Alojas administrācija

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    LMSP Meža programmas seminārs SALĀ

    8.oktobrī, Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā SALA, norisināsies meža programmas seminārs. Semināra sākums plkst. 12:00, ierašanās ieteicama līdz plkst. 11:45. Semināra laikā tiks runāts par tādiem jautājumiem, kā: Meža īpašnieki un dabas aizsardzība; Pārnadžu medības; Lūšu pētījuma rezultāti; Svina munīcija medībās;…

    Bezmaksas vebinārs dzīvokļu īpašniekiem “Svarīgākais, kas Jums jāzina par mājokļa pārvaldīšanu”

    Valstij ir ļoti svarīgi, lai dzīvokļu īpašnieki būtu zinoši un informēti par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu savā dzīvojamā mājā. 2020.gada sākumā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu “Ēku drošums: vai darām pietiekami”, kurā tika vērtēts, kā ēku apsaimniekotāji apseko…

    Pasaules talka aicina – iestādi savu Laimes koku!

    Nākamnedēļ, 18. septembrī, jau ceturto gadu pēc kārtas Latvija piedalīsies Pasaules talkā jeb World Cleanup Day. Šogad, talkas ietvaros, Jelgavā tiks atklāts otrais “Laimes koku” parks, taču ikviens iedzīvotājs ir aicināts piedalīties koku sēšanas un stādīšanas talkās visā Latvijā, lai…

    Tiks svinētas Dzejas dienas 2021 “Burts ar noti satikās”

    Staiceles pilsētas bibliotēkā 10.septembrī plkst.14:00 tiks svinētas Dzejas dienas 2021 “Burts ar noti satikās”. Pasākuma laikā notiks sarunas ar dzejas tulkotāju Bitīti Vinklers-Bluķis un būs iespēja klausīties dzeju mūzikā ar Santu Sāri-Geržu.

    Noslēdzies jauniešu iniciatīvu projekts “Par zaļu pat vēl zaļāks”

    2021.gada augustā, Staicelē norisinājās jauniešu iniciatīvu projekta “Par zaļu pat vēl zaļāks” aktivitātes. Projekts tika realizēts vairākos posmos. Pirmā nodarbība “Kā ikdienā dzīvot zaļāk?” tika apgūti deviņi pamatnoteikumi, kas jāievēro ikdienā, lai taupītu resursus. Piemēram, papīra vairākkārtēja izmantošana, elektroenerģijas un…

    Alojā, kino vakara laikā, godināti brīvprātīgie un apsveikti ģimeņu brauciena dalībnieki

    Alojas novada domes brīvprātīgā darba nolikumā minēts, ka brīvprātīgo jauniešu sveikšana tiek organizēta valsts svētku laikā, tomēr 2020. gada novembrī nebija atļauti publiski pasākumi, tādēļ tika gaidīts labākais laiks, lai brīvprātīgajiem apliecinājumus tomēr svinīgi pasniegtu. Papildus apliecinājumu izsniegšanai, tika nolemts,…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •