Maija beigās astoņpadsmit Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji, tostarp Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, deputāti un izglītības jomas speciālisti devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Helsinkiem, lai iepazītu Somijas izglītības sistēmas darbības principus, kas, ļāvuši tai, ierindoties globālās konkurētspējas novērtējama pirmajās vietās.

Latvijas delegācija apmeklēja vispārizglītojošo skolu Pukinmӓenkaari. Skolā mācās apmēram 800 skolēnu, tajā ir astoņas speciālās izglītības klases, kā arī viena sagatavošanās klase somu valodā nerunājošiem audzēkņiem. Skolā tiek īstenota mācību programma “Skola kustībā”, kur no 4.klases bērni starpbrīžu laikā organizē fiziskas aktivitātes saviem skolas biedriem, tāpat programma paredz, ka mācību process var tikt vadīts dinamiski – audzēkņi var brīvi izmantot telpu, sēžot vai stāvot pie galda jeb izmantot uz grīdas novietotās mīkstās sēdmēbeles. Skola ir iesaistījusies Somijas Olimpiskās komitejas iniciētā sporta izglītības programmā, kas sekmē jauniešu iesaisti daudzveidīgas fiziskās aktivitātes. Īpaši aktīvas diskusijas starp latviešu delegācijas pārstāvjiem un somu kolēģiem izvērsās par pirmskolas izglītību, skolu apvienošanu un skolotāju gatavību īstenot mācību programmas saturu ciešā sadarbībā ar saviem kolēģiem.

Kopš 2017.gada augusta Somijā tiek ieviesta jauna nacionālās izglītības stratēģija, kas īpaši akcentē skolēnu prasmju pielietošanu praksē, skolotāju kapacitātes stiprināšanu un sadarbības veicināšanu mācību procesa organizācijā, sabiedrības segregācijas procesu novēršanu, nedalot skolas elitārajās un mazāk novērtētajās, bet dodot iespēju katram jaunietim izglītību iegūt jebkurā no valsts skolām. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji vēlējās uzzināt par nacionālās izglītības stratēģijas ieviešanas izaicinājumiem, par kritērijiem, kas ļauj novērtēt vai un cik sekmīga ir jaunā izglītības sistēmas stratēģija, diskutēja par stratēģijas sasaisti ar skolu mācību programmām, kā arī par izglītības finansēšanas kārtību.

Pēc viesošanās Helsinku pilsētas domē Latvijas delegācija apmeklēja divas pirmskolas iestādes. Viens no bērnudārziem darbojas 24h diennaktī, lai atbalstītu vecākus, kuri strādā maiņu darbu. Somijā otra oficiālā valsts valoda ir zviedru, tāpēc arī pirmskolas izglītības iestādes piedāvā iespēju bērniem mācīties zviedru valodā. Vienā no šādiem bērnudārziem viesojās arī latvieši. Šobrīd bērnudārza aprūpē ir apmēram simts bērnu, no kuriem 80 bērnudārzā, bet 20 šeit apgūst pirmskolas izglītību.

Viena no dienām bija veltīta Metropolia Universitātes studentu pilsētiņas Arabia iepazīšanai, ko var uzskatīt par koncentrētu radošo nozaru un jaunāko tehnoloģisko risinājumu zināšanu pārneses centru. Delegāciju ar studentu pilsētas nākotnes plāniem iepazīstināja Metropolia Universitātes pārstāve, īpaši uzsverot ambīciju apvienot studiju programmā radošo, dizaina un tehnoloģisko domāšanu, būtisku lomu sadarbības projektu īstenošanā paredzot arī pašvaldībai. Viena no jaunajām un perspektīvajām studiju programmām ir “XR design” jeb paplašinātās realitātes modelēšana. Latvijas dalībniekiem bija lieliska iespēja iepazīt klātienē digitālo risinājumu uzņēmuma “Teatime Research” radītos virtuālās realitātes produktus un praktiski apgūt virtuālās realitātes sniegtās priekšrocības.

Valdis Bārda: “Brauciens bija ļoti noderīgs. Iepazinām vienu no labākajām izglītības sistēmām pasaulē, kā arī varējām salīdzināt redzēto ar pieredzi Latvijas pašvaldībās. Gribētu akcentēt dažas lietas, kas mani ļoti iespaidoja. Somi nebaidās eksperimentēt, meklējot visefektīvākos modeļus izglītībā, dodot iniciatīvas iespējas pašvaldībai un izglītības iestādei. Tāpat pozitīvi ir tas, ka bērnudārzā bērni ļoti daudz laika pavada ārā svaigā gaisā un slikti laika apstākļi nav iemesls, lai paliktu telpās, kā arī skolu darba vide ir ļoti elastīga, iesaistoša un vērsta uz sadarbību un rezultātu.”                                                                

Kopā ar V.Bārdu Somijā viesojās arī Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa, kurš pēc brauciena atzina: “Somijas piemērs viņu pārliecinājis, ka mācību gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma nav saistīta ar zināšanu iegūšanu (1.klasē bērni uzsāk mācības no 7 gadu vecuma). Izglītības sistēmā tāpat kā daudzās citās nozarēs, izstrādājot jaunas attīstības stratēģijas un realizējot reformas, jāspēj saglabāt līdzsvars starp mērķu noteiktību un elastību, lai rezultātā veiksmīgi sasniegtu iepriekš noteiktos rādītājus, bet ieguvēji būtu bērni un jaunieši.”

*Rakstā izmantoti Rīgas plānošanas reģiona publikācijas materiāli

V.Bārdas fotoattēli