. Deju grupas dalībnieces sveica Staiceles pilsētas pārvalde un pārvaldniece Zane Pūce, Staiceles kultūras nama līnijdeju kolektīvs. Gaviļnieces saņēma daudz ziedu, bučas un labus vēlējumus no saviem radiem, draugiem un staiceliešiem, kuri nebeidza apbrīnot vecmāmiņu darboties gribu un enerģiju.

Staiceliete, Staiceles Senioru biedrības valdes locekle, Aina Berga atzīmēja: „Apbrīnoju aktīvās, izturīgās vecmāmiņas! Iemācīties un atcerēties deju soļus. Citi kolektīvi tikai izstaigā soļus, kas vairāk atgādina staigāšanu, bet mūsu vecmāmiņām katrai dejai ir savs stils, kustības, atraktivitāte, kuru papildina jaukie un košie skatuves tērpi. Tas ir ļoti pozitīvi, forši!”

Apsveikumu daļas noslēgumā vecmāmiņas savus viesus cienāja ar jubilejas torti, kuru rotāja desmit svecītes, izskanēja tosti un vēlējumi. Par ballētāju raito soli rūpējās muzikanti no Rīgas. Omulīgā atmosfērā, dejojot un piedaloties vecmāmiņu sagatavotajās atrakcijās, tika aizvadīta jubilejas balle. Mēs, staicelieši, vēlam vecmāmiņām un viņu vadītājai Ārijai Bakmanei veselību, raitu soli, negurstošu enerģiju, jaunus dalībniekus un daudz, daudz radošas idejas turpmākajā darbā. Lai raits solis!

Galerija

Indra Jaunzeme

Atslēgvārdi: Vecmāmiņu aerobika

Alojas novads gatavojas Dziesmu un deju svētkiem

    • ale aloja
    • marina kokletaji aloja
    • sansolis aloja
    • tlm staicele
    • aloja kolektivi
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Mūžu mūžos būs dziesma

Un mūžu mūžos alus smeķēs

Un mūžam Dziesmu svētkos

Nāks meitene baltās zeķēs 

 /Imants Ziedonis/


            2013. gada 9. martā Alojas kultūras namā notikušais Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerts „Lai top” iepazīstināja ar kolektīviem, kuri gatavojas piedalīties svētkos un pārstāvēt tajos Alojas novadu. Alojas novada dziesmu svētku koordinatore Ineta Laizāne vēlēja kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem izturību laikā pirms svētkiem un dāvināja spēka maizi - maiznīcas „Lielezers” „Seno rupjmaizi”. Koncerts tā dalībniekiem bija kā ģenerālmēģinājums svētku atlases skatēm, bet koncerta apmeklētājiem, kopā ar dalībniekiem dziedot Pūt, vējiņi , deva iespēju iejusties gaidāmo svētku noskaņā.


Svētku radīšana

            XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā notiks šovasar no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku atslēgas vārds ir „Līgo – lai top!”. Līgo - latviešu tautas identitātes tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama nevien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Svētkus vienos vārdi - GAISMA LĪGO LATVIJĀ! Gatavošanās Dziesmu svētkiem ir process četru gadu garumā, kurā ietilpst ne tikai deju un dziesmu mācīšanās, darbošanās citos mākslinieciskajos kolektīvos, bet arī braucieni uz skatēm un mēģinājumiem, tērpu sagatavošana un darināšana – aušana, šūšana, adīšana un citi darbi. Svētkiem gatavojas 3277 mākslinieciskie kolektīvi ar 40 000 dalībniekiem no visas Latvijas. Viņu vidū pieci Alojas novada tautas mākslas kolektīvi: Tautas lietišķās mākslas studija „Staicele”, Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis „Māriņa”, vidējās paaudzes deju kolektīvi „Ozoli” (Brīvzemnieku pagasts) un „Sānsolis” (Aloja), Alojas kultūras nama jauktais koris „Ale”.  Iespēju uzstāties Rīgā Dziesmu svētku ielu koncertos 24.martā Vidzemes reģiona skatē Mazsalacas kultūras centrā mēģinās iegūt divi Alojas novada sieviešu vokālie ansambļi: Staiceles „Vēlreiz” (vadītāja Līga Siliņa) un Braslavas pagasta „Heihera” (vadītāja Daina Mūrniece).Vēlēsim viņām veiksmi un izdošanos!


Svētku zīme un atklāšana

            Dziesmu svētku zīmes veidošanas process būs atvērts un katram indivīdam personīgs - „vainags” kā gaismas un saules simbols un „vainaga pīšana” kā radīšanas process”. Zīmes radīšana un izplatīšana būs pieejama neierobežotam cilvēku skaitam, katram Latvijas iedzīvotājam būs iespēja radīt savu Dziesmu un deju svētku logo - nopīt savu Dziesmu un deju svētku vainagu, pēc izvēles nodziedot kādu no 12 piedāvātajām „Līgo” tautasdziesmām – dziedot, spēlējot, mūzikas instrumentu, ritmā sitot plaukstas vai jebkādi citādi radoši izpaužoties, lai tautas dziesmas pavadījumā radītu skaņu. No tās īpaši izstrādāts datora algoritms no septiņām latvju rakstu zīmēm „sapīs” lietotājam unikālu vainagu”. Meklējiet informāciju Dziesmu svētku mājas lapā www.dziesmusvetki.lv no 20.marta. Arī svētku atklāšana šogad būs īpaša un atšķirīga. Katrs Latvijas pagasts, neatkarīgi no tā vai tajā darbojas kāds dziesmu svētku kolektīvs, jo kāds dziedātājs, dejotājs, muzicētājs, vai amatu meistars tajā noteikti atradīsies, izdziedot kādu no dziesmām pēc pašu izvēles izveidos savu – pagasta dziesmu svētku zīmi. 30.jūnijā visā Latvijā, bet plkst.13.30, kad saule būs zenītā mūsu novadā, visos novada pagastos un pilsētās tiks pacelts Dziesmu svētku karogs ar unikālo, katras vietas izveidoto svētku zīmi. Tās pašas dienas vakarā, plkst. 21.30 svētku atklāšanā un Dziesmu svētku virsdiriģentu/virsvadītāju godināšanā Dziesmu svētku parkā Rīgā un arī Latvijas TV tiešraidē tiks parādītas fotogrāfijas no karogu pacelšanas visā Latvijā. Šie karogi plīvos visu svētku nedēļu, tā dodot iespēju sajust svētkus ikvienam.


Tautas lietišķā māksla

            Dalībai svētkos gatavojas Tautas lietišķās mākslas studijas „Staicele” meistares. Aprīlī notiks darbu atlase tautas lietišķās mākslas izstādei „Dziesma top citādi”, kas tiks atklāta 21.jūnijā plkst. 16.00 izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa”. Izstādē būs pārstāvēti visi tautas lietišķās mākslas žanri. Tās ekspozīcija tiks veidota senajām prasmēm, pievienojot ne tikai radošumu un jauno materiālu iespējas, bet arī labu dizainu. Izstādes ievadā – būtiska latviešu tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām – rakstaini cimdi, jo senāk meitas pūrā adīja simtiem pāru, lai dāvātu dažādos godos no kristībām līdz kapam. (Cimda adīšanai nepieciešami 150 g dzijas, tās garums 400 m) Cimdus papildinās gaišie smalkie linu audumi - rakstaini dvieļi un arī mūsdienām raksturīgi linu darinājumi. Ekspozīciju dalīs divi dzīves atsvari – debesis un zeme. Lidojošo apjomu veidos – pirkstaiņi, zeķes, pastalas, koka karotes, u.c. priekšmeti, savukārt Zemes spēks būs keramikā un stiklā, kas izaugs no nededzināta māla lausku kaudzes. Izstādē satieksies tradīcija, amatu prasmes un šodiena. segas, jostas, brunči, sudraba un dzintara rotas, mežģīnes, kalumi. No 2.jūlija plkst.12.00 līdz 7.jūlijam darbosies amata meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā, kur meistari rādīs lokālās amatu prasmes, dos „pataustīt” kā un no kā tiek darinātas lietas, ieteiks kā salikt raksturīgākos krāsu toņus un ļaus sajust roku darbu un dziesmu kā vienotu no senčiem mantotu tradīciju. Staicelietēm 2013. ir īpašs gads, jo aprit 55 gadi kopš Staicelē dibināts audēju pulciņš un 40 gadu, kopš kolektīvam piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums. Kopš 2007.gada studiju vada Tautas daiļamata meistare Velta Kīne. Alojas kultūras nama mazajā zālē aplūkojama studijas jaunāko darbu izstāde, bet 5.aprīlī Alojas novada Uzņēmēju dienas izstādē Alojas sporta hallē varēs nopirkt studijas darinājumus un akcijas „Satiec savu meistaru” darbnīcā apgūt seno amatu prasmes.


Saule kokles skandināja, Austriņā sēdēdama... (latv. tautas dziesma).

          Kokles spēles tradīcija un muzicēšana ansamblī Alojas mūzikas un mākslas skolā ir daudzus gadus, bet šogad koklētājas, ansambļa vadītājas Alojas mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Anitas Viziņas - Nīlsenas rosinātas, gatavojas dalībai Dziesmu svētkos Rīgā. Koklētāju ansamblis šogad ieguvis nosaukumu „Māriņa”, pateicoties Alojas vidusskolas atsaucībai var uzstāties tautas tērpos un ar novada domes finansiālo atbalstu saņems papildinājumu instrumentu skaitam - basa kokli. Šobrīd ansamblis rūpīgi apgūst svētku obligāto repertuāru un 21.aprīlī „Māriņa” dosies uz koklētāju ansambļu atlases skati Cēsīs, lai 4.jūlijā plkst. 18.30 muzicētu Kokļu mūzikas koncertā Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsala, Hallē Nr.2.


Tautas deja

           Deju svētku centrālais notikums būs deju lieluzvedums „Tēvu laipas”. Uzveduma mākslinieciskie vadītāji horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis par uzveduma ideju saka: „Latvija. Latvieši. Maza, bet bagāta un lepna tauta Baltijas jūras krastā. Maza, jo esam tikai pusotra miljona jeb 0.023% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Bagāta, jo mums ir pašiem sava valoda, tautas dziesmas, tautas dejas, tautas mūzika un tautas tērps. Lai arī šis ir vilšanās laiks, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas. No svešām laipām, par kurām nav zināms, kur tās ved, mums ir jānokāpj. Iesim savas tautas ceļu, saglabājot visu latvisko un nododot to nākamajām paaudzēm. Latviskās dzīvesziņas vērtības izdejos 7 deju pīnēs jeb 7 laipās.” Jau sākušās Latvijas deju kolektīvu skates, kurās noteiks Deju svētku dalībniekus un izvērtēs kolektīvu gatavību piedalīties Deju svētkos. Būtiska ir dejas zīmējuma un pamatsoļu precizitāte, mākslinieciskais izpildījums un rakstura atklāsme, kā arī muzikalitāte un ritms. Tāpat tiks vērtēta tautas tērpa valkāšanas kultūra, dejotāju stāja, dejotprieks, emocionalitāte, attiecības ar deju partneri un citas skatuviskajai dejai būtiskas nianses. Alojas novadu Deju svētkos pārstāvēs vidējās paaudzes deju kolektīvi: Brīvzemnieku pagasta „Ozoli ” (vadītāja Sandra Nāzere) un Alojas „Sānsolis” (vadītāja Maija Drozda, koncertmeistare Maruta Gaugere). Dejotāji savu dejot prasmi rādīs svētku dalībnieku atlases skatē jau 22.martā plkst.19.00 Salacgrīvas kultūras namā. Rīgā dejotāji uzstāsies 4 koncertos Daugavas stadionā: 4.jūlijā plkst. 22.00, 5.jūlijā plkst.14.00 un 22.00, 6.jūlijā plkst. 15:00 un 22:00 (TV tiešraide). 20.aprīlī Alojas kultūras namā „Sānsolis” kopā ar draugu kolektīviem aicina skatītājus uz tradicionālo draudzības koncertu „Sadancis”.


 Tautas dziesma

            Dziesmu svētku noslēguma koncerts „Līgo” apvienos kopkorī Latvijas koru dziedātājus. Koncerta māksliniecisko vadītāju, virsdiriģentu Airas Birziņas un Ivara Cinkuss koncerta ideja ir: „Līgo- latviešu tautas identitātes, kultūras un tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Līgo apvieno sevī filozofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmsākumu un sakrālās domas dzimšanu. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais- gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama nevien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana nepieciešama vairāk kā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Dziesmu Svētku unikālais daudzbalsīgais koris ir reta iespēja simtiem dziedātājiem pašiem un tūkstošiem klausītājiem dziesmotā Līgo rituālā piedzīvot simbolisku augšāmcelšanos, kas dotu savu artavu vispārējā, grūtajā tautas garīgās atdzimšanas procesā. Ne velti tieši Līgo (Lihgo!) ieausts dziesmu svētku karogā 1873. gadā. Arī Alojas kultūras nama jauktais koris „Ale” ar diriģentu Aivaru Tomiņu un kormeistari Dainu Mūrnieci dara visu, lai koris šovasar dziedātu Lielajā estrādē Mežaparkā. Svētku dalībnieku atlases skatē 1.maijā Limbažu kultūras namā koris dziedās divas izlozētas un vienu izvēlētu dziesmu no 18, bet pavisam noslēguma koncertam jāiemācās 26 dziesmas. Tā ir milzīga slodze un atbildība. Kora dziedāšanai Alojā ir ļoti senas saknes un tradīcijas. Nākamgad svinēsim simtgadi, kopš Alojā dibināts pirmais koris. Arī šodien alojieši domā par tradīcijas turpināšanu: pirmos pamatus dziedāšanā bērni apgūst pirmsskolā „Auseklītis” pie Dainas Mūrnieces un kultūras nama vokālajā ansamblī „Asniņi” pie Marutas Gaugeres, pēc tam turpina AAV 1.-4.klašu korī un zēnu ansamblī pie Anitas Roļskijas, bet vidusskolēni tiek aicināti „Ales” sastāvā. Nozīmīgs Alojas novada domes ieguldījums dziesmu svētku tradīcijas turpināšanā valsts mērogā ir ik gadu organizētais bērnu koru jaunrades dziesmu konkurss „Kas mēs bijām, būsim, esam”, kas kopā pulcē 400 jauno dziedātāju no Vidzemes un Rīgas mūzikas skolām. Šogad dziesmu svētku un Jāzepa Vītola jubilejas gadā konkursam iesniegtas 17 jauno autoru sacerētas latviešu tautas dziesmu apdares. Alojas novadnieku, pirmo trīs Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles un dzejnieka Ausekļa iesāktais turpinās! Dziesmu svētku laikā koris dziedās 6.jūlijā, plkst. 19.00 Mežaparka Lielajā estrādē noslēguma koncerta “Līgo!” ģenerālmēģinājums - koncerts, bet 7.jūlijā plkst. 19.00 noslēguma koncerts "Līgo!” un tiešraide Latvijas TV. Pēc koncerta plkst. 23.00 -04.00 Sadziedāšanās naktī Mežaparka Lielajā estrādē kopā balsis vienos gan skatītāji, gan kori.


Svētku gājiens – tautas kopība

         Lielajiem svētkiem palīdz tapt ne tikai Dziesmu svētku nedēļas bagātīgie notikumi, bet arī ikdienas sīkumi. Nenovērtējama ir katras ģimenes kopā būšana, apmeklējot svētkus klātienē vai skatoties televīzijā. Svētku sajūta ir īpaša gatavojoties svētkiem kopā ar draugiem, darbabiedriem, ģimeni un kaimiņiem. Svētku kulminācija būs Dziesmu svētku dalībnieku gājiens 7.jūlijā no plkst. 10.00 - 15.00 no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim. Gājienā mirdzēs košie visu Latvijas novadu tautas tērpi un priecīgie smaidi. Gājienu iesāks vēsturiskais Vidzemes novads, un Alojas novada delegācija ies pašā Vidzemes galvgalī. Tā būs iespēja parādīt jauno Alojas novada karogu ar novada ģerboni tā centrā. Lai karoga autore, mūsu novadniece, Rudīte Grasberga paspētu karogu izaust līdz svētkiem, visi Alojas novada iedzīvotāji tiek aicināti līdz 18.martam nobalsot par karoga krāsu dalījumu: novada mājas lapā www.aloja.lv, novada pārvaldēs, bibliotēkās un kultūras/tautas namos.

           

Svētku biļetes

          No 51 Dziesmu un Deju svētku programmā iekļautajiem pasākumiem 29 būs maksas, bet 22 – bez ieejas maksas. 2013. gada 6. aprīlī sāksies biļešu tirdzniecība uz XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumiem. Biļetes varēs iegādāties 42 „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv, kā arī rezervēt biļetes, zvanot pa „Biļešu Paradīzes” biļešu rezervācijas tālruni 67371000. Pirmajās divās tirdzniecības dienās – sestdien 6.aprīlī un svētdien 7.aprīlī – „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietas strādās no plkst. 11:00 līdz 19:00. Tirdzniecības centros līdz plkst. 21:00. Norēķināties par pirkumiem biļešu kasēs varēs gan “skaidrā” naudā, gan ar banku maksājumu kartēm. Tiksimies svētkos!


Sagatavoja Ineta Laizāne


Jaunas idejas un pieredze Vidzemes kultūras dzīves pilnveidošanai

    • raksts kult kapac noslegums 20131

Noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts „Kapacitātes paaugstināšana kultūras nozares projektu un pasākumu īstenošanai Vidzemes plānošanas reģionā”. Projekta uzdevums bija izglītot Vidzemes kultūras darbiniekus projektu izstrādes jomā. Rezultāts ir daudzsološs – izstrādātas 12 dzīvotspējīgas jaunu projektu idejas, veikta finanšu avotu izpēte, apgūtas iemaņas kultūras menedžmentā un vadībā, uzlabotas prasmes sadarbības partnerību veidošanā un projektu ideju prezentēšanā.

Būt par novada kultūras dzīves organizētāju ir smags darbs, ņemot vērā finansējuma ierobežotās iespējas un pastāvošo iedzīvotāju pieprasījumu pēc aktīvas kultūras dzīves novadā. Tādēļ, kā vēl viens nozīmīgs projekta uzdevums bija veicināt kultūras darbinieku savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu. Kā atzīst paši kultūras darbinieki, tieši regulārās tikšanās reizes projekta laikā un sarunas neformālā gaisotnē bijušas īpaši vērtīgas, jo kolēģu pieredze palīdzējusi paraudzīties uz savu darbu no citas puses un rast iedvesmu jauniem darbiem. 

Vienā no projekta posmiem notika aktīvas kultūras darbinieku mācības, kurās dalībniekiem bija iespēja viesoties pie kolēģiem dažādās Vidzemes vietās. Tā bija iespēja pašu acīm redzēt kolēģu darbu un smelties idejas savai darbībai.

Šobrīd Vidzeme ir par 60 zinošiem, radošiem, iedvesmotiem kultūras darbiniekiem bagātāka. Atliek vien gaidīt, kas jauns gaidāms tieši tavā novadā.

100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu


Staicelē iededza pilsētas galveno egli

    • staicele 3
    • staicele 1
    • staicele 2
    • staicele 4
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

        Svētdien, pirmajā adventē, Staicelē iededza pilsētas galveno egli. Staiceliešus uzrunāja Alojas novada domes izpilddirektora vietnieks Rihards Būda, bet rotaļās un dziesmās lielus un mazus iesaistīja rūķīši - Siliņu ģimene no Alojas. Staiceles pārvalde bija gādājusi par cienastu - karstu augļu tēju, gardām piparkūkām un konfektēm.

Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: advente, egles iedegšana