Tradicionāli aprīļa vidū Alojas novada dome rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem visās novada pārvaldēs. Tajās piedalījās domes priekšsēdētāja Dace Vilne, izpilddirektors Gundars Karlsons, deputāti, pārvaldnieki, struktūrvienību un iestāžu vadītāji. Domes priekšsēdētāja informēja par 2012. gada budžetu, novada tradīcijām un lielākajiem projektiem. Budžeta ieņēmumu daļa šogad pārsniedz 2,7 miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk kā pērn. „Tas nenozīmē, ka mēs daudz plašāk varam rīkoties ar līdzekļiem, jo izmaksas ir manāmi augušas gan par elektroenerģiju, gan kurināmo un citiem pakalpojumiem” - norādīja D.Vilne. Galvenie novada ienākuma avoti ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nodoklis par nekustamo īpašumu (NĪ). 2011. gadā IIN bija aptuveni 1 miljons, savukārt šogad plānots iegūt par 300 tūkstošiem mazāk - aptuveni 687 000 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts aprēķina no novadā deklarēto iedzīvotāju darba algām, un tas tiek aprēķināts, balstoties uz situāciju, kas bija 3 gadus atpakaļ, nevis, vērtējot pēc iedzīvotāju iemaksām 2011. gadā. Otrs pašvaldības pamats ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko veido iedzīvotāju iemaksas par ēkām un zemi. Šogad tas sastāda 126 000 latu. „Valsts ir aprēķinājusi, cik novadam pienākas par katru iedzīvotāju, lai tas varētu veikt savas funkcijas. Alojas novadam trūkstošo summu piemaksā no turīgāko pašvaldību iemaksām, t.i. no finanšu izlīdzināšanas fonda. Šogad saņemsim nedaudz virs 1 miljona. Tas liecina, ka neesam turīgāko pašvaldību skaitā, bet gan zem vidējā līmeņa, - situāciju skaidro priekšsēdētāja. Pārējo budžeta ieņēmumu daļu veido pedagogu algas, maksa par skolēnu ēdināšanu un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītojamajiem. Iepriekšminētie ienākumu avoti nodrošina 316 Ls uz vienu novada iedzīvotāju. Uz šī gada 1. janvāri novadā bija deklarēti 5929 iedzīvotāji. Kopš novada izveidošanas iedzīvotāju skaits ir sarucis par gandrīz 300 cilvēkiem. Visstraujāk tas noticis Staicelē un Staiceles pagastā, bet par dažiem iedzīvotājiem pieaudzis Braslavas pagastā. Joprojām augsts ir mirstības rādītājs, kas krietni pārsniedz dzimstību. Taču priecē, ka pēdējā pusgada laikā novadā piedzimuši aptuveni 40 bērnu. Joprojām tiek kopta tradīcija 2 reizes gadā sveikt jaundzimušos un viņu vecākus pasākumā „Bērniņš ienāk pasaulē”. Katra ģimene ikreiz šajos svētkos saņem 60 Ls kā apliecinājumu, ka novadā katrs mazulis ir gaidīts. Novada dome joprojām turpina piemaksāt pie pusdienām vispārizglītojošo skolu skolēniem, izņemot 2. klašu skolēnus, kuriem tiek nodrošinātas brīvpusdienas. Bet valsts pilnībā apmaksā pusdienas 1. klašu skolēniem. D. Vilne vērtēja, ka 2011. gads bijis salīdzinoši veiksmīgs realizēto projektu jomā. Patreiz notiek darbs pie novada attīstības plāna izstrādes un teritoriālā plānojuma, ko 100% apmērā finansē Eiropas Savienība. Teritorijas plānojums tiks pabeigts 2013. gadā. Realizēti vairāki projekti, ar kuru palīdzību, sadarbojoties pašvaldībai un biedrībām, izdevies uzlabot un attīstīt vairākus pakalpojumus bibliotēkās, kultūras un izglītības iestādēs. Šī gada janvārī 40 novada domes darbinieki sāka apmācības izglītojošā projektā, kas cels viņu kvalifikāciju. Projekts noslēgsies maija beigās. Aprīlī tika uzsākta arī 5 novada izglītības iestāžu siltināšana. Projektā paredzēts mainīt logus, siltinātas sienas un veikti citus ēku uzlabošanas darbus Alojas mūzikas un mākslas skolā, Alojas Ausekļa vidusskolas abās ēkās, Vilzēnu bērnudārzā un Staiceles vidusskolā. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada rudenim. Diemžēl Puikules un Ozolmuižas pamatskolas šajā Eiropas projektā netika iekļautas, jo abas skolas atrodas pils ēkās. Likumdošana nepieļauj šī projekta ietvaros renovēt pils un muižas ēkas, jo uz tām attiecas īpaši nosacījumi.

            Garas procedūras rezultātā 2011.gadā valsts piešķīra 200 tūkstošus latu neizmaksāto kompensāciju Brīvzemnieku pagastam par apvienošanos novadā. Par šiem līdzekļiem tika dzēsti savulaik ņemtie kredīti Puikules sabiedriskā centra un bērnu sociālās aprūpes centra „Zīles” rekonstrukcijai. Izpilddirektors G.Karlsons informēja, ka šogad tiks rekonstruēts Ozolmuižas pamatskolas jumts. Viņš pauda cerību, ka līdz nākamajai ziemai darbi tiks pabeigti. 2012. gadā Brīvzemnieku pagastā paredzēts veikt 2 projektus, kas ļaus labiekārtot pagasta teritoriju. Puikulē notiks Skolas ielas remonts, uzstādīs 6 soliņus, bērnu rotaļu laukuma elementus. Tas izmaksās 44 000 latu, no kuriem 11 000 latu ir pašvaldības līdzfinansējums. Notiks arī Ābeļu ielas rekonstrukcija līdz Liepu mājām. Šeit tiks izveidots stāvlaukums, ieklāts asfalta segums, labiekārtota iecienītā tikšanās vieta. Sakārtos arī ūdenssaimniecību Puikules ciemā un stacijas ciematā. Šīm projektam pašvaldība ņems aizņēmumu, kas sastāda 15% no projekta kopējām izmaksām. Par 27,5 tūkstošiem latu, kas atlikuši no valsts atmaksātajiem 200 tūkstošiem par apvienošanos novadā, tiks pabeigta Ozolmuižas ūdenssaimniecības sakārtošana, veikts Ozolmuižas galdniecības ēkas, Ozolmuižas skolas un Puikules sabiedriskā centra jumta remonts. Tāpat sakārtos Puikules stacijas ciemata attīrīšanas iekārtas, remontēs Puikules pamatskolas krāsnis un pirmsskolas grupas telpas, siltinās skolas griestus vienā no ēkas spārniem. 2012. gadā ceļu uzturēšanai Brīvzemnieku pagastā valsts piešķīrusi 10 000 latu, kas ir par 3 000 mazāk kā pērn.

            Staicelē pārvaldniece Ausma Plūme informēja par padarītajiem darbiem un plāno šogad. Viņa pastāstīja, ka 2011. gadā tika iesākta Lielās ielas rekonstrukcija posmā no Cepļu ielas līdz Kalēju ielai. Jūnijā plānots šī posma darbus pabeigt. Gājēju ietves izbūve no estrādes līdz Sporta ielai sāksies maijā. Ietves izbūve izmaksās 9 000 latu. Sia „Staiceles komunālais uzņēmums” pērn izremontējis dzīvokļus Lielā ielā un Sila ielā, veicis logu iestiklošanu, jumtu labošanu, kanalizācijas aku, dūmvadu un elektroinstalāciju remontu vairākās mājās Lielajā ielā. Tāpat vairākkārt labots gaisa tilts pie papīrfabrikas un Mačkalnos. Šogad plānots remontēt gājēju tiltu pie papīrfabrikas. A.Plūme informēja, ka 2012. gadā Staiceles pārvaldes ceļu uzturēšanai piešķirti par 22% mazāk līdzekļu kā pērn. Šogad šim mērķim paredzēti 16 000 latu, no kuriem jau iztērēti 6 000. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji bieži vien šķendējas, ka pašvaldība netīra vairākus ceļus. A.Plūme skaidroja, ka pārvalde atbild tikai par to ceļu sakopšanu, kuri ir iekļauti uzturamo ceļu sarakstā un par kuru uzturēšanu pašvaldība saņem finansējumu no valsts. Ja kāds no ceļiem reģistrētajā sarakstā nav iekļauts, par tā uzturēšanu pašvaldība neatbild.

            Arī Braslavas pagastam 2012. gadā valsts piešķīrusi par 21% mazāk līdzekļu ceļu uzturēšanai. Šogad tie ir aptuveni 6,5 000 latu. Par šiem un atlikušajiem līdzekļiem no pagājušā gada, tiks pabeigta ceļa rekonstrukcija posmā Salenieki - Kaibenieki, notiks caurteku ierīkošana un ceļa pielabošana posmā Kļavas-Smēdes. Par 8,6 km (13 piebraucamie ceļi) tiks papildināts Braslavas pagasta autoceļu reģistrs. Pārvaldes vadītājs Normunds Šķepasts arī informēja par to, kur izlietoti līdzekļi, kas iegūti par izsolēs pārdotajām cirsmām. Pērn tika izsolē pārdoti 3 meža īpašumi 11,6 ha platībā. Par iegūtajiem 44 tūkstošiem latu tika siltināti bēniņu griesti pansionātā „Urga”, uzlikts jumts dzīvojamai mājai „Kļavas”, izremontēts Vilzēnu bērnudārza sanitārais mezgls, Vilzenu tautas namam uzstādīts apgaismojums un siltuma sūknis un salabots bērnudārza granulu katla deglis. Aptuveni 3 000 latu tika novirzīts ceļa Purvēni-Braslava remonta līdzfinansējumam. Ceļa Blanka-Krustiņi sakārtošanā iztērēti aptuveni 8 000 latu. No atlikušajiem 3 776 latiem 2012. gadā tiks veikta mežu atjaunošana un cirsmu iemērīšana. Savukārt 2011.gadā ceļa Blanka-Krustiņi rekonstrukcijā ieguldīti 128 153 Ls, no kuriem Alojas novada līdzfinansējums ir 10%. Ceļa Braslava-Purvēni remontā iztērēti 12 000 latu. Aprīlī tika uzsākti Vilzēnu bērnudārza siltināšanas darbi, ko veic būvfirma „Ekers”. Siltināšana izmaksās 103 000 latu, no kuriem 20% ir pašvaldības līdzfinansējums. 2012. gadā plānots sakārtot Vilzēnu ūdenssaimniecību. N. Šķepasts uzteica dzīvojamās mājas „Kalnāres” iedzīvotājus, kuri saviem spēkiem izremontēja kāpņu telpu, Braslavas pārvaldei, piepalīdzot ar līdzekļiem. Par paveikto un plānoto sporta jomā stāstīja Braslavas pagasta sporta metodiķis Sergejs Fiļipovs. Viņš informēja, ka šogad plānots iegādāties 6 novusa galdus. Savukārt bērnudārza vadītāja Maija Šembele informēja, ka bērnudārzs piedalīsies projektā „Nāc izkrāso bērnību”, kurā mēģinās iegūt līdzekļus telpu kosmētiskajam remontam.       

            Alojā pārvaldnieks Rihards Būda stāstīja par to, ka tirgus laukumā, Rīgas ielā 3a, tiks uzstādīti 2 tirdzniecības galdi un atkritumu urnas, notiks ceļu malu grēderēšana, lai ziemā savelto velēnu atgrieztu atpakaļ uz ceļa. R.Būda norādīja, ka daudzās vietās lauksaimnieki līdz ar tīruma aršanu, ir piearuši arī daļu no ceļmalas grāvjiem un pat daudzviet ceļa daļu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šādā veidā tiek bojāti ceļi, jo notekūdeņiem nav, kur aizplūst. Patreiz notiek tehniskā slēdziena sastādīšana dzīvojamai mājai Jūras ielā 22. Pēc šī atzinuma saņemšanas, tiks lemts par to, ko ar ēku iesākt. Maijā SIA „Būvenergo A” ar apakšuzņēmēju „Kubs” sāks darbus pie izglītības iestāžu siltināšanas. Līdz rudenim plāno nosiltināt vienu no mūzikas un mākslas skolas ēkām un abas vidusskolas ēkas. Šovasar tiks uzstādīts bērnu rotaļu laukums ābeļu dārzā aiz bijušās „Lattelecom” ēkas. Lielās talkas laikā ābeļdārzs tika izzāģēts un sagatavots darbu sākšanai. Plāno arī sakārtot gājēju celiņus Jūras ielā, jo tas netika izdarīts pagājušajā gadā. Pilsētā uzstādīs arī vairākus soliņus. Jau pagājušajā gadā SIA „Draugu dārzs” sadarbībā ar SIA „Alojas komunālais dienests” uzstādīja divus soliņus pie hokeja laukuma. Parkā tika nojaukta sabiedriskā tualete un izbūvēta jauna Rīgas ielā 4. Nolīdzināts arī dzelzceļa uzbērums pie stacijas, kur tagad iesēta zālīte. Plāno, ka šo laukumu varētu izmantot nūjošanai. Alojas kultūras nama zālē jūlijā tiks ieklāts jauns grīdas segums, kas izmaksās 6 000 latu. Alojas pilsētas un pagasta ceļu uzturēšanai 2012.gadā piešķirti 22 000 latu, bet kopā ar atlikumu no 2011. gada šim mērķim paredzēti aptuveni 47 tūkstoši.

           Sociālā dienesta vadītāja Inga Brente-Mieze un pārvalžu sociālie darbinieki informēja par sociālajā dienestā notiekošo un izlietotajiem līdzekļiem. 2012. gadā sociālā dienesta budžets plānots par 26 tūkstošiem mazāks nekā pērn. 2011. gadā dažādiem sociāliem pabalstiem un palīdzībai tika tērēti 160 000 latu, no tiem dzīvokļu pabalstiem vidēji 6,5 000 latu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksām – 66 000, brīvpusdienām, piedzimšanas un miršanas pabalstiem, izmaksām cienījamās jubilejās u.c. – vidēji 4 000. Trūcīgās personas statuss pērn novadā piešķirts 1390 personām, bet sociālie pabalsti izmaksāti vairāk kā tūkstotim iedzīvotāju. Alojā sociālās palīdzības pabalstos piešķirti aptuveni 32 000 latu, Staicelē – 40 000, Braslavā – 4 000 un Brīvzemnieku pagastā – 28 000 latu. Sociālais dienests informēja, ka ar 2012. gadu ieviestas izmaiņas Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā, kas nosaka, ka pabalstu saņēmējiem nedēļā jāveic 12 h sabiedrībai derīgs darbs.

            2012. gadā beigusies tā saucamā100 latnieku programma, kuras laikā bezdarbnieki novadā strādāja dažādus darbus. No 2009. gada līdz 2011. gada nogalei šajā programmā piedalījušies 133 bezdarbnieku un izmaksāti aptuveni 160 000 latu. 2012. gadā bez darba palikušajiem tiek piedāvāti pagaidu algotie darbi, kuros iespējams iesaistīties un saņemt samaksu.

          Jāatzīst, ka iedzīvotāju sapulču apmeklētība šogad bija ļoti zema. Visneapmeklētākā sapulce bija Staicelē, kur ieradās vien pāris iedzīvotāju, bet viskuplākā bija Alojā. Alojieši un Brīvzemnieku pagasta ļaudis arī bija aktīvākie jautājumu uzdevēji. Alojā vēlējās uzzināt par situāciju dzīvojamajā fondā, sevišķi interesējās par namu Jūras ielā 22, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Dažus interesēja, kur likt zāģēšanas rezultātā pie daudzdzīvokļu mājām radušās skaidas. Tās iedzīvotājiem ieteica nodot komunālajam dienestam, savstarpēji, vienojoties par samaksu un transportēšanu. Izskanēja ieteikumi pievērst uzmanību koku un krūmu izzāģēšanai ceļu krustojumos, lai tie autobraucējiem būtu labāk pārredzami. Zemnieki pauda neizpratni par nekustamā īpašuma paaugstināto likmi par neapstrādāto lauksaimniecības zemi, kas sastāda 3%. Tika ierosināts šo likmi pārskatīt, ja zeme netiek apstrādāta purvaino vietu dēļ. Ierosināja pilsētā izvietot atkritumu urnas.

            Staicelē diskutēja par bankomāta izvietošanas iespējām. Vēl arvien norit sarunas par labāko bankomāta atrašanās vietu. Priekšsēdētāja informēja, ka „Swedbank” piedāvā pilsētā izvietot iekštelpu bankomātu, kas atrastos telpā. Pašlaik tiek meklēta piemērotākā vieta. Lai kaut nedaudz atrisinātu skaidras naudas izņemšanas problēmu, informējam, ka ar Citadeles un SEB bankas kartēm pāris desmitus latu iespējams izņemt Staiceles aptiekā. Tika taujāts arī par tiltu pār Salacas upi. Interesējās, vai nav iespējams uzlikt svara ierobežojuma zīmi, kas liegtu tiltu šķērsot smagajam transportam. A.Plūme paskaidroja, ka pēc SIA „Latvijas valsts ceļu” atzinuma šāds svara ierobežums nav nepieciešams. Uzliekot svara ierobežojuma zīmi, brīdinājums par šādu ierobežojumu būtu jāizvieto arī uz citiem autoceļiem plašākā teritorijā. Par katru šādu zīmju izvietošanu pašvaldībai ir jāmaksā, bet līdzekļu trūkuma dēļ tas nav iespējams.

             Brīvzemnieku pagasta ļaudis interesējās par informācijas stendu uzstādīšanu pagastā. Pārvaldes pārstāvji informēja, ka tie ir pasūtīti, un tiks izgatavoti 5 informācijas nesēji. Vairāki iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar kārtību, kādā tiek pieskatīti un izrīkoti bezdarbnieki un pabalstu saņēmēji. Tika norādīts uz to, ka būtu jāstrādā pie tā, lai šie strādnieki savu darbu padara godprātīgi. Pedagogi interesējās, vai novadā strādā pie kopējas izglītības vīzijas. Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Inese Bite, kura ir viena no izglītības grupas loceklēm, skaidroja, ka pašreiz ir izstrādātas četras novada skolu vīzijas. Darba gaitā tiks lemts, kurš no variantiem atbilst nākotnes perspektīvām. Vairākus iedzīvotājus neapmierināja patvaļīgā atkritumu dedzināšana pagastā un tas, ka svētku dienās pie ēkām netiek izkārts valsts karogs. Tika skaidrots, ka šos pārkāpumus ir pienākums kontrolēt pašvaldības policistam S.Brentam. Interese bija par parkos esošajiem kokiem, kuru kritiskais stāvoklis apdraud gājēju drošību. Izpilddirektors skaidroja, ka koku izciršana, apzāģēšana pils parkā nevar notikt pašrocīgi, jo katra darbība, kas notiek pils parka teritorijā ir jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi. Izskanēja neapmierinātība par biežajiem elektroenerģijas pārrāvumiem pagastā. D.Vilne skaidroja, ka par to nav atbildīga novada dome, bet gan SIA „Latvenergo”, kas par remontdarbu veikšanu un elektrības pārrāvumiem lemj vienpersoniski. Šajā gadījumā būtu ieteicams ar iesniegumu vērsties uzņēmumā. Sapulces laikā Brīvzemnieku pagastā tika aktualizēts arī jautājums par skolēnu aizplūšanu uz citu novadu vispārizglītojošām skolām. Domes vadība aicināja pedagogus strādāt pie skolēnu informēšanas par vispārējās izglītības ieguves iespējām Alojas novadā.

Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko