Alojas Novads

Valdis Možvillo: Sperot mazus soļu var nonākt pie lielām lietām

Možvillo ģimenes, SIA „Tēraudiņi” darbinieku un uzņēmuma 20 gadu jubilejas svinību viesu kopbilde

SIA „Tēraudiņi” ir Alojas novadā lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kas aizvadītā gada novembrī svinēja darbības 20 gadu jubileju. Tā dibinātājs un vadītājs Valdis Možvillo atzīst, ka lauksaimniecība viņam vienmēr bijusi tuva un dzīvē darīt ko citu īsti nekad nav gribējis, lai gan tas esot dārgs hobijs.

 

Kavējoties atmiņās par uzņēmuma darbības pirmsākumiem, viņš atceras sevi skolas laikā: – Nebija lielākas laimes kā kopā ar tēvu strādāt garāžā un tīrumos mācīties braukt ar traktoru. Tā bieži pavadīju vakarus un pat naktis. Tas, ka nākamajā dienā bija jāiet uz skolu, tobrīd neuztrauca. Varbūt man bijušas dažas priekšrocības, jo vecāki nodarbojās ar zemkopību, taču pārnākot no armijas un sākot veidot savu zemnieku saimniecību viss tik un tā bija jāsāk no nulles. Par visu ir maksāts, neviens neko nav dāvinājis. Toreiz jaunajam zemniekam iesākuma bija vien 20 hektāru zemes. Ik gadu sējas platības tika pakāpeniski palielinātas, iegādāta arī tehnika. Pieredzējušie vecāki vienmēr bijuši līdzās un atbalstījuši ar padomu. Nu uzņēmums apsaimnieko jau teju 1500 hektāru. Apgūts Alojas novads un teritorija arī Limbažu novada Pāles pagastā. Ar ES fondu atbalstu iegādāta arī moderna tehnika. Katra realizētā projekta atzinības rakstam blakus pielikts traktora modelītis, līdz uz plauktiņa Valda kabinetā izveidojusies jau kārtīga kolekcija. Kopumā „Tēraudiņu” darbība notiek aptuveni 30 km lielā rādiusā un to veica gandrīz 30 pastāvīgo darbinieku. Sezonā, kad darbu kļūst vairāk, tiek piesaistīts lielāks darbaspēks. – Priecājos, ka strādātgribētāju pagaidām netrūkst. Šos cilvēkus jāpietur, jo nekad nevar zināt, kā būs nākotnē, – spriež Valdis.

 

Uzņēmuma piedāvātā produkcija ir ļoti plaša. Lielajos laukos aug kartupeļi, dažādi graudaugi, rapsis, nesen sāktas audzēt arī pupas. Visi graudi pamatā tiek realizēti caur lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību „VAKS”. Rapsis audzēts eļļas ražošanai, bet spraukumus, kas paliek pāri no šī procesa, izmanto kā vērtīgu barību lopiem. Kartupeļi galvenokārt nonāk vietējā uzņēmumā SIA „Aloja – Starkelsen”, A/S „LATFOOD” Ādažos, čipsu ražošanai, kā arī veikalu tīklos un tirgū. Šo gadu laikā ir izveidojies stabils klientu loks, tāpēc pie reklamēšanās neesot daudz jāstrādā.

 

Valdis neslēpj, ka uzņēmuma vēsturē bijis arī ne mazums grūtu brīžu. Lai turpinātu attīstību, bankā ņemti kredīti. – Man dažreiz prasa, kā naktīs varu gulēt, zinot, ka kredīti jāatdod. Tad smejot atbildu, ka, jo vairāk banka dod naudu, jo labāk nāk miegs. Ja nedotu, tad gan būtu grūti. Darbs lauksaimniecībā ir viena liela laimes spēle. Nav iespējams precīzi paredzēt, kāds izvērtīsies katrs ražas gads. Protams, nav viegli, bet jāturpina darboties arī sarežģītās situācijās, jo tas norūda. Valdis atceras, ka teju ideāls bijis 2012.gads, kad ražas bija lielas un iepirkuma cenas augstas, taču tik veiksmīgu gadu lauksaimniekiem ir maz. Sarunas noslēgumā spriežam, ka jātur īkšķi, lai vairāk tādu gadu, taču uzņēmējs sev raksturīgā humorā nosaka: – Ar plaukstās saņemties īkšķiem jau neko nevar padarīt.

 

Zane Landsmane