Alojas Novads

Vidzemē pērn kūlas ugunsgrēku skaits teju dubultojies

2019.gadā Vidzemē reģistrēti 460 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 218 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē pērn reģistrēts Gulbenes novadā – 74 notikumi, šeit arī visliekākais ugunsgrēku skaita pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika dzēsti 28 kūlas ugunsgrēki. Kopumā Vidzemē pērn izdegušas 235 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un Varakļānu novados.

Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 22. februārī Salacgrīvas novadā, bet šogad 7. martā Limbažu novadā.

Starp republikas pilsētām Valmiera pēdējos piecus gadus stabili turas saraksta apakšgalā – gan kūlas ugunsgrēku skaita ziņā (14 ugunsgrēki 2019. gadā), gan izdegušās platības ziņā (5,2 hektāri 2019. gadā). Tai pat laikā, salīdzinot ar 2018. gadu, ugunsgrēku skaits Valmierā pieaudzis (salīdzinājumam, 2018. gadā 10 kūlas ugunsgrēki).

Diemžēl šogad Vidzemē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks – pa vienam pērnās zāles ugunsgrēkam dzēsts gan Vecpiebalgas novadā, kur gadu iepriekš nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks, gan Cesvaines novadā (2018.gadā dzēsti divi kūlas ugunsgrēki). Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis arī Alūksnes, Amatas, Apes, Burtnieku, Kocēnu, Madonas, Raunas, Salacgrīvas, Strenču un Varakļānu novados. Salīdzot ar 2018.gada mazāk kūlas ugunsgrēki dzēsti Cesvaines, Mazsalacas, Pārgaujas, Priekuļu un Smiltenes novados.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs skaidro, ka kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Bija daudzi notikumi, kur pie vainas bijušas bērnu rotaļas ar sērkociņiem. Rjabkovs uzsver, ka skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti, tai skaitā arī izglītības iestādēs. Tāpat pagājušā gadā Vidzemē veikti 18 kūlas reidi, uzlikti 43 administratīvie sodi. Viņš uzskata, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja pašvaldības aktīvāk iesaistīsies nesakopto teritoriju apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi.

2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%.  Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

Plašākai informācijai:

Sandra Vējiņa

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Tel. 27018728, sandra.vejina@vugd.gov.lv