Alojas Novads

Salacas upes pašvaldības baltiem diegiem šūtās administratīvi teritoriālās reformas gaidās

Jūlija sākumā Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda aicināja kaimiņu novadu pašvaldību vadītājus un Alojas novada domes deputātus uz sarunu par gaidāmo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Sarunā piedalījās un viedokļus izteica Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un 12 mūsu novada domes deputāti, tostarp arī priekšsēdētājs V.Bārda.

Administratīvi teritoriālo reformu, kas skars ļoti daudzus novadus visā Latvijā, plānots pabeigt līdz 2021. gadam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce pērn pēc Saeimas vēlēšanām aicināja uzsākt darbu pie pašvaldību reformu turpināšanas (2019. gada 21. martā Saeimā pieņēma lēmumu). Aprīlī VARAM prezentēja jauno pašvaldību teritoriju karti, kas pagaidām paredz izveidot 35 pašvaldības un divas republikas pilsētas – Rīgu un Jūrmalu. Jāatgādina, ka plāns paredz pamatīgu teritoriju apvienošanu, jo patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības.

Jaunā teritoriju karte paredz, ka Alojas novads tiktu apvienots ar Salacgrīvas un Limbažu novadiem, veidojot Limbažu novadu. Patlaban ministrs J. Pūce aktīvi dodas pa Latviju, rīkojot tikšanās ar novadu deputātiem, lai runātu par gaidāmo reformu. Viena no šādām tikšanās reizēm iecerēta arī 25. jūlijā Limbažos. Uz šo tikšanos aicināti Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novadu vadība un deputāti.

Ko par plānoto reformu domā Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un Alojas novada domes deputāti, lasiet raksta turpinājumā.

-Mazsalacas novada deputāti uz tikšanos ar ministru bija 6.jūnijā Valmierā, jo plāns paredz mūsu novadu pievienot reģionālajam centram Valmierai. Teikšu godīgi, no tikšanās, kas bija mēnesi atpakaļ, nav nekādas atskaņas, atgriezeniskās saites. Manuprāt, sanāksme no ministrijas puses bija formāls gājiens. Šī tikšanās tika turēta lielā slepenībā, jo aicināti bija tikai deputāti. Par šo notikumu nezināja pat vietējie mediji. Tikai nejaušības pēc tur nokļuva reģionālā laikraksta žurnālisti. Publiski tāda saruna netika izziņota. – ne visai apmierināts izklausījās Mazsalacas novada mērs H. Rokpelnis. Viņš arī pastāstīja, ka mazsalacieši savas domas par gaidāmo reformu jau izteikuši publiskajā apspriešanā, kas nesen novadā tikusi sarīkota. Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 200 iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar līdzīgām aptaujām, uzskatāms par labu rādītāju. – Mēs jautājām, vai mūsu iedzīvotāji redz Mazsalacu kā neatkarīgu teritoriālu vienību ar savu pārvaldību, uz ko 85% dalībnieku atbildēja – jā, – stāsta H. Rokpelnis.

Viedoklis par reformu bija arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdim D. Straubergam. Arī viņš, līdzīgi kā Mazsalacas un Alojas kolēģi, domā, ka organizētajās ministrijas sanāksmēs pašvaldību viedoklis nevienu neinteresē, jo līdzšinējā ministrijas attieksme un veids, kādā notiek komunikācija, nav uz sadarbību vērsta. – Mūsu viedoklis tur nevienu neinteresēs, jo tikšanās tiek rīkota tikai ķeksīša pēc, lai pēc tam varētu pateikt, ka ar visiem tika runāts. Manuprāt, reforma sākta no nepareizā gala. Galvenā problēma ir tā, ka neveidojas īpaši labs dialogs. Tautas ievēlētie deputāti tiek nodēvēti par vietējiem feodāļiem, kuri apēd tautas labumu, sēž un neko nedara. Šobrīd tautai tiek pasniegta sagrozīta un nepatiesa informācija, kas rada iespaidu, ka šī reforma ir vajadzīga. Reforma, iespējams, ir vajadzīga, bet pirms tam ir jāveic nopietns darbs, ar šādām lietām nevar spēlēties. – diezgan tiešs bija D. Straubergs. Viņš uzskata, ka valsts šādā veidā veicina to cilvēku dzīves līmeņa lejupslīdi, kuriem jau šobrīd iet grūti. Viņaprāt, nekur skaidri nav parādīts, kas tiks samazināts, apvienots, nav aprēķinu. Līdzīgi jautājumi rodas arī Alojas novada domes deputāts Māris Možvillo, kuram nav skaidrs pašvaldību finansēšanas modelis. Tāpat viņš nav pārliecināts par to, kas notiks ar Alojas un Salacgrīvas administrācijas darbiniekiem gadījumā, ja šīs teritorijas tiks pievienotas Limbažu novadam, – Domāju, ka baltais kuģis Limbažos kā ir pilns ar administrācijas cilvēkiem, tā būs pilns. Neticu, ka kāds darbinieks no Alojas vai Salacgrīvas tur varēs nokļūt un ko ietekmēt. Kas būs ar šiem cilvēkiem? Neviens to nav pateicis.

Arī V. Bārdam ir daudz jautājumu, uz kuriem nav saņemtas atbildes no ministrijas puses, – Kas notiks ar medicīnas un izglītības iestādēm, pasažieru pārvadājumiem? Vai pašvaldību kredītsaistības saņems jaunizveidotie novadi? Kā notiks finansējuma sadale? Mums, pašvaldībām, no ministrijas puses pārmet, ka esam par vājām, ka nevaram sevi pārvaldīt, jo apvienojam pakalpojumus. Bet pirms pāris gadiem, bija valdības aicinājums ekonomēt, apvienojot šos pakalpojumus. Esam to darījuši. Mums ir apvienota Salacgrīvas un Alojas novada būvvaldes. Tāpat zinu, ka Cēsis ir apvienojušas pakalpojumus ar blakus novadiem. Tagad mums to pārmet, jo tas liecinot par vājumu un nespēju sevi nodrošināt. No viena grāvja otrā! Presē ik pa laikam izskan tas, ka ir pašvaldības, kuras nespējot par sevi parūpēties. Tad kādēļ tās pašvaldības netiek nosauktas? Kāpēc nenosauc jomas, kurās tās netiek galā?

Viņš uzskata, ka viedoklis jājautā arī uzņēmējiem, vietējai sabiedrībai. V. Bārda domā, ka, pievienojoties Limbažu novadam, naudas nebūs vairāk. Viņaprāt, Limbaži neatteiksies no saviem attīstības projektiem, pārdalot līdzekļus par labu Alojai vai Staicelei. – Neuzskatu, ka šajā laikā būtu Alojas novadā maz investējuši un ieguldījuši attīstībā. Esam pierādījuši, ka spējam darboties, kaut mums nav tāda rocība kā Limbažiem vai Valmierai, – saka alojieties. D. Straubergs no Salacgrīvas ir pārliecināts, ka viedoklis par reformu būs arī pašapziņas jautājums, – Ja mēs pasakām ministrijai, ka esam par apvienošanos, tad parādīsim valstsvīriem, ka paši nespējam sevi pārvaldīt. Varbūt no malas izskatās lecīgi, bet mēs tiešām uzskatām, ka varam sevi pārvaldīt!

Citāds skatījums uz gaidāmo reformu ir Alojas novada deputātiem Jānim Bakmanim un Agrim Rubenim. J. Bakmanis sarunā atzīst, ka ir šīs reformas piekritējs un pašreizējais modelis ir pareizs. Viņš runājot visu staiceliešu vārdā, sakot, ka aizstāv viņu intereses. Viņaprāt, Alojas novadā līdz šim nauda ieguldīta bezjēdzīgi, ko būtu varējuši izlietot saimnieciskāk. Pēc J. Bakmaņa teiktā, Staicelē šo desmit gadu laikā, kopš pastāv Alojas novads, viss gājis lejup. – Ja Staicele būtu Limbažu novadā no sākta gala, tā nebūtu noticis. Kādi būs šīs reformas ieguvumi? Atdzims futbola centrs Staicelē, attīstīsies tūrisms, stārķu tēma iegūs citu noskaņu. Limbažu novadā jutīs, ka tai ir vērtība. Limbažos neviens neteiks, ka profesionālā vidusskola nekam neder. J. Bakmanis sarunā apgalvo, ka Alojas novads nav nopietns novads. Staicelei esot jāatrodas nopietnā novadā, lai piesaistītu investīcijas, tam, ko pirms desmit gadiem Staicele jau esot iecerējusi. Arī deputāts A. Rubenis domā, ka Staicelei šie desmit gadi par labu nav nākuši. – Mēs šajā laikā esam gājuši atpakaļ un daudz esam zaudējuši, – pārliecināts ir Rubeņa kungs. Tajā pašā laikā viņš arī nav pārliecināts, ka Staicele kā novads būtu viens dzīvotājs.

Kolēģiem no Staiceles ir gatavs oponēt D. Straubergs, kurš par iespēju saņemt labumus, pievienojoties Limbažiem, nav tik pārliecināts. Viņaprāt, daudz plusu no tā neiegūs. – Rajona laikos visas investīcijas aizgāja centram. Apvienošanās gadījumā jārēķinās, ka, piemēram, Staicelei centrs būs vēl tālāk, ja tagad tiek uzskatīts, ka no Alojas puses Staicele tiek apdalīta. Vai Limbaži būs gatavi pateikt, ka tagad centrs ir sakārtots un nu laiks attīstīt vietas ārpus tā? Uz to vēl ir atbildes jāmeklē. Es neņemšos vērtēt, kāda ir sporta infrastruktūra Limbažos. Šajā jautājumā var būt dažādi skatījumi.

Deputāte Inga Mauriņa-Kaļva domā, ka Alojas novadam jāskatās Vidzemes reģiona virzienā, ja tiks izveidoti apriņķi. Viņa neredz nākotni kopā ar Limbažiem, aicinot skatīties pierobežas virzienā.

Diskusijas noslēgumā, mazsalacietis H. Rokpelnis, pirms gaidāmās tikšanās ar ministru Limbažos aicina kaimiņu kolēģus nemest plinti krūmos. – Es savā ziņā uz alojiešiem skatos ar zaļu skaudību, jo to, ko jūs ar saviem iedzīvotājiem panācāt skolas jautājumā, lieliski pierāda, ka arī mazs novads pierobežā var ietekmēt procesus un lēmumus Rīgā. Jūs kopā sanākot, esat liels spēks. Reforma jau vēl nav notikusi. Ievelkam elpu, kolēģi, un uz priekšu!

Materiālu sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko