Alojas administrācija

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staiceles pilsētas bibliotēkā tiešsaistē viesojas rakstniece Zane Nuts

    Staiceles pilsētas bibliotēkā noslēdzās VKKF finansētais projekts “Stāstu autoru pasaulē”. Projekta pēdējā viešņa tiešsaistē bija Zane Nuts. Rakstniece, kura sevi neuzskata par rakstnieci un saka: “ Esmu dīvainītis, kuram ir izdevies uzrakstīt grāmatas”. Un tādas jau ir piecas. Kopējā sarunā…

    Noslēgumam tuvojas siltumtrases izbūve Vīķos

    Šonedēļ Vīķu saimei bija liels notikums – vecā katlu mājas skursteņa demontāža. Paralēli tika uzstādīti divi jauni granulu katli. Plānots, ka siltumtrases izbūves darbi tiks pabeigti 27.decembrī. Būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbus veic SIA “SANART” par kopējo summu EUR 168955,63…

    Svētku laikā pārtikas produktu nogādāšanu lauku viensētās nodrošinās bez piegādes maksas

    Lai iespējami plašam iedzīvotāju lokam nodrošinātu pārtikas un pirmās nepieciešamības preces Latvijas attālākajos reģionos, Ziemassvētku laikā no 13.decembra līdz pat 13. janvārim Latvijas Pasts un mazumtirgotājs ELVI nodrošinās no pārtikas preču kataloga izvēlēto produktu aizvešanu bez piegādes maksas. Aicinām pašvaldības un to sociālos dienestus…

    Nacionālie bruņotie spēki nogādājuši pirmos antigēnu testus deviņām pašvaldībām

    Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši pirmo 250 560 antigēnu testu piegādi deviņām Latvijas novadu pašvaldībām. Nacionālie bruņotie spēki antigēnu testus nodevuši atbildīgajiem reģionālajiem koordinatoriem Aizkraukles, Carnikavas, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Limbažu, Līvānu, Ogres un Salaspils novadu pašvaldību Civilās…

    Ziemassvētku gaidīšanas pasākumi Staicelē

    Lai radītu Ziemassvētku noskaņu Staiceles iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, tiek plānotas dažādas aktivitātes, kas norisinās adventes svētdienās. 28. novembrī Staiceles pilsētā tika iedegta pilsētas lielā adventes vainaga pirmā svecīte, 2. svecīte tika iedegta 5. decembrī, 3. svecīte – 12.decembrī un…

    Izmaiņas sociālajā jomā 2022. gadā

    No 2022. gada 1. janvāra: Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •