• p5210211
    • brivzemnieku parvalde
    • salaca
    • daba
    • putni
    • p5210323
    • ezers
    • sporta skola
    • staicele cr
    • p5210083
    • aloja
    • starki
    • no torna
  • Iepriekšējais
  • 1 of 13
  • Nākamais
Piektdiena, 2012. gada 18. maijs

Jūs skatāties 11 ziņu ierakstus kategorijā Novads

Par reklāmu, afišu vai sludinājumu izvietošanu publiskās vietās

      Alojas novada dome informē iedzīvotājus, ka reklāmu, afišu un sludinājumu izvietošana publiskās vietās bez saskaņošanas ir aizliegta. Informācijas izvietošanas un samaksas noteikumus nosaka Alojas novada domes 2010. gada 17. marta saistošie noteikumi nr.7 "Par Alojas novada pašvaldības nodevām" 5. nodaļa. Lūdzam pirms reklāmu, afišu vai sludinājumu izvietošanas materiālus saskaņot Alojas novada domē, 2. stāvā, kasē.

Atslēgvārdi: reklāma

Aizvadīts tradicionālais Auto Foto rallijs

    • rallijs 2012

       5. maijā Alojā, Jūras ielā 13,  tika dots starts tradicionālajām orientēšanās sacensībām "Auto foto rallijs 2012", kas novadā tiek rīkotas jau trešo reizi. Sacensībās dalību bija pieteikušas 12 komandas, kuru vidū bija vairākas, kas piedalījušās jau iepriekš. Uzrunātie atzina, ka rallijs jau kļuvis par sava veida azartspēli, savukārt jaunpienācēji apgalvoja, ka dzirdējuši labas atsauksmes no draugiem, tādēļ nolēmuši izmēģināt spēkus. Orientēšanās sacensībās piedalījās arī novada domes izpilddirektors Gundars Karlsons ar ģimeni.

       Kā allaž katra komanda (4 cilvēku sastāvā) saņēma maršruta karti, noteikumus un fotogrāfijas, kurās atspoguļotas dažādas vietas novadā. Kopējais maršruta garums bija 100 km, ietverot sevī kontrolpunktus ar dažādiem uzdevumiem. Katrai komandai uzdevumu veikšanai un kontrolpunktu atrašanai tika dotas 4 h. Šīs noteikti nebija ātruma sacensības, bet gan rūpīgi plānota spēle, kurā visu izšķīra taktika. Noslēgumā ikvienu sacensību dalībnieku Ozolmuižā pie Mazā Ozolu ezera gaidīja garda zupa un kafejnīcas "Mieriņš" gatavotie saldējuma kokteiļi. Pirmie finišu sasniedza komanda "Zibens Makvīns" (vadītājs Edijs Alksnis), otrie - komanda "Pedālīši" (vadītājs Mārtiņš Bašens), bet godpilnā trešā vieta komandai "Brīvzemnieku meitenes" (vadītāja Guna Broma).

Sacensību organizatores Inese Timermane, Ziedīte Jirgensone un Inga Neimane pateicas visiem drosmīgajiem dalībniekiem un brīvprātīgajiem palīgiem - Andai Timermanei un jauniešu biedrībai "Pivālind", Lotāram Ustrisovam, Kaido Megi, Mārcim Kreštapovičam un pārējiem par darbu. Paldies par sirsnīgo uzņemšanu Ozolmuižā un gardo zupu Ilonai un Ludim Dārziņiem, kā arī Baibai Siktārei par atsaucību.

Uz tikšanos nākamajās sacensībās!

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto


Iedzīvotāju sapulcēs aktīvākie alojieši un Brīvzemnieku pagasta ļaudis

            Tradicionāli aprīļa vidū Alojas novada dome rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem visās novada pārvaldēs. Tajās piedalījās domes priekšsēdētāja Dace Vilne, izpilddirektors Gundars Karlsons, deputāti, pārvaldnieki, struktūrvienību un iestāžu vadītāji. Domes priekšsēdētāja informēja par 2012. gada budžetu, novada tradīcijām un lielākajiem projektiem. Budžeta ieņēmumu daļa šogad pārsniedz 2,7 miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk kā pērn. „Tas nenozīmē, ka mēs daudz plašāk varam rīkoties ar līdzekļiem, jo izmaksas ir manāmi augušas gan par elektroenerģiju, gan kurināmo un citiem pakalpojumiem” - norādīja D.Vilne. Galvenie novada ienākuma avoti ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nodoklis par nekustamo īpašumu (NĪ). 2011. gadā IIN bija aptuveni 1 miljons, savukārt šogad plānots iegūt par 300 tūkstošiem mazāk - aptuveni 687 000 latu. Iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts aprēķina no novadā deklarēto iedzīvotāju darba algām, un tas tiek aprēķināts, balstoties uz situāciju, kas bija 3 gadus atpakaļ, nevis, vērtējot pēc iedzīvotāju iemaksām 2011. gadā. Otrs pašvaldības pamats ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko veido iedzīvotāju iemaksas par ēkām un zemi. Šogad tas sastāda 126 000 latu. „Valsts ir aprēķinājusi, cik novadam pienākas par katru iedzīvotāju, lai tas varētu veikt savas funkcijas. Alojas novadam trūkstošo summu piemaksā no turīgāko pašvaldību iemaksām, t.i. no finanšu izlīdzināšanas fonda. Šogad saņemsim nedaudz virs 1 miljona. Tas liecina, ka neesam turīgāko pašvaldību skaitā, bet gan zem vidējā līmeņa, - situāciju skaidro priekšsēdētāja. Pārējo budžeta ieņēmumu daļu veido pedagogu algas, maksa par skolēnu ēdināšanu un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītojamajiem. Iepriekšminētie ienākumu avoti nodrošina 316 Ls uz vienu novada iedzīvotāju. Uz šī gada 1. janvāri novadā bija deklarēti 5929 iedzīvotāji. Kopš novada izveidošanas iedzīvotāju skaits ir sarucis par gandrīz 300 cilvēkiem. Visstraujāk tas noticis Staicelē un Staiceles pagastā, bet par dažiem iedzīvotājiem pieaudzis Braslavas pagastā. Joprojām augsts ir mirstības rādītājs, kas krietni pārsniedz dzimstību. Taču priecē, ka pēdējā pusgada laikā novadā piedzimuši aptuveni 40 bērnu. Joprojām tiek kopta tradīcija 2 reizes gadā sveikt jaundzimušos un viņu vecākus pasākumā „Bērniņš ienāk pasaulē”. Katra ģimene ikreiz šajos svētkos saņem 60 Ls kā apliecinājumu, ka novadā katrs mazulis ir gaidīts. Novada dome joprojām turpina piemaksāt pie pusdienām vispārizglītojošo skolu skolēniem, izņemot 2. klašu skolēnus, kuriem tiek nodrošinātas brīvpusdienas. Bet valsts pilnībā apmaksā pusdienas 1. klašu skolēniem. D. Vilne vērtēja, ka 2011. gads bijis salīdzinoši veiksmīgs realizēto projektu jomā. Patreiz notiek darbs pie novada attīstības plāna izstrādes un teritoriālā plānojuma, ko 100% apmērā finansē Eiropas Savienība. Teritorijas plānojums tiks pabeigts 2013. gadā. Realizēti vairāki projekti, ar kuru palīdzību, sadarbojoties pašvaldībai un biedrībām, izdevies uzlabot un attīstīt vairākus pakalpojumus bibliotēkās, kultūras un izglītības iestādēs. Šī gada janvārī 40 novada domes darbinieki sāka apmācības izglītojošā projektā, kas cels viņu kvalifikāciju. Projekts noslēgsies maija beigās. Aprīlī tika uzsākta arī 5 novada izglītības iestāžu siltināšana. Projektā paredzēts mainīt logus, siltinātas sienas un veikti citus ēku uzlabošanas darbus Alojas mūzikas un mākslas skolā, Alojas Ausekļa vidusskolas abās ēkās, Vilzēnu bērnudārzā un Staiceles vidusskolā. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada rudenim. Diemžēl Puikules un Ozolmuižas pamatskolas šajā Eiropas projektā netika iekļautas, jo abas skolas atrodas pils ēkās. Likumdošana nepieļauj šī projekta ietvaros renovēt pils un muižas ēkas, jo uz tām attiecas īpaši nosacījumi.

            Garas procedūras rezultātā 2011.gadā valsts piešķīra 200 tūkstošus latu neizmaksāto kompensāciju Brīvzemnieku pagastam par apvienošanos novadā. Par šiem līdzekļiem tika dzēsti savulaik ņemtie kredīti Puikules sabiedriskā centra un bērnu sociālās aprūpes centra „Zīles” rekonstrukcijai. Izpilddirektors G.Karlsons informēja, ka šogad tiks rekonstruēts Ozolmuižas pamatskolas jumts. Viņš pauda cerību, ka līdz nākamajai ziemai darbi tiks pabeigti. 2012. gadā Brīvzemnieku pagastā paredzēts veikt 2 projektus, kas ļaus labiekārtot pagasta teritoriju. Puikulē notiks Skolas ielas remonts, uzstādīs 6 soliņus, bērnu rotaļu laukuma elementus. Tas izmaksās 44 000 latu, no kuriem 11 000 latu ir pašvaldības līdzfinansējums. Notiks arī Ābeļu ielas rekonstrukcija līdz Liepu mājām. Šeit tiks izveidots stāvlaukums, ieklāts asfalta segums, labiekārtota iecienītā tikšanās vieta. Sakārtos arī ūdenssaimniecību Puikules ciemā un stacijas ciematā. Šīm projektam pašvaldība ņems aizņēmumu, kas sastāda 15% no projekta kopējām izmaksām. Par 27,5 tūkstošiem latu, kas atlikuši no valsts atmaksātajiem 200 tūkstošiem par apvienošanos novadā, tiks pabeigta Ozolmuižas ūdenssaimniecības sakārtošana, veikts Ozolmuižas galdniecības ēkas, Ozolmuižas skolas un Puikules sabiedriskā centra jumta remonts. Tāpat sakārtos Puikules stacijas ciemata attīrīšanas iekārtas, remontēs Puikules pamatskolas krāsnis un pirmsskolas grupas telpas, siltinās skolas griestus vienā no ēkas spārniem. 2012. gadā ceļu uzturēšanai Brīvzemnieku pagastā valsts piešķīrusi 10 000 latu, kas ir par 3 000 mazāk kā pērn.

            Staicelē pārvaldniece Ausma Plūme informēja par padarītajiem darbiem un plāno šogad. Viņa pastāstīja, ka 2011. gadā tika iesākta Lielās ielas rekonstrukcija posmā no Cepļu ielas līdz Kalēju ielai. Jūnijā plānots šī posma darbus pabeigt. Gājēju ietves izbūve no estrādes līdz Sporta ielai sāksies maijā. Ietves izbūve izmaksās 9 000 latu. Sia „Staiceles komunālais uzņēmums” pērn izremontējis dzīvokļus Lielā ielā un Sila ielā, veicis logu iestiklošanu, jumtu labošanu, kanalizācijas aku, dūmvadu un elektroinstalāciju remontu vairākās mājās Lielajā ielā. Tāpat vairākkārt labots gaisa tilts pie papīrfabrikas un Mačkalnos. Šogad plānots remontēt gājēju tiltu pie papīrfabrikas. A.Plūme informēja, ka 2012. gadā Staiceles pārvaldes ceļu uzturēšanai piešķirti par 22% mazāk līdzekļu kā pērn. Šogad šim mērķim paredzēti 16 000 latu, no kuriem jau iztērēti 6 000. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāji bieži vien šķendējas, ka pašvaldība netīra vairākus ceļus. A.Plūme skaidroja, ka pārvalde atbild tikai par to ceļu sakopšanu, kuri ir iekļauti uzturamo ceļu sarakstā un par kuru uzturēšanu pašvaldība saņem finansējumu no valsts. Ja kāds no ceļiem reģistrētajā sarakstā nav iekļauts, par tā uzturēšanu pašvaldība neatbild.

            Arī Braslavas pagastam 2012. gadā valsts piešķīrusi par 21% mazāk līdzekļu ceļu uzturēšanai. Šogad tie ir aptuveni 6,5 000 latu. Par šiem un atlikušajiem līdzekļiem no pagājušā gada, tiks pabeigta ceļa rekonstrukcija posmā Salenieki - Kaibenieki, notiks caurteku ierīkošana un ceļa pielabošana posmā Kļavas-Smēdes. Par 8,6 km (13 piebraucamie ceļi) tiks papildināts Braslavas pagasta autoceļu reģistrs. Pārvaldes vadītājs Normunds Šķepasts arī informēja par to, kur izlietoti līdzekļi, kas iegūti par izsolēs pārdotajām cirsmām. Pērn tika izsolē pārdoti 3 meža īpašumi 11,6 ha platībā. Par iegūtajiem 44 tūkstošiem latu tika siltināti bēniņu griesti pansionātā „Urga”, uzlikts jumts dzīvojamai mājai „Kļavas”, izremontēts Vilzēnu bērnudārza sanitārais mezgls, Vilzenu tautas namam uzstādīts apgaismojums un siltuma sūknis un salabots bērnudārza granulu katla deglis. Aptuveni 3 000 latu tika novirzīts ceļa Purvēni-Braslava remonta līdzfinansējumam. Ceļa Blanka-Krustiņi sakārtošanā iztērēti aptuveni 8 000 latu. No atlikušajiem 3 776 latiem 2012. gadā tiks veikta mežu atjaunošana un cirsmu iemērīšana. Savukārt 2011.gadā ceļa Blanka-Krustiņi rekonstrukcijā ieguldīti 128 153 Ls, no kuriem Alojas novada līdzfinansējums ir 10%. Ceļa Braslava-Purvēni remontā iztērēti 12 000 latu. Aprīlī tika uzsākti Vilzēnu bērnudārza siltināšanas darbi, ko veic būvfirma „Ekers”. Siltināšana izmaksās 103 000 latu, no kuriem 20% ir pašvaldības līdzfinansējums. 2012. gadā plānots sakārtot Vilzēnu ūdenssaimniecību. N. Šķepasts uzteica dzīvojamās mājas „Kalnāres” iedzīvotājus, kuri saviem spēkiem izremontēja kāpņu telpu, Braslavas pārvaldei, piepalīdzot ar līdzekļiem. Par paveikto un plānoto sporta jomā stāstīja Braslavas pagasta sporta metodiķis Sergejs Fiļipovs. Viņš informēja, ka šogad plānots iegādāties 6 novusa galdus. Savukārt bērnudārza vadītāja Maija Šembele informēja, ka bērnudārzs piedalīsies projektā „Nāc izkrāso bērnību”, kurā mēģinās iegūt līdzekļus telpu kosmētiskajam remontam.       


            Alojā pārvaldnieks Rihards Būda stāstīja par to, ka tirgus laukumā, Rīgas ielā 3a, tiks uzstādīti 2 tirdzniecības galdi un atkritumu urnas, notiks ceļu malu grēderēšana, lai ziemā savelto velēnu atgrieztu atpakaļ uz ceļa. R.Būda norādīja, ka daudzās vietās lauksaimnieki līdz ar tīruma aršanu, ir piearuši arī daļu no ceļmalas grāvjiem un pat daudzviet ceļa daļu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šādā veidā tiek bojāti ceļi, jo notekūdeņiem nav, kur aizplūst. Patreiz notiek tehniskā slēdziena sastādīšana dzīvojamai mājai Jūras ielā 22. Pēc šī atzinuma saņemšanas, tiks lemts par to, ko ar ēku iesākt. Maijā SIA „Būvenergo A” ar apakšuzņēmēju „Kubs” sāks darbus pie izglītības iestāžu siltināšanas. Līdz rudenim plāno nosiltināt vienu no mūzikas un mākslas skolas ēkām un abas vidusskolas ēkas. Šovasar tiks uzstādīts bērnu rotaļu laukums ābeļu dārzā aiz bijušās „Lattelecom” ēkas. Lielās talkas laikā ābeļdārzs tika izzāģēts un sagatavots darbu sākšanai. Plāno arī sakārtot gājēju celiņus Jūras ielā, jo tas netika izdarīts pagājušajā gadā. Pilsētā uzstādīs arī vairākus soliņus. Jau pagājušajā gadā SIA „Draugu dārzs” sadarbībā ar SIA „Alojas komunālais dienests” uzstādīja divus soliņus pie hokeja laukuma. Parkā tika nojaukta sabiedriskā tualete un izbūvēta jauna Rīgas ielā 4. Nolīdzināts arī dzelzceļa uzbērums pie stacijas, kur tagad iesēta zālīte. Plāno, ka šo laukumu varētu izmantot nūjošanai. Alojas kultūras nama zālē jūlijā tiks ieklāts jauns grīdas segums, kas izmaksās 6 000 latu. Alojas pilsētas un pagasta ceļu uzturēšanai 2012.gadā piešķirti 22 000 latu, bet kopā ar atlikumu no 2011. gada šim mērķim paredzēti aptuveni 47 tūkstoši.

           Sociālā dienesta vadītāja Inga Brente-Mieze un pārvalžu sociālie darbinieki informēja par sociālajā dienestā notiekošo un izlietotajiem līdzekļiem. 2012. gadā sociālā dienesta budžets plānots par 26 tūkstošiem mazāks nekā pērn. 2011. gadā dažādiem sociāliem pabalstiem un palīdzībai tika tērēti 160 000 latu, no tiem dzīvokļu pabalstiem vidēji 6,5 000 latu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksām – 66 000, brīvpusdienām, piedzimšanas un miršanas pabalstiem, izmaksām cienījamās jubilejās u.c. – vidēji 4 000. Trūcīgās personas statuss pērn novadā piešķirts 1390 personām, bet sociālie pabalsti izmaksāti vairāk kā tūkstotim iedzīvotāju. Alojā sociālās palīdzības pabalstos piešķirti aptuveni 32 000 latu, Staicelē – 40 000, Braslavā – 4 000 un Brīvzemnieku pagastā – 28 000 latu. Sociālais dienests informēja, ka ar 2012. gadu ieviestas izmaiņas Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā, kas nosaka, ka pabalstu saņēmējiem nedēļā jāveic 12 h sabiedrībai derīgs darbs.

            2012. gadā beigusies tā saucamā100 latnieku programma, kuras laikā bezdarbnieki novadā strādāja dažādus darbus. No 2009. gada līdz 2011. gada nogalei šajā programmā piedalījušies 133 bezdarbnieku un izmaksāti aptuveni 160 000 latu. 2012. gadā bez darba palikušajiem tiek piedāvāti pagaidu algotie darbi, kuros iespējams iesaistīties un saņemt samaksu.

          Jāatzīst, ka iedzīvotāju sapulču apmeklētība šogad bija ļoti zema. Visneapmeklētākā sapulce bija Staicelē, kur ieradās vien pāris iedzīvotāju, bet viskuplākā bija Alojā. Alojieši un Brīvzemnieku pagasta ļaudis arī bija aktīvākie jautājumu uzdevēji. Alojā vēlējās uzzināt par situāciju dzīvojamajā fondā, sevišķi interesējās par namu Jūras ielā 22, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Dažus interesēja, kur likt zāģēšanas rezultātā pie daudzdzīvokļu mājām radušās skaidas. Tās iedzīvotājiem ieteica nodot komunālajam dienestam, savstarpēji, vienojoties par samaksu un transportēšanu. Izskanēja ieteikumi pievērst uzmanību koku un krūmu izzāģēšanai ceļu krustojumos, lai tie autobraucējiem būtu labāk pārredzami. Zemnieki pauda neizpratni par nekustamā īpašuma paaugstināto likmi par neapstrādāto lauksaimniecības zemi, kas sastāda 3%. Tika ierosināts šo likmi pārskatīt, ja zeme netiek apstrādāta purvaino vietu dēļ. Ierosināja pilsētā izvietot atkritumu urnas.

            Staicelē diskutēja par bankomāta izvietošanas iespējām. Vēl arvien norit sarunas par labāko bankomāta atrašanās vietu. Priekšsēdētāja informēja, ka „Swedbank” piedāvā pilsētā izvietot iekštelpu bankomātu, kas atrastos telpā. Pašlaik tiek meklēta piemērotākā vieta. Lai kaut nedaudz atrisinātu skaidras naudas izņemšanas problēmu, informējam, ka ar Citadeles un SEB bankas kartēm pāris desmitus latu iespējams izņemt Staiceles aptiekā. Tika taujāts arī par tiltu pār Salacas upi. Interesējās, vai nav iespējams uzlikt svara ierobežojuma zīmi, kas liegtu tiltu šķērsot smagajam transportam. A.Plūme paskaidroja, ka pēc SIA „Latvijas valsts ceļu” atzinuma šāds svara ierobežums nav nepieciešams. Uzliekot svara ierobežojuma zīmi, brīdinājums par šādu ierobežojumu būtu jāizvieto arī uz citiem autoceļiem plašākā teritorijā. Par katru šādu zīmju izvietošanu pašvaldībai ir jāmaksā, bet līdzekļu trūkuma dēļ tas nav iespējams.

             Brīvzemnieku pagasta ļaudis interesējās par informācijas stendu uzstādīšanu pagastā. Pārvaldes pārstāvji informēja, ka tie ir pasūtīti, un tiks izgatavoti 5 informācijas nesēji. Vairāki iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar kārtību, kādā tiek pieskatīti un izrīkoti bezdarbnieki un pabalstu saņēmēji. Tika norādīts uz to, ka būtu jāstrādā pie tā, lai šie strādnieki savu darbu padara godprātīgi. Pedagogi interesējās, vai novadā strādā pie kopējas izglītības vīzijas. Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Inese Bite, kura ir viena no izglītības grupas loceklēm, skaidroja, ka pašreiz ir izstrādātas četras novada skolu vīzijas. Darba gaitā tiks lemts, kurš no variantiem atbilst nākotnes perspektīvām. Vairākus iedzīvotājus neapmierināja patvaļīgā atkritumu dedzināšana pagastā un tas, ka svētku dienās pie ēkām netiek izkārts valsts karogs. Tika skaidrots, ka šos pārkāpumus ir pienākums kontrolēt pašvaldības policistam S.Brentam. Interese bija par parkos esošajiem kokiem, kuru kritiskais stāvoklis apdraud gājēju drošību. Izpilddirektors skaidroja, ka koku izciršana, apzāģēšana pils parkā nevar notikt pašrocīgi, jo katra darbība, kas notiek pils parka teritorijā ir jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi. Izskanēja neapmierinātība par biežajiem elektroenerģijas pārrāvumiem pagastā. D.Vilne skaidroja, ka par to nav atbildīga novada dome, bet gan SIA „Latvenergo”, kas par remontdarbu veikšanu un elektrības pārrāvumiem lemj vienpersoniski. Šajā gadījumā būtu ieteicams ar iesniegumu vērsties uzņēmumā. Sapulces laikā Brīvzemnieku pagastā tika aktualizēts arī jautājums par skolēnu aizplūšanu uz citu novadu vispārizglītojošām skolām. Domes vadība aicināja pedagogus strādāt pie skolēnu informēšanas par vispārējās izglītības ieguves iespējām Alojas novadā.


Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: iedzīvotāju sapulce

Par pārcelto darba dienu 21.aprīlī

Sakarā ar gaidāmo brīvdienu 1. maijā, kuru valsts noteikusi par svinamo dienu, Alojas novada pašvaldības iestādes nestrādās 30. aprīlī. Tādēļ par oficiālo darba dienu novadā tiek noteikta sestdiena, 21. aprīlis.


Svinīgā ģerboņa pasniegšana Rīgas pilī

    • gerbona sanemsana
    • gerbona sanemsana 2
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

         29. martā Rīgas pilī svinīgā ģerboņu pasniegšanas ceremonijā valsts prezidents Andris Bērziņš Alojas novadam pasniedza jauno ģerboni. Uz pašvaldību ģerboņa svētkiem ik pēc trim, četriem mēnešiem tiek aicināti tie novadi un pagasti, kas izstrādājuši un likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši savas pašvaldības ģerboņus. Svinīgajā ģerboņa pasniegšanas ceremonijā klāt bija domes priekšsēdētāja Dace Vilne, izpilddirektors Gundars Karlsons, Alojas Ausekļa vidusskolas direktore Inese Bite un 4. klases skolniece Terēze Vikmane. Pasākuma laikā pašvaldības īsi klātesošos iepazīstināja ar savu teritoriālo vienību. Terēze klātesošajiem veltīja skanīgu dziesmu  "Trīs sidraba upes tek", savukārt Inese Bite pastāstīja par Ausekļa zīmes nozīmi un saistību ar Alojas novadu. Alojieši prezidentam dāvināja Alojas mūzikas un mākslas skolas skolotājas Irēnas Graviņas austo tekstīliju, kurā redzama Ausekļa zīme.

Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko

Daiņa Bušmaņa foto

Atslēgvārdi: ģerbonis

Valsts Heraldikas komisija apstiprina Alojas novada ģerboni

gerbonis

          Ceturtdien, 23. februārī, Valsts Heraldikas komisijas sēdē, kas notika Valsts prezidenta kancelejā, tika apstiprināts Alojas novada ģerbonis - zaļā laukā sudraba astoņstaru zvaigzne - Auseklis.

Ģerboņa metu izstrādāja mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.

Atslēgvārdi: ģerbonis

Diskusija par Staiceles atdalīšanos no novada vēl turpināsies

    • draudins

             Lai tiktos ar staiceliešiem un diskutētu par atdalīšanos no Alojas novada, otrdien novadu apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš un Pašvaldību attīstības departamenta vecākā eksperte Veronika Jurča. Dienas pirmajā pusē VARAM pārstāvji apmeklēja Brīvzemnieku un Braslavas pagastu, tikās ar pārvalžu vadītajiem, apmeklēja Ozolmuižu, viesojās pansionātā „Urga”, Vilzēnu tautas namā, iepazinās ar situāciju PII „Auseklītis” Vilzēnu filiālē un Vilzēnu bibliotēkā. Pa ceļam uz Staiceli, ministrijas pārstāvji aplūkoja Alojas sporta halli. Staicelē viņiem pievienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem un deputātiem Dienas aprūpes centrā, delegācija viesojās Staiceles mūzikas un mākslas skolā, Lībiešu muzejā „Pivālind”, Audēju namiņā un pilsētas bibliotēkā.

            Uz tikšanos Dienas aprūpes centrā bija ieradušies pāris desmitu iedzīvotāju, iestāžu vadītāji un novada domes deputāti. Staiceles pārvaldes vadītāja Ausma Plūme pastāstīja par situāciju, kas izveidojusies Staicelē un novadā. Viņas ziņojums lika saprast, ka staiceliešu ierosinājumi infrastruktūras attīstībai netiek sadzirdēti, ir kavēta saimnieciskā attīstība, tāpēc Staicele vēlas saimniekot atsevišķi. Diskusijā starp opozīcijas deputātiem un staiceliešiem iesaistījās vien daži aktīvisti, kas pauda kopējo iedzīvotāju viedokli. Agris Rubenis savā runā atgādināja par laiku, kad sākās administratīvi teritoriālā reforma, kādi bija varianti novadu sadalē. Viņš arī norādīja uz Staiceles un Alojas atšķirīgajām nākotnes prioritātēm. Deputāte Anita Strokša pievienojās teiktajam un atgādināja, ka Staicele toreiz Alojas novadam tika pievienota piespiedu kārtā. Par Staiceles lielāko investoru – Latvijas Futbola federāciju - tika runāts vairākkārt. Pozīcijas deputāts un SIA „Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centra „Staicele”” izpilddirektors Jānis Bakmanis prezentēja vērienīgo futbola projektu, kas paredz izveidot 9 futbola laukumus, halli, peldbaseinu, stārķu pili – putnu dārzu, sociālo centru, traktieri, viesnīcu, slēpotāju kalnu. Tas paredz arī labiekārtot un paplašināt jau esošo vasaras kafejnīcu, izbūvēt ģērbtuves un skatītāju tribīnes pie lielā futbola laukuma. J. Bakmanis norādīja, ka līdz ar šo objektu tapšanu, staicelieši iegūs aptuveni 70 jaunu darba vietu. Viņš uzsvēra, ka viens no atdalīšanās iemesliem ir šis projekts, jo novads patreiz nav gatavs vērienīgā projekta realizācijai. Viņaprāt, tik lielu investoru nedrīkst pazaudēt, citādi gadiem veidotais darbs un Staiceles nākotne būs apdraudēta.

            Tikšanās laikā vairākkārt izskanēja pārmetumi opozīcijas deputātiem par to, ka viņi rosinājuši slēgt Staicelē esošās iestādes, ko ZZS un VL! deputāti kategoriski noraidīja. Deputāts V.Bārda norādīja uz to, ka rūpējas par visiem iedzīvotājiem novadā vienlīdzīgi, par piemēru minot, sanitārā mezgla sakārtošanu pirmsskolas iestādē un, prasot, līdzekļu piešķiršanu Staiceles vidusskolas sporta zāles remontam.

            Iedzīvotāji uzdeva jautājumus arī S. Dolgopolovam, lai uzzinātu viņa domas par atdalīšanos. Saeimas deputāts gan garās sarunās neielaidās, bet norādīja uz to, ka investoru un futbola projektu nevajadzētu noraidīt, jo tā ir lieliska izdevība mazpilsētai attīstīties. Savukārt atdalīties no novada viņš neieteica, bet rosināja meklēt kompromisus un izvērtēt novada nākotnes mērķus.

            Atnācējos skaidrību atdalīšanās jautājumā neieviesa arī ministrijas pārstāvji. A. Draudiņš aicināja meklēt kopīgu valodu deputātu starpā, izvērtēt šķelšanās iemeslu pamatotību un nepieņemt emocionālus lēmumus. Noslēgumā pašvaldību eksperte V. Jurča atzinīgi novērtēja novadā redzēto un norādīja, ka Alojas novadu var likt par piemēru citām šāda mēroga pašvaldībām. Viņasprāt, novadam ir labi izstrādāta pārvaldes un budžeta struktūra. Arī pagastu pārvaldēs negatīvas atsauksmes viņa nesadzirdēja, uz ko norāda dažādu projektu realizācija un darbs pie novada attīstības. Staicelieši nebūt nav mierā ar dzirdēto un sola cīņu par atdalīšanos no Alojas novada turpināt.



Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: LFF, Staicele, VARAM, atdalīšanās

Alojas novada domes priekšsēdētāja aicina uz tikšanos uzņēmējus

Šodien, 17. februārī, plkst. 13 Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne aicina uz sarunu uzņēmējus par uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību nākamajā plānošanas periodā no 2014. - 2020. gadam. Tikšanās notiks Alojas novada domē, 2. stāvā.


Ziemassvētku koncerts Staiceles mūzikas un mākslas skolā

    • 111221 zsv konc mmskola 01

21. decembrī Staiceles mūzikas un mākslas skolā noslēdzās pirmais mācību pusgads. Skolēni saņēma liecības un kopā ar LIIC „Krustpunkti” audzēkņiem skolas Kamīna zālē vecākiem un staiceliešiem veltīja Ziemassvētku koncertu „Sniegi sniga, putināja...”.

Priekšnesumos izskanēja dažādi skaņdarbi vijoles, flautas, klavieru un saksafona spēles izpildījumā. Ar skanīgām balsīm priecēja solisti un mūzikas skolas kopkoris. Uzstājās arī moderno deju dejotāji.

Pēc koncerta visi tika aicināti doties uz „Sikspārņa velvēm” pagrabstāvā, kur darbus apskatei bija izlikuši mākslas skolas audzēkņi.

Galerija


Foto un teksts: Liāna Lilenblate-Sipko
 

Ziemassvētku gaidīšana Alojas Dienas centrā

    • Ziemassvetku gaidisana Alojas Dienas centra
    • Ziemassvetku gaidisana Alojas Dienas centra
    • Ziemassvetku gaidisana Alojas Dienas centra
    • Ziemassvetku gaidisana Alojas Dienas centra
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Pirms Ziemassvētkiem,19. decembrī, Alojas Dienas centrā viesojās Bērnu fonda „Attīstība” pedagoģe Mārīte Šmaukstele. Ar stāstiem, dejām, dziesmām un kopīgu darbošanos viņa palīdzēja bērniem izprast Dievu, saklausīt tā esamību un izjust Ziemassvētku tuvošanos. M. Šmauksteles palīdzes Astrīdas brīnumainā balss skandēja Ziemassvētku dziesmas. Bērni no papīra gatavoja eņģelīšus un mācījās dejas, izmantojot eņģeļu spārnus.

Noslēgumā visi baudīja dienas centra bērnu ceptās piparkūkas un Ingas Mauriņas-Kaļvas sarūpētos saldumus.


Liāna Lilenblate-Sipko,
Gunas Krūmiņas un L.Lilenblates-Sipko foto

"Sporta laureātā 2011" sveica labākos sportā

    • sporta laureats 2011

Sestdien, 10. decembrī, Ozolmuižā notika labāko sportistu un komandu godināšana. „Sporta laureātu 2011” atklāja Alojas novada domes izpilddirektors Gundars Karlsons, kurš sveica sportistus ar sasniegtajiem rezultātiem un novēlēja jauku atpūtas vakaru.

Pēc tam novada sporta metodiķis Aivars Auseklis sniedza nelielu pārskatu par sporta notikumiem aizvadītajā gadā. Viņš atzīmēja, ka būtiski ir pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši sportistiem viņu veiksmēs, bet līdz šim nav pietiekami novērtēti. Paldies sacīja 100 latu stipendiātiem par sporta laukumu kopšanu, apkopējiem, novada grāmatvežiem, autobusu šoferiem, iestāžu vadītājiem, tehniskajiem darbiniekiem, arī tiesnešiem un sacensību organizatoriem par ieguldīto darbu sporta dzīves organizēšanā. A. Auseklis īpaši atzīmēja sporta laukumu īpašniekus, kuri savu īpašumu labprāt ļāvuši izmantot dažādām sacensībām. Tāpat pateicības vārdi tika sponsoriem un Alojas novada domei, bez kuru finansiālās gādības daudz kas nebūtu paveicams. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka būtiski nopelni jauno sportistu izaugsmē ir ģimenēm, skolotājiem un treneriem, kuri gādājuši iespēju attīstīties.

Uzrunā sporta metodiķis aicināja sportistus ņemt piemēru no motosportistiem, kuri dažādās sacensībās reklamē Alojas novadu, informē sabiedrību par savām veiksmēm un rezultātiem. No tā, kā katrs sporta veids sevi reklamēs, būs atkarīgs atbalsts. Jārūpējas par to, lai nebūtu tā, ka sacensības notiek bez skatītājiem. – teica A. Auseklis.

Vērtējot aizvadītā gada rezultātus, A.Auseklis uzteica Limbažu novada atklātā čempionāta 5:5 pirmās vietas ieguvējus VJFC futbola komandu, arī FK „Ungurpils”, kuri čempionātā 7:7 ieguva 4. vietu. Tāpat atzīmēja divu vīriešu un vienu sieviešu basketbola komandu startus Vidzemes basketbola līgas spēlēs, arī volejbolistus, kuri ieguva 6. vietu Limbažu novada atklātajā čempionātā. Alojas novads īpaši lepojas ar motoklubu „ASB”, kurš Latvijas Alternatīvās Motosporta Asociācijas (LAMA) rīkotajās motosporta sacensībās kopvērtējumā ieguva 2. vietu. Netika aizmirsti arī zolītes spēlētāji, galda tenisisti un karatē sportisti. Taču salīdzinājumā ar pērn iegūtajiem rezultātiem, sasniegumi 2011. gadā nav bijuši tik teicami.

Tāpat sporta metodiķis atzina, ka nedaudz samazinājies Alojas sporta halles apmeklētāju skaits. Vērsa uzmanību uz to, ka nākotnē vajadzētu paplašināt interešu izglītības iespējas tieši sportā. Rast iespēju finansiāli atbalstīt trenerus, kuri dodas pie sportistiem no tālienes. Nobeigumā pasākuma vadītājs vēlēja sportistiem labus panākumus un jaunas iespējas.

Atzinības rakstu par ieguldījumu sportā un tā popularizēšanā saņēma Kalvis Grāveris, Juris Višņakovs, Jānis Sedlenieks, Oskars Kuzņecovs, Ozolmuižas pludmales volejbola meiteņu komanda, U-13 VJFC futbola komanda un treneris Jānis Valaņins, Elvis Arnavs, Sanija Ozola, Jēkabs Ģērmanis, Ustrisovu ģimene, Arnavu, Meinardu, Miezīšu, Ģērmaņu, Liniņu un Vītolu ģimenes, Diāna Miezīte, Inga Konrāde, Inga Brente-Mieze, Signe Fiļipova, Juris Krastiņš, Lauris Šķepasts, Toms Smiļģis, futbola komanda „Bebri”, „O.P.U.”, FK „Ungurpils”, BK „Aloja” sieviešu komanda, biedrība „Alojas novada attīstība”, Laila Paegle, Liāna Lilenblate-Sipko, Aldis Pinka, Madara Krauze, Atis Zariņš, Artis Golubovs, Jānis Ģērmanis, Artis Silājs, Voldemārs Vilnis, Andris Bērziņš, Sergejs Fiļipovs, Dainārs Konrāds, Alojas novada hokejisti, Tālivaldis Brents, Dārziņu ģimene, Normunds Šķepasts, Imants Dalka, Egons Brants, Kaspars Rudzītis, Jānis Jaunzems, Maija Martinova, Zigmārs Zariņš, Kaspars Riekštiņš, Baiba Martinsone un OC „Limbaži”, Aivars Balodis un Andrejs Hansons.

Pasākuma „Sporta laureāts 2011” žūrija pēc iepriekš veiktas vērtēšanas noteica 10 nominācijas. Laureāti saņēma naudas balvas un kausus.

Nominācijas:

· Labākā komanda Brīvzemnieku pagastā - Brīvzemnieku pagasta pārvaldes veterānu futbola komanda.

· Labākais sportists Braslavas pagastā - Lauris Šķepasts.

· Labākais sportists Staiceles pilsētā un pagastā – Mārcis Savinovs.

· Labākā komanda Alojas pilsētā un pagastā – FK „Ungurpils”.

· Alojas novada labākā jauniešu komanda – VJFC U-18 futbola komanda (treneris I.Dalka).

· Alojas novada jaunā cerība – Elmārs Ginters.

· Alojas novada sportiskākā ģimene – Jaunzemu ģimene.

· Alojas novada labākā sportiste – Signe Erdmane.

· Alojas novada labākais sportists – Mārcis Vītols.

· Alojas novada labākā komanda – motoklubs „ASB”

Sportistus un viesus priecēja Brīvzemnieku pagasta dziedātāji, Dikļu pamatskolas pūtēju ansamblis un Ozolmuižas deju kolektīvs „Ozoli”. Pasākums noslēdzās ar jauku atpūtas vakaru, kurā raisījās draudzīgas sarunas un deju solis. Smiekli un līksmība valdīja atrakcijās, kuras vadīja māsas Meinardas.

Galerija