Alojas Novads

Vērtīgs dāvinājums Alojas novadpētniecības centram

Alojas novadpētniecības centrs tikko saņēma vērtīgu dāvinājumu – Ināra Kļaviņa grāmatu “Rīgas radiorūpnīca laikmeta griežos”- kā pateicību par sadarbību grāmatas tapšanā. Grāmata ir apjomīgs pētījums ne tikai par radiorūpnīcas vēsturi, bet arī par radiotehnikas pirmsākumiem un attīstību Latvijā 80 gadu garumā.  Grāmata atspoguļo gan radio rūpniecības nozares attīstību, gan arī daudzu tajā iesaistīto cilvēku ieguldījumu un likteņus. Pētījumā zināma vieta ierādīta arī alojietim, inženierim – elektriķim Jānim Lamsteram, kurš bija vācu firmas “Siemens” pārstāvniecības Latvijā tehniskais direktors un 1933. gadā no personīgiem līdzekļiem aizdeva 4000 latu pirmās radio rūpnīcas “Foto-radio centrāle A. Leibovic” darbiniekam Aleksandram Apsītim, lai pēc nesaskaņām ar A. Leibovicu un aiziešanas no rūpnīcas varētu izveidot savu uzņēmumu. Tādēļ var apgalvot, ka Lamsters bija ne tikai tālredzīgs inženieris, bet arī Latvijas valsts patriots, veicināja un atbalstīja Apsīša un Žukovska privātās firmas dibināšanu. Gan ar personīgo atbalstu, gan ar “Siemens” firmas interešu realizēšanu Latvijā J. Lamstres sekmēja labvēlīgus priekšnoteikumus Rīgas radio rūpnīcas izveidošanai.

Liela loma uztvērēju starpfrekvences traktu izstrādē bija matemātikas zinātņu maģistra Emanuela Grinberga darbiem. E. Grinbergs nāk no Grosvaldu dzimtas, kurai no 19.gadsimta  vidus līdz 20.gadsimta pirmajai pusei bija liela ietekme Latvijas kultūras un sabiedriskās domas veidošanā. Emanuela māsa Mērija Grinberga, izglāba daudzus unikālus Latvijas Valsts mākslas muzeja priekšmetus un dokumentus. Viņai veltīta arī Kristīnes Želves dokumentālā filma “Mērijas ceļojums”

Radio rūpnīcai bija labi attīstīta infrastruktūra ,t.sk. savs sporta klubs un kultūras nams  Daudzi droši vien atceras volejbola komanda “Radiotehniķis”. Kultūras namā mājvietu rada Tautas kori “Līga” un “Auseklis”, vokāli instrumentālais ansamblis “Menuets”, sporta deju studija, kinoamatieru studija u.c.

Rūpnīcā ir strādājusi arī dzejniece Ilga Rismane. Līdz 1974. gadam rūpnīcā strādāja inženiere ekonomiste Herta Kalniņa, kas pēc tam pārcēlās uz dzīvi Alojā. H. Kalniņa rakstīja arī dzejoļus. Varbūt kāds atceras šo kundzi?

 Grāmatā ir bagātīgs ilustratīvais materiāls: fotogrāfijas, dokumentu kopijas, ražošanas rādītāju tabulas un diagrammas. Šī grāmata ir papildināts grāmatas “Rīgas radiorūpnīcas tapšana un izaugsme” izdevums.

   Ar grāmatām var iepazīties Alojas novadpētniecības centrā darba laikā.

Informāciju sagatavoja:

Alojas novadpētniecības centra vadītāja

Līga Moderniece