• 18 1
    •  mg 0195 1
    • no torna
    • starki
    • staicele tilts
    • ungurpils ezers asais
    •  mg 0086 1
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Sestdiena, 2014. gada 26. jūlijs

Skatīt pēc



Izvēlētais atslēgvārds

ārkārtas sēde

Visi atslēgvārdi 712


Jūs skatāties 2 ziņu ierakstus ar atslēgvārdu ārkārtas sēde , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Skaidrojumi par politisko situāciju novadā

           Pamatojoties uz radušos situāciju novada domē, kad 14. martā „Zaļo un Zemnieku savienības” (ZZS) un „Visu Latvijai!” (VL!) deputāti pieprasīja lemt par izpilddirektora Gundara Karlsona un Staiceles pārvaldnieces Ausmas Plūmes atstādināšanu no amata, piedāvājam iedzīvotājiem iepazīties ar abu pušu pausto viedokli, lai kliedētu baumas un neizpratni.

          Jāatgādina, ka 14. marta sēdē 8 deputāti (Mārtiņš Andersons, Māris Možvillo, Inga Mauriņa-Kaļva, Modris Minalto, Valdis Možvillo, Broņislavs Lapkovskis, Valdis Bārda un Tālivaldis Brents) lēma par G.Karlsona un A.Plūmes atstādināšanu. Pret bija 7 pozīcijas deputāti. Uzskatot, ka 14. marta domes ārkārtas sēdes lēmumi ir pieņemti, neievērojot Darba likumdošanu, lēmumi un dokumenti tika nosūtīti izvērtēšanai Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Minēto institūciju juristi izvērtēja lēmumus un sniedza atzinumus, par 14. martā pieņemto lēmumu atbilstību likumiem. Atzinumā norādīts, ka sēdes lēmumos rupji pārkāpts Latvijas Darba likums, jo deputātiem saistoša ir ne tikai likumā „Par pašvaldībām” noteiktā domes kompetence saistībā ar amatpersonu atbrīvošanu, bet arī Darba likumā noteiktā atlaišanas procedūra. Uzmanība tika vērsta arī uz faktu, ka norādes domes lēmumā par amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem ir nepilnīgas un ļoti vispārīgas, lai piemērotu tādu disciplinārsodu kā darbinieka atbrīvošana no amata. Pamatojoties uz valsts institūciju amatpersonu atzinumiem, par 14. marta ārkārtas sēdes lēmumu atbilstību normatīvajiem dokumentiem, domes priekšsēdētāja Dace Vilne izmantoja likumā „Par pašvaldībām” 48. pantā noteiktās tiesības šādus domes sēdes lēmumus neparakstīt. Jāpiebilst, ka likums nosaka, ka priekšsēdētājai, neparakstot sēdes protokolu, piecu darbdienu laikā jāsasauc nākamā ārkārtas sēde, kurā attiecīgie lēmumi tiek izskatīti atkārtoti. Nākamo sēdi D.Vilne izsludināja 21. martā. Uz to neieradās T.Brents un M.Andersons. Sēdē atkārtoti lēma par izpilddirektora un Staiceles pārvaldnieces atbrīvošanu, bet šoreiz, 7 deputātiem balsojot „pret” un 6 deputātiem „par”, lēmums netika pieņemts. Vēlāk publiskajā vidē izskanēja viedoklis no ZZS un VL! puses, ka priekšsēdētāja ārkārtas sēdi sasaukusi nepiemērotā laikā, proti, brīdī, kad uz to nevar ierasties divi deputāti. Dace Vilne uzskata, ka šis pārmetums ir nekorekts. „Izsludinot 14. marta ārkārtas sēdi, deputāts Māris Možvillo lūdza sēdi rīkot tādā laikā, lai tajā varētu piedalīties arī deputāts Mārtiņš Andersons. Es to respektēju, jo uzskatīju, ka visiem jādod iespēja paust viedokli, kaut varēju to nedarīt.” – skaidro D.Vilne. „Nākamā ārkārtas sēde tika sasaukta 21. martā, jo tā bija piektā darba diena, kad likums paredz parakstīt iepriekšējās sēdes protokolu vai sasaukt sēdi atkārtoti. Līdz 20. marta darba dienas beigām, kad deputātiem tika izsūtīti paziņojumi par ārkārtas sēdes sasaukšanu 21. martā, neviens no deputātiem nebija mani informējis, ka sēdē nevarēs ierasties. Tikai izsludinātajā sēdes dienas rītā deputāts T. Brents paziņoja, ka privātu iemeslu dēļ sēdē nepiedalīsies, bet par M. Andersonu ziņu nebija līdz pat ārkārtas sēdes sākumam.” – situāciju skaidro priekšsēdētāja.

          Arī izpilddirektors G.Karlsons ZZS un VL! deputātu norādītos atlaišanas iemeslus vērtē kā nepamatotus, nekorektus un nepārbaudītus. Izpilddirektoram pārmet, ka viņš nav veicis iestāžu darbu izvērtējumu pirms budžeta pieņemšanas, sākot jau no 2010. gada. Taču G.Karlsons šādus pārmetumus noraida, jo uzskata, vērtēšana notikusi un, kā to vislabāk darīt, katrs saprot citādi. „Regulāri un arī pirms katra nākamā budžeta pieņemšanas tiekamies ar iestāžu vadītājiem, diskutējam, meklējam risinājumus. Teikt, ka budžets nav vērtēts, ir aplami. Jāsaprot, ka naudas ir tik, cik ir, un vienmēr esam domājuši, kā šo ierobežoto finansējumu sadalīt godprātīgi. Pašvaldības uzdevums ir pakalpojumu nodrošināšana. Tā nav komercuzņēmums, kura mērķis ir peļņa, lēti ražojot vai pērkot un pēc iespējas dārgāk pārdodot.” – skaidro G.Karlsons. Viņš norāda, ka arī VARAM pārstāvji A.Draudiņš un V.Jurča, viesojoties novadā februāra sākumā, budžeta struktūru atzinuši par labi pārdomātu un pareizi izveidotu.

          Jautājumā par nepildīto lēmumu saistībā ar SIA „Sanne” un domēna www.staicele.lv eksistēšanu, izpilddirektors skaidro, ka ar šo firmu līgums par mājas lapas apkalpošanu tika lauzts 2011.gada decembrī. Domēns www.staicele.lv joprojām eksistē un tas pieder Alojas novada domei. Nav pieņemts lēmums par šī domēna vārda likvidēšanu, tāpēc šī mājas lapas adrese turpina pastāvēt. Par šīs lapas apkalpošanu netiek veikti maksājumi kopš brīža, kad tika lauzts līgums ar SIA „Sanne”. Viņš atsauc atmiņā 2009.gadu un norāda, ka novada veidošanas laikā ZZS un VL! deputāti izveidoja savu mājas lapu ar domēna vārdu www.alojasnovads.lv, tādejādi, liedzot Alojas novadam izveidot mājas lapu ar novada vārdu. Līdz ar to domēns www.aloja.lv tika izmantots Alojas novada mājas lapas izveidei un nebija iespējams saglabāt mājas lapu tikai Alojas pilsētai un pagastam.

          G.Karlsonam pārmet arī degvielas un mobilo tālruņu limitu nekontrolēšanu un neapstiprināšanu. „Limiti ir noteikti un tiek kontrolēti. Mobilajiem telefoniem atskaites periods ir noteikts 3 mēneši, bet degvielas izlietojumam 6 mēneši. Katra perioda beigās grāmatvedība izveido izmaksu pārskatu. Tiklīdz šie limiti ir pārsniegti, pieprasām no konkrētā darbinieka paskaidrojumu. Ja paskaidrojumā minētie iemesli tiek atzīti par nepamatotiem, tiek izdots rīkojums šo pārtērēto limitu atmaksāt. Kopā 2011. gadā pārtērēto limitu atmaksa ir 196,52 lati.” - situāciju skaidro izpilddirektors.

          Tāpat izpilddirektoram tiek aizrādīts, ka viņš nerūpējas par dokumentu vadības sistēmas „Namejs” pilnīgu ieviešanu domes darbā. „Jāpiebilst, ka programma tika iegādāta 2011. gada janvārī par 3045,90 latiem. Sistēmu pilnībā uzreiz nav iespējams ieviest, jo tās apgūšana notiek soli pa solim. Nepārtraukti šajā programmā apgūstam un ieviešam ko jaunu, par darbu ar programmu domājam un pie tās strādājam. Tas nav izdarāms vienā dienā, tā ir nepārtraukta attīstība.” – norāda G.Karlsons. Bet, runājot par grāmatvedības programmu, viņš norāda, ka grāmatvedībā ar programmu strādā un finanšu plānošana tajā notiek, - „Alojas pilsētas dome 2006. gada 30. oktobrī iegādājās grāmatvedības programmu „Microsoft Business solution – navision” par 11 794,57 latiem. Pēc programmas iegādes tika nokārtoti visi vajadzīgie dokumenti un iepriekš minētā summa 2006. gada 6. decembrī no valsts tika saņemta atpakaļ. No pašvaldības budžeta šajā gadījumā netika iztērēts neviens lats.” Izpilddirektors vēl piebilst, ka, izstrādājot pašvaldību apvienošanās projektu, jau tika paredzēts, ka grāmatvedības uzskaite novadā tiks kārtota tieši ar šo programmu un projekta izstrādē piedalījās gan Braslavas, gan Brīvzemnieku pagasta priekšsēdētāji.

          Atbildot uz jautājumu, par finanšu pārkāpumiem saistībā ar SIA „ALS-3”, kurā izpilddirektoram pieder 100% kapitāla daļas, viņš norāda, ka kopš 2011.gada septembra neviena Alojas novada domei piederoša automašīna SIA „ALS-3” nav remontēta, lai neveidotos interešu konflikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas likuma izpratnē. Viņš atzīst, ka KNAB toreiz konstatējis interešu konfliktu, par ko saņēmis administratīvo sodu, bet pilnībā noraida versiju par to, ka šis ir finanšu pārkāpums. „Jau 2008. gadā es, kā SIA „ALS 3” īpašnieks, biju noslēdzis līgumu ar Alojas pilsētas domi par servisa pakalpojumiem domes transportam. Iepirkuma procedūra netika veikta, jo kopējā izmaksu summa nepārsniedza 3 tūkstošus. Bet, kad saskārāmies ar situāciju, kad šī summa tika pārsniegta, sapratām, ka šāda iepirkumu procedūra ir nepieciešama.” – viņš skaidro situāciju.

          G.Karlsons uzskata, ka laikā, kopš veic izpilddirektora pienākumus, ir strādājis godprātīgi un nav izdarījis apzinātus finanšu pārkāpumus. Viņš aicina deputātus tomēr nākt un sarunu ceļā risināt neskaidros jautājumus, lai domes sēdes nepārvērstos par tiesas zāli un pārākuma demonstrēšanas vietu. Izpilddirektors uzskata, ka jebkuru problēmu jārisina tajā laikā un vietā, kur tā radusies. „Prakse, ka tas tiek darīts domes sēdē, liek uzdot jautājumu – kāds ir tādas rīcības mērķis un vai tā ir patiesa vēlme situāciju atrisināt?” – jautā G.Karlsons.

          Ārkārtas sēdēs lēma arī par Staiceles pārvaldnieces A.Plūmes atstādināšanu no amata. Viņai pārmesta tiešo pienākumu nepildīšanu un novada tēla graušanu. A.Plūme pret sevi vērstos pārmetumus uzskata par nepamatotiem un nevēlas apspriest publiskajā vidē nonākušo nepatieso informāciju, tādēļ no komentāriem atteicās.



         Piedāvājam ieskatīties arī partiju ZZS un VL! viedoklī un skaidrojumos par radušos situāciju: "21.03. ārkārtas domes sēdē mēs saņēmām apliecinājumu tam, ka Alojas novadā nav iespējams panākt atbildības prasīšanu no ikviena, kas ievēlēts amatā un pienācīgi nepilda to.

Lietas būtība. Mēs, deputāti no ZZS un VL!, esam rūpīgi strādājuši ar domes materiāliem, iepazinušies ar dokumentiem un secinājuši, ka divas domes amatpersonas ir iztērējušas mūsu uzticības kredītu. Šobrīd tie ir izpilddirektors G.Karlsons un Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldniece A.Plūme. Mums ir informācija un fakti par šo amatpersonu rīcību, kas nav savienojama ar viņu ieņemamajiem amatiem.

Jau 30.06.2011 gadā ārkārtas domes sēdē mēs lēmām par G.Karlsona atcelšanu no amata, taču tad lēmums netika pieņemts un deputāts T.Brents deva trīs mēnešus laika, lai novērstu konstatētās nepilnības. Pagāja 8,5 mēneši un joprojām gandrīz nekas nav paveikts. Ārkārtas domes sēdē, kas, pēc mūsu iniciatīvas, tika sasaukta 14.03.,un bija loģisks turpinājums ārkārtas domes sēdei 30.06.2011. Astoņi domes deputāti nobalsoja par abu amatpersonu atbrīvošanu no amata. Itkā jau normāls process, ja amatpersona nepilda savus amata pienākumus.Taču tad sākās pats interesantākais. Izrādās, ka šīs amatpersonas aizsargā Darba likums, kas nosaka cita veida atbrīvošanas procedūru. Līdz ar to domes priekšsēdētāja D.Vilne atteicās parakstīt sēdes protokolu (tas nozīmē,ka lēmumi nestājas spēkā) un sasauca jaunu ārkārtas domes sēdi 21.03. kurā vēlreiz balsojām par šo amatpersonu atcelšanu no amata. Šoreiz lēmumi netika pieņemti, jo D.Vilne izmantoja situāciju, ka divi deputāti nepiedalījās domes sēdē. Šobrīd abas amatpersonas var turpināt savu darbošanos amatos.

Nākas atzīt, ka mēs, deputāti no ZZS un VL!, pieļāvām kļūdu un neizpētījām atlaišanas procesu par šīm amatpersonām. Taču lielāko joku izstrādāja Latvijas Republikas likumdošana, kas neļauj pašvaldībām realizēt likumā „ Par pašvaldībām” 21.pantā noteiktās domes tiesības iecelt un atcelt izpilddirektoru un pārvaldes vadītājus. Taču, tiklīdz esam šīs amatpersonas iecēluši un ir noslēgts darba līgums, tā stājas spēkā Darba likums. Ja amatpersona ir zaudējusi domes uzticību, tad atcelšana jau notiek pēc Darba likuma. Līdz ar to pašvaldība nevar rīkoties likumā „ Par pašvaldībām” noteiktā kārtībā. Šī arī bija mūsu lielākā kļūda, ka paļāvāmies balsojumā uz likuma „Par pašvaldībām” normām. Esam to sapratuši un turpmāk daudz rūpīgāk pieiesim šim jautājumam. Joprojām uzskatām, ka šīs personas nav cienīgas ieņemt amatus un ir zaudējušas mūsu uzticību. Esam iesnieguši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesniegumu, lai kompetentas iestādes izskaidro atlaišanas procedūru un, ja nepieciešams, izstrādā likuma grozījumus, kas novērstu turpmākus pārpratumus.

Ar balsojumu 21.03. deputāti D.Vilne, J.Bakmanis,I.Bite,S.Fiļipova,I.Šmite,A.Strokša un J.Bērziņš apliecināja, ka atbalsta G.Karlsona un A.Plūmes darbošanos un pieļautos pārkāpumus. Mūs nepārliecināja kaismīgās runas par abu amatpersonu pūlēm par novada iedzīvotājiem, jo realitātē darbi nesaskan ar vārdiem.

Mēs uzskatām, ka šīs amatpersonas nepilda savus amata pienākumus godprātīgi. Kā piemēru tam var minēt G.Karlsona pārkāpumus maksājot sev piederošam uzņēmumam par autoservisa pakalpojumiem bez atklāta konkursa, tādējādi rupji pārkāpjot likumus. To ir konstatējis KNAB un sodījis viņu. Joprojām nav ieviesta dokumentu aprites sistēma novadā, par kuru ir samaksāti vairāki tūkstoši latu un kas atvieglotu domes darbu gan ar dokumentiem, gan sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Joprojām pilnvērtīgi nedarbojas grāmatvedības sistēma, kas arī novadam izmaksāja vairākus tūkstošus latu. Neievēro likumus, nepilda un nekontrolē saistošajos noteikumos minētās normas. Savukārt A.Plūme, mūsuprāt, atļaujas publiski apšaubīt domes pieņemtos lēmumus, ar saviem izteikumiem grauj novada vadības autoritāti, pieļauj un izplata melīgu informāciju par Staiceles un pārējā novada iedzīvotāju savstarpējām attiecībām, konfrontējot savstarpēji. Rupja būvniecības likumu un noteikumu pārkāpumu pieļaušana pārvaldes teritorijā, iedzīvotāju viedokļa neuzklausīšana ir tikai daļa no tā ko pārvaldniece ir „paveikusi” savā amatā.

Rosinājums atlaist izpilddirektoru un Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldnieci nebija negaidīts, spontāns lēmums. Pie tā nonācām apzinoties šo personu bezdarbības un patvaļas sekas. Esam norādījuši uz šo personu bezatbildību, rosinājuši domes vadību pieņemt mērus, lai sauktu pie atbildības par lēmumu nepildīšanu. Diemžēl D.Vilne ir izvēlējusies citu ceļu – nelikties ne zinis par to.

Nobeigumā gribētos uzsvērt- par spīti visam mēs joprojām raugāmies ar optimismu nākotnē. Ceram uz to, ka viss nokārtosies un pilsēta uzplauks. Uz ielām parādīsies arvien vairāk jauno novada iedzīvotāju, attīstīsies uzņēmējdarbība, tūrisms. Novads uzplauks un to par dzīves vietu izvēlēsies arvien vairāk cilvēku. Sārņus aiznesīs laiks. Pierādīsies kuram ir bijusi taisnība un kurš blefojis.

Baudīsim to kā mostas daba, spīd saule, atgriežas gājputni, paskatīsimies debesīs un sev zem kājām. Atzīsimies mīlestībā savam novadam, pilsētai un pagastam, savai sētai un saviem mīļajiem. Mēs ticam, ka pavasaris atnesīs pārmaiņas uz labākiem laikiem. Patiesā cieņā – ZZS un VL! Alojas novada deputāti."





 

Atslēgvārdi: ārkārtas sēde

Ārkārtas domes sēde par izpilddirektora G.Karlsona un Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldnieces A.Plūmes atbrīvošanu no amata

          21. martā plkst.16 Alojā, Jūras ielā 13, tiks sasaukta ārkārtas domes sēde. To sasauc, pamatojoties uz š.g. 14. martā notikušo Alojas novada domes ārkārtas sēdi, kurā, pēc partiju „Zaļo un Zemnieku savienība” un „Visu Latvijai!” iesnieguma, tika lemts par Alojas novada domes izpilddirektora Gundara Karlsona un Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldnieces Ausmas Plūmes atcelšanu no amata.

          14. marta Alojas novada domes ārkārtas sēdes lēmumi tika nosūtīti izvērtēšanai Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Minēto valsts institūciju juristi izvērtēja lēmumus un sniedza atzinumu, ka Alojas novada domē 14. martā pieņemtie lēmumi ir prettiesiski. Atzinumā norādīts, ka domes sēdes lēmumos rupji pārkāpts Latvijas Darba likums, jo ne tikai likumā „Par pašvaldībām” noteikta domes kompetence saistībā ar amatpersonu atbrīvošanu, bet arī Darba likumā noteiktā atlaišanas procedūra. Papildus Darba likuma normu pārkāpumiem, norādes domes lēmumā par personu izdarītajiem pārkāpumiem ir nepilnīgas un ļoti vispārīgas, lai piemērotu tādu disciplinārsodu kā darbinieka atbrīvošana no amata. (Pilnu LPS juristu atzinumu lasiet  Šeit ).

          Pamatojoties uz LPS juristu atzinumu par 14. marta Alojas novada domes ārkārtas sēdes lēmumu prettiesiskumu, Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne izmanto likumā „Par pašvaldībām” 48. pantā noteiktās tiesības šādus domes sēdes lēmumus neparakstīt. Tādēļ likumā noteiktajā kārtībā 21. martā plkst.16 tiek sasaukta ārkārtas domes sēde, kurā attiecīgie lēmumi tiks izskatīti atkārtoti.

Pievienota VARAM vēstule! Lasīt šeit