Alojas Novads

Muzeju naktī interesenti izzināja Staiceles papīra fabrikas vēsturi

19. maijs Eiropas muzeju nakts. Šogad muzeja nakts moto bija “Šūpulis”. Moto pilnībā saskanēja ar Staiceles pilsētas bibliotēkas un muzeja “Pivālind” īstenoto VKKF mēŗkprogrammā “Latvijai – 100” finansiāli atbalstīto projektu “Latvijas vēsture uz Staiceles papīra rakstīta”. Kas tad ir Staiceles šūpulis, ja ne Staiceles papīra fabrika. Fabrika, kura šogad atzīmēja savu 120 gadskārtu.

 

Lai gatavotos šīm pasākumam, tika rakstīta Staiceles papīra fabrikas vēsture. Apmeklēts zonālais arhīvs Valmierā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā izpētīti reģionālie laikraksti, izmantotas bibliotēkas pieejas portālam periodika. lv, pilnībā apzināti bibliotēkā un muzejā pieejamie materiāli un fotogrāfijas un vākti bijušo strādnieku atmiņu stāstījumi.  Rezultāts – unikāla 9 stendu izstāde “Staiceles pamatakmens – Staiceles papīra fabrika laiku lokos”. Vienreizēja izstāde, kura stāsta par fabrikas dibināšanu, par smago darbu, par īpašnieku finansiālajām mahinācijām, par pēckara attīstības periodu, par ražošanas uzplaukumu un dziļo krīzi pārmaiņu laikā. Nav aizmirsts aprakstīt papīra tapšanas ceļš un fabrikas ieguldījumus Staiceles attīstībā, kultūras uzplaukumā un sporta tradīciju veidošanā.

 

Izstādes atklāšana notika fabrikā, kur skanēja fabrikas darba laika vēstošā tvaika svilpe, kas aicināja katru pilsētiņas iedzīvotāju un tās viesi ņemt dalību šajā pasākumā. Un tādu nebija maz – Staiceles papīra fabrikas viesu grāmatā tika atstāti 266 ieraksti. Simboliski tika ielaisti dūmi arī fabrikas skurstenī.   

 

Katru izstādes laika posmu atklāja kāds bijušais papīrfabrikas strādnieks, noslēdzošo posmu atklāja un uzrunu teica patreizējā fabrikas īpašnieka pārstāve Elita Dreimane.

 

Pasākumu kuplināja ansamblis “Kokteilis” ar dziesmām, Gunta Ristameca ar savu dzeju un teātra grupa “Fabrika”, kuras aktieri iejutās gan fabrikas direktora, gan galvenā inženiera, gan strādnieces, gan darba lūdzējas lomā. Noslēgumā paldies vārdi tika visiem fabrikas bijušajiem darbiniekiem par ieguldījumu mūsu Staiceles attīstībā.  Tiem fabrikas strādniekiem, kuri vairs nav mūsu vidū, dziesmai “Baltas ābeles zied” skanot, tika nosūtīts balto balonu sveiciens.

 

Tālāk sekoja vienreizēja iespēja – bijušo darbinieku – gidu pavadībā – izstaigāt fabriku. Iepazīties ar patreizējo papīrmaisiņu līmēšanas procesu, redzēt to, kas vēl ir palicis pāri no bijušā ražošanas procesa. Iepazīties ar fotogrāfijām, kuras vēstīja par papīra ražošanas ziedu laikiem.

 

Muzeja nakts otrā daļa norisinājās Staiceles papīrfabrikas direktoru mājā, kur katru viesi sagaidīja izstāde “Māja ar dvēseli”. Šai mājai būtu daudz ko stāstīt, jo tā ir celta kā fabrikas direktoru māja, tad tur ir bijis fabrikas bērniem bērnu dārzs, tad strādniekiem kopmītnes, tad dzīvokļi. Tagad tur saimnieko Staiceles Mūzikas un mākslas skola, skola, kuras audzēkņi bija sagatavojuši sirsnīgu koncertu, kurš mijās ar aplikāciju filmiņu “ Lielās ielas stāsts”. Pārsteigums visiem klātesošiem bija Staiceles sporta profesionālās vidusskolas jauniešu sniegums – deja kreizī.

 

Pasākuma noslēdzošā daļa bija Mākslinieku šķūnī. Tur, kopā ar teātra grupu, tika atsvaidzinātas atmiņas par fabrikas jauniešu lustēšanos un ballēšanos Staiceles parkā. Demonstrēta 2004. gadā uzņemtā filma par fabriku “Staiceles papīra fabrika – Staiceles pamatakmens”.

 

Noslēgumā tika likts galdā cienasts, kas stipri atgādināja fabrikas bufetes piedāvājumu – kompots, dažādas bulciņas un siļķu maizītes.

 

Muzeja nakts ir beigusies, bet izstāde ir tapusi un kalpos ilgi. Patreiz tā ir apskatāma muzejā. Mēs, šīs izstādes veidotāji, sakām lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja tapt tik nopietnai un izzinošai ekspozīcijai. Paldies par mums izrādīto uzticību, uzticot savas dzimtas, savu vecāku, savu brāļu un māsu – fabrikas darbinieku fotogrāfijas un dzīvesstāstus. Paldies! Mēs ļoti domāsim, lai šim darba ir turpinājums – grāmata.

 

Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja

Indra Jaunzeme, Staiceles muzeja “Pivalind” vadītāja