• p5210323
    • no torna
    • daba
    • staicele cr
    • sporta skola
    • starki
    • salaca
    • ezers
    • aloja
    • p5210211
    • putni
    • p5210083
    • brivzemnieku parvalde
  • Iepriekšējais
  • 1 of 13
  • Nākamais
Piektdiena, 2012. gada 18. maijs

Jūs skatāties 2 ziņu ierakstus kategorijā Staiceles kultūras nams

Kā novadā svinēja Lieldienas

    • lieldienas 2

            8. aprīlī plaši tika svinētas Lieldienas. Spītējot aukstajam laikam, svētku svinēšana notika visā Alojas novadā.

            Vilzēnu tautas namā Lieldienu pasākumi sākās ar Mazsalacas baptistu baznīcas mācītāja Valtera Mitāna aicinājumu uz kristīgo pasākumu bērniem „Vislielākā dāvana”. Tajā bērniem saprotamā un sirsnīgā veidā tika stāstīts par Lieldienu nozīmi un tradīcijām un rādīta jauka multiplikācijas filmiņa. Pasākums „Lieldienu lustes” Vilzēnu tautas namā sākās ar kopīgu pagasta bērnu un vecāku Lieldienu olu krāsošanu. Par krāsošanu rūpējās jauniešu kluba „E.M.K.A” jaunieši. Bērniem bija iespēja pagatavot savu Lieldienu zaķi, nokrāsot olu un izskrieties atrakcijās. Zaķis skaistāko olu Lieldienu šogad bija atnesis Unai Vaivodei. Svētku kulminācijā kā ierasts bija olu ripināšana, kura nekādi nevarēja beigties, jo Lieldienu zaķi olas bija sanesuši gana daudz. Mājās katrs apmeklētājs pārnesa olu no kopīgā olu vārāmā katla.

            Staicelē Lieldienu pasākums notika kultūras namā, bet aktīva šūpošanās noritēja tirgus laukumā! Ciemos bija ieradies Lieldienu Zaķis. Tas iesaistīja tradicionālās lieldienu atrakcijās - olu kaujās, olu ripināšanā, meklēšanā un rotaļās. Staiceles vidusskolas 2. klases skolēni izrādīja ludziņu "Ciemos pie saulītes!". Gan ēdamus, gan neēdamus izstrādājumus piedāvāja amatnieki, notika loterija, olu izstāde un izsole. Izsolē izsolīja pat dzīvu zaķi!

            Alojas kultūras namā norisinājās Lieldienu pasākums, kurā katrs interesents varēja pārbaudīt savas zināšanas par Lieldienām jautrā Lieldienu spēlē “Gudrās Lieldienas”. Spēli vadīja diplomēta filoloģe, pedagoģe un mazliet vēsturniece Gudrīte Zaķe (Inga Neimane). Jautrā spēlē piedalījās vairākas komandas. Dalībniekiem bija jāatbild uz sarežģītiem un ne tik sarežģītiem jautājumiem par Lieldienām. Paralēli spēlei norisinājās arī konkurss par Skaistāko Lieldienu olu. Tika izvēlēta žūrija no zāles un par skaistāko olu tā atzina olu ar Nr.2, kuras autore bija Rūta Kaļva. Savukārt jautrajā spēlē komandu vērtējumā trešo vietu ieguva komanda “Lieldienu zaķīši”, otro vietu “Jautrie zaķīši”, bet pirmā vieta tika komandai “Oliņ - boliņ”. Paldies visiem, kuri piedalījās jautrajā spēlē, visiem, kuri to vēroja no malas un paldies visiem, kuri ar prieku noskatījās Alojas kultūras nama deju kolektīvu “Dzīpariņš”, “Resgalīši” un “Resgaļi” uzstāšanos!

            Puikulē Lieldienas ieskandināja folkloras kopa „Airi” no Pociema. Viņu skanīgās dziesmas, dažādu instrumentu spēle un rotaļas pulcēja lielu pulku Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāju un viesu. Pasākuma otrajā daļā tautas nama pagalmā notika šūpošanās, olu ripināšana, olu meklēšana, dažādas sacensības un dziedāšana. Olu meklēšanā kādai jaunkundzei izdevās atrast par Lieldienu zaķa īpašo olu zelta krāsā. Mazākie pasākuma apmeklētāji salmos meklēja gardu zaķa gādātu našķi. Par kārtīgu šūpošanos ikviens tika aicināts pamieloties ar gabaliņu olas – laimei un veselībai. Karsta tēja un cepumi gaidīja sildīja nosalušos svētku apmeklētājus.

Galerija


Sagatavoja Liāna Lilenblate-Sipko, Inga Neimane, Dace Šķepaste un Sevda Āboliņa.

Foto: Liāna Lilenblate-Sipko, Ineta Laizāne, Māra Strokša un Dace Škepaste.




Staicelieši svinīgi pārlapoja pilsētas divdesmitgades vēstures grāmatu

staicelei 20

           Pagājuši divi gadu desmiti kopš vēsturiskā 1992. gada – nozīmīgākā un izšķirošākā Latvijas un arī Staiceles vēsturē. Aizvadītajā sestdienā Staiceles kultūras namā staicelieši un viņu viesi vēlreiz izdzīvoja pilsētas divdesmitgades nozīmīgākos mirkļus. Svinīgajā sarīkojumā ar krāšņiem priekšnesumiem piedalījās kupls pulks bijušo un esošo staiceliešu – pašdarbnieku.

         Par īpašu ieguldījumu pilsētas veidošanā ar Goda zīmi – pilsētas atslēgu - apbalvoja 39 personas. Tā tika atzīmēta viņu ilgstošā, panākumiem bagātā un radošā darbība, Staiceles vārda popularizēšana Latvijā un pasaulē, kā arī atsevišķu darbu radīšana, kam ir ilglaicīga un paliekoša nozīme Staiceles attīstībā.

            Kā pirmos vakara vadītāji Vineta Dance un Jānis Bakmanis aicināja atcerēties 22 Staiceles pilsētciema tautas deputātu padomes 19. sasaukuma deputātus, kuri pirms 20 gadiem pieņēma lēmumu Staicelei piešķirt pilsētas statusu. J. Bakmanis viņus raksturoja kā pārgalvīgākos pagājušā gadsimta deputātus, jo līdz ar viņu drosmīgo balsojumu sākās pilsētas attīstība. Ar Goda zīmi apbalvoja: Jāni Bakmani, Arvīgu Krogzemu, Emīliju Smiļģi, Viju Kruju, Edvīnu Rumbu, Pēteri Ieviņu, Sandu Bērziņu, Ilgvāru Kubuliņu, Dailu Graviņu, Ainu Rubeni, Egonu Kaļiņinu, Eināru Bērziņu, Aldu Grāveri, Antru Rudzīti, Ļubovu Smirnovu, Alfrēdu Rudzīti, Andri Krūzīti, Fēliksu Nikmani, Induli Graviņu, Intu Smiļģi, Aldi Jansonu un Edgaru Straumi (miris) - Goda zīmi saņēma dēls.

           Goda zīmi par izcilu darbu ar paliekošu nozīmi saņēma:

Ārija Bakmane - par lībiešu muzeja, mūzikas un mākslas skolas un interešu izglītības centra "Krustpunkti" izveidošanu, par mecenātismu Staiceles sporta deju tradīciju radīšanā, deju grupas "Vecmāmiņu aerobika"  vadīšanu, saksofonu festivāla "Spožā nots" organizēšanu un Staiceles tradīciju veidošanu ar paliekošu nozīmi un vērtību;

Ēriks Škapars – par finanšu līdzekļu piesaisti interneta ēkas un lībiešu piemiņas vietas izveidošanā;

Alberts Krūmiņš – par finanšu līdzekļu piesaisti sociālā centra izveidē un austuves namiņa rekonstrukcijā;

Inta Jurka – par Staiceles himnas vārdu un mūzikas radīšanu;

Ainārs Kalnbērzs – par Staiceles pilsētas pirmā ģerboņa radīšanu;

Aina Berga – par pensionāru organizācijas darbības popularizēšanu Latvijā sadarbībā ar Līvānu nevalstisko organizāciju "Baltā māja" un Staiceles pagasta lauku sētu apzināšanu, aprakstu apkopošanu un popularizēšanu;

Anita Strokša – par Staiceles pilsētas bibliotēkas attīstību, pārveidojot to par kultūras un informatīvo centru;

Digna Čuikova – par Tūrisma un informācijas centra izveidošanu un noformēšanu;

Linda Štelce un Edgars Tenisons – par pozitīvu attieksmi un ieguldījumu Staiceles pilsētas kultūras dzīvē un Staiceles vārda popularizēšanu;

Druvis Skulte – par mecenātismu darba terapijas un rehabilitācijas centra "Vīķi"  izveidē, uzdāvinot pašvaldībai mājas "Veckabi", un par palīdzību ēkas Lielā ielā 36 nodošanu pašvaldībai;

Sandris Kalniņš – par uzņēmuma "Marko K " izveidošanu un mecenātismu Staiceles pilsētas attīstībā;

Aigars Meisters – par Staiceles pilsētas pasākumu muzikālo un skatuvisko noformējumu, par tehnisko darbu Staiceles avīzes "Kastanis" un pilsētas tēla veidošanā, kā arī pilsētas iestāžu informatizācijas izveidošanā un uzturēšanā;

Oskars Strokšs – par mecenātismu Staiceles kultūras pasākumu organizēšanā un atbalstīšanā 10 gadu garumā.


      Goda zīmi par mūža ieguldījumu Staiceles pilsētas labā pasniedza trim staiceliešiem:

Dzidrai Rocei – par Staiceles kultūras tradīciju stiprināšanu un jaunās paaudzes muzikālo izglītošanu, vadot zēnu vokālo ansambli un ansambli "Dziesmu draugi";

Andrejam Krūmiņam – par Staiceles futbola laukumu izveidošanu un jauno futbolistu brīvprātīgu apmācīšanu;

Kārlim Kerem – par aktīvu darbību baznīcas draudzē un ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanā, saglabāšanā un materiālu apkopošanā.

          Pārlapojot Staiceles vēstures atmiņas, tika pieminēti arī Staicelei nozīmīgākie notikumi, populārākie cilvēki un dažādu sasaukumu deputāti. Simbolisku lielo pilsētas atslēgu Staiceles pārvaldes vadītājai Ausmai Plūmei pasniedza topošie sporta deju dejotāji – piecgadnieki – Kendija un Ruslans, lai savā pilsētā ikviens justos drošs un pasargāts. Katram viesim tika dota iespēja iekārt zarā balonu ar labām domām, kas simbolizēja ziedošo pilsētas koku – kastaņu.

            Sarīkojuma svinīgā daļa noslēdzās ar krāšņu uguņošanu pilsētas centrā un svecīšu iededzināšanu svētku tortē, bet dejas, atkalredzēšanās prieks un atmiņu kamoliņi raisījās līdz pat rīta gaismai.


Bilžu galerija

Liāna Lilenblate-Sipko

Indras Jaunzemes un Māras Strokšas foto