Alojas Novads

Grāmatas “Soliņš pie Salacas” atvēršanas svētki Staiceles pilsētas bibliotēkā

Kopā ar pašu grāmatas autori Dainu Avotiņu, Staiceles pilsētas bibliotēkā tika atvērta viņas, pašreiz pēdējā, izdotā grāmata “Soliņš pie Salacas”. Grāmata ir iznākusi ļoti zīmīgā laikā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām un ir liecība mūsu valsts un Lietuvas Republikas kultūras sakariem vairāku gadu desmitu garumā. Tā ir abu valstu kultūras vēsture literātu – dižgaru – Dainas Avotiņas un Alfona Maldoņa vēstuļu un komentāru interpretācijā. Grāmata, kurai cauri vijas uzticības, draudzības un mīlestības stīgas. Reizēm pat intīmas, par kuru publicēšanu autore ir daudz domājusi. Drosmi šādam solim devis draugs Knuts Skujenieks, kurš teicis, ka šī sarakste nepieder tikai viņai, bet visai sabiedrībai, jo tās ir vesela laikmeta raksturojums.

Kā rakstniece savā grāmatā rakstījusi: “Un tā es vienu reizi sāku pārlasīt šīs vēstules, un pamazām radās doma, ka tās vajadzētu publicēt. Tās taču liecina ne tikai par mūsu abu uzticamo draudzību. Tajās ir apliecinājums veselai laikmeta daļai ar visu labo un ne tik labo, kas tajā bijis.

Grāmatas atvēršanas pasākums iesākās ar bibliotekāres vēstījumu par grāmatu. Stāstījumu papildināja citāti, kuros atspoguļojās fakti un emocijas.  

Autores pašas stāstījums sākās ar grāmatas nosaukuma izskaidrošanu, kura pamatā ir Alfona Maldoņa dzejolis “Soliņš pie Salacas”. Tas tapis pēc Dainas Avotiņas nosūtītās fotogrāfijas. Fotogrāfijas, kurā nofotografēts soliņš uz kura bieži sēdējusi pati autore un domājusi par draugiem Lietuvā. Rakstniece padalījās atmiņās, cik saspringts ir bijis radošais darbs – rakstīšana, dzejošana, tulkošana. Patiess prieks bija uzzināt, ka mūsu autores darbi vēl joprojām tiek izdoti Lietuvā. Nupat klajā nākusi viņas grāmata “Vīramāte”.

Daina Avotiņa atbildēja uz klātesošo jautājumiem par ikdienu, par politiku, par radošo darbu. Jā, radošo darbu, jo domas jau nevarot apstādināt, tās darbojas. Darbojas arī pirksti uz datora klaviatūras. Tātad atkal gaidāmas jaunas grāmatas! Apbrīnojami!

Ar sirsnīgiem aplausiem tika godināts viņas garais, ar asu prātu apveltītais, mātes un dzimtenes mīlestības piepildītais  deviņdesmit divu gadu garais mūžs.

Sirsnīgs paldies, ka tu mums esi!

 

Anita Strokša / Staiceles pilsētas bibliotēka

image_pdfimage_print