Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Izlaiduma laikā notikusi Staiceles Mūzikas un mākslas skolas jaunā nosaukuma atklāšana

    1.jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā skolai bija lieli svētki! Jaukie, mīļie, cienījamie un godājamie skolas draugi, labvēļi un sponsori tika aicināti uz skolas pasākumu “Es esmu nepārspējams, neuzvarams, neapturams”. Uz pasākumu bija ieradies mūsu augsti godājamais staicelietis, mūziķis, dziesmu svētku…

    Alojas novada dome nomās pašvaldības vajadzībām atbilstošu auto

    No š. g. 3. jūnija Alojas novada pašvaldības darbu atvieglos jauna, piecvietīgā automašīna – Citroen Berlingo. Nomas līgums uz 60 mēnešiem noslēgts ar kompāniju SIA “Transporent”, kas izvēlēts iepirkuma rezultātā. Automašīnas vērtība ir 27464,58 eiro, taču auto nomas maksa ik mēnesi…

    Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina mežsaimniekus piedalīties konkursā „Sakoptākais mežs”

    Latvijas Meža īpašnieku biedrība piekto gadu pēc kārtas organizē konkursu „Sakoptākais mežs”. Ar konkursa palīdzību vēlamies apzināt un izcelt labas mežsaimniecības prakses piemērus privātajos mežos, sniegt iespēju meža īpašniekiem dalīties savā pieredzē, attīstīt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un veicināt sabiedrības izpratni…

    No 17. maija darbu klātienē atsāk Alojas novada pašvaldības kases

    Sākot no pirmdienas, 17. maija, Alojas novada  iedzīvotājiem būs iespēja veikt norēķinus pašvaldības kasēs klātienē – Alojas novada domes administrācijas; Staiceles pilsētas un pagasta; Braslavas pagasta; Brīvzemnieku pagasta pārvaldēs. Norēķini klātienē būs iespējami divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās.…

    Taimiņu resursu papildināšana Salacas upes baseinā

    Šodien, 14. maijā, pateicoties Valsts zivju fonda atbalstam un Alojas novada domes līdzfinansējumam, Baltijas jūras Salacas upes baseins  tika papildināts ar ne mazāk kā 4 570 taimiņu mazuļiem (smoltiem) ar vidējo svaru 15 grami. Smoltu papildināšanu  nodrošināja zinātniskā institūta “BIOR”…

    Aicinām baudīt gardu maltīti Alojas novada kafejnīcu āra terasēs

    Ļaujies Alojas novada viesmīlībai un izbaudi gardu maltīti – no 7. maija vairāki novada ēdinātāji āra terasēs gaidīs ciemos visus gardēžus, kas noilgojušies pēc izcilas apkalpošanas un garšu kārpiņu palutināšanas ārpus savām mājām. Esam apkopojuši Alojas novada kafejnīcas, kas piedāvā…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •