Vilzēnos tiekas Braslavas muižas dzimtas bibliotēkas izzinātāji | Alojas Novads
Alojas Novads

Vilzēnos tiekas Braslavas muižas dzimtas bibliotēkas izzinātāji

1.martā Vilzēnu bērnudārza zālē notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas valsts simtgades projekta Neredzamā bibliotēka noslēguma pasākums Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā. Ar to aizsākās septiņu notikumu cikls, kura laikā dažādās Latvijas vietās turienes iedzīvotāji varēs tikties ar vēstures pētniekiem, lai kopīgi izzinātu stāstus par muižu kādreizējām bibliotēkām.

 

Vilzēnos sanākušajiem Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs vēstīja par Braslavas kungu nama pārbūves peripetijām 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, arhitekta vīziju un vietas kontekstu. LNB Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma iepazīstināja ar paaudžu likteņiem Braslavas muižas grāmatās. Savukārt savāktajās vietējo iedzīvotāju un viņu senču atmiņās par muižu dalījās Braslavas bibliotēkas vadītāja Astra Špūle. Viņa pastāstīja, ka uz tikšanos atnākuši vismaz pārdesmit klausītāju, starp viņiem arī novadniece, Valmieras Drāmas teātra aktrise Dace Everss, kura pētot savu dzimtaskoku. A. Špūle zināja teikt, ka LNB glabājas grāmatas, kas piederējušas minētajai dzimtai. Tiesa, vēl diezgan nezināmā gan par šiem ļaudīm, gan pašu muižu, tādēļ speciālisti turpinās savus pētījumus. – Patlaban nav neviena attēla, kur varētu redzēt, kāda Braslavas muiža izskatījusies kopumā. Kādreiz dzirdēja runājam, ka tā bijusi ar 99 istabām, taču secinājām, ka tik daudz nevarēja būt. Cilvēki interesējās arī par to, vai barons ir bijis precējies. Kristīne Zaļuma izpētījusi, ka viņam bijusi sieva. Tāpat vaicāja par muižas paviljoniem, no kuriem viens ir atjaunots, – tikšanās laikā runāto ieskicēja Braslavas bibliotēkas vadītāja.

 

Projektu Neredzamā bibliotēka no 2017. līdz 2019. gadam īsteno LNB sadarbībā ar 12 publiskajām bibliotēkām no visas Latvijas. Tā mērķis ir atgriezt Latvijas kultūrapziņā zudušās vai izceļojušās bibliotēkas, kas joprojām veido mūsu nācijas un valsts identitāti. Projekta noslēgumā nākamgad paredzēts atklāt LNB 100 gadu jubilejas izstādi Neredzamā bibliotēka.

 

Ilva Birzkope (laikraksts “Auseklis”)

Airas Lapkovskas foto

image_pdfimage_print