Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    No 17. maija darbu klātienē atsāk Alojas novada pašvaldības kases

    Sākot no pirmdienas, 17. maija, Alojas novada  iedzīvotājiem būs iespēja veikt norēķinus pašvaldības kasēs klātienē – Alojas novada domes administrācijas; Staiceles pilsētas un pagasta; Braslavas pagasta; Brīvzemnieku pagasta pārvaldēs. Norēķini klātienē būs iespējami divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.…

    Aicinām baudīt gardu maltīti Alojas novada kafejnīcu āra terasēs

    Ļaujies Alojas novada viesmīlībai un izbaudi gardu maltīti – no 7. maija vairāki novada ēdinātāji āra terasēs gaidīs ciemos visus gardēžus, kas noilgojušies pēc izcilas apkalpošanas un garšu kārpiņu palutināšanas ārpus savām mājām. Esam apkopojuši Alojas novada kafejnīcas, kas piedāvā…

    Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra veiks valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu

    Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) informē, ka laika periodā no 2021. gada maija līdz augustam, tiks veikti valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas un sakārtošanas darbi Vidzemes reģionā, tai skaitā Alojas novada teritorijā.  Valsts ģeodēziskā tīkla uzturēšanas darbus veic…

    Kā pavadīt Maija svētkus Alojas novadā?

    Svinot pavasara ziedēšanu un Maija svētkus, arī mūspusē sarūpēti dažnedažādi pasākumi un aktivitātes jebkurai gaumei. Maija svētku brīvdienās, no 01.05. līdz 04.05. Iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā “Patriotiska maltīte Latvijas svētku noskaņās”. Konkursa noteikumi lasāmi šeit. 5. maijā, veicot izlozi, tiks…

    Alojas novada pašvaldība aicina iestādīt augļkokus Zaļā dzelzceļa posmā un Braslavas parkā

    Pievēršot lielāku uzmanību zaļākas vides veidošanai, Alojas novada pašvaldība iedzīvotājus piedalīties koku stādīšanas akcijā. Akcijas mērķis ir ar ogulājiem un augļkokiem apzaļumot Zaļā dzelzceļa teritoriju un Braslavas parku. Akcija norisināsies līdz 16. maijam. Kā iesaistīties koku stādīšanas akcijā? Sazinies ar Alojas,…

    Jaunas partnerorganizācijas pārtikas paku un maltīšu izdalei

    Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds ir noslēdzis līgumus ar 27 partnerorganizācijām par atbalsta paku un maltīšu izdali visā Latvijā. No aprīļa trūcīgas un maznodrošinātas personas 448 izdales vietās var saņemt pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija