Alojas administrācija

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    LMSP Meža programmas seminārs SALĀ

    8.oktobrī, Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā SALA, norisināsies meža programmas seminārs. Semināra sākums plkst. 12:00, ierašanās ieteicama līdz plkst. 11:45. Semināra laikā tiks runāts par tādiem jautājumiem, kā: Meža īpašnieki un dabas aizsardzība; Pārnadžu medības; Lūšu pētījuma rezultāti; Svina munīcija medībās;…

    Bezmaksas vebinārs dzīvokļu īpašniekiem “Svarīgākais, kas Jums jāzina par mājokļa pārvaldīšanu”

    Valstij ir ļoti svarīgi, lai dzīvokļu īpašnieki būtu zinoši un informēti par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesu savā dzīvojamā mājā. 2020.gada sākumā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu “Ēku drošums: vai darām pietiekami”, kurā tika vērtēts, kā ēku apsaimniekotāji apseko…

    Pasaules talka aicina – iestādi savu Laimes koku!

    Nākamnedēļ, 18. septembrī, jau ceturto gadu pēc kārtas Latvija piedalīsies Pasaules talkā jeb World Cleanup Day. Šogad, talkas ietvaros, Jelgavā tiks atklāts otrais “Laimes koku” parks, taču ikviens iedzīvotājs ir aicināts piedalīties koku sēšanas un stādīšanas talkās visā Latvijā, lai…

    4.septembrī aicina Mājas kafejnīcu diena Alojas administrācijas teritorijā

    Staicelē un Puikulē 4.septembrī norisināsies Mājas kafejnīcu dienas pasākumi, kas apmeklētājiem būs kā lielisks piedzīvojums garšu pasaulē, baudot dažādus Puikules muižas, Staiceles Lībiešu muzeja Pivālind un vietējo mājražotāju piedāvātos gardumus.   Mājas kafejnīcu dienu Puikules muižā papildinās muzikālie priekšnesumi, muižas…

    Alojā, kino vakara laikā, godināti brīvprātīgie un apsveikti ģimeņu brauciena dalībnieki

    Alojas novada domes brīvprātīgā darba nolikumā minēts, ka brīvprātīgo jauniešu sveikšana tiek organizēta valsts svētku laikā, tomēr 2020. gada novembrī nebija atļauti publiski pasākumi, tādēļ tika gaidīts labākais laiks, lai brīvprātīgajiem apliecinājumus tomēr svinīgi pasniegtu. Papildus apliecinājumu izsniegšanai, tika nolemts,…

    Apstiprināts Alojas administrācijas nolikums

    29. jūlija Limbažu novada domes sēdē tika apstiprināts Limbažu novada pašvaldības Alojas administrācijas nolikums. Alojas administrācija veic šādus uzdevumus: sagatavo priekšlikumus jautājumu izskatīšanai Domes sēdēs; atbilstoši kompetencei sagatavo atzinumus par Domes sēdēs izskatāmiem lēmumprojektiem; nodrošina Domes pieņemto lēmumu izpildi; nodrošina…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija