Alojas Novads

Ko mēs zinām par savu uzvārdu? Tikšanās ar uzvārdu pētnieci Intu Rogenbuku

Dzimtās valodas dienas ietvaros, Staiceles bibliotēkā viesojās novadniece vidzemnieku uzvārdu pētniece Inta Rogenbuka. Pētniece, kura savu bērnību pavadījusi Rozēnu pusē. Tas arī izskaidro to, ka pētījums pa uzvārdiem veikts Vidzemē. Vidzemē, kurā 1822.-1826. gadam visiem lauku ļaudīm tika doti uzvārdi.

 Sarunas gaitā Inta Rogenbuka pastāstīja par grāmatas tapšanas gaitu, ieguldīto darbu un panāktiem rezultātiem.  Darba gaitā izskatīti vairāk nekā 400 Vidzemes muižu uzvārdu ruļļi, sagatavots pēc dzimtbūšanas atcelšanas iegūto 13 tūkst. uzvārdu saraksts. Izskatītas uzvārdu veidošanas vēstures liecības,  baznīcu grāmatas, dvēseļu revīzijas. 

Pētniece izskaidroja uzvārdu veidošanas atšķirības dažādiem Latvijas novadiem. Ja uzvārdu veidošanās process Vidzemei un Kurzemei bijis līdzīgs, tad, ņemot vērā, vēsturiskos notikumus, Latgalē stipri jūtams Krievijas tuvums, tāpat kā Zemgalei – Lietuvas.

Lektore daudz stāstīja par uzvārdu došanas procesu, par uzvārdu nosaukumu izvēles motīviem, par vācu muižnieku ietekmi uz uzvārdu jēgu. Autore uzsvēra, ka lielākā daļa vārdu raksturo diezgan precīzu zemnieku dzīves vidi, kas saistīta ar nosaukumu – dabu visapkārt – Bērziņš populārākais uzvārds Vidzemē, arodiem – Arājs, Skrodelis u.c. Vairākos salīdzinājumos tika pieminēta Rozēnu un Vīķu muižu zemnieki.

Jautājot par pašas autores uzvārdu, viņa paskaidroja, ka tas tiešām esot vācisks uzvārds. Tā pirmā daļa nozīmējot rudzi, otrā – darbību, kas veikta tos rudzus apstrādājot.  

Atbildot uz pēdējo jautājumu – kas tiek pētīts pašreiz un ko mēs varam sagaidīt nākotnē, atbilde bija konkrēta – populāri pētnieciskais darbs “Tā runā rozēnieši”. Lai izdodas, un mums atliek tikai gaidīt!

Anita Strokša / Staiceles pilsētas bibliotēka