Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām no 2021. gada 1. janvāra

    Alojas novada dome informē, ka saskaņā ar likumu ”Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas pieņemts Saeimā otrajā (galīgajā) lasījumā šā gada 23.novembrī, bet vēl nav stājies spēkā, plānots veikt izmaiņas nodokļa likmēs par atkritumu apglabāšanu. Ja spēkā stāsies likumprojekts “Par…

    Alojas novadā atzīmēti Valsts svētki

    Šogad, atzīmējot Valsts svētkos, nenorisinājās tradicionālie svētku gājieni un svinīgie sarīkojumi, tomēr tas neliedza iedzīvotājiem svinēt un ar labām, patriotiskām domām atzīmēt šo laiku ģimenes lokā. Lāčplēša dienā, 11. novembrī, visā novadā iedzīvotāji tika aicināti iedegt svecītes, gan veidojot dažādas…

    Brīvzemnieku, Alojas un Staiceles pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju aizsardzībai no plūdu draudiem atjaunota ūdensnoteka Jogla

    Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālā un attīstība fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Jogla atjaunošanu. Joglas atjaunošana ir būtiska Brīvzemnieku, Alojas un Staiceles pagastu aizsardzībai no plūdu draudiem, tādējādi palielinot pagastu iedzīvotāju drošību,…

    Aicinām piedalīties akcijā, pastāstot, ko Jums nozīmē Latvija?

    Novembri mēdz dēvēt par patriotisma mēnesi, kad ikviens vairāk aizdomājas par savām emocijām un sajūtām pret savu dzimteni. Valsts svētku nedēļā Alojas novada dome aicina iedzīvotājus iesaistīties akcijā, pastāstot, ko Jums nozīmē Latvija. Akcijā var piedalīties jebkura vecuma persona. Dalībniekiem…

    Alojas novada dome sveic Lāčplēša dienā!

    Tēvzemes mīlestību ikkatrs nes savā sirdī, bet to izpauž ar attieksmi un darbiem savas valsts labā. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pateiksimies mūsu varoņiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību.

    Šogad Lāčplēša diena tiks atzīmēta netradicionālāk

    Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, tradicionālie Lāčplēša dienas pasākumi – lāpu gājiens, piemiņas brīži – šogad nenotiks, bet, neskatoties uz to, aicinām 11. novembrī, Lāčplēša dienā, godināt varoņus – Latvijas brīvības cīnītājus. Aicinām iedzīvotājus individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros,…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija