Alojas Novads

Dzejas dienas ar Ingu Gaili

“Dzejā var runāt ļoti atklāti arī par to, par ko tā brīža sabiedrībā nav pieņemts runāt, jo tā taču ir dzeja, tā jau ar formu pārkāpj ierastās komunikācijas robežas”, tā intervijā žurnālam Lilit 2014.gada martā paudusi dzejniece Inga Gaile.

 

Dzeja patiešām vedina koncentrēties, ieklausīties, domāt un analizēt. To varēja izjust ikviens klātesošais, kas 22.septembra pēcpusdienā Alojas Ausekļa vidusskolā tikās ar dzejnieci Ingu Gaili. Tikšanās laikā tika iecerētas sarunas par dzeju un autores dzejas lasījumi. Par sevi viešņa stāstīja maz, vien to, ka lasītprasmi apguvusi jau četru gadu vecumā, līdz 20 gadu vecumam bijusi diezgan introverts cilvēks, lai gan savu raksturu dēvē par impulsīvu.

 

Tikšanās laikā dzejniece labprāt lasīja dzejas krājumos “Migla” un “vai otrā grupa mani dzird?” publicētos, gan jaunākos nepublicētos dzejoļus, kurus plāno apkopot un izdot krājumā nākamajā gadā. Ikviens klātesošais varēja ieklausīties dzejnieces balss intonācijā, sajust frāzējuma ritmu. Jāteic, ka autores dzeja pauž gan skarbumu, gan ironiju, drosmīgu tiešumu, gan reizē juteklismu un emocionālu intimitāti.

 

Paldies Annijai un Laumai par veltījumu dzejniecei, nolasot vairākus dzejoļus no autores krājuma “Laiks bija iemīlējies”.

 

Dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, atdzejotāja Inga Gaile studējusi literatūras teoriju, vēsturi un kritiku, kā arī teātra, kino un TV dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā, publicējas kopš 1997. gada.

 

Autore ir debitējusi 1999. gadā ar dzejoļu krājumu „Laiks bija iemīlējies”. Ir izdoti pieci autores dzejoļu krājumi: „Laiks bija iemīlējies” (1999), „raudāt nedrīkst smieties”(2004), „Kūku Marija” (2007), „Migla” (2012), “vai otrā grupa mani dzird?”(2014). Tikšanās noritēja VKKF atbalstītā projekta “Literāras sarunas ar jauniešiem Alojā” ietvaros.

 

Sarmītes Frīdenfeldes teksts un foto