• staicele tilts
    •  mg 0086 1
    •  mg 0195 1
    • starki
    • 18 1
    • ungurpils ezers asais
    • no torna
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Trešdiena, 2014. gada 20. augusts

Skatīt pēc


Kategorijas

NVO


Jūs skatāties 52 ziņu ierakstus kategorijā Staiceles pilsētas bibliotēka , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Staiceles bibliotēkā viesojās žurnālists Ansis Bogustovs

    • img 7926

Tikko visā valstī pagāja Eiropas nedēļa, svinēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā, tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tieši šis bija tas laiks, kad ir daudzi neskaidri jautājumi. Lai izkliedētu neziņu, Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās žurnālists Ansis Bogustovs. Žurnālists, kurš astoņus gadus mums ir devis ziņas no  Briseles, kurš ir ņēmis aktīvu dalību informatīvi izglītojošā raidījuma „Eirobusiņš” veidošanā, tagad ir raidījuma „Viss notiek” žurnālists un aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.  

Jau pašā pasākuma sākumā tikšanās pārvērtās par diskusiju. Tika izvirzītas vairākas hipotēzes, uz kurām tika meklēts apstiprinājums vai noliegums. Kā galvenā bija „Eiropas nauda nav iztērēta, bet ieguldīta”. Visiem klātesošiem bija iespēja izteikt savu viedokli un savu redzējumu.

Žurnālists ļoti vienkārši un saprotami jauniešiem un pārējiem interesentiem izskaidroja visai Latvijai nozīmīgu datumu – 8. un 9. maija svinību būtību. Parādīja šo datumu izcelsmi un būtību no vairākiem vēstures skatu punktiem, sasaistot ar tādiem ētikas jēdzieniem, kā vara, naids, atriebība, pompozitāte.

Sarunai noslēdzoties, Ansis Bogustovs izteica savu viedokli uz klātesošo jautājumiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, par eiro iespējamo vai neiespējamo devalvāciju. Jauniešiem ieteica izmantot visas iespējas, ko piedāvā Latvijas dalība Eiropas Savienībā, lika viņiem saprast, ka Staiceles jaunieši ne ar ko neatšķiras no citiem Eiropas jauniešiem, galvenais ir pašiem gribēt! 

Anita Strokša


Staiceles bibliotēkā viesojās rakstniece Inguna Bauere

    • img 7811
    • img 7816
    • img 7820
    • img 7831
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Rakstniece Inguna Bauere viesojās Staiceles pilsētas bibliotēkā, kur kopā ar bibliotēkas lasītājiem aizvadīja pavasarīgas sarunas par sievietēm – ievērojamu latviešu sievām. Uz sarunu pamudināja viņas sarakstītās grāmatas  - par Kārļa Skalbes sievu Lizeti „Lizete, dzejniekam lemtā”, Andreja Pumpura sievu Edi „Ede, Pumpura sieva”, Matīsa Kaudzītes dzīvesbiedri Līzi „Skolas Līze” un par Ata Kronvalda sievu Karolīni „Piedod, Karolīne”. Dzīvīgās sarunas risinājās ne tikai par šo sieviešu lomu  viņu vīriešu dzīvē, bet arī par to kā autore vāc materiālus, pētot dzimtas kokus dažādās interneta vietnēs, caurskatot muzeju materiālus. Autore arī pastāstīja uz kādiem principiem balstās viņas kultūrvēsturiskie romāni.

Lai to visu izprastu, rakstniece dalījās atmiņās par to, kā jauniete, kura sapņoja kļūt par skolotāju, bet draudzeņu iespaidota, pabeidz Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Celtniecības fakultāti Jelgavā. Dzīvoja Liepājā, bet par pedagogu un rakstnieci kļuva Vecpiebalgā. Pastāstīja par saviem dzīves kurioziem mirkļiem, kas atklāja viņas dotības sākt rakstīt romānus. Tagad visa viņas dzīve ir rakstīšana. Top romāns pēc romāna, kuru pamatā ir konkrēta vēsture, konkrēti fakti, kuri tiek pasniegti literārajā ietērpā. Pašreiz uz rakstāmgalda ir materiāli par Jaunpiebalgas luterāņu garīdzniekiem, tēvu un dēlu, Kārli un Emīlu Kelbrantiem.

Gaidīsim atkal aizraujošus, lasītājiem iemīļotus rakstnieces darbus!

Anita Strokša


Staiceles bibliotēkā viesojās Jercēnu pagasta dzejas teātris

    • img 0703 1

Saulainā marta sestdienas pēcpusdienā Staiceles bibliotēkā viesojās Jērcēnu pagasta dzejas teātris ar izrādi „Viddivvārpa”, kura veidota, izmantojot Imanta Ziedoņa dzejas tekstus no “Poēmas par maizi”. Apmeklētājus priecēja un sildīja aktieru izjustā spēle, viņu mīlestība pret zemi, pret maizi, arī pret dzeju un dzejas autoru.

Maize ir kā pasaule –
apakšā zemes garoza,
pāri – debesu garoza,
pa vidu - mīkstums – dzīve.”

Dvēselisku un ēterisku gaisotni radīja mūzika un aktieru dziedājums, bet piezemējumu deva stiprās, auglības Jumja zīmes skatuves noformējumā. Jērcēnu dzejas teātris pie mums viesojās, pateicoties TLMS „Staicele” audējiem. Vairāk kā divus mēnešus Jērcēnu muižā bija mūsu audēju darbu izstāde, un kā pateicība, sekoja izrāde.

Paldies par aizkustinošo izrādi!

Galerija

A.Strokša


Staiceles bibliotēkā mājoja paralimpiskā gaisotne

    • img 0675 1
    • img 0655 1
    • img 0665 1
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Sočos nule noslēgušās paralimpiskās spēles, taču šo spēļu vēsmas bija jūtamas arī Staiceles bibliotēkā. 13. marta rītā pie Staiceles jauniešiem viesojās trīskārtējais paralimpiskais čempions Aigars Apinis. Sportists, kurš būdams ratiņkrēslā, ir ņēmis dalību četrās paralimpiādēs – Sidnejā, Atēnās, Pekinā un Londonā, ieguvis septiņas medaļas. Cilvēks, kurš 2012.gadā tika nominēts par Eiropas cilvēku Latvijā, kura nopelnus ir novērtējusi valdība, piešķirot Triju Zvaigžņu ordeni.

Sportistam daudz bija ko pastāstīt par dzīvi pēc nelaimīgās traumas – nepareizas niršanas – kas noveda viņu ratiņkrēslā. Par to lielo gribasspēku, kas bija vajadzīgs, lai ne tikai iekļautos sabiedrībā, bet pierādītu arī sev, ka tu vari un spēj sportot. Stāstījums mijās ar olimpisko medaļu apskati. Katra medaļai līdzi nāca savs stāsts, kas piepildīts ar emocijām. Uz jautājumu par viņa nozīmīgāko medaļu sportists atbildēja, ka tā, protams, pirmā medaļa, bet emocionālākā iegūta Londonas paralimpiādē, kad līdz pēdējam lodes metienam vēl nebija zināms, vai vispār iegūs kādu medaļu. Šajā momentā galveno lomu nospēlējuši Aigara līdzjutēji, kuri no tribīnēm skandējuši: „Aigar, saņemies, tu vari!”

Paralimpietis ne tikai stāstīja par saviem sasniegumiem sportā, bet arī vizuāli parādīja, kā paralimpiādē dalību ņem akli cilvēki, kā tiek spēlēts futbols ar grabošu bumbu un redzīgu vārtsargu, kā skriešanas celiņā dodas jauniete ar protēzi kājā. Spilgti norādīja, ka paralimpiskās spēles ir daudz sirsnīgākas par olimpiskām spēlēm, jo visā arēnā mājo ne tikai sporta gars, bet arī sapratne vienam pret otru.

Uz jautājumu par nākotni pēc sporta, paralimpietis teicās vēl vairāk ieguldīt savu darbu Latvijas Paralimpiskā komitejā. Staicelieši novēlēja rakstīt savus memuārus, kas būtu noderīgi mūsdienu jaunietim.


A.Strokša


Bibliotēkas aicina balsot par "Latvijas gada monētu 2013"

    • monetu dienas

No 11. marta līdz 31. martam Latvijas publiskajās bibliotēkās norisināsies ikgadējās Monētu dienas. Šī gada Monētu dienu programma ietver vairākas aktivitātes. 

Lai noskaidrotu, kā jubilejas un piemiņas monētas vērtē sabiedrība, aicinām izteikt viedokli par to, kura no aizvadītā gadā tapušajām monētām Jums ir vistīkamākā. Piedalies Latvijas Bankas aptaujā par “Latvijas gada monētu 2013″. Balsojums, kas veikts no bibliotēkām (bibliotēku IP adresēm) tiks ņemts vērā, nosakot bibliotēku apmeklētājiem mīļāko monētu (aptaujas anketu skatīt šajā saitē!).

Monētu dienas bibliotēkās ir Latvijas Bankas, SIA Lursoft un publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” kopīgs projekts, tāpēc kopā ar Lursoft tapis virtuāls konkurss bibliotēku lietotājiem – „Atklāj monētu noslēpumus Lursoft laikrakstu bibliotēkā!”. Konkursā par balvām – Latvijas Bankas 2013.gada kolekcijas monētām – var cīnīties individuālie dalībnieki, kā arī tiks noteiktas aktīvākās bibliotēkas, kas saņems balvas no SIA Lursoft. Sīkāka informācija tīmekļa vietnes NEWS.lv sadaļā KONKURSS: http://news.lv/konkurss.

Balsojumu par skaistāko gada monētu 2013 un Lursoft konkursu piedāvā visas Alojas novada bibliotēkas.


 


 


Tikšanās ar māsām Jērumām Staiceles pilsētas bibliotēkā

    • img 7684 1
    • img 7671
    • img 7677
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

6. februāra vakarā Staiceles bibliotēkā valdīja mīlestības un sirsnības gaisotne. Mūsu ciemiņi bija novadnieces māsas Inga Jēruma un Jāna Jēruma – Grīnberga. Uz tikšanos bija atnākuši staicelieši, kuriem ir daudz kopīgu bērnības atmiņu ar Ingu. Iepazinām arī Ingas māsu Jānu, kuras dzīves ceļš tikai tagad ienāks Staicelē.

Šī tikšanās bija divu māsu dzīves ceļa līkloči, kuri pirmo reizi krustojās dzīves briedumā pie tēva kapa. Tāds bija padomju režīms, kas daudziem sagrieza dzīvi tādā virpulī, ka viss bija jāsāk no jauna svešumā, neskatoties, kas palika dzimtenē.

Tā liktenis izšķīra Ingas mammu un tēti – Dailes teātra aktrisi Veltu Krūzi un daudzpusīgu latviešu mūziķi Albertu Jērumu. Tēvs, uzklausot Ingas mammas lūgumu, palika un sāka jaunu dzīvi Anglijā. Tur piedzima arī Ingas māsa Jāna.

Katrai māsai bija savs dzīves ceļš. Ingai tā bija žurnālistika. Viņa ir autore (grāmatas publicē ar Margaritas Grietēnas vārdu) daudzām daiļliteratūras grāmatām. Ingai ir tuva mākslas pasaule – uzrakstīti nopietni biogrāfiski darbi par tēvu „Olimpā bez lifta”. Ir tapušas grāmatas par aktrisi Regīnu Devīti (Zentiņu no seriāla „Ugunsgrēks”). Pēdējā tapusī grāmata „Saldā katorga” ir par aktrisi Ilzi Vazdiku un tās dzimtu. Tikko norisinājās šīs grāmatas atvēršanas svētki Rīgā, tāpēc autore, stāstot par grāmatu, pakavējās pie tās ilgāk. Iepazīstināja klātesošos ar tās tapšanas ideju, galveno varoni un tai tuviem cilvēkiem, to likteņiem.

Jānas dzīves ceļš saistīts ar dzīvi Anglijas pilsētā Londonā. Varbūt gēnu vadīta, jo Jānas vecaistēvs Augusts Grigors ir dibinātājs Neredzīgo draudzei Rīgā Mēness ielā. Varbūt draudzenes iespaidā, kura jau bija mācītāja, Jāna savu medicīnai ziedoto dzīvi „pagrieza” teoloģijas virzienā. 2008. gadā viņa ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi, tā kļūstot par pirmo bīskapi sievieti Anglijas vēsturē. Dzīvojot Anglijā, daudz darījusi, lai saglabātu latvietību, nestu brīvās Latvijas esamību pasaulē. Savā dzīvē pabijusi Tanzānijā, kur iemācījusies vietējo svahili valodu, iemīlējusi Islandi, bet tagad tiek krāmēti koferi, lai uz visiem laikiem atgrieztos dzimtenē – Staicelē.

Tagad, pēc ilgiem atšķirtības gadiem māsas tiekas, saprotas un ceļ māju nākotnei.

Anita Strokša


Staicelieši guva padomus tomātu un ķirbju audzēšanā

    • img 7708
    • img 7707
    • img 7710
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

12. februārī Staiceles bibliotēkā notika informatīvais seminārs „Praktiski padomi tomātu, ķirbju audzēšanā”. Lektore šajā seminārā bija tomātu audzētāja Elga Bražūne no dārzniecības „Neslinko”. Lekcija bija ļoti izglītojoša, tajā teorija mijās ar praktiskiem padomiem. Tika izrunāts viss tomāta attīstības cikls – no zemes sagatavošanas līdz augļu uzglabāšanai. Norādīti galvenie akcenti tomātu mēslošanai, augsnes atveseļošanai, profilaksei pret sēnīšu kaitīgo darbību. Tika atbildēts uz visiem uzdotiem jautājumiem – par lapu koku pelnu un slieku humusa izmantošanu tomātu audzēšanā, par trihodermīna un reņģu izmantošanu, stādot tomātus.

Tomēr vislielākā interese bija par tomātu šķirnēm, gan jaunajām, gan jau ar gadiem pārbaudītām. Pie sēklu pārdošanas stenda vēl ilgi turpinājās pārrunas par konkrēto tomātu, paprikas, aso piparu, ķirbju, balto gurķu un biešu šķirnēm. 


Staicelieši seminārā par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē

    • img 0125 1

2013. gads ir Eiropas Pilsoņu gads, kurā sabiedrību pastiprināti informē par tiesībām zināt kā darbojas Latvijas interešu pārstāvji ES, par tās nākotni, par to kā notiek Latvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. 2015. gada pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra ES Padomē, kas būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. Lai nerastos nevajadzīga sabiedrības spriedze un būtu dota iespēja ikvienam Latvijas, arī Staiceles iedzīvotājam laicīgi izteikt savu viedokli par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, Staiceles pilsētas bibliotēka organizēja informatīvu semināru „Sabiedrības līdzdalība Latvijai gatavojoties prezidentūrai Eiropas Savienībā”. Gatavošanos prezidentūrai prezentēja Toms Bernhards no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta. Prezentācijā un diskusijās viņš skaidroja, ko nozīmē prezidentūra ES Padomē. Tā ir galvenā lēmējinstitūcija, kas koordinē ES politikas jomas, nosaka ārpolitiku un drošības politiku. Lektors akcentēja iespēju katrai ES dalībvalstij, neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES, ietekmēt šīs Padomes dienas kārtību. Viņš norādīja, ka ikviena prezidējošā valsts sagatavo savas prezidentūras darba programmu, kurā izklāsta sešu mēnešu laikā veicamos uzdevumus un sasniedzamos mērķus un, ka patlaban norisinās aktīvs darbs pie Latvijas prezidentūras darba programmas izstrādes. T. Bernhards uzsvēra, ka prezidentūra Latvijai pavērs iespējas pusgada garumā veidot Eiropas Savienības nākotni, veicināt valsts atpazīstamību, kā arī pilnveidot valsts pārvaldes profesionalitāti. Latvija varēs demonstrēt Latvijas kultūras tradīcijas un to pārmantojamību mūsdienās, gan jaunu ideju, iniciatīvu rašanos un radošo industriju attīstību. Semināra noslēgumā izvērsās diskusija. Tās galvenie jautājumi skāra prezidentūras finansiālo pusi. Cik liels ir izdevumu budžets un kas segs radušos izdevumus. Vai tas Latvijai atmaksāsies? Šis bija pirmais seminārs, kas deva vispārīgu ieskatu sagatavošanās darbos Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Šai sekos citi pasākumi, kas jau precīzāk sniegs atbildes par konkrētām tēmām, konkrētām lietām un vietām. Tās ir tikai pirmās ievirzes šajā tēmā, kas uzsāktas, pateicoties Europe Direct informācijas centram Valmierā, kas izsludināja konkursu „Eiropa pilsoņiem”.

Galerija

Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja


 


Unikāla grāmata arī Staiceles bibliotēkas plauktā

    • img 7574

Latvijas Sporta muzejā notika grāmatas „Latvijas barjerskrējēji no Alslēbena līdz Olijaram" atvēršanas svētki.

Staiceles pilsētas bibliotēka ir pateicīgi kādreizējam barjerskrējējam, tagadējam Staiceles vidusskolas direktoram Jurim Krastiņam par vērtīgo grāmatu, kura tika uzdāvināta arī bibliotēkai.  Grāmatā ir aprakstīti staicelieša Andra Antona lieliskie sasniegumi barjerskriešanā. Vērtīgo dāvinājumu staicelieši  ievietos novadpētniecības plauktā un ar to varēs iepazīties ikviens, kuram ir interese par šo vieglatlētikas disciplīnu un mūsu novadnieka sasniegumiem.

Autors Andris  Staģis barjerskriešanu uzskata par  trešo labāko vieglatlētikas disciplīnu Latvijā - aiz soļošanas un šķēpa mešanas. Grāmata iznāca tikai 500 eksemplāru tirāžā.



Jauns grāmatu pienesums novada bibliotēkām

    • img 7425 1

Jūlijā tika izsludināts Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kultūras projekts „Latviešu oriģinālliteratūra un autori bibliotēkās”, kuru finansēja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Projekta konkursā dalību ņēma arī Alojas novada bibliotēkas. Projektu sagatavoja un iesniedza bibliotēku darba koordinatore, Staiceles bibliotēkas vadītāja Anita Strokša. Projekta rezultātā bibliotēkas ieguva 73 jaunus latviešu oriģinālliteratūras darbus. Grāmatas un diski, ņemot vērā jau krājumos esošos darbus un bibliotēku krājumu koncepcijas, tika sadalīti visām novada bibliotēkām. Alojas pilsētas bibliotēkas krājumi papildinājās ar jaunākām Dainas Avotiņas, Laimas Kotas, Noras Ikstenas, Gundegas Repšes u.c. grāmatām. Staiceles pilsētas bibliotēkas krājumos tagad būs Ķempi Kārl dzejas grāmata lībiešu, igauņu un latviešu valodā, arī jaunākie Kārļa Vērdiņa, Pētera Draguna dzejas krājumi, tāpat Imanta Ziedoņa „Leišmalīte” u.c. Vēl projektā tika iegūti jaunākie Daces Judinas, Ingūnas Baueres, Ērika Kūļa, Dzintras Žurovskas, Ingas Pērkones, Edvīna Raupa, Viļa Lāčīša un citu latviešu autoru oriģināldarbi, kuru kopējā summa sasniedza 400 Ls.

Savukārt oktobra beigās sabiedrības integrācijas politikas īstenošanas nolūkos Kultūras ministrija piešķīra līdzekļus bibliotēkām grāmatu iegādei un pasākumu organizēšanai. Bibliotēku konsultatīvais centrs sadarbībā ar Kultūras ministrijas speciālistiem lēma grāmatas piešķirt tām bibliotēkām, kas sekmīgi piedalījās vasarā notikušā projekta īstenošanā. Šī līdzekļu piešķiršana deva lielisku iespēju papildināt novada bibliotēku krājumus ar 19 vērtīgiem izdevumiem.

Liāna Lilenblate-Sipko



Pie Staiceles bērniem viesojās dzejnieces Zandere un Cielēna

    • img 7366 1

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītam projektam „Tikšanās cikls „Literāti””, septembra beigās un oktobra sākumā Staiceles bibliotēkā viesojās divas Latvijā populāras, bērnu iemīļotas rakstnieces, dzejnieces, tulkotājas - Inese Zandere un Māra Cielēna.

Pasākumi sākās ar Staiceles vidusskolas bērnu dzejoļu deklamēšanu. Skolēni dāvināja rakstniecēm pašu gatavotas zīmējumu mapītes. Tajās bija zīmējumi, kurus skolēni bija veltījuši rakstnieces daiļdarbiem. Daudz tika lasīta dzeja kopā ar skolēniem, veidojot dažādas vārdu atskaņas, pabeigti pašu iesāktie dzejoļi. Tika arī spriests par nākotnes plāniem – par jaunu grāmatu tapšanu. Rakstnieces stāstīja par darbu pamatidejām, kā tās rodas. Ineses Zanderes dzejas pamatā ir dziesmu melodijas, vizuālie tēli, turklāt Māras Cielēnas darbi balstās uz bērnībā piedzīvoto. Tikšanās pasākumu ar rakstniecēm papildināja grāmatu galda „Virja” piedāvājums.

Galerija

Anita Strokša, Staiceles bibliotēkas vadītāja


Tikšanās ar D.Rukšāni – Ščipčinsku Staiceles bibliotēkā

    • img 7413

Pārmaiņas ir jāpieņem, jo ir jāiet uz priekšu, - tā tikšanās reizē ar staiceliešiem Staiceles pilsētas bibliotēkā teica Latvijā labi pazīstamā rakstniece Dace Rukšāne–Ščipčinska. Viņa ir rakstniece, kuras dzīve sastāv no nemainīgām pārmaiņām, nebaidās par tām runāt un atcerēties. Skolas gados, kad, jutusies klasesbiedru apcelta, atradusi piepildījumu klinšu kāpēju pulkā. Tā kopā ar kāpējiem izdzīvota alpīnisma nometņu, ekskursiju, treniņu izbraukumu dzīve Kaukāzā. Viņa izpratusi šo cilvēku filozofiju, dzīvesveidu, kas ne vienmēr ir pa spēkam sievietei.

Rakstniece - skan lepni, bet uz šo mērķi Dace gāja toreizējā dzīvesbiedra uzmudināta. Tā tapa viņas pirmais romāns „Romāniņš”, kas Latvijā tika izdots 10 tūkstoš eksemplāros. Ar šo darbu rakstniece iesāka erotisko pavērsienu latviešu literatūrā. Viņas darbi radīja gan noliegumu, gan uzslavas. Vienaldzīgo nebija! Viens aiz otra sekoja pārējie daiļdarbi – romāni, lugas, tulkojumi. Sekoja uzslava no lasītājiem Vācijā, kur viņas darbs „Kāpēc tu raudāji?” tika izdots vairākos izdevumos.

Paralēli radošajam darbam rakstniece nopietni iesaistījās laikraksta „Dienas” pielikuma „Sestdiena” slejas „Sekss” veidošanā. Sleja saucās „Sekss”, bet par seksu uzrakstīju astoņas, deviņas slejas, pārējas 450 bija par attiecībām”, - atceras autore. Tas bija darbs pēc pasūtījuma, nebija viegli. Kad laikrakstā sākās pārmaiņu laiki – mainījās vadības, kolēģi uzteica darbu, zuda plecu sajūta, autore saprata, ka laiks pārmaiņām.

Darbs sieviešu laikrakstā „Lillit” redaktores amatā prasīja personības dalīšanos, kam spēka pietika septiņus gadus. Darbam, kas patika, tika pielikts punkts, jo novārtā bija palicis sirds darbs – rakstīšana.

Galvenais nebaidīties vēlēties un izmantot iespējas, ko tev piespēlē, - saka Dace Rukšāne. Ir atkal sācies jauns pārmaiņu posms. Rakstniece par lielu godu uzskata dalību kolēģes Gundegas Repšes projektā „Mēs – Latvija. XX gadsimts”, kurā trīspadsmit latviešu rakstnieki rakstīs vēsturisku romānu sēriju par Latviju. D.Rukšāne rakstīs par 1952 – 1968. gadu jeb Hruščova laiku. Tas ir izaicinājums un nopietns darbs vēstures izpētē un faktu vākšanā, jo nopietnam romānam jāiznāk 2015. gadā.

Tikšanās noritēja VKKF atbalstītajā projektā „Tikšanās cikls „Literāti””.

Galerija

Anita Strokša, Staiceles bibliotēkas vadītāja


Staicelē atzīmēja Latvijas Tautas frontes 25. gadadienu

    • img 0002 1

Oktobrī visā Latvijā plaši atzīmē Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25. gadskārtu. Arī staicelieši šim notikumam pievērsuši vietējo uzmanību, aicinot uz pasākumiem muzejā un bibliotēkā.

14. oktobrī ar izstādi „Mani gadi Latvijas Tautas frontē” Staiceles lībiešu muzejā „Pivālind” atklāja pasākumu ciklu „Brīvības ceļa gājējs Staicelē”. Muzejā izstādīti bijušo tautfrontiešu Dailas Graviņas, Edvīna Rumbas un Antras Rudzītes tā laika oriģinālie materiāli, fotogrāfijas un atmiņu stāsti. Tāpat ekspozīcijā aplūkojami dažādi akti, sēžu protokoli, tautfrontiešu saraksti, aptauju materiāli un citas tā laika vēstures liecības. Savukārt 17. oktobrī Staiceles pilsētas bibliotēka aicināja interesentus uz tikšanos ar tautfrontiešiem un digitalizētās izstādes atklāšanu. Muzeja vadītāja Indra Jaunzeme bija sagatavojusi nelielu prezentāciju par Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas veidošanos Staicelē. Atmiņās dalījās Edvīns Rumba, Antra Rudzīte un Einārs Bērziņš.

Pasākuma noslēgumā klātesošie tika aicināti iesaistīties viktorīnā. Staiceles vidusskolnieces konkursā ieguva visvairāk punktu, gūstot iespēju doties uz Latvijas Tautas frontes muzeju Rīgā. Pasākumu cikls „Brīvības ceļa gājējs Staicelē” tapis ar Kultūras ministrijas projektu konkursa finansiālu atbalstu.

25. oktobrī plkst.17 arī Alojas kultūras namā notiks sarīkojums, kas būs veltīts Tautas frontes 25-gadei. Pasākumā izskanēs atmiņu stāsti un aizdegs svecītes pie piemiņas akmens Jūras ielā.

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts

E.Bērziņa, L.Lilenblates-Sipko foto


Iesaisties makulatūras vākšanas akcijā "Zaļā bibliotēka"!

    • ligat

Staiceles pilsētas bibliotēka iesaistījusies papīrfabrikas "Līgatne" rīkotajā makulatūras vākšanas akcijā "Zaļā bibliotēka", kas norisināsies līdz 10. novembrim.

Aicinām iedzīvotājus un iestādes līdz 8. novembrim nogādāt bibliotēkā makulatūras krājumus (grāmatas, žurnālus, avīzes, bukletus, kartona kastes), atbalstot Staiceles bibliotēkas dalību akcijā. 

Novembra beigās katrā reģionā tiks suminātas aktīvākās bibliotēkas. Uzvarētājas saņems dāvanu karti biroja tehnikas vai grāmatu iegādei, savukārt visām bibliotēkām, kas iesaistījās akcijā, papīrfabrika "Līgatne" dāvās papīru bibliotēkas vajadzībām.

Liāna Lilenblate-Sipko,

Alojas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste


Piedalies akcijā "Tautas grāmatu plaukts"!

    • gramatu plaukts 1376982291597

Alojas novada bibliotēkas aicina iedzīvotājus piedalīties akcijā "Tautas grāmatu plaukts", kas norisināsies līdz 1. novembrim. Šī ir iespēja ikvienam dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sev nozīmīgu un īpašu grāmatu, titullapā, ierakstot veltījumu vai personisku stāstu, kas saistās ar šo grāmatu. Tā kopā ar vairākiem desmitiem tūkstošu citu iedzīvotāju dāvinātu grāmatu nonāks un tiks glabāta bibliotēkas jaunās ēkas ātrijā izvietotajā stikla sienā, kas sliesies piecu stāvu augstumā. Šī arhitekta Gunāra Birkerta projektētā stikla konstrukcija jeb plaukts būs arī viens no centrālajiem ēkas elementiem un pieejams ikvienam lasītājam. Tā būs īpaša vieta, ko veidojuši cilvēki paši.

KĀ PIEDALĪTIES?

  • Izvēlies īpašu grāmatu, ko dāvināt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;
  • Ieraksti grāmatas titullapā vēlējumu vai personisku stāstu, kas tev saistās ar šo grāmatu;
  • Dodies uz tuvāko bibliotēku;
  • Aizpildi dāvinājuma veidlapu;
  • Veidlapu kopā ar grāmatu nodod bibliotekāram;
  • Saņem grāmatzīmi kā apliecinājumu par dalību akcijā.

Staiceles pilsētas bibliotēka iesaistījusies akcijā „Zaļā bibliotēka”

SIA „Papīrfabrika „Līgatne”” sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām uzsākusi akciju „Zaļā bibliotēka”, kuras laikā notiks makulatūras vākšana. Akcijas mērķis ir rūpēties par papīra nodošanu otrreizējai pārstrādei, atbalstot vietējo ražotāju un vienlaikus popularizējot videi draudzīgu domāšanu un dzīvesveidu. Papīrfabrika „Līgatne” akcijas noslēgumā dāvinās bibliotēkām papīra izstrādājumus radošām nodarbībām un ikdienas darbam, bet rezultatīvākās akcijas dalībnieces apbalvos ar dāvanu kartēm biroja tehnikas vai grāmatu iegādei.

Akcijā iesaistījusies arī Alojas novada Staiceles pilsētas bibliotēka. Nolietotās grāmatas, avīzes, žurnālus, kartona kastes, biroja papīru un dažādus bukletus bibliotēkā iespējams nodot līdz pat oktobra beigām, tādēļ aicinām arī mūspuses iedzīvotājus aktīvi iesaistīties, palīdzot bibliotēkai mērķa sasniegšanā.

Staiceles pilsētas bibliotekāre Inta Meistere apliecināja, ka staicelieši jau aktīvi iesaistījušies un makulatūras krājumi arvien tiek papildināti.

Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: Zaļā bibliotēka

Jaunklidzī gūtā pieredze lieti noderētu Ungurpilī

    • jaunklidzi

12. jūlijā neliela delegācija no Alojas novada - domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, domes priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos Dace Vilne, domes deputāte Inga Mauriņa-Kaļva, biedrības „Ungurpils ezera saimnieks” valdes priekšsēdētājs Andrejs Hansons, Ungurpils, Alojas un Staiceles bibliotēku vadītājas Ieva Prauliņa, Sarmīte Frīdenfelde un Anita Strokša devās pieredzes braucienā uz Plāņu pagastu Strenču novadā. Brauciena iemesls bija aplūkot un klātienē iepazīties ar Jaunklidža saieta namu, tā darbošanās veidu, kas sasaucas ar ieceri Ungurpilī izveidot mazkopienu sabiedrisko centru.

Pie saieta nama mūs sagaidīja, namu izrādīja, par tā tapšanu izstāstīja un uz interesējošiem jautājumiem laipni atbildēja Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš, Iveta Ence – Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja un Jaunklidža bibliotēkas - saieta nama vadītāja Līga Rābante. Saieta nams - „Dzīves centrs” tapis Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmas ietvaros (ELFLA) un atklāts 2010.gadā. Arhitekta A.Bisenieka veidotais saieta nams atgādina senlatviešu riju, bet mūsdienīgu akcentu vienstāva ēkai piešķir jumta logi. Saieta namā darbojas Jaunklidža bibliotēka ar sabiedrisko interneta pieejas punktu. Plāņu pagastā šī vieta ir kļuvusi ne tikai par sociālekonomisku jautājumu risināšanas vietu, bet arī par kultūras atbalsta punktu. Koncerti, teātra izrādes, tikšanās ar dažādu nozaru pārstāvjiem te ir kļuvusi par ikdienas lietu.

Domes izpilddirektors izrādīja arī Sedas kultūras namu, kurš savas durvis atvēra pēc rekonstrukcijas 2012.gadā. Rekonstrukcija veikta ELFLA programmas ietvaros. Pirms Mednieku namiņa apskates Jērcēnmuižā, vispirms satiekamies ar atraktīvo muižas gidi, bibliotēkas – informācijas centra vadītāju Ilviju Ķimsi, kura izrāda muižas iekštelpu krāšņo interjeru - podiņu kamīnu un četras podiņu krāsnis un liek noticēt leģendai par muižas barona fon Krīdenera klātbūtni. Tālāk iepazīstamies ar Mednieku biedrības „Jērcēni” īstenoto projektu par sanāksmju-izstāžu zāles un šautuves (pneimatisko ieroču) ierīkošanu. Pats Mednieku namiņš ir LEADER vienkāršotās rekonstrukcijas projekts vienai no Jērcēnmuižas kompleksa ēkām, bijušajai Baltajai klētij, kas līdz šim tika izmantota kā garāža pašvaldības vajadzībām. Ja jau bijām nokļuvuši Jērcēnos, tad devāmies aplūkot netālu no pagasta centra (1,4km) augošo, Latvijā otro resnāko, dižozolu - Kaņepju ozolu, kura apkārtmērs ir 9,4 m, augstums 17 m un vainaga projekcija – 300 m2. Jērcēnos var iegādāties arī “Dižozola kafiju”, kurai zīles ņemtas no diženā Kaņepju ozola.

Brauciena noslēgumā no Jērcēnu puses piekļuvām Sedas purva dīķiem, kurus iecienījuši makšķernieki un putnu vērotāji. Kopīgi uzkāpām uz skatu platformas medību torņa būvē. Šo skatu platformu iecienījuši putnu vērotāji un dabas pētnieki, jo purva ūdenstilpēs ligzdo liels skaits dažādu putnu sugu. Brauciena dalībnieki ieguva ne tikai jaukus iespaidus par Strenču novadā apskatāmiem dabas un kultūras objektiem, bet guva arī savam darbam noderīgu, vērtīgu informāciju un pieredzi.

Teksts: Sarmīte Frīdenfelde

Foto: Anita Strokša


Muzeju nakts pasākumos cildināja zaļo krāsu

    • modes skate

Jau devīto reizi Latvijā notika Eiropas Muzeju nakts. Šī gada tēma bija zaļā krāsa – meži. Šajā dienā staicelieši atskatījās vairākus gadu desmitus atpakaļ, kad pilsētā pati zaļākā organizācija bija kolhozs, darbs, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi, tradīcijas, lepnums un laime. Muzeju naktī nedaudz ar smaidu atskatījāmies uz to dienu jaukajiem notikumiem. Pasākumi sākās agri no rīta ar makšķerēšanas sacensībām „Staiceles vimba 2013”, kas norisinājās zaļajos Salacas krastos. Nedaudz vēlāk šautuvē „Pūcēs” mednieki pulcējās uz šaušanas sacensībām „Mežkunga kauss 2013” (skrejošā mežacūka un baļķis), kurās tika noskaidroti labākie šāvēji individuālajās un komandu sacensībās. Pēcpusdien jauniešu klubiņā „Čempiņš” mazie staicelieši varēja piedalīties dažādās atrakcijās, sacensībās un nopelnīt balviņas, savukārt pievakarē Staiceles bibliotēkā bija iespēja skatīt multfilmu „Kas tas ir kolhozs?” un skatīt karikatūru izstādi „Jautra dzīve kolhozā!”. Pēc tam staicelieši un pilsētas viesi tika laipni aicināti uz informatīvi izklaidējošu šovu „Reiz Staiceles kolhozā”. Ieskatījāmies tālajā pagātnē, kā dzīvoja un strādāja staicelieši, kādas bija darba un atpūtas tradīcijas. To visu izdzīvot palīdzēja pasākuma vadītājas Indra Jaunzeme un Anda Timermane, ansamblis „Vēlreiz”, „Staiceles vecmāmiņu aerobikas” kolektīvs, līnijdeju meitenes, lauku kapela Anta Berga vadībā un dramatiskais kolektīvs „Salaca”. Pasākuma laikā bija iespēja skatīt digitālu izstādi par Staiceles kolhozu, bet noslēgumā visi baudīja gardo kolhoznieku zupu brīvā dabā. Muzeja nakts apmeklētāji līdz pat diviem naktī varēja baudīt naksnīgu pastaigu pa muzeju, aplūkojot ekspozīcijas, varēja izbaudīt krodziņa burvību un apskatīt fotogrāfiju un dokumentu izstādi par Staiceles kolhozu (tā bija apskatāma arī digitālā variantā). Bet tie, kuri gribēja izbaudīt siltās nakts burvību, tika aicināti doties uz estrādi, kur grupas „Avārijas brigāde” spēlēto jautro dziesmu pavadībā varēja izlocīt kājas un izbaudīt īstu „Muzeja nakts” burvību. Muzeja darbinieki saka paldies visiem palīgiem un labvēļiem, kas palīdzēja un atbalstīja, lai mēs visi kopīgi varētu izbaudīt šo gaidīto pasākumu.

Jau otro gadu arī Puikules muižā notiek Muzeju nakts pasākumi. Šogad apmeklētāji varēja apskatīt Ulda Ābelītes foto izstādi ”Koku stāsti”. Rīdzinieks Uldis ar fotografēšanu nodarbojas tikai amatiera statusā. Viņaprāt, koku stāsti ir patiesi – pilni ar prieku, ar bēdām, ciešanām un mīlestību. Katrā kokā var vilkt paralēles ar cilvēka mūžu. Daudz klausītāju bija sanākuši uz  Ilzes Ozolas un Vitas Ratnieces  stāstījumu par Purezera purvu. Uzzinājām, kā tas izveidojies, cik biezs ir kūdras slānis un citas interesantas lietas. Tobrīd vides zinātniece Vita gatavojās aizstāvēt maģistra grādu par Purezera purvu. Savukārt Mednieku namiņā Brīvzemnieku pagasta mednieki bija iekārtojuši medību trofeju izstādi. Apmeklētāji varēja noklausīties mednieku stāstus, nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu. Bet muižas zālē apmeklētājus ar lustīgu koncertu - dziesmām, dejām un kopīgām rotaļām priecēja kapela „Rota„ no Rencēniem.  Īstas lauku kapelas priekšnesumu, puikulieši sen nebija skatījuši. Ar lielu nepacietību  pusnaktī  sagaidījām Vilzēnu ritma grupas uzstāšanos un Guntas Tomsones   uguns šovu, kura laikā arī debesu pamali krāšņi apgaismoja rūsa un zibens, kas radīja vienreizēju iespaidu . Daba palīdzēja radīt šovu. Nobeigumā Muzeju nakts apmeklētāji varēja nobaudīt gardas pankūkas, atspirdzināties ar dzērienu un noskatīties puikulietes Santas Mauriņas veidoto filmiņu par muižas spoku, kā arī doties nervus kutinošā pastaigā pa muižas bēniņiem. Mīļs paldies visiem, kas palīdzēja sagatavot Muzeju nakts pasākumu!

Arī Alojas kultūras namā un Alojas muzejā tovakar gaidīja Muzeju nakts dalībnieki. Ar zaļām meijām rotātā kultūras nama zālē kultūras nama pieaugušo deju kolektīvu noslēguma koncerts ieskandināja Vasarsvētkus un Muzeju nakts pasākumus. Pēc koncerta apmeklētāji tika cienāti ar miežu biezputru. Pasākuma otrā daļa bija veltīta tieši Muzeju naktij. Vakara gaidītākais notikums bija tautas tērpu modes skate, ko skatītāji noskatījās ar ovācijām. Tos demonstrēja dziedātāji un dejotāji. Tautas tērpus, kuri no piecdesmitajiem gadiem glabājās kultūras nama bēniņos, ir savdabīgs muzeja eksponāts. Skates laikā par tērpiem stāstīja ilggadējā Alojas kultūras nama direktore Skaidrīte Jenča. Skates laikā klātesošie atcerējās arī kādreizējo deju kolektīvu vadītāju Veltu Cimmeri, kura bija galvenā tautas tērpu glabātāja. Par tērpiem viņa savulaik rūpējās ar lielu aizrautību. Skatē bija iespējams redzēt ne tikai latviešu tautas tērpus un to elementus, bet arī drānas no citu tautu kultūras. Pasākuma noslēgumā kultūras nama dziedošie kolektīvi kopā ar publiku iemēģināja deju soli, bet dejojošie lūkoja kā skan viņu balsis. Pēc katra priekšnesuma notika arī skatītāju balsojums, kurā uzvarēja draudzība. Savukārt alojas muzejā bija fotoizstāde "Mežu un dārzu dienas Alojas apkārtnē 20.gs.20.-30.gados", arī seni mežstrādnieku un galdnieku darbarīki. Uz tikšanos 2014. gadā, kad Muzeju nakts tēma būs „Sarkanā krāsa- dzintars”.

Galerija (Aloja un Brīvzemnieku pagasts)

Galerija, Galerija (Staicele)

Teksts: Maija Martinova, Indra Jaunzeme, Liāna Lilenblate-Sipko 

Foto: R.Jaunzems, M.Strokša, Ū.Ābelīte, R.Oinaskova, E.Bērziņš

Atslēgvārdi: Muzeju nakts

Tikšanās ar rakstnieku Māri Runguli Staiceles bibliotēkā

    • 292 1
    • 286
    • 274
    • 289
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Maija beigās Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās bērnu un jauniešu rakstnieks, dzejnieks Māris Rungulis. Pasākums „Vardes kurkst kabatās” notika Alojas novada domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Literāti” ietvaros. Saruna ar mākslinieku izvērtās saistoša, jo bērni bija daudz lasījuši rakstnieka darbus. Vislasītākā grāmata bija „Nekrietnais Alfrēds”, par kuru arī rakstnieks pastāstīja vairāk – kas ir nekrietnais Alfrēds, kas ir viņa prototips. Autors stāstīja par visām savām grāmatām, arī dzeju un prozu. Viņš bērniem citēja anekdotes no viņa jaunās grāmatas „Pēterītis un Anniņa”. Pasākumā pulcējās bērni – čaklākie lasītāji - no pilsētas un vidusskolas bibliotēkas. Šie bērni saņēma atzinības rakstus ar paša rakstnieka autogrāfu. Tikšanās dienā bija arī rakstnieka dzimšanas diena, tad pasākums noslēdzās ar kopēju foto un jubilejas kliņģeri. 

Sagatavoja Anita Strokša

Foto: Inta Meistere

Atslēgvārdi: Literāti, M.Rungulis, VKF

Aicinājums piedalīties Lasīšanas dienā 29. maijā

Lai gūtu lasītprieku un lai dalītos tajā ar saviem skolas vai studiju biedriem, ar ģimeni un ar draugiem, aicinām piedalīties Lasīšanas dienā. Tā norisināsies trešdien, 29. maijā plkst. 12.00 dienā visā Latvijā – skolās, parkos, pilsētās, sabiedriskajā transportā, bibliotēkās, mājās un citur, kur vien būsiet gatavi lasīt. Galvenais ir izvēlēties savu mīļāko grāmatu un velīt tai piecpadsmit minūtes lasītprieka no jebkuras vietas Latvijā vienlaikus ar citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pieci soļi dalībai Lasīšanas dienā:

1.Izvēlies savu mīļāko grāmatu!

2.Izvēlies lasīšanas vietu Lasīšanas dienai!

3.Uzaicini savu klasesbiedru, studiju kolēģi, skolotāju, draugu, mammu, vectētiņu, pilsētu un citus lasīt kopā!

4.Dalies lasītpriekā trešdien, 29. maijā, plkst. 12.00 no jebkuras vietas Latvijā!

5.Atsūti mums lasītprieka fotogrāfiju kopīgai Lasīšanas dienas fotogalerijai pēc pasākuma uz e-pastu: !


Lasīšanas dienu aizsāks Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa uzruna tiešraidē www.lu.lv no Latvijas Universitātes Bibliotēkas plkst. 11.45, lai plkst. 12.00 dotu kopīgu startu Lasīšanas dienas 15 minūtēm visā Latvijā.

Gatavojoties Lasīšanas dienai, aicinām noskatīties maija raidījumu par skolas dzīvi „Es un skola”, kurš būs veltīts Lasīšanas dienai. Raidījums būs skatāms sestdien, 25. maijā, plkst. 11.00 Latvijas Televīzijas 1. kanālā.

Ja vēlies vēstīt par savu dalību Lasīšanas dienā sociālajos tīklos, izmanto mirkļbirku #LatvijaLasa vai publicē šo tviterierakstu „Es piedalīšos Lasīšanas dienā 29. maijā plkst. 12.00. Un Tu? www.atbalsts.lu.lv #LatvijaLasa”, pastāstot, kuru grāmatu lasīsi un kur to lasīsi, lai citi arī var piebiedroties.

Par Lasīšanas dienu

Lasīšanas diena ir daļa no projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”, ko īsteno Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte sadarbībā ar sešām Latvijas augstskolām, 15 pašvaldībām, 25 izglītības iestādēm, piecām nevalstiskajām organizācijām un IZM Valsts izglītības un satura centru. Projekta realizācija notiek Eiropas Sociālā fonda apakšaktivitātē 1.2.2.4.1. „Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana”. Plašāk: www.atbalsts.lu.lv.

Jautājumiem:

Kitija Balcare, projekta komunikācijas konsultante

Mob. tālr.: (+371) 29683396, e-pasts:

Gunta Kraģe, projekta vadītāja

Mob. tālr.: (+371) 29408743, e-pasts:

Atslēgvārdi: Lasīšanas diena