Alojas Novads

Alojas pagasts un pilsēta

  •  

    Par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām no 2021. gada 1. janvāra

    Alojas novada dome informē, ka saskaņā ar likumu ”Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas pieņemts Saeimā otrajā (galīgajā) lasījumā šā gada 23.novembrī, bet vēl nav stājies spēkā, plānots veikt izmaiņas nodokļa likmēs par atkritumu apglabāšanu. Ja spēkā stāsies likumprojekts “Par…

    Jaunākais pašvaldības informatīvā izdevuma “Alojas Novada Vēstis” numurs

    30.novembrī iznāks jaunākais pašvaldības informatīvā izdevuma “Alojas Novada Vēstis” numurs. Šoreiz izdevumā lasiet: kā Alojas novadā tika atzīmēti Latvijas Valsts svētki; par uzstādīto Bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Vīķos; par rekonstrukcijas darbu veikšanu Kalēju un Ausekļa ielā; par ekspluatācijā nodoto Alojas…

    Pasaules Dabas Fonda 9 padomi, dodoties dabā

    Dabā mēs vēlamies atpūsties. Daba mums palīdz risināt veselības problēmas. Mums jābūt atbildīgiem un jāatceras par to, kādu ietekmi individuāli un visi kopā atstājam, dodoties dabā. Mēs šķērsojam dažādas dzīvotnes, nereti tās ir trauslas un cilvēku klātbūtne var pasliktināt to…

    Alojas novadā atzīmēti Valsts svētki

    Šogad, atzīmējot Valsts svētkos, nenorisinājās tradicionālie svētku gājieni un svinīgie sarīkojumi, tomēr tas neliedza iedzīvotājiem svinēt un ar labām, patriotiskām domām atzīmēt šo laiku ģimenes lokā. Lāčplēša dienā, 11. novembrī, visā novadā iedzīvotāji tika aicināti iedegt svecītes, gan veidojot dažādas…

    Par ielu apgaismojuma traucējumiem Alojā

    Alojas novada dome informē: tehnisku iemeslu dēļ visā Alojas pilsētas teritorijā ir traucējumi ielu apgaismojumā. Atvainojamies iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām! Mēs darām visu, lai atrastu īssavienojuma avotu un novērstu tā radītos bojājumus!

    Ekspluatācijā nodota Alojas katlu māja

    13. novembrī, Alojā, realizēts nozīmīgs projekts – ekspluatācijā nodota jaunā katlu māju Alojas pilsētā. Līdz ar darbu pabeigšanu, katlu māja nodrošina alojiešus ar energoefektīvāku un dabai draudzīgāku siltumenerģiju, kas arī turpmāk ļaus šķeldas piegādē piedalīties vietējajiem ražotājiem. Darbus veica uzņēmums…

    Brīvzemnieku, Alojas un Staiceles pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju aizsardzībai no plūdu draudiem atjaunota ūdensnoteka Jogla

    Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālā un attīstība fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Jogla atjaunošanu. Joglas atjaunošana ir būtiska Brīvzemnieku, Alojas un Staiceles pagastu aizsardzībai no plūdu draudiem, tādējādi palielinot pagastu iedzīvotāju drošību,…

    Lāčplēša dienu Alojā atzīmē ar patriotiskām sajūtām un domām

    Šogad, atzīmējot Lāčplēša dienu, nenorisinājās tradicionālie piemiņas pasākumiem, taču visas dienas garumā, īpaši pēcpusdienā, kad sāka satumst, iedzīvotāji tika aicināti iedegt sveces un nolikt ziedus pie K. Zāles pieminekļa, Alojā. Tāpat piemiņas dienas ietvaros Alojas Novadpētniecības muzeja vadītāja , Alojas…

    Kalēju un Ausekļa ielā notiek apgaismojuma tīkla rekonstrukcijas darbi

    Infrastruktūras attīstība ir viena no galvenajām prioritātēm Alojas novadā. Par to liecina pašvaldības aktīvie darbi un investīcijas novadā. Turpinot iet attīstības virzienā, š.g. 6. martā tika izsludināta cenu aptauja Nr. CA 2020/13 “Būvprojektu izstrāde apgaismojuma tīklu izbūvei Ausekļa ielā un…

    Alojas novada dome sveic Lāčplēša dienā!

    Tēvzemes mīlestību ikkatrs nes savā sirdī, bet to izpauž ar attieksmi un darbiem savas valsts labā. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pateiksimies mūsu varoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību.

  • Platība – 181.44 km2alojas-gerbonis.200.237.s

    Lielākās apdzīvotās vietas – Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas

    Ezeri – Ungurpils dzirnavezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Auseklis (Krogzemju Mikus) – izcilākais jaunlatviešu tautiskā romantisma dzejnieks
    • Indriķis Zīle – skolotājs un pirmo triju Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents
    • Eduards Alainis – rakstnieks un grāmatizdevējs
    • Augusts Apsītis – Apse – latviešu atsevišķās brigādes Neatkarības bataljona virsleitnants
    • Ernests Ābele – tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs, astronoms, fiziķis
    • Jānis Bērziņš – Latvijas sūtniecības padomnieks un juriskonsults Maskavā, zvērināts advokāts, zvērināto advokātu padomes dibinātājs un priekšsēdētājs
    • Jūliuss Būmanis – skolotājs, kordiriģents
    • Pāvils Dreijmanis – arhitekts
    • Lauris Dzelzītis – Dailes teātra aktieris
    • Nemme Otomars – gleznotājs

     

    Vēsture

                 Aloja ir Ziemeļvidzemes mazpilsēta, kas zināma daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir klusa un maza provinces pilsētiņa, romantiska ļaudīm, kas mazpilsētā nekad nav dzīvojuši un apbrīno to ar caurbraucēja acīm.

    Ales vārds atvasināts no lībiešu vārda – senleja. Ale bijusi zināma kā sena zemkopju apmetne. Domājams, ka pirms krustnešu iebrukuma te bijis Pleskavas kņaza izraudzīts meslu savākšanas atbalsta punkts. To netieši apliecina arī vietu nosaukumi. Piemēram: Soģupe, Soģkalniņš. Zināmās dienās meslu savākšanas laikā te uzturējies Pleskavas kņaza soģis, kura uzdevums bija arī spriest tiesu, celt baznīcas, tirgoties – iekārtot tirgu. Krievu kupči pret sāli, ieročiem, zīdu, zeltu un sudrabu iemainīja vilnas audumus, medu, vasku. Alojas miestā atradusies nometne, kur apmetušies Pleskavas kņaza ierēdņi. Krustnešu ienākšanas laikā te atradusies arī novada pirmā apdzīvotā nocietinātā Allenkile. Pēc Tālavas dalīšanas Ales ciems palika Livonijas ordeņa valstiņas sastāvā, ko pārvaldīja ordeņa mestrs un bruņinieki. Senais ciems bija izpostīts, bet tā vietā Livonijas valsts pastāvēšanas vietā izveidojās Alojas muiža.
    Vēstures avotos Alojas vārds pirmo reizi minēts 1449. gadā. 1565. gadā Alojas un Stakenbergas muižas nonākusi Fabiāna Ungera īpašumā. 1508. g. Rīgas virsbīskaps atļāvis Ungurpils baronam Ungeram savā muižā dibināt vikāriju. Pēc tam Alojas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1534. g. Alojas baznīca piederējusi muižniecībai. Tā bijusi koka statņu būve (1695.g.), no ārpuses ar ķieģeļu režģiem un laukakmeņiem apmūrēta. Zvans atradies zvanturī blakus baznīcai (1706.g.), bet 1768.g. 24. maija vakarā pēc zibens spēriena baznīca nodegusi līdz pamatiem, un tās vietā uzcelta mūra baznīca, kas iesvētīta 1776. gada pavasarī. Un 1845-1848.g. ap 700ev. –lut. Draudzes locekļu pārgājuši pareizticībā.
    Pareizticīgo draudze Stakenbergu muižā dibināta 1846.gadā.tad arī uzcelta koka baznīca, bet 1895. gadā iesvētīts jaunais dievnams, celts no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem. Pie pareizticīgo baznīcas priesteros līdz I.Pasaules karam darbojusies arī pareizticīgo draudzes skola. Jau vairākus gadus dievkalpojumi pareizticīgo baznīcā nav notikuši. Netālu no baznīcas atrodas arī pareizticīgo draudzes kapi, taču pamesti likteņa varā un aizauguši, bet atsevišķas kapu vietas koptas tikai kapsētas ZR daļā. Te guldīts arī pareizticīgo, vēlāk Cerības I. pakāpes pamatskolas pārzinis Aleksandrs Antons.
    Alojas ev.-lut. draudzes kapsēta atrodas uz pilsētas un lauku teritorijas robežas un aizņem apmēram 6 ha. Tā iesvētīta 1850.gadā. kapos guldīti apkārtējo pagastu iedzīvotāji un turīgāko saimnieku dzimtu kapus rotā granīta pieminekļi. Alojas kapsētā apglabāti 4 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – novadnieks Jānis Anšmits, Jānis Palmanis no Pāles, Voldemārs Liepiņš no Rozēniem un Virsis no Vīķiem.
    Alojas ciems dibināts 1903. gadā. Tad te atradās tikai luterāņu (dibināta 1776.gadā) un pareizticīgo baznīcas (dibināta 1895. gadā), mācītājmuiža (dibināta 1874. gadā), Alojas pusmuiža, divas draudzes skolas, krogi, doktorāts, aptieka, veikals un maiznīca. Pēc 1905. gada Ungurpils muiža un baznīcas draudze sāka izrentēt apbūves gabalus, un tā pamazām izauga Alojas ciemats. 1911. gadā tika uzcelts biedrību nams, 1912. gadā – koppienotava. Alojas apbūve strauji izvērsās pēc 1920. gada zemes reformas. 1936. gadā atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena (slēgta 1997.gadā). 1950. gadā Aloja ieguva pilsētciemata statusu. 1992. gada 30. janvārī LR AP nolēma Alojas pilsētciematu pārveidot par pilsētu ar lauku teritoriju. Kopš 1998. gada Alojas pilsētai ir savs ģerbonis un pilsētas karogs.

    Gadsimtu gaitā tagadējā Alojas pagasta lauku teritorija ietilpusi vairāku pagastu robežās. Līdz 19. gs. beigām tie bijuši Ungurpils pagasts ar Aloju, Vīķu, Urgas un Stakenbergu pagasti. 20. gs. sākumā Alojas draudzē 6 pagastu vietā palikuši 3 pagasti: Ungurpils pagasts apvienots ar Stakanbergu pagastu, Vīķu pagasts ar Limšēniem pievienots Rozēnu, bet Urgas pagasts – Puikules pagastiem. Pagastu robežas vairākkārt mainījušās. Tā 1924.g.14.maijā Ungurpils pagasta padomes sēdē skatīts jautājums par Puikules pagasta Urgas gala saimniecību pievienošanu Ungurpils pagastam. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlēšanos, saimnieciskos apsvērumus, Puiķeles pagasta piekrišanu un pagasta pašvaldību likuma 13. pantu, Ungurpils pagasta valde pieņēmusi lēmumu par 28 vecsaimniecību un jaunsaimniecību pievienošanu Ungurpils pagastam.
    Pēc II pasaules kara ar Alojas pagasta DDP IK 1945.g.25.III lēmumu Alojas pagastā nodibinātas Alojas, Ezeru un Īģes ciemu padomes. Daļa bijušās Īģes ciema saimniecību 14.06.1954. – 15.08.1958. ietilpušas Alojas raj. Vīķu ciemā, bet pēc tam pievienotas Alojas strādniekciematam. Puikules pagasta Uzkalniņu c. l/a ,,Komunisma ceļš’’ kopš 17.07.1951.g. iekļauts Alojas c. sastāvā.
    28.03.1977.g. Alojas ciemam pievienota daļa Brīvzemnieku un Braslavas c. teritorijas, savukārt daļa no Alojas ciema – Staiceles ciemam. Alojas pagasts likvidēts 31.12.1949.gadā, bet Alojas, Ezeru un Īģes ciemu padomes saglabājušās.

    14.06.1954.gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam, kurš likvidēts 07.01.1957.gadā un pievienots Alojas strādnieku ciematam.

    Aloja kā Ungurpils pagasta centrs bijusi līdz 1925.gada vasaras beigām. Ungurpils pagasta padomes sēdēs atkārtoti skatīts jautājums par pagasta nosaukuma maiņu. Sabiedrība un lielākā daļa padomes locekļu gribējuši, lai Ungurpils pagasta vietā būtu Ausekļa pagasts. Alojas vārds noraidīts kā nepiemērots, jo asociējoties ar vārdu alošanās. Vairāki padomes locekļi bijuši par iepriekšējā nosaukuma saglabāšanu, aizbildinoties ar to, ka pagasta nosaukuma maiņa prasītu papildus izdevumus. Acīm redzot, pagastu pašvaldību departaments pagasta pārdēvēšanu dzejnieka Ausekļa vārdā nav atbalstījis.
    1925. g. 8. augustā notikusi vēl Ungurpils pagasta padomes sēde, bet 29. septembrī – ārkārtas sēde, kur protokola virsrakstā blakus Alojas pagasta nosaukumam iekavās rakstīts – „bij. Ungurpils pagasts’’. To arī varam saukt par Alojas pagasta dibināšanas datumu. Sastopami arī arheoloģiskie pieminekļi: uzkalniņu kaps ar akmens krāvumu jeb teikās pieminētais Velna klēpis, atrodas pie Ezerkalnu mājām netālu no Ungurpils. Otrs zināmais akmens krāvumu senkaps (Baižkalniņš) atradies netālu no pareizticīgo baznīcas pie Buktēm, bet izpētīts un norakts 1981.g. vasarā sakarā ar bijušo p/s Aloja lidlauka paplašināšanu. Novadpētnieks A. Galeviuss kā senu apbedījuma vietu noteicis arī uzkalniņu apbūves gabalā Jūras ielā 46, bet daļēji izpostīts, ierīkojot pagrabu. Nedaudz saglabājies Perkilas bruņinieku pils nocietinājums Ungurpilī Arheoloģisko pieminekļu skaitā minēti arī seni pilskalni pie Mieskiņu mājām un Lauru jab Babītes pilskalns Krogzemjos pie Veclauru mājām, kur atradusies Ungurpils muižas blakuspils Eichenangerna.

    Avots: wikipedija, „Limbažu novada vēsture”