Alojas Novads

Aprīlis – karikatūru mēnesis Staiceles pilsētas bibliotēkā

Aprīlis ir smaida mēnesis. Visiem ir jādomā, ka tik pirmajā aprīlī netiek izjokoti. Šajā mēnesī arī Staiceles pilsētas bibliotēkā uz visiem dzīves notikumiem var paskatīties ar smaidu sejā, caur karikatūras prizmu.  Visu aprīļa mēnesi bibliotēkā ir skatāma Gata Šļūkas karikatūru izstāde “Jokā ir patiesība”. Izstādē skatāmas karikatūras par dažādām tēmām – politiku, ekonomiku, kultūru un tradīcijām. 

Staiceles pilsētas bibliotēkas apmeklētājiem un skolu jaunatnei bija dota iespēja iepazīt pašu karikatūristu Gati Šļūku personīgi. Ne tikai iepazīt, bet arī būt par karikatūrista skolēniem.  Mākslinieks tikšanās reizē bibliotēkā pastāstīja par savu bērnību Raunā. Par skolu, kur tapušas viņa pirmās pārzīmētās karikatūras no Volta Disneja, Gunāra Bērziņa un Žaņa Efeļa grāmatām. Savā stāstījumā viņš uzsvēra, ka ļoti daudz iespaidojies no žurnāla “Dadzis”. Pedagogi ievērojuši viņa dotības un viņam nācis zīmēt arī dekorācijas skolas teātra izrādēm.

Karikatūrists esot zīmējis par prieku sev apkārtējiem. Pirmo reizi viņa darbs publicēts 1993. gada laikrakstā “Sakaru Vēstis”. Taču šobrīd mākslinieks jau piedalās starptautiskos karikatūru konkursos. Viņa darbus visvairāk var ieraudzīt “Latvijas Avīze” slejās, kur arī pašreiz ir viņa darba vieta. Stāstot norādīja, ka roka gan jātur uz pulsa un daudz jālasa informācija par apkārt notiekošo, lai dažu stundu laikā atkal taptu jauna aktuāla karikatūra. Reizēm iedvesma atnākot momentā, citreiz – paiet vairākas stundas un tad tikai ķeras pie zīmuļiem. 

Atbildot uz jautājumu par viņa karikatūrām dažādos interneta portālos, par autortiesībām un honorāriem, karikatūrists tikai pasmaidīja un teica : “Viņš esot pateicīgs tikai par to, ka liekot karikatūru portālā neesot nogriezti viņa iniciāļi. Dažreiz arī tā mēdzot gadīties.  Tad savu darbu atpazīstot tikai viņš pats.

Pasākuma otrajā daļā Staiceles mūzikas un mākslas skolas skolēniem bija meistarklase kopā ar pašu karikatūristu Gati Šļūku. Mākslas skolas skolēni apguva pirmās zīmēšanas prasmes sejas portretēšanā caur karikatūras prizmu. Modeļi tika izvirzīti no klātesošo skolnieku un pedagogu vidus. Karikatūrists, portretējot modeļus, stāstīja un rādīja dažādus zīmēšanas knifus un nianses, kuras skolēniem arī bija jāuzzīmē uz savām lapām. Tā tapa gan bērnu, gan pieaugušo portreti, kuri tika uzdāvināti pašiem modeļiem, bet pārējiem mācekļiem tika atzīmes.