Alojas Novads

Jauniete Līga par skriešanu, maratoniem un brīvprātīgo darbu

Staiceliete Līga Zlaugotne šogad Alojas Ausekļa vidusskolā pabeidza 11. klasi. Vasaras periods jaunietei ir īpaši aktīvs. Jau vairāk kā gadu Līga darbojas kā brīvprātīgais palīgs sporta pasākumos, taču, paralēli brīvprātīgajam darbam, viņa piedalās maratonos, veicot dažādas distances, kā arī nodarbojas ar fotografēšanu.

Kā aizsākās Tava iesaiste brīvprātīgā darbā?

Brīvprātīgais darbs vairāk aizsākās tieši ar skriešanu. Pirms nedaudz vairāk kā gada es nolēmu kļūt par brīvprātīgo palīgu TET Rīgas maratonā. Pēc tam nolēmu, ka arī turpmāk katrā sporta pasākumā, kuru es apmeklēšu, būšu brīvprātīgais palīgs.

Kā rādās mīlestība pret skriešanu un maratonu?

Patiesībā, mani tajā iesaistīja mana draudzene. Tajā laikā nesen biju sākusi skriet, lai atbrīvotos no stresa par eksāmeniem. Draudzene ieteica Lattelecom Rīgas maratonu, kur plānojām piedalīties kopā. Tomēr, sakarā ar draudzenes gūto kājas traumu,  man nācās startēt vienai.  Lai gan sākumā nevēlējos piedalīties viena, pieņēmu lēmumu, apkopoju visu savu drosmi un skrēju, un šobrīd esmu piedalījusies teju 30 maratonos.

Interesanti, ka ārkārtējās situācijas laikā nekas neapstājas. Piedalījos virtuālajos maratonos, protams, man bija iespēja pārcelt dalību uz nākamo gadu vai startēt šāda formāta skrējienā. Šogad vēl esmu nolēmusi, ka startēšu pusmaratona distancē, kas ir 21 km garumā.

Kādas emocijas Tu gūsti skrienot?

Skrienot kopā ar visiem, ir patīkamas emocijas, kas uzlādē! Parasti trasē es cenšos ievērot, kādi cilvēki ir trasē un kāds ir viņu temps, tas palīdz noturēties kopā ar pārējiem. Manā pieredzē ir bijis, ka man blakus skrienošais dalībnieks pateicas man par to, ka palīdzēju turēt skriešanas tempu, kaut gan, manuprāt, viņš palīdzēja man. Šķiet, tas ir abpusēji.

Vai Tev ir personiskais treneris?

Man ir bijuši vairāki treneri, bet tie nav bijuši kā personīgie. Šobrīd esmu komandā “Young Folks Runners”, kas ir organizācijas “Young Folks” skrējēju grupa. Tur mums nav noteiktu treneru, mēs vienkārši viens otru motivējam un sniedzam dažādus padomus, dalāmies ar pieredzi u.tml. Šobrīd apmeklēju arī sporta zāli ‘’Valmiera fitness’’, kur ar pozitīvās treneres Gintas izgatavotā treniņa plāna palīdzību uzturu sevi formā.

Kas jādara, lai sagatavotos skriešanai?

Domāju, ka pats galvenais ir vienmēr labi izgulēties, tas ir, gulēt aptuveni deviņas stundas. Šo ieteikumu mums uzsvēra arī Rīgas maratona skriešanas skolā. Protams, svarīgi ir ievērot arī pareizu uzturu. Runājot tieši par maratonu un pusmaratonu skriešanu, ir būtiski konsultēties ar kādu treneri, ko labāk ēst un no kā izvairīties. Būtu ieteicams izvairīties no pārāk lielas saldumu lietošanas uzturā, taču nevajadzētu ieslīgt galējībās, piemēram, pārtiekot tikai no putrām. Nevajadzētu sevi noslogot ar domām: “Es tagad nedrīkstu ēst saldumus,” ja ir liela vēlme – mazos daudzumos drīkst! Ja plāno pirmo reizi startēt, tad, manuprāt, ir svarīgi izvēlēto distanci skriet vismaz reizi divās dienās.

Bet kā aizsākās fotografēšana?

Man viss aizsākās ar ainavu fotografēšanu un mans onkulis man palīdz izprast visas nianses gan par aparatūru, gan arī fotogrāfiju rediģēšanu, kā arī pastāstīja par dažādām meistarklasēm. Par ko viņam esmu ļoti pateicīga! Šobrīd esmu bijusi trīs meistarklasēs, no kurām viena ir bijusi Lietuvā par kāzu foto. Rīgā esmu bijusi uz kinematogrāfijas meistarklasi un SONY foto skolu. Šobrīd fotografēju gan dažādus pasākumus, gan portretus privātās foto sesijās.

Kādi ir Tavi tuvākie mērķi?  

Mani šī brīža plāni un mērķi ir noskriet maratonu. Plānoju piedalīties maratonos arī Baltijas valstīs. Tālākā nākotnē vēlētos piedalīties arī kādā kalnu ultramaratonā, kas notiek Šveicē, un tā distances garums ir 107 km.

Runājot par mācībām, pēc 12. klases absolvēšanas mans mērķis ir iestāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, apgūt sporta skolotāja un trenera profesiju. Ja šis mērķis neīstenosies, tad es meklēšu citu alternatīvu, bet tas noteikti būs saistīts ar sportu! Iespējams, tā būs sporta pasākumu organizēšana.

Kā Tu vērtē Alojas novada sniegtās iespējas?

Domāju, kas tās ir dažādas un pieejamas ikvienam, kas vēlas iesaistīties. Arī piedāvātie konkursi un projekti ir ļoti interesanti. Man gan šobrīd ir mazāk brīvā laika – paralēli skriešanai es veicu foto sesijas, tādēļ ļoti piestrādāju pie brīvā laika plānošanas. Bet labprāt piedalītos kādā konkursā vai projektā, ja man tam pietiktu laika. 

Runājot par uzlabojumiem, man, kā sportistei, nozīmīgi būtu, ja sporta stadions, kas atrodas pie Alojas Ausekļa vidusskolas, tiktu uzlabots. Tas atvieglotu skriešanas procesu.

Noslēgumā, ko tu ieteiktu kādam, kurš gribētu sākt skriet vai piedalīties maratonos?

Es teiktu, ka vajag mēģināt! Lai sākumā palīdzētu, es varētu arī noskriet ar šo cilvēku kopā izvēlēto distanci, ja pati tajā laikā nebūtu aizņemta. Man ir bijusi šāda pieredze, esmu atbalstījusi savu draudzeni gan skrienot līdzi trasē, gan atbalstot no tribīnēm. Vēl pirms pašas dalības maratonā esmu gatava sniegt dažādus padomus.

Domāju, ka, skrienot, ir jāprot ieklausīties savā ķermenī. Ja ir sajūta, ka nevar vairs paskriet, ir jāsamazina temps – trasi var turpināt arī ātri ejot, galvenais ir nonākt līdz finišam! Tāpat būtiski ir pareizi elpot visu skriešanas laiku. Nedrīkstētu aizmirst par pareizu ēšanu, atbilstošu miega daudzumu un skriešanas laikā – tempa turēšanu.

Sagatavoja:

Regīna Grosa

Foto: L. Zlaugotnes personīgais arhīvs