Aloja

Eiropas Savienības nākotne mūsu rokās

Šodien Staiceles pilsētas bibliotēkas ESIP punktā notika saruna par Eiropas Savienības attīstības scenārijiem. Pasākumā dalību ņēma EDIC punkta vadītāja Valmierā Malva Šķēle. Sākuma uzrunā lektore ļoti izsmeļoši sniedza informāciju par Eiropas Savienības pašreizējo stāvokli, par pārmaiņu procesiem vairāku gadu desmitu griezumā, par situāciju un dzīvi pēc brexit. Norādīja “Baltās grāmatas par Eiropas nākotni” galvenos pamatus, attīstības procesu no Romas līgumiem līdz pat Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. 

 

Sarunā EDIC vadītāja iedziļinājās visos piecos attīstības scenārijos, izskaidroja to būtību, pamatoja  sabiedrības lomu svarīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp diskusijās par Eiropas nākotni.

 

Pasākuma otrajā daļā visus klātesošos iepazīstināju ar iepriekš notikušās aptaujas par Eiropas nākotni aptaujas rezultātiem. Jauniešu grupā līdz trīsdesmit gadiem vienlīdzīgi atbalsta 4. scenāriju – “Darīt mazāk, bet efektīvāk” un 5.scenāriju – “Darīt daudz vairāk kopā”. Strādājošie vecumā līdz 62 gadu vecumam iepriekšējiem scenārijiem pieplusojuši 1. scenāriju – “Turpināt iesākto”. Pensijas vecuma aptaujas dalībnieki ar nelielu pārsvaru atbalsta  4. scenāriju. Vispārējā aptaujas rezultātu kopaina pierādīja, ka Staiceles sabiedrība atbalsta , pirmkārt 4. scenāriju, otrkārt, 5. scenāriju, treškārt, 3. scenāriju – “Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk”, kā pēdējo atstājot scenārija 2. variantu par vienoto tirgu.   Kā vēlāk sarunā ar  EDIC vadītāju noskaidrojās, mūsu aptaujas rezultāti pilnībā saskan ar seminārā “Baltā grāmata par Eiropas nākotni – debates ar Latvijas organizēto pilsonisko sabiedrību” izskanējušiem rezultātiem. Arī mūsu viedoklis par sesto scenāriju – “Darīt iesākto efektīvāk, dažādos ātrumos”, kurš izskanēja iepriekš minētajā seminārā, pilnībā guva atbalstu arī mūsu auditorijā.  

 

Noslēgumā EDIC vadītāja  uzsvēra katra pilsoņa lomu mūsu Eiropas Savienības nākotnē, nebaidīties izteikt savu viedokli, ņemt aktīvu dalību Eiroparlamenta vēlēšanu procesos. Pasākumu finansiāli atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija.

 

Anita Strokša, ESIP vadītāja