Alojas Novads

Mājās pārvests un uzstādīts Kārļa Zāles veidotais piemineklis veltīts brīvības cīnītājiem

8. decembrī Alojā blakus Alojas luterāņu baznīcai atklāja slavenā tēlnieka Kārļa Zāles 1939. gadā veidoto pieminekli brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem, kam līdzekļus pirms Otrā pasaules kara bija savākusi Alojas draudze. Pirms vairākiem gadu desmitiem pieminekli tam paredzētajā vietā tā arī neizdevās uzstādīt, jo senču izlolotajai iecerei svītru pārvilka karš un okupācija.

Trīs metrus augsto, no Somijas granīta veidoto darbavīru ar zobenu rokās un  uzrakstiem uz postamenta “Brīvības cīnītājiem” un “Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai”, atklāja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.

Uzrunājotklātesošos, Valdis Bārda visiem atgādināja brīvības cīņu nozīmīgumu un to, ciksvarīgi ir turēt godā mūsu senču piemiņu. Viņš pateicās visiem,kuri ieguldījuši darbu un enerģiju, lai šo cēlo mērķi, – saglabāt un pārvestmājās novadnieku sarūpēto pieminekli – īstenotu.

Savā runā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis sacīja: 


“Mūsu tautieši, kas savulaik drosmīgi iestājās par Latviju, ir piemērs mums šodien. Mums jāturpina viņu iesāktais ceļš. Latvija ir mūsu mājas un mēs katrs varam sniegt savu artavu, lai sekmētu tās izaugsmi”. Viņš savā runā arī apstiprināja to, ka vēsturi nevar atkārtot, bet to var un vajag atgādināt, turot svētā atmiņā tos, kuri piedalījās mūsu valsts neatkarības veidošanā.”

Klātesošos uzrunāja arī Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte un LR Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Par brīvības cīnītājiem aizlūdza, un pieminekli iesvētīja Alojas evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andis Smilga. Karogu sardzes maiņu veica tēvi un dēli Juris un Edvards Kaļvas, Māris un Haralds Siktāri, Raitis un Valts Kokini, Dmitrijs un Andreass Meļņičenko,  Andis un Gustavs Slotiņi, Kaspars un  Ēriks Rozīši, Didzis un  Rūdolfs Irmeji. Aicinājumu un solījumu nolasīja Uģis un Jānis Čukuri:

“Savu karogu,dēls, tev es nododu:
Ņem viņu un nes to tālāku,
Kā latvim klājas.

Lai vienmēr paliktu balts un tīrs
Tas mums par slavu,
Dēls, nes to ar godu kā goda vīrs
Caur dzīvi savu.

Tad baltu un tīru,dēls, tālāk to sniedz
Sava dēla rokās.”

Svinīgo atklāšanas pasākumu papildināja Salacgrīvas kultūras nama pūtēju orķestris “Enkurs” (vadītājs Vitālijs Bogdanovičs), Alojas Ausekļa vidusskolas zēnu ansamblis (vadītāja Anita Roļskija), Alojas kultūras nama jauktais koris “Ale”(vadītāja Agra Jankovska).

Pasākuma otrajā daļā, kas norisinājās Alojas kultūras namā, pulcējās visi tie, kas šīs vēsturiskās dienas novakarē vēlējās pabūt kopā, klausīties Alojas novadpētniecības centra vadītājas Līgas Modernieces stāstījumu par pieminekļa vēsturi un ceļu mājup. Tāpat sanākušos uzrunāja pieminekļa laukuma labiekārtošanas projekta autore, arhitekte Ija Rudzīte. Alojas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu spēlēto melodiju fonā runāja ministrs R.Bergmanis. Pēc tam domes priekšsēdētājs V.Bārda pateicās ne tikai arhitektei, bet arī laukuma būvniekiem un pieminekļa uzstādītājiem no SIA “Draugu Dārzs”. 

Biedrības “Alojas novada attīstība” valdes priekšsēdētāja Inga Mauriņa – Kaļva sveica ikvienu ziedotāju, un, ar Ineses Mētriņas izgatavotajiem apliecinājumiem, no sirds pateicās  dāsnākajiem ziedotājiem: M.Minalto, A.Hansona, V.Irbes un J.Puidīša, M.Siktāra, V.Možvillo, I.Rudzīša, M.Švinkas, J.Balgas,U.Lūša, A.Krūmiņa, A.Bondara, I.Bartkēvičas un A.Upatnieka, A.Ozola, J.Kaļvas ģimenēm, Raivim Dzintaram un galvenajam finansētājam – Alojas novada domei.

Biedrība “Alojas novada attīstība” izsaka pateicību visiem, kas organizēja, strādāja un atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu un atklāšanu!

Darba vīra ceļš mājup bijis gana garš un sarežģīts, bet nu tas beidzot atgriezies dzimtajā vietā, uzstādīts goda vietā, ikvienam atgādinot par tiem drosmīgajiem,kas cīnījās par mūsu nākotni, par mūsu Latviju.





Pirmās brīvvalsts laikā Alojas draudzes ļaudis ziedoja līdzekļus, lai taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju.

Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji izraudzīta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts zemes fonda, bet tā uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš. Pēc Otrā pasaules kara 1975. gadā mākslas darbs nokļuva Grobiņas novada Medzē, Kapsēdes Brāļu kapos. Laika gaitā tas iekļauts valsts aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Kopš 2008.gada Kapsēdes Brāļu kapi atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā.

Pēc daudzu gadu desmitu ilgiem klejojumiem 2018. gada 9.novembrī K.Zāles veidotais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīra figūra ar zobenu – sāka ceļu atpakaļ uz mājām Alojā. Tas dzimtajā vietā uzstādīts 2018. gada 8.decembrī, Alojā, Baznīcas ielā 4a.





Sagatavojusi Zanda Aderniece, Ineta Laizāne, Inga Mauriņa-Kaļva

Foto: Z.Aderniece