Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Aprīlī un maijā notiks pārstrādājamo atkritumu vākšanas akcija “Pavasara EKO pietura”

    Aprīlī un maijā notiks pašvaldību atkritumu apsaimniekotāja SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta akcija “Pavasara EKO pietura”, kuras laikā pašvaldību apdzīvotās vietās tiks organizēti speciāli brīvdienu maršruti pārstrādei derīgā materiāla savākšanai. Četras svētdienas – 25. aprīlī, 2. maijā, 9. maijā un 16.…

    Alojas novadā aizvadītas aktīvas Lieldienas

    Lieldienu gaidīšana un svinēšana katram saistās ar savām gadu gaitā izkoptām tradīcijām. Arī šogad izpalika svētku koncerti, taču novada iedzīvotāji un viesi varēja baudīt dažādas aktivitātes svaigā gaisā. Jau no 26. marta līdz pat Otrajām Lieldienām novadnieki un viesi varēja…

    Noslēdzies fotokonkurss “Mans Alojas novads”

    Laikā no šā gada 11. marta līdz 31. martam novada iedzīvotāji tika aicināti piedalīties fotogrāfiju konkursā “Mans Alojas novads”. Konkursa rīkotājs, Alojas novada dome, aicināja iedzīvotājus radīt un iesūtīt novadu raksturojošas fotogrāfijas jebkurā gada laikā. Šogad fotokonkurss notika otro reizi.…

    Staicelē uzstādīti jauni pilsētvides objekti

    Marta izskaņā Staicelē uzstādīti deviņi jauni vides objekti: seši dekori ar pilsētas simbolu – stārķi un trīs metāla dekori olas formā. Pieci stārķi novietoti pie Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldes, kultūras nama ēkas, bet olas un viens stārķis – P15…

    Lieldienas Alojas novadā

    Alojas novadā Lieldienu laikā iedzīvotājus priecēs daudzveidīgi svētku pasākumi svaigā gaisā. No 26. marta līdz 5. aprīlim iedzīvotāji ir aicināti doties Lieldienu pastaigu maršrutā ar dažādiem uzdevumiem. Pastaiga “Zaķiem pa pēdām” ved caur Alojas pilsētu un ir aptuveni 4 km…

    No 29. marta atsāk kursēt maršruta Salacgrīva–Ainaži–Staicele autobuss

    Ņemot vērā, ka Staiceles pamatskolā tiek atjaunotas mācības klātienē, no 2021. gada 29. marta kursēt atsāk maršruta Nr. 5066 Salacgrīva–Ainaži–Staicele autobuss, kas no pieturas Ainaži darbadienās izbrauc plkst. 7.05 un no pieturas Staicele – plkst. 7.45. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •