• 18 1
    •  mg 0086 1
    • ungurpils ezers asais
    • no torna
    •  mg 0195 1
    • staicele tilts
    • starki
  • Iepriekšējais
  • 1 of 7
  • Nākamais
Otrdiena, 2014. gada 29. jūlijs

Skatīt pēc


Kategorijas

NVO



Jūs skatāties 38 ziņu ierakstus kategorijā Puikules tautas nams , ko publicēja Liāna Lilenblate - Sipko

Puikulē izskanēja „Popiela 2014”

    • dscf0080 1

Šis koncerts bija emocijām bagāts. Pasākumā piedalījās 25 Puikules pamatskolas skolēni, skolas absolventi, viņu draugi un skolotāji. Vakara gaitā izskanēja 14 priekšnesumi. Redzējām Latgales dāmu popu, Katy Pary, Madry, Inesi no „Eldorado”, puišus no Ikšķiles, Emilia de Forest, „A-eiropu”, DJ Fresh, grupu „Factor -2”, nebēdnes no Valmieras ar dziesmu popūriju, Oranžā kora meitenes, Lemonade Mouth, Rocky Balboa un „Rednex”. 

Konkursantus vērtēja neatkarīgā žūrija. Dalībnieki tika vērtēti 2 grupās: skolēni un pieaugušie.

Skolēnu grupā 1.vieta Rebekai Rebainei un Klāvam Rudzītim ar Ineses dziesmu „Es brunete”, 2.vietā- Markuss Melbārdis, Rihards Kalniņš, Ričards Rudzītis un Viktors Miķelis ar „A-eiropas” dziesmu „Zima, zima”, bet 3.vietu un žūrijas specbalvu saņēma Viktors Miķelis un viņa draugi: Ita Netlova, Ritvars Gadišķis, Ričards Rudzītis, Rebeka Rebaine un Markuss Melbārdis ar grupas „Factor-2” dziesmu „Krasavica”.

Pieaugušo priekšnesumi bija tikai trīs un 1. vietu izcīnīja azartiskā grupa „Rednex” ar dziesmu „Cotton Eye Joe”, kuru izpildīja Laura Margeviča, Ramona Vilkotīte, Iluta Romanovska, Viktors Petrivs un Roberts Trepšs. 2.vietā ierindojās Oranžā kora meitenes (Puikules pamatskolas skolotājas) Guna Broma, Kitija Rebaine un Gita Rudzīte ar dziesmu „Seksuālie čiekuri”. Viņām piespēlēja Andris Raciborskis. 3.vietā palika Valmieras meitenes Santa Mauriņa un Marika Grīnberga ar dziesmu popūriju.

Pēc koncerta visi dejojām fantastiskā diskotēkā kopā ar DJ Elmāru. Vēlos pateikt paldies žūrijai: Maijai, Vilmāram, Ilonai un Helvijam. Paldies Birutai un Tamārai par koncerta iemūžināšanu. Paldies vakara vadītājiem Laurai, Ramonai un Andrim un Montai, kas izklaidēja bērnus diskotēkā.

Patiess prieks, ka bērni Puikules pamatskolā ir spējuši sevi parādīt ne tikai skolas pasākumos, bet arī ārpus skolas. Viņi ir kļuvuši atraisītāki un drošāki. Visi ir pratuši sevi parādīt, cik labi vien viņi to spēj.

Galerija

Gita Rudzīte, Puikules pamatskolas skolotāja 


Apriņķa skatē pirmie savus spēkus pārbaudīja novada vokālie ansambļi

Sestdien, 22. februārī, Limbažu novada Pāles kultūras namā notika Limbažu apriņķa vokālo, vokāli instrumentālo, tautas mūzikas instrumentu, koklētāju ansambļu un  kapelu skate, kurā piedalījās 14 kolektīvi no Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novadiem. Konkursa žūrijā bija Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, Rūjienas mūzikas skolas direktors Valdis Meijers un Limbažu apriņķa koru virsdiriģents Kaspars Ādamsons. Skates dalībnieku izpildījumu viņi vērtēja 50 punktu sistēmā - tehniskais un mākslinieciskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta un kopējais iespaids. Katrs ansamblis skatē dziedāja trīs dziesmas - vienu dziesmu a capella, divas – brīvas izvēles.

Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas sieviešu vokālais ansamblis “Savam priekam” un viņu vadītājs Mārtiņš Groskaufmanis saņēma II pakāpes diplomu (36,6 punkti), Vilzēnu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis ”Heihera” ar vadītāju Daina Mūrnieci - II pakāpes diplomu (38,6 punkti), bet Staiceles kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Vēlreiz” un vadītāja Līga Siliņa – I pakāpes diplomu (40 punkti).

Pārējiem novada pašdarbības kolektīviem pārbaudījumi skatēs vēl priekšā. Novada amatierteātri savu sniegumu demonstrēs 26.martā Limbažos, pieaugušo deju kolektīvi skatē piedalīsies 5.aprīlī, koru skate notiks 13.aprīlī, bet skolēnu deju kolektīvi spēkiem mērosies 15.aprīlī.

Alojas novada kultūras darba koordinatore Ineta Laizāne


Ansamblis "Kolorīts" ar koncertu noslēdz savu pastāvēšanu

    • img 9089 1

Ar skanīgu koncertu Puikules tautas namā savu darbību noslēdza vokālais ansamblis "Kolorīts". Ansambļa radošā darbība ilgusi 23 gadus, kopā izdziedāts desmitiem dziesmu, saņemti augsti novērtējumi, būts vairākos koncertceļojumos ārzemēs un tepat Latvijā. 

Vakara gaitā ansambļa dalībnieces pateicās saviem labvēļiem. Nelielā prezentācijā klātesošie bija aicināti ielūkoties skaistākajos koncertceļojuma mirkļos.

Ansamblis saņēma arī daudz labu vēlējumu, novērtējumu un pateicības vārdus. Dziedošās dāmas bija ieradies sveikt domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, deputāti, Brīvzemnieku pārvaldes pārstāvji un citi ansamblim tuvi cilvēki. 

Plašāk par koncertu lasiet laikraksta "Alojas novada vēstis" februāra numurā.

Galerija


Deju kolektīvs "Ozoli" rīkoja draudzības vakaru

    • img 0690 1
    • img 0702
    • img 0697
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

30. novembrī deju kolektīvs „Ozoli” pie sevis aicināja draugus, ar kuriem devušies koncertceļojumos uz Sanktpēterburgu, Poliju, Austriju, lai kopīgi atcerētos ceļojuma skaistākos mirkļus. Ciemos bija ieradies tautas deju ansamblis „Līksme” un Sandras Budevičas dziedošās meitenes no Limbažiem. Sanākušie kopīgi skatījās video, dalījās atmiņās par interesantajiem piedzīvojumiem. Video starplaikos katrs kolektīvs sniedza priekšnesumu. Abi deju kolektīvi izrādīja šajā sezonā apgūtās dejas, bet dziedošās meitenes priecēja ar skanīgām dziesmām, mūzikas instrumentu spēli. Kopīgi tika izspēlētas dažādas rotaļas un spēles. Pirmās adventes vakars bija piepildīts ar siltumu un mīļumu.

Sandra Nāzare, deju kolektīva „Ozoli” vadītāja

Foto: Maija Martinova


Alojas novada domē godināja Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus

    • img 6775 1

30. augustā Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda Alojas kultūras namā rīkoja pieņemšanu, kurā godināja Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājus, kormeistaru un koncertmeistaru. Muzikālu sveicienu klātesošajiem bija sarūpējuši Alojas mūzikas un mākslas skolas pedagogi. Uzrunā domes priekšsēdētājs V.Bārda atgādināja par Dziesmu un deju svētku seno vēsturi, to nozīmīgumu, kā arī kolektīvu un viņu vadītāju milzīgo devumu latvisko tradīciju stiprināšanā. - Tās brīnisķīgās sajūtas, ko vasarā guvām svētku koncertos un dalībnieku gājienā, ir neaizmirstamas. Domāju, ka šovasar piedzīvotais deva spēku un enerģiju ne tikai sabiedrībai, bet arī kolektīvu vadītājiem un pašdarbniekiem. Paldies par jūsu ieguldīto darbu!, - uzrunā teica domes priekšsēdētājs.

Kolektīvu vadītājus sveica arī domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inga Mauriņa-Kaļva. Viņa vēlēja, lai šīs vasaras radītā noskaņa palīdz darbā, rada prieku, izturību un degsmi darboties turpmāk.

Jau iepriekš informējām, ka Alojas novadu šīs vasaras Dziesmu un deju svētkos pārstāvēja pieci kolektīvi - Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sānsolis" (vadītāja Maija Drozda, koncertmeistare Maruta Gaugere), Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas deju kolektīvs "Ozoli" (vadītāja Sandra Nāzare), Alojas kultūras nama jauktais koris "Ale" (vadītājs Aivars Tomiņš, koncertmeistare Daina Mūrniece), Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis "Māriņa" (vadītāja Anita Viziņa-Nīlsena) un Staiceles tautas lietišķās mākslas studija "Staicele" (vadītāja Velta Kīne).

Foto

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto


Brīvzemnieku pagasta seniori ekskursijā Alūksnē

    • seniori aluksne
    • senioru ekskursija uz aluksni 1
    • senioru ekskursija uz aluksni 2
    • senioru ekskursija uz aluksni 8
    • senioru ekskursija uz aluksni 15
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

22. augustā Brīvzemnieku pagasta seniori devās ikgadējā ekskursijā. Šī brauciena galamērķis Alūksne. Pirmā pieturas vieta bija Raiskumā, kur apskatijām siera un makaronu ražotni. Ražotnes īpašnieks Ilmārs mūs sagaidīja ar „brokastīm” - degustējām zaļo sieru, sieru ar ķiplokiem, garšvielām, zelta sviestu. Redzējām, kā tiek gatavoti makaroni. Prieks par uzņēmīgo, jauno puisi, kas radījis darbavietu sev un vēl dažiem palīgiem. Produkcijai ir pieprasījums un Ilmārs domā par ražotnes paplašināšanu. Nākamā pieturas vietā - Alūksnes muzejā - redzējām unikālo luminiscējošo minerālu kolekciju. Tas bija kaut kas tiešām neredzēts! Pēc tam visi devāmies uz Alūksnes ezeru, kur piestātnē gaidīja plosts ”Kaija” ar kapteini Jāni. Gide Ilona ļoti interesanti stāstīja teikas un stāstus par Alūksnes ezeru un pilsētu. Kapteiņa palīgs Reinis spēlēja akardeonu un varējām kārtīgi izdziedāties. Paspējām  apskatīt  arī Alūksnes luterāņu  baznīcu, kas nesen atzīmēja savu 225 gadu jubileju. Pēc tam sekoja brauciens ar slaveno Alūksnes - Gulbenes mazbānīti. Braucām līdz Umerniekiem, kur mūs gaidīja šoferītis Atis un talāk jau devāmies uz Api. Apē apskatījām pilsētas skaistāko daiļdārzu, kultūras namā gleznu izstādi par Api, redzējām, kā tiek gatavoti ziedu dekori pilsētas svētkiem. Mājupceļā  iegriezāmies Trapenē.Ciemojāmies pie Zigurda, kas savācis ļoti plašu senlietu kolekciju un gatavo mājas vīnus. Cienājāmies ar saimnieces vārīto putraimu biezputru, degustējām vīnus. Mīļs paldies šoferītim Atim par jauko izvizināšanu!

Maija Martinova


Puikulē izskanēja tradicionālie Dziedāšanas svētki

    • koncerts puikule

17. augustā Puikules tautas namā jau 19. gadu izskanēja tradicionālais koncerts „Dziesma Tev un Man”. Kā ierasts, pasākums pulcēja kopā 30 dziedātāju un pilnu zāli skatītāju. Divas nedēļas pirms koncerta ar dziedātājiem strādāja, pasākuma aizsācēja, skolotāja Marita Grāvīte. Prieks par to, ka koncertā dzied tik daudz jauniešu no Brīvzemnieku pagasta un arī dziedātāji no Matīšiem, Limbažiem, Liepupes un Rīgas. Pati jaunākā dziedātājaTīnai no Liepupes bija tikai 2 gadus jauna! Bet paši puikulieši uzskata, ka šī ir Brīvzemnieku pagasta svētku diena. Paldies Maritai un visiem dziedātājiem par skaisto koncertu! Tiksimies nākamajā vasarā – 20. gadu jubilejas pasākumā!

Galerija

Maija  Martinova, Puikules tautas nama vadītāja

Foto- B. Hmeļņicka, V. Vilkotītis

Atslēgvārdi: Puikule, koncerts

Deju kolektīvs „Ozoli” koncertēja Sanktpēterburgā

    • peterburga 122 1

4. augusta rītā, ceļojumu koferiem skanot, Ozolmuižas deju kolektīvs „Ozoli” devās koncertceļojumā uz Sanktpēterburgu. Sakāpuši autobusā devāmies uz Limbažiem pēc pavadošajiem dziedātajiem un tad ceļojums varēja sākties…..

Pirmais apskates objekts Pleskava – Pečoru vīriešu klosteris. Staigājot pa klostera teritoriju, izdevās ieraudzīt ne tikai mūkus, bet arī lielo greznību, kas ļoti raksturīga krievu tautībai. Ikviens no brauciena dalībniekiem vēlējās kopēju bildi ar klostera iemītniekiem, taču nācās iztikt bez tās, jo fotografēt mūkus nav atļauts. Redzētās kapenes, zeltītie torņu kupoli un skaistā arhitektūra to visu kompensēja. Apskatījām arī seno Pleskavu un Pleskavas Kremli. Vakarā daļa braucēju devās naksnīgajā braucienā ar metro. Kādam tās bija atmiņas, kādam kas jauns un nepieredzēts.

Otrās dienas rīts sākās ar izbraukšanu uz Puškinu. Tur notika pastaiga Katrīnas parkā, kur ierīkots Lielais dīķis. Staigājot pa brīnumskaisto parku, tika pacienāta vāvere, atrasts brīvs brītiņš, lai pasauļotos un pat uzspēlēta kādu kāršu partiju, gaidot rindā uz iekļūšanu pilī, kuru rotā izsmalcināti dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, mēbeles, glezniecība, unikālās porcelāna, ieroču un bronzas skulptūru kolekcijas. Neatkārtojama ir spoguļu Troņa zāle, pasaulslavenā Dzintara istaba un Kamerona galerija. Pēcpusdienā notika koncerts kultūras centrā „Krasnogvadskij”, kurā stundu garā koncertprogrammā kopā ar Ozolmuižas dejotājiem uzstājās arī Sandra Budēviča ar savām aktīvajām meitenēm no Limbažiem. Koncertā skatītājus priecēja ne tikai skaistie tautas tērpi, raitās dejas un skanīgās dziesmas, bet arī Limbažu meiteņu sagatavotā krievu rotaļa. Koncerta noslēgumā mākslinieki saņēma daudz labu vārdu un veiksmes vēlējumus no vietējiem pašdarbības kolektīviem. Pirms naktsmiera vēl bija jāpaspēj izbraukt ar kuģīti pa  Ņevu un Pēterburgas kanāliem.

Trešā diena iesākās ar Sanktpēterburgas pilsētas apskati. Ekskursijā redzējām vēsturiskos centrus, Sv.Katrīnas, Kazaņas un Izaka katedrāles, Ņevas prospektu, Marsa laukumu, Petropavlovskas cietokšņa ansambli, tāpat Ziemas pili ar pasaulē lielāko mākslas darbu kolekciju, slaveno Ermitāžu, Petera un Pāvila cietoksni. Apmeklējot Pēterhofa – kādreizējā cara rezidenci, - bijām liecinieki mirklim, kad pils parka teritorijā mūzikas pavadījumā tika ieslēgtas ūdens kaskādes klasicisma stilā. Ap pusnakti devāmies skatīties Ņevas tiltu pacelšanu, kas pilsētā ir īpaši svētki.

Koncertceļojuma pēdējā dienā sniedzām vēl pēdējo koncertu kopā ar tautas mākslas centra ansambli „Molodostj”. Vēl, izstaigājot Sanktpēterburgas ielas, iegādājoties suvenīrus, nobaudot tradicionālos ēdienus un dzērienus, devāmies ceļā, lai atgrieztos mājās.

Deju kolektīvs „Ozoli” pateicas Sandrai Budēvičai un māksliniekiem no Limbažiem, kas jau otro gadu ar mums dodas kopīgā braucienā. Priecājamies, ka latviešu skaistos, greznos tautas tērpus kaimiņvalstī izdevās parādīt ar Limbažu DK „Jampadracis” vadītāja Anda Lēnmaņa, Kocēnu VPDK „Savieši” vadītājas Ilonas Miglas un Puikules tautas nama vadītājas Maijas Martinovas atbalstu. Deju kolektīva „Ozoli” vislielākais paldies vadītajai Sandrai Nāzarei par skaisto braucienu un arī par Vislatvijas deju svētkiem, uz kuriem kolektīvs pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē devās jūlijā.

Galerija

Guna Nāzare

Atslēgvārdi: Ozoli

Puikulieši Teātra svētkos Dikļos

    • 10 08 teatra svetkos diklos 2
    • 10 08 teatra svetkos diklos 1
    • 10 08 teatra svetkos diklos 7
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

10.augustā Dikļos Puikules tautas nama amatierteātris un režisors Jānis Roļskijs piedalījās Teātra svētkos. Svētku dalībnieku vidū bija 9 teātri  no Strenčiem, Rūjienas, Liepas, Ramatas, Viļķenes, Puikules, Bērzaines,  Krimuldas un Rīgas. Svētki tika atklāti pie Teātra akmens, kas uzstādīts par godu 1818. gadā pirmajai izrādītajai teātra izrādei latviešu valodā. Rīta pusē visi kolektīvi piedalījās Rutas Vītiņas meistarklases nodarbībā, apgūstot žestu valodu, runas kultūru. Pēc kopīgajām pusdienām sākās teātra izrādes. Bija ļoti interesanti skatīties un izvērtēt  aktieru spēli, izrādes scenogrāfiju, režisora darbu. Ļoti patika rūjieniešu izrāde "Kaudzēm naudas" un krimuldiešu sagatavotā  - "Noklausītās sarunas transportā". Puikules amatierteātris izrādija A. Brigaderes lugu  "Lielais loms". 

Maija Martinova

Atslēgvārdi: Dikļi, Puikule, amatierteātris

Dziesmu un deju svētku spilgtākie mirkļi

    • img 6298 1

7. jūlijā Rīgā noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Alojas novadu svētkos pārstāvēja 5 kolektīvi. Dziesmu un deju svētku gājienā kopā ar dalībniekiem devās arī Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda, priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos Dace Vilne, deputāti, Staiceles pārvaldes vadītāja Zane Pūce, Brīvzemnieku pagasta pārvaldnieks Arvīds Bērziņš un izpilddirektora vietnieks Rihards Būda. Pirms gājiena V.Bārda sveica kolektīvu vadītājus, pasniedzot katram krāšņu ziedu pušķi. Gājienu kuplināja arī TLMS "Staicele" dalībnieki, kuru darbi līdz pat 8. septembrim būs skatāmi izstādē "Dziesma top citādi" Rīgas Mākslas telpā.

Svētku noslēguma koncertā "Līgo", kas notika Mežaparka Lielajā estrādē, piedalījās Alojas kultūras nama jauktais koris "Ale", bet iepriekš Daugavas stadionā svētku prieku izdejoja Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs "Sānsolis" un deju kopa "Ozoli" no Ozolmuižas. Svētku viesus un dalībniekus priecēja Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis "Māriņa". Arī vokālais ansamblis "Kolorīts" no Puikules svētku laikā koncertēja galvaspilsētā. Viņu dziedājums priecēja klausītājus pasākumā "Key to Riga". Pasākumā viņi tikās ar novadnieku, uzņēmēju (restorāna īpašnieku) Raimondu Unguru un dziedāja uzņēmēja restorāna viesiem. Ansamblim ar R.Unguru nākotnē paredzēti arī kopīgi sadarbības plāni.

Plašāk par dalībnieku iesaidiem, kas gūti svētkos, lasiet domes informatīvajā izdevumā "Alojas novada vēstis" augusta beigās.

Galerija

Liāna Lilenblate-Sipko

Atslēgvārdi: Dziesmu un deju svētki

Līgo svētku pieturzīmes un spilgtākie fotomirkļi

    • līgo aloja

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā plaši svinēja Vasaras saulgriežus. Alojas novadā tos atzīmēja ar skanīgām dziesmām, jautriem dančiem, teātra un futbola spēlēšanu.

Latviskie Vasaras saulgrieži Alojā

21. jūnijā biedrība „Alojas radošais klubs „Liepale”” sadarbībā ar biedrību „Alojas novada attīstība” un Alojas kultūras namu organizēja Vasaras saulgriežu ieskandināšanu. Pasākumu atbalstīja nodibinājums „Borisa un Ināras Teterevu fonds” projektā „Mācos!Daru!Varu!”. Šogad svētki pilsētā aizritēja īpašā latvisko tradīciju zīmē. Dienas otrajā pusē alojieši pulcējās uz radošo darbnīcu „Nopin savu vainagu!” pie Alojas dienas centra, kur floristes Intas Šneideres vadībā ikviens varēja iemēģināt roku dažādu vainagu, vītņu un pušķu darināšanā. Jau iepriekš alojieši tika aicināti sarūpēt pļavas vai dārza ziedus un ozolu zarus. Radošajā darbnīcā labprāt iesaistījās dažādu paaudžu ļaudis. Pievakarē visi pulcējās gājienam, kas vijās cauri pilsētai līdz galvenajai svinību vietai Jūras ielā 10. Gājienu kuplināja folkloras kopas „Airi” muzikanti un tautiski ģērbušies svētku dalībnieki. Laukumā pie veterinārā servisa „Būsi vesels” Jāņu ieskandināšanu turpināja pasākums „Vasaras saulgrieži Alojā”. Folklorists Pēteris Jansons praktiski ierādīja Jāņu pēdeles (Jāņuguns kārts galā) un ugunsrata gatavošanu. Vērtīgi bija praktiskie padomi ugunskura gatavošanai.  Viņa vadībā svētku dalībnieki iepazina Jāņu svinēšanas tradīcijas, dziesmas un dejas. Kad Jāņu ieskandināšanas pasākums tuvojās kulminācijai, kopīgi tika aizdedzināta un pacelta pūdele. Tā bija rotāta ar radošajā darbnīcā gatavotām vītnēm. Sagaidot saullēktu, Strunņķegļu kalniņā notika ugunsrata ripināšana. Saulgriežu ieskandināšana Alojā noslēdzās ar lustīgu dancošanu kopā ar Valiju un Kārli Maršaniem un citiem muzikantiem. „Liepales” vadītāja un radošo darbnīcu organizatore Guna Krūmiņa pēc pasākuma jutās gandarīta, jo, viņasprāt, alojiešos bija izdevies radīt īstu svētku sajūtu, - Priecājos, ka svētki izdevās. Domāju, ka šī Alojā būs ilgtermiņa paraža, kurā latviskās tradīcijas mācīsies paaudzēs. Vēlējāmies radīt svētkus ar jēgu, lai tie turpmāk sētās un pagalmos ienes īstu vasaras smaržu, gaidīšanas un svinēšanas prieku. Biedrība „Alojas radošais klubs „Liepale” saka paldies SIA „Draugu dārzs”, Valdim Možvillo, Modrim Minalto, Aijai un Raimondam Homko un citiem alojiešiem, kuri iesaistījās svētku organizēšanā.

Galerija

Teātris, dejas un futbola spēle Līgo skaņās citviet novadā

22. jūnijā svētkus ieskandināja arī Braslavas pagasta parkā un Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā. Braslavas parkā Vilzēnu tautas nama pašdarbības kolektīvi skatītājus priecēja ar koncertuzvedumu „Uz laimīgo zemi”. Raits deju solis padevās arī Alojas kultūras nama deju kolektīvam „Sānsolis”, kuri izlocīja kājas pirms došanās uz gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Savukārt ballēties gribētājus priecēja muzikanti no Rēzeknes. Ozolmuižā iepretim Ozolmuižas pilij vietējos iedzīvotājus uz koncertu „Tracis bučas dēļ” aicināja Puikules tautas nama amatierteātris, vokālā pedagoģe Linda Skride un deju kolektīvs „Ozoli”.  Līgo svētku dienā un pašā vakarā svinības notika arī Staicelē un Brīvzemnieku pagasta Puikulē. Dienas vidū staicelieši pulcējās uz tradicionālo Ziemeļu un Dienvidu gājienu, kad uz brīdi Lielā un Kalēju iela sadala Staiceles pilsētu divās daļās. Dienvidu pusē dzīvojošie tērpjas sarkanas krāsas apģērbā, bet Ziemeļu puses iedzīvotāji ģērbj zilas krāsas drēbes un piemeklē atbilstošu atribūtiku, lai dotos gājienā cauri pilsētai. Dienvidnieki ceļu līdz futbola laukumam uzsāka pie Staiceles baznīcas, bet ziemeļnieki pulcējās Līvānciemā. Abas puses satikās futbola laukumā, kur notika aplīgošana un Jāņu un Līgu sveikšana. Draudzīgajā futbola spēlē, kurā sacentās Ziemeļu un Dienvidu komandas, uzvarēja dienvidnieki, bet mazākie svētku dalībnieki labprāt iesaistījās citās sporta aktivitātēs. Arī puikulieši svētkos pulcējās kopā, lai kopīgi iedegtu ugunskuru, dziedātu, dejotu un ietu rotaļās. Pasākumu kuplināja deju grupas „Tiramisu” dejotājas un L.Skrides dziedātās dziesmas.  Nelielu uzvedumu par līgo svētku tematiku izspēlēja tautas nama amatierteātra aktieri. Pēc pusnakts dāmas miglas tērpā devās nakts skrējienā, bet dejotgribētāji bija gaidīti zaļumballē Puikulē un Staicelē.

Galerija (Staicele)

Galerija (Braslava, Brīvzemnieki)

Liānas Lilenblates-Sipko teksts

Atslēgvārdi: Jāņi, Līgo

Muzeju nakts pasākumos cildināja zaļo krāsu

    • modes skate

Jau devīto reizi Latvijā notika Eiropas Muzeju nakts. Šī gada tēma bija zaļā krāsa – meži. Šajā dienā staicelieši atskatījās vairākus gadu desmitus atpakaļ, kad pilsētā pati zaļākā organizācija bija kolhozs, darbs, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi, tradīcijas, lepnums un laime. Muzeju naktī nedaudz ar smaidu atskatījāmies uz to dienu jaukajiem notikumiem. Pasākumi sākās agri no rīta ar makšķerēšanas sacensībām „Staiceles vimba 2013”, kas norisinājās zaļajos Salacas krastos. Nedaudz vēlāk šautuvē „Pūcēs” mednieki pulcējās uz šaušanas sacensībām „Mežkunga kauss 2013” (skrejošā mežacūka un baļķis), kurās tika noskaidroti labākie šāvēji individuālajās un komandu sacensībās. Pēcpusdien jauniešu klubiņā „Čempiņš” mazie staicelieši varēja piedalīties dažādās atrakcijās, sacensībās un nopelnīt balviņas, savukārt pievakarē Staiceles bibliotēkā bija iespēja skatīt multfilmu „Kas tas ir kolhozs?” un skatīt karikatūru izstādi „Jautra dzīve kolhozā!”. Pēc tam staicelieši un pilsētas viesi tika laipni aicināti uz informatīvi izklaidējošu šovu „Reiz Staiceles kolhozā”. Ieskatījāmies tālajā pagātnē, kā dzīvoja un strādāja staicelieši, kādas bija darba un atpūtas tradīcijas. To visu izdzīvot palīdzēja pasākuma vadītājas Indra Jaunzeme un Anda Timermane, ansamblis „Vēlreiz”, „Staiceles vecmāmiņu aerobikas” kolektīvs, līnijdeju meitenes, lauku kapela Anta Berga vadībā un dramatiskais kolektīvs „Salaca”. Pasākuma laikā bija iespēja skatīt digitālu izstādi par Staiceles kolhozu, bet noslēgumā visi baudīja gardo kolhoznieku zupu brīvā dabā. Muzeja nakts apmeklētāji līdz pat diviem naktī varēja baudīt naksnīgu pastaigu pa muzeju, aplūkojot ekspozīcijas, varēja izbaudīt krodziņa burvību un apskatīt fotogrāfiju un dokumentu izstādi par Staiceles kolhozu (tā bija apskatāma arī digitālā variantā). Bet tie, kuri gribēja izbaudīt siltās nakts burvību, tika aicināti doties uz estrādi, kur grupas „Avārijas brigāde” spēlēto jautro dziesmu pavadībā varēja izlocīt kājas un izbaudīt īstu „Muzeja nakts” burvību. Muzeja darbinieki saka paldies visiem palīgiem un labvēļiem, kas palīdzēja un atbalstīja, lai mēs visi kopīgi varētu izbaudīt šo gaidīto pasākumu.

Jau otro gadu arī Puikules muižā notiek Muzeju nakts pasākumi. Šogad apmeklētāji varēja apskatīt Ulda Ābelītes foto izstādi ”Koku stāsti”. Rīdzinieks Uldis ar fotografēšanu nodarbojas tikai amatiera statusā. Viņaprāt, koku stāsti ir patiesi – pilni ar prieku, ar bēdām, ciešanām un mīlestību. Katrā kokā var vilkt paralēles ar cilvēka mūžu. Daudz klausītāju bija sanākuši uz  Ilzes Ozolas un Vitas Ratnieces  stāstījumu par Purezera purvu. Uzzinājām, kā tas izveidojies, cik biezs ir kūdras slānis un citas interesantas lietas. Tobrīd vides zinātniece Vita gatavojās aizstāvēt maģistra grādu par Purezera purvu. Savukārt Mednieku namiņā Brīvzemnieku pagasta mednieki bija iekārtojuši medību trofeju izstādi. Apmeklētāji varēja noklausīties mednieku stāstus, nogaršot bebru dziedzeru uzlējumu. Bet muižas zālē apmeklētājus ar lustīgu koncertu - dziesmām, dejām un kopīgām rotaļām priecēja kapela „Rota„ no Rencēniem.  Īstas lauku kapelas priekšnesumu, puikulieši sen nebija skatījuši. Ar lielu nepacietību  pusnaktī  sagaidījām Vilzēnu ritma grupas uzstāšanos un Guntas Tomsones   uguns šovu, kura laikā arī debesu pamali krāšņi apgaismoja rūsa un zibens, kas radīja vienreizēju iespaidu . Daba palīdzēja radīt šovu. Nobeigumā Muzeju nakts apmeklētāji varēja nobaudīt gardas pankūkas, atspirdzināties ar dzērienu un noskatīties puikulietes Santas Mauriņas veidoto filmiņu par muižas spoku, kā arī doties nervus kutinošā pastaigā pa muižas bēniņiem. Mīļs paldies visiem, kas palīdzēja sagatavot Muzeju nakts pasākumu!

Arī Alojas kultūras namā un Alojas muzejā tovakar gaidīja Muzeju nakts dalībnieki. Ar zaļām meijām rotātā kultūras nama zālē kultūras nama pieaugušo deju kolektīvu noslēguma koncerts ieskandināja Vasarsvētkus un Muzeju nakts pasākumus. Pēc koncerta apmeklētāji tika cienāti ar miežu biezputru. Pasākuma otrā daļa bija veltīta tieši Muzeju naktij. Vakara gaidītākais notikums bija tautas tērpu modes skate, ko skatītāji noskatījās ar ovācijām. Tos demonstrēja dziedātāji un dejotāji. Tautas tērpus, kuri no piecdesmitajiem gadiem glabājās kultūras nama bēniņos, ir savdabīgs muzeja eksponāts. Skates laikā par tērpiem stāstīja ilggadējā Alojas kultūras nama direktore Skaidrīte Jenča. Skates laikā klātesošie atcerējās arī kādreizējo deju kolektīvu vadītāju Veltu Cimmeri, kura bija galvenā tautas tērpu glabātāja. Par tērpiem viņa savulaik rūpējās ar lielu aizrautību. Skatē bija iespējams redzēt ne tikai latviešu tautas tērpus un to elementus, bet arī drānas no citu tautu kultūras. Pasākuma noslēgumā kultūras nama dziedošie kolektīvi kopā ar publiku iemēģināja deju soli, bet dejojošie lūkoja kā skan viņu balsis. Pēc katra priekšnesuma notika arī skatītāju balsojums, kurā uzvarēja draudzība. Savukārt alojas muzejā bija fotoizstāde "Mežu un dārzu dienas Alojas apkārtnē 20.gs.20.-30.gados", arī seni mežstrādnieku un galdnieku darbarīki. Uz tikšanos 2014. gadā, kad Muzeju nakts tēma būs „Sarkanā krāsa- dzintars”.

Galerija (Aloja un Brīvzemnieku pagasts)

Galerija, Galerija (Staicele)

Teksts: Maija Martinova, Indra Jaunzeme, Liāna Lilenblate-Sipko 

Foto: R.Jaunzems, M.Strokša, Ū.Ābelīte, R.Oinaskova, E.Bērziņš

Atslēgvārdi: Muzeju nakts

Atbalstīsim deju kolektīva "Ozoli" projektu tautas tērpu iegādei!

    • dsc 4436

Aicinām atbalstīt Brīvzemnieku pagasta deju kolektīvu "Ozoli", balsojot par viņu iesniegto projektu "Stilizēto tautas tērpu komplektu iegāde deju kolektīvam "Ozoli"" portālā www.labiedarbi.lv, sūtot SMS vai www.draugiem.lv.

Kolektīvā veiksmīgi sadzīvo un sadejo dažāda vecuma dejotāji kopš 2010. gada. Arī laukos cilvēki brīvajā laikā vēlas aktīvi atpūsties.

Deju kolektīva vadītāja Sandra Nāzare: "Pirmajā sezonā sniedzām 21 koncertu savā un kaimiņu pagastos. Lepni nesām Latvijas karogo folkloras festivālā Polijā. Pagājušajā sezonā koncertējām Austrijā. Šogad veiksmīgi startējām skatē un būsim dalībnieki Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Augustā dosimies koncertceļojumā un Sanktpēterburgu. Tērpu pilnveidošanā un atjaunošanā daudz līdzekļu un darba esam ielikuši paši, bet jaunam tērpu komplektam līdzekļu nepietiek.Stilizēto tērpu komplekts padarītu mūsu koncertus krāšņākus un daudzveidīgākus."

 

Atbalstīsim savus novadniekus!

Atslēgvārdi: Deju kolektīvs Ozoli, Ozoli

Pastāsti Auseklim savu spilgtāko Dziesmu un deju svētku stāstu!

Jau pēc dažiem mēnešiem Dziesmu un deju svētkos Rīgu atkal pieskandinās tautas mākslas tradīciju kopēji no Latvijas malu malām un arī ārzemēm. Daudzi no mums būs to dalībnieki, bet vēl vairāk - skatītāju un klausītāju. Tiem, kuri jau kaut reizi dziedājuši, dejojuši, muzicējuši, spēlējuši teātri vai citādi iesaistījušies šajos svētkos iepriekš, noteikti atmiņā palicis kāds īpaši spilgts notikums, sirdi neparasti saviļņojošs brīdis. Iespējams, gadījies arī kāds kuriozs, piemēram, sadzīvē, gaidot koncertus, nakšņojot kādā skolā, iepazīstot galvaspilsētu utt. Varbūt arī kā skatītājam - klātienē, pavadot ceļā un jūtot līdzi pie TV - piedzīvots ne mazāk aizkustinošu brīžu? Tāpēc laikraksts Auseklis aicina padalīties ar Dziesmu svētku stāstiem arī jūs! Tos gaidīsim līdz 16. aprīlim (ieskaitot) pa pastu - Jūras ielā 6, Limbažos, LV-4001, e-pastu ilva@auseklis.lv vai arī piezvaniet – 64023855 vai 20223628 - un pastāstiet, bet mēs pierakstīsim! Sirsnīgākos stāstus vai to fragmentus publicēsim. Kādam tiks arī pārsteiguma balva.


Priecīgas un saulainas Lieldienas!

    • 1245

Vēju šūpoles augšā un lejā,

Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.

Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,

Atkal tiek dāvāts cerību rīts.


Vēlu priecīgas un saulainas Lieldienas visiem Alojas novada iedzīvotājiem! 


Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne

Atslēgvārdi: Lieldienas

Alojas novads gatavojas Dziesmu un deju svētkiem

    • ale aloja
    • marina kokletaji aloja
    • sansolis aloja
    • tlm staicele
    • aloja kolektivi
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

Mūžu mūžos būs dziesma

Un mūžu mūžos alus smeķēs

Un mūžam Dziesmu svētkos

Nāks meitene baltās zeķēs 

 /Imants Ziedonis/


            2013. gada 9. martā Alojas kultūras namā notikušais Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerts „Lai top” iepazīstināja ar kolektīviem, kuri gatavojas piedalīties svētkos un pārstāvēt tajos Alojas novadu. Alojas novada dziesmu svētku koordinatore Ineta Laizāne vēlēja kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem izturību laikā pirms svētkiem un dāvināja spēka maizi - maiznīcas „Lielezers” „Seno rupjmaizi”. Koncerts tā dalībniekiem bija kā ģenerālmēģinājums svētku atlases skatēm, bet koncerta apmeklētājiem, kopā ar dalībniekiem dziedot Pūt, vējiņi , deva iespēju iejusties gaidāmo svētku noskaņā.


Svētku radīšana

            XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā notiks šovasar no 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētku atslēgas vārds ir „Līgo – lai top!”. Līgo - latviešu tautas identitātes tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama nevien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Svētkus vienos vārdi - GAISMA LĪGO LATVIJĀ! Gatavošanās Dziesmu svētkiem ir process četru gadu garumā, kurā ietilpst ne tikai deju un dziesmu mācīšanās, darbošanās citos mākslinieciskajos kolektīvos, bet arī braucieni uz skatēm un mēģinājumiem, tērpu sagatavošana un darināšana – aušana, šūšana, adīšana un citi darbi. Svētkiem gatavojas 3277 mākslinieciskie kolektīvi ar 40 000 dalībniekiem no visas Latvijas. Viņu vidū pieci Alojas novada tautas mākslas kolektīvi: Tautas lietišķās mākslas studija „Staicele”, Alojas mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis „Māriņa”, vidējās paaudzes deju kolektīvi „Ozoli” (Brīvzemnieku pagasts) un „Sānsolis” (Aloja), Alojas kultūras nama jauktais koris „Ale”.  Iespēju uzstāties Rīgā Dziesmu svētku ielu koncertos 24.martā Vidzemes reģiona skatē Mazsalacas kultūras centrā mēģinās iegūt divi Alojas novada sieviešu vokālie ansambļi: Staiceles „Vēlreiz” (vadītāja Līga Siliņa) un Braslavas pagasta „Heihera” (vadītāja Daina Mūrniece).Vēlēsim viņām veiksmi un izdošanos!


Svētku zīme un atklāšana

            Dziesmu svētku zīmes veidošanas process būs atvērts un katram indivīdam personīgs - „vainags” kā gaismas un saules simbols un „vainaga pīšana” kā radīšanas process”. Zīmes radīšana un izplatīšana būs pieejama neierobežotam cilvēku skaitam, katram Latvijas iedzīvotājam būs iespēja radīt savu Dziesmu un deju svētku logo - nopīt savu Dziesmu un deju svētku vainagu, pēc izvēles nodziedot kādu no 12 piedāvātajām „Līgo” tautasdziesmām – dziedot, spēlējot, mūzikas instrumentu, ritmā sitot plaukstas vai jebkādi citādi radoši izpaužoties, lai tautas dziesmas pavadījumā radītu skaņu. No tās īpaši izstrādāts datora algoritms no septiņām latvju rakstu zīmēm „sapīs” lietotājam unikālu vainagu”. Meklējiet informāciju Dziesmu svētku mājas lapā www.dziesmusvetki.lv no 20.marta. Arī svētku atklāšana šogad būs īpaša un atšķirīga. Katrs Latvijas pagasts, neatkarīgi no tā vai tajā darbojas kāds dziesmu svētku kolektīvs, jo kāds dziedātājs, dejotājs, muzicētājs, vai amatu meistars tajā noteikti atradīsies, izdziedot kādu no dziesmām pēc pašu izvēles izveidos savu – pagasta dziesmu svētku zīmi. 30.jūnijā visā Latvijā, bet plkst.13.30, kad saule būs zenītā mūsu novadā, visos novada pagastos un pilsētās tiks pacelts Dziesmu svētku karogs ar unikālo, katras vietas izveidoto svētku zīmi. Tās pašas dienas vakarā, plkst. 21.30 svētku atklāšanā un Dziesmu svētku virsdiriģentu/virsvadītāju godināšanā Dziesmu svētku parkā Rīgā un arī Latvijas TV tiešraidē tiks parādītas fotogrāfijas no karogu pacelšanas visā Latvijā. Šie karogi plīvos visu svētku nedēļu, tā dodot iespēju sajust svētkus ikvienam.


Tautas lietišķā māksla

            Dalībai svētkos gatavojas Tautas lietišķās mākslas studijas „Staicele” meistares. Aprīlī notiks darbu atlase tautas lietišķās mākslas izstādei „Dziesma top citādi”, kas tiks atklāta 21.jūnijā plkst. 16.00 izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa”. Izstādē būs pārstāvēti visi tautas lietišķās mākslas žanri. Tās ekspozīcija tiks veidota senajām prasmēm, pievienojot ne tikai radošumu un jauno materiālu iespējas, bet arī labu dizainu. Izstādes ievadā – būtiska latviešu tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām – rakstaini cimdi, jo senāk meitas pūrā adīja simtiem pāru, lai dāvātu dažādos godos no kristībām līdz kapam. (Cimda adīšanai nepieciešami 150 g dzijas, tās garums 400 m) Cimdus papildinās gaišie smalkie linu audumi - rakstaini dvieļi un arī mūsdienām raksturīgi linu darinājumi. Ekspozīciju dalīs divi dzīves atsvari – debesis un zeme. Lidojošo apjomu veidos – pirkstaiņi, zeķes, pastalas, koka karotes, u.c. priekšmeti, savukārt Zemes spēks būs keramikā un stiklā, kas izaugs no nededzināta māla lausku kaudzes. Izstādē satieksies tradīcija, amatu prasmes un šodiena. segas, jostas, brunči, sudraba un dzintara rotas, mežģīnes, kalumi. No 2.jūlija plkst.12.00 līdz 7.jūlijam darbosies amata meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā, kur meistari rādīs lokālās amatu prasmes, dos „pataustīt” kā un no kā tiek darinātas lietas, ieteiks kā salikt raksturīgākos krāsu toņus un ļaus sajust roku darbu un dziesmu kā vienotu no senčiem mantotu tradīciju. Staicelietēm 2013. ir īpašs gads, jo aprit 55 gadi kopš Staicelē dibināts audēju pulciņš un 40 gadu, kopš kolektīvam piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums. Kopš 2007.gada studiju vada Tautas daiļamata meistare Velta Kīne. Alojas kultūras nama mazajā zālē aplūkojama studijas jaunāko darbu izstāde, bet 5.aprīlī Alojas novada Uzņēmēju dienas izstādē Alojas sporta hallē varēs nopirkt studijas darinājumus un akcijas „Satiec savu meistaru” darbnīcā apgūt seno amatu prasmes.


Saule kokles skandināja, Austriņā sēdēdama... (latv. tautas dziesma).

          Kokles spēles tradīcija un muzicēšana ansamblī Alojas mūzikas un mākslas skolā ir daudzus gadus, bet šogad koklētājas, ansambļa vadītājas Alojas mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Anitas Viziņas - Nīlsenas rosinātas, gatavojas dalībai Dziesmu svētkos Rīgā. Koklētāju ansamblis šogad ieguvis nosaukumu „Māriņa”, pateicoties Alojas vidusskolas atsaucībai var uzstāties tautas tērpos un ar novada domes finansiālo atbalstu saņems papildinājumu instrumentu skaitam - basa kokli. Šobrīd ansamblis rūpīgi apgūst svētku obligāto repertuāru un 21.aprīlī „Māriņa” dosies uz koklētāju ansambļu atlases skati Cēsīs, lai 4.jūlijā plkst. 18.30 muzicētu Kokļu mūzikas koncertā Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsala, Hallē Nr.2.


Tautas deja

           Deju svētku centrālais notikums būs deju lieluzvedums „Tēvu laipas”. Uzveduma mākslinieciskie vadītāji horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis par uzveduma ideju saka: „Latvija. Latvieši. Maza, bet bagāta un lepna tauta Baltijas jūras krastā. Maza, jo esam tikai pusotra miljona jeb 0.023% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Bagāta, jo mums ir pašiem sava valoda, tautas dziesmas, tautas dejas, tautas mūzika un tautas tērps. Lai arī šis ir vilšanās laiks, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas. No svešām laipām, par kurām nav zināms, kur tās ved, mums ir jānokāpj. Iesim savas tautas ceļu, saglabājot visu latvisko un nododot to nākamajām paaudzēm. Latviskās dzīvesziņas vērtības izdejos 7 deju pīnēs jeb 7 laipās.” Jau sākušās Latvijas deju kolektīvu skates, kurās noteiks Deju svētku dalībniekus un izvērtēs kolektīvu gatavību piedalīties Deju svētkos. Būtiska ir dejas zīmējuma un pamatsoļu precizitāte, mākslinieciskais izpildījums un rakstura atklāsme, kā arī muzikalitāte un ritms. Tāpat tiks vērtēta tautas tērpa valkāšanas kultūra, dejotāju stāja, dejotprieks, emocionalitāte, attiecības ar deju partneri un citas skatuviskajai dejai būtiskas nianses. Alojas novadu Deju svētkos pārstāvēs vidējās paaudzes deju kolektīvi: Brīvzemnieku pagasta „Ozoli ” (vadītāja Sandra Nāzere) un Alojas „Sānsolis” (vadītāja Maija Drozda, koncertmeistare Maruta Gaugere). Dejotāji savu dejot prasmi rādīs svētku dalībnieku atlases skatē jau 22.martā plkst.19.00 Salacgrīvas kultūras namā. Rīgā dejotāji uzstāsies 4 koncertos Daugavas stadionā: 4.jūlijā plkst. 22.00, 5.jūlijā plkst.14.00 un 22.00, 6.jūlijā plkst. 15:00 un 22:00 (TV tiešraide). 20.aprīlī Alojas kultūras namā „Sānsolis” kopā ar draugu kolektīviem aicina skatītājus uz tradicionālo draudzības koncertu „Sadancis”.


 Tautas dziesma

            Dziesmu svētku noslēguma koncerts „Līgo” apvienos kopkorī Latvijas koru dziedātājus. Koncerta māksliniecisko vadītāju, virsdiriģentu Airas Birziņas un Ivara Cinkuss koncerta ideja ir: „Līgo- latviešu tautas identitātes, kultūras un tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Līgo apvieno sevī filozofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmsākumu un sakrālās domas dzimšanu. Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais- gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama nevien katra konkrēta cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana nepieciešama vairāk kā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Dziesmu Svētku unikālais daudzbalsīgais koris ir reta iespēja simtiem dziedātājiem pašiem un tūkstošiem klausītājiem dziesmotā Līgo rituālā piedzīvot simbolisku augšāmcelšanos, kas dotu savu artavu vispārējā, grūtajā tautas garīgās atdzimšanas procesā. Ne velti tieši Līgo (Lihgo!) ieausts dziesmu svētku karogā 1873. gadā. Arī Alojas kultūras nama jauktais koris „Ale” ar diriģentu Aivaru Tomiņu un kormeistari Dainu Mūrnieci dara visu, lai koris šovasar dziedātu Lielajā estrādē Mežaparkā. Svētku dalībnieku atlases skatē 1.maijā Limbažu kultūras namā koris dziedās divas izlozētas un vienu izvēlētu dziesmu no 18, bet pavisam noslēguma koncertam jāiemācās 26 dziesmas. Tā ir milzīga slodze un atbildība. Kora dziedāšanai Alojā ir ļoti senas saknes un tradīcijas. Nākamgad svinēsim simtgadi, kopš Alojā dibināts pirmais koris. Arī šodien alojieši domā par tradīcijas turpināšanu: pirmos pamatus dziedāšanā bērni apgūst pirmsskolā „Auseklītis” pie Dainas Mūrnieces un kultūras nama vokālajā ansamblī „Asniņi” pie Marutas Gaugeres, pēc tam turpina AAV 1.-4.klašu korī un zēnu ansamblī pie Anitas Roļskijas, bet vidusskolēni tiek aicināti „Ales” sastāvā. Nozīmīgs Alojas novada domes ieguldījums dziesmu svētku tradīcijas turpināšanā valsts mērogā ir ik gadu organizētais bērnu koru jaunrades dziesmu konkurss „Kas mēs bijām, būsim, esam”, kas kopā pulcē 400 jauno dziedātāju no Vidzemes un Rīgas mūzikas skolām. Šogad dziesmu svētku un Jāzepa Vītola jubilejas gadā konkursam iesniegtas 17 jauno autoru sacerētas latviešu tautas dziesmu apdares. Alojas novadnieku, pirmo trīs Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles un dzejnieka Ausekļa iesāktais turpinās! Dziesmu svētku laikā koris dziedās 6.jūlijā, plkst. 19.00 Mežaparka Lielajā estrādē noslēguma koncerta “Līgo!” ģenerālmēģinājums - koncerts, bet 7.jūlijā plkst. 19.00 noslēguma koncerts "Līgo!” un tiešraide Latvijas TV. Pēc koncerta plkst. 23.00 -04.00 Sadziedāšanās naktī Mežaparka Lielajā estrādē kopā balsis vienos gan skatītāji, gan kori.


Svētku gājiens – tautas kopība

         Lielajiem svētkiem palīdz tapt ne tikai Dziesmu svētku nedēļas bagātīgie notikumi, bet arī ikdienas sīkumi. Nenovērtējama ir katras ģimenes kopā būšana, apmeklējot svētkus klātienē vai skatoties televīzijā. Svētku sajūta ir īpaša gatavojoties svētkiem kopā ar draugiem, darbabiedriem, ģimeni un kaimiņiem. Svētku kulminācija būs Dziesmu svētku dalībnieku gājiens 7.jūlijā no plkst. 10.00 - 15.00 no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim. Gājienā mirdzēs košie visu Latvijas novadu tautas tērpi un priecīgie smaidi. Gājienu iesāks vēsturiskais Vidzemes novads, un Alojas novada delegācija ies pašā Vidzemes galvgalī. Tā būs iespēja parādīt jauno Alojas novada karogu ar novada ģerboni tā centrā. Lai karoga autore, mūsu novadniece, Rudīte Grasberga paspētu karogu izaust līdz svētkiem, visi Alojas novada iedzīvotāji tiek aicināti līdz 18.martam nobalsot par karoga krāsu dalījumu: novada mājas lapā www.aloja.lv, novada pārvaldēs, bibliotēkās un kultūras/tautas namos.

           

Svētku biļetes

          No 51 Dziesmu un Deju svētku programmā iekļautajiem pasākumiem 29 būs maksas, bet 22 – bez ieejas maksas. 2013. gada 6. aprīlī sāksies biļešu tirdzniecība uz XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumiem. Biļetes varēs iegādāties 42 „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv, kā arī rezervēt biļetes, zvanot pa „Biļešu Paradīzes” biļešu rezervācijas tālruni 67371000. Pirmajās divās tirdzniecības dienās – sestdien 6.aprīlī un svētdien 7.aprīlī – „Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietas strādās no plkst. 11:00 līdz 19:00. Tirdzniecības centros līdz plkst. 21:00. Norēķināties par pirkumiem biļešu kasēs varēs gan “skaidrā” naudā, gan ar banku maksājumu kartēm. Tiksimies svētkos!


Sagatavoja Ineta Laizāne


Puikulē ar koncertu atzīmēja Sieviešu dienu

    • skola 054
    • skola 048
    • 8 marts 10
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

    8. martā, atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Puikules tautas namā koncertēja vietējie pašdarbības kolektīvi. Dramatiskais kolektīvs bija sagatavojis fragmentus no A. Birbeles mono izrādes „ Tāda nu es esmu”. Abi tautas nama sieviešu vokālie ansambļi – „Savam priekam” un „Kolorīts”-  priecēja ar pavasarīgām, skanīgām dziesmām, bet vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ozoli” izdejoja  lustīgas dejas. Koncerta izskaņā  Andris Raciborskis veltīja sievietēm skaistu dziesmu, bet  pašdarbības kolektīvu  puiši sveica  sievietes ar ziediem un konfektēm .

Maija Martinova, foto Aivars Štrauss

Atslēgvārdi: Sieviešu diena

Jaunas idejas un pieredze Vidzemes kultūras dzīves pilnveidošanai

    • raksts kult kapac noslegums 20131

Noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts „Kapacitātes paaugstināšana kultūras nozares projektu un pasākumu īstenošanai Vidzemes plānošanas reģionā”. Projekta uzdevums bija izglītot Vidzemes kultūras darbiniekus projektu izstrādes jomā. Rezultāts ir daudzsološs – izstrādātas 12 dzīvotspējīgas jaunu projektu idejas, veikta finanšu avotu izpēte, apgūtas iemaņas kultūras menedžmentā un vadībā, uzlabotas prasmes sadarbības partnerību veidošanā un projektu ideju prezentēšanā.

Būt par novada kultūras dzīves organizētāju ir smags darbs, ņemot vērā finansējuma ierobežotās iespējas un pastāvošo iedzīvotāju pieprasījumu pēc aktīvas kultūras dzīves novadā. Tādēļ, kā vēl viens nozīmīgs projekta uzdevums bija veicināt kultūras darbinieku savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu. Kā atzīst paši kultūras darbinieki, tieši regulārās tikšanās reizes projekta laikā un sarunas neformālā gaisotnē bijušas īpaši vērtīgas, jo kolēģu pieredze palīdzējusi paraudzīties uz savu darbu no citas puses un rast iedvesmu jauniem darbiem. 

Vienā no projekta posmiem notika aktīvas kultūras darbinieku mācības, kurās dalībniekiem bija iespēja viesoties pie kolēģiem dažādās Vidzemes vietās. Tā bija iespēja pašu acīm redzēt kolēģu darbu un smelties idejas savai darbībai.

Šobrīd Vidzeme ir par 60 zinošiem, radošiem, iedvesmotiem kultūras darbiniekiem bagātāka. Atliek vien gaidīt, kas jauns gaidāms tieši tavā novadā.

100% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu


LSK "Naktsvijoles" dalībnieces pulcējās uz gada noslēguma pasākumu

    • dscf0132 1
    • dscf0134 1
    • dscf0141 1
  • Iepriekšējais
  • Nākamais

      13. decembrī Puikules sabiedriskajā centrā uz gada pēdējo tikšanos pulcējās Lauku sieviešu kluba Naktsvijoles dalībnieces.  Sanākšanas mērķis bija kopīgi atskatīties uz aizvadīto gadu, pārrunāt nākotnes ieceres un svētku noskaņās kopīgi pavadīt vakaru. Pasākums sākās ar kopīgu piparkūku mīklas mīcīšanu. Galvenā šefpavāra lomu uzņēmās kluva vadītāja Ziedīte Jirgensone. Gatavojot gardos Ziemassvētku našķus, sievas dalījās piparkūku cepšanas un mīklas gatavošanas noslēpumos, pārrunāja Ziemassvētku tradīcijas un aizvadītā gada notikumus. Uzņēmīgās Brīvzemnieku pagasta sievas šogad realizējušas divus projektus. Pateicoties Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda atbalstam, Puikules mācību un veselības centram iegādāti un uzstādīti trenažieri. Piesaistot finansējumu Latvijas Hipotēku bankas projektu konkursā "Mēs paši", uzstādītas koka skulptūras Puikules parkā. Jāpiebilst, ka Puikules muižas parka sakārtošanā un skulptūru izvietošanā milzīgu darbu ieguldījuši vietējie iedzīvotāji.

Gada nogalē sievu klubs saņēma vēl vienu priecīgu ziņu. Latvijas Lauku sieviešu apvienības 12. konferencē ar apvienības augstāko apbalvojumu „Puķu ordeni” apbalvoja LSK „Naktsvijoles” aktīvās dalībnieces Ainu Tomsoni no Puikules un Ilonu Dārziņu no Ozolmuižas. Abu sievu aktīvā darbošanās tikusi, godam novērtēta ne tikai savās mājās, bet arī ārpus novada robežām.

Pirmssvētku pasākumā neizpalika arī svētku loterija un vēlējumi nākamajam gadam. Brīnišķīgu koncertu sarūpēja dziedātāja Līga Priede no Liepupes. Viņas emocionālais dziedājums aicināja arvien spēcīgāk sajust brīnumaino svētku tuvošanos.

Liānas Lilenblates-Sipko teksts

Jāņa Mališeva foto

Atslēgvārdi: LSK Naktsvijoles

Svinīgā gaisotnē aizvadīti Latvijas valsts svētki

    • gada skolotajs i vitola

        Valsts svētku pasākumus Alojas novadā ievadīja svinīgs sarīkojums Staiceles kultūras namā. Staiceliešus priecēja kultūras nama vokālais ansamblis „Vēlreiz”, solisti Līga un Arnis Siliņi, kā arī Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņu priekšnesumi. Ik reizi valsts svētkos staicelieši godina tos ļaudis, kuri par nozīmīgu darbu izglītībā, kultūrā, sportā, uzņēmējdarbībā, par sabiedrisko aktivitāti saņēmuši līdzcilvēku atzinību. Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne laureātiem pasniedza Atzinības rakstu un naudas balvu. Godināto vidū bija Staiceles mūzikas un mākslas skolas, Lībiešu interešu izglītības centra „Krustpunkti” un vecmāmiņu aerobikas vadītāja Ārija Bakmane, Staiceles aptiekas ilggadējā farmaceite Ineta Bērziņa, sabiedriski aktīvās Edīte Kalniņa, Aina Rubene, Velta Ozola, Staiceles doktorāta ārsta palīdze Signe Grumsle, Staiceles vidusskolas pedagoģes Sandra Strauta un Dace Priekule un skolēni Līga Ustrisova un Alvis Zālamans. Vairāki godinātie atzinību saņēma pirmoreiz. Arī farmaceite Ineta Bērziņa saņēma daudz sirsnīgu vārdu. Pēc pasākuma viņa  aizkustināta sacīja: – Darbs aptiekā ar staiceliešiem ir visa mana dzīve! Nemaz nevaru iedomāties citādi. Sveica arī ļaudis, kuri ikdienā rūpīgi kopj savu sētu un pagalmu. Sakoptības konkursa laureāti saņēma Staiceles pārvaldes sarūpētu atzinību, bet klātesošie fotogrāfijās varēja aplūkot viņu veikumu. Pēc pasākuma pilsētas centrā pie karoga staicelieši nolikt svecītes ar labām domām Latvijai.

Savukārt Vilzēnu tautas namā svētkos koncertēja bērnu tautas deju kolektīvs, kam šī bija pirmā uzstāšanās. Uzstājās sieviešu ansamblis „Heihēra”, deju kopa "Liepas" un ritma grupa „Radiridirī”. Arī braslavieši svētkos pateicās tiem ļaudīm, kuru darbs darījis pagastu glītāku. Atzinības rakstu no domes priekšsēdētājas un bukšu stādu no pagasta pārvaldes saņēma sakoptāko sētu īpašnieki. Savukārt alojieši valsts svētkos pulcējās uz koncertu Alojas kultūras namā, kur uzstājās Alojas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un jauktais koris „Ale”. Bet pievakarē svētku ballē iedejoja jauno kultūras nama zāles grīdu, kas nule izremontēta.

Spēka vārdus mīlēt savu zemi, turēt godā latviešu darba tikumu Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji saņēma no komponista Atvara Sirmā un aktrise Dinas Bitēnas. Viesu sarūpētais koncerts daudziem lika noraust pa aizkustinājuma asarai. Brīvzemnieku pagasta pārvaldnieks Arvīds Bērziņš, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka aizbraukušie atgriezīsies tikai tad, ja palikušie savu novadu un pagastu uzturēs dzīvu ar darbu un mīlestību. Par nozīmīgu darbu pagasta attīstībā pārvalde godināja vairākus pagasta iedzīvotājus, biedrības un zemnieku saimniecības. Atzinību saņēma - z.s „Planči” īpašnieki par liellopu kūts projekta sekmīgu realizāciju, z.s „Liepiņas” par sekmīgu jaunlopu kūts projekta realizāciju, mednieku klubs „Brīvzemnieki” par mednieku namiņa izveidi, deju kolektīva „Ozoli” vadītāja Sandra Nāzare par radošu un perspektīvu darbu, biedrības „Naktsvijoles” un „Lapiermuiža” par sekmīgu projektu realizēšanu Puikulē un Ozolmuižā, skolotāja Gita Rudzīte par godprātīgu un radošu darbu Puikules pamatskolā, Ilona Dārziņa par neatlaidību, ieguldīto darbu un sekmīgu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām projektu īstenošanā, Dace Tauriņa par atsaucību un pieredzes nodošanu nevalstiskajām organizācijām projektu sagatavošanā un Maija Martinova par neatlaidību un radošu darbošanos dažādos projektos.

Tradicionāli Swedbank sadarbībā ar Alojas novada domi apbalvo gada labāko skolotāju. Šogad pateicībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas nākotnē Gada labākā skolotāja balvu saņēma Staiceles vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Alda Grāvere un Alojas Ausekļa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilona Vītola. Abas skolotājas godināja Swedbank Valmieras filiāles vadītāja Inguna Sāre.

Katrā pārvaldē iedzīvotājus sveica arī Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne. Viņa runāja par attieksmi pret Latviju gan ikdienā, gan svētku reizē. – Vienam tā ir zeme, kurai jūtas dziļi piederīgs un nemainītu to pret citu, savukārt kāds cits gaida, ka svētdienas rītos uz galda nokritīs pīrāgs, ko cepis un nopircis cits cilvēks un uzskata, ka tas ir Latvijas pienākums, – skaudro realitāti atspoguļoja D.Vilne. Priekšsēdētāja aicināja nekaunēties izrādīt piederību savai tautai un mīlēt to, lai arī pēc 100 gadiem būtu, kam teikt: ”Daudz laimes, Latvija!”.

Galerija

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto

Atslēgvārdi: Valsts svētki