Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām no 2021. gada 1. janvāra

    Alojas novada dome informē, ka saskaņā ar likumu ”Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas pieņemts Saeimā otrajā (galīgajā) lasījumā šā gada 23.novembrī, bet vēl nav stājies spēkā, plānots veikt izmaiņas nodokļa likmēs par atkritumu apglabāšanu. Ja spēkā stāsies likumprojekts “Par…

    Alojas novadā atzīmēti Valsts svētki

    Šogad, atzīmējot Valsts svētkos, nenorisinājās tradicionālie svētku gājieni un svinīgie sarīkojumi, tomēr tas neliedza iedzīvotājiem svinēt un ar labām, patriotiskām domām atzīmēt šo laiku ģimenes lokā. Lāčplēša dienā, 11. novembrī, visā novadā iedzīvotāji tika aicināti iedegt svecītes, gan veidojot dažādas…

    Aicinām piedalīties akcijā, pastāstot, ko Jums nozīmē Latvija?

    Novembri mēdz dēvēt par patriotisma mēnesi, kad ikviens vairāk aizdomājas par savām emocijām un sajūtām pret savu dzimteni. Valsts svētku nedēļā Alojas novada dome aicina iedzīvotājus iesaistīties akcijā, pastāstot, ko Jums nozīmē Latvija. Akcijā var piedalīties jebkura vecuma persona. Dalībniekiem…

    Alojas novada dome sveic Lāčplēša dienā!

    Tēvzemes mīlestību ikkatrs nes savā sirdī, bet to izpauž ar attieksmi un darbiem savas valsts labā. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pateiksimies mūsu varoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību.

    Šogad Lāčplēša diena tiks atzīmēta netradicionālāk

    Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, tradicionālie Lāčplēša dienas pasākumi – lāpu gājiens, piemiņas brīži – šogad nenotiks, bet, neskatoties uz to, aicinām 11. novembrī, Lāčplēša dienā, godināt varoņus – Latvijas brīvības cīnītājus. Aicinām iedzīvotājus individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros,…

    No 9. novembra Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija

    Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija