Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Braslavas bibliotēkā pandēmijas laikā veic kosmētisko remontu

    Braslavas bibliotēkā šopavasar tiek veikts kosmētiskais remonts – tiek krāsotas sienas, krāsnis un iekšējās durvis, kā arī vienas telpas grīdas segums. Remontdarbiem nepieciešamie materiāli un krāsas tika iepirktas pērnā gada izskaņā. Darbu izmaksas tiek segtas no 2020. gada neizlietotajiem finanšu…

    Pašvaldības policija aicina ievērot noteiktos transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumus

    Atkusnis un nokrišņu daudzums veicina to, ka uz grants ceļiem Alojas novada pašvaldības teritorijā sāk veidoties šķīdonis, kas būtiski ietekmē grants ceļu kvalitāti. Pārmitrinātais grants segums zaudē nestspēju, un braukšanas apstākļi pasliktinās. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz…

    Informācija par ierobežojumiem uz grants ceļiem

    Lai novērstu Alojas novada autoceļu stāvokļa pasliktināšanos sakarā ar nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, Alojas novada dome nolēmusi ierobežot transporta līdzekļu kustību uz pašvaldības autoceļiem. Par satiksmes ierobežojumiem uz pašvaldības autoceļiem Alojas pagastā: Slēgts autotransportam, kura kopējā faktiskā masa pārsniedz 7 tonnas…

    Autobraucēju ievērībai: atkusnī var pastiprināti atklāties defekti virsmu apstrādes posmos; aicina par tiem ziņot, zvanot uz 80005555

    Atkušņa laikā var pastiprināti atklāties defekti tajos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn veikta virsmas apstrāde. Defektu vietās šķembu materiālam nav izveidojusies saķere ar bitumena emulsiju, tāpēc ar automašīnu riepām akmeņi var tikt atrauti no virsmas. Aicinām autobraucējus informēt par šādu…

    Par ielu un ceļu uzturēšanu ziemas periodā novadā

    Atbilstoši laika prognozei Alojas novada ielu un ceļu uzturētāji prioritārā secībā veic ziemas sezonas ielu, ceļu, gājēju ietvju uzturēšanas darbus, ņemot vērā ielu un ceļu uzturēšanas klases. Valsts akciju sabiedrība (VAS) “Latvijas Valsts ceļi” apsaimnieko valsts īpašumā esošo ceļu uzturēšanu,…

    Līdz 7. februārim pagarina drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai

    Epidemioloģiskā situācija Latvijā nedaudz stabilizējas, tomēr šobrīd vēl nav iespējams atcelt vai mīkstināt noteiktos drošības pasākumus. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Covid-19 infekcija turpina izplatīties un situācija Latvijā, neskatoties uz dažu pēdējo dienu uzlabojumu, ir kritiska. Lai…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija