Alojas Novads

Projekts Zaļie dzelzceļi saņem Ekselences balvu

Igaunijas–Latvijas pārrobežu projekts Zaļie dzelzceļi saņēmis Eiropas Zaļo ceļu asociācijas Ekselences balvu. To pasniedza starptautiskā konferencē Dikļos, atzīmējot projekta noslēgumu. Šādu un citas balvas dažādās kategorijās organizācija piešķir reizi divos gados, lai izceltu uz kādreizējām dzelzceļa līnijām veidotos velo un kājāmgājēju maršrutus, kas atzīti par inovatīviem un izciliem tūrisma produktiem.

Ekselences balva nonāca projekta vadošā partnera – Vidzemes Tūrisma asociācijas – un tās valdes priekšsēdētāja Raita Sijāta rokās. Taču tās nopelnīšanā piedalījušies visi 24 partneri, tostarp Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novada pašvaldība. Limbažu novadu konferencē pārstāvēja pašvaldības aģentūras LAUTA direktore Ilze Millere. Viņa teic, ka žūrija novērtēja īstenotā projekta starptautisko nozīmi un tajā ar pašvaldībām līdzdarbojušos uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas. Īpaši jāuzsver tas, cik daudz paveikts salīdzinoši īsā laikā. Dzelzceļa līnijas pārsvarā bija aizaugušas ar krūmiem, vietām pārvietošanos apgrūtināja sabrukuši tilti. Tagad Vidzemē un Dienvidigaunijā kopumā tapis aptuveni 750 km garš maršruts. Tas ir ievērojams sasniegums, kaut vēl daudz darāms, lai infrastruktūru attīstītu tiktāl, ka lietotājiem nebūtu nevienas iebildes par kvalitāti.

Konferencē piedalījās arī Spānijas, Beļģijas, Itālijas, Čehijas, Portugāles un Igaunijas pārstāvji, kuri prezentēja savus zaļos maršrutus un dalījās pieredzē. I. Millerei, klausoties ārvalstu kolēģu stāstītajā, nācās atzīt, ka viņi kādreizējo dzelzceļa līniju apgūšanā mums ir tālu priekšā. Ceļu segumi ir labāki – daudzviet asfaltēti un apgaismoti diennakts tumšajā laikā. Nodrošināts plašs informatīvo izdevumu klāsts, pat izveidotas lietotnes viedtālruņiem, atsevišķi posmi marķēti tā, lai būtu pieejami arī neredzīgajiem utt. Taču jāņem arī vērā, ka citās Eiropas valstīs zaļos ceļus attīsta jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, bet Latvijā par to runā vien pēdējā desmitgadē, turklāt reāli darbi uzsākti salīdzinoši nesen.

Par pirmo zaļo ceļu uzskatāms dzelzceļa līnijas posms Limbaži–Katvaru ezers 7 km garumā. Tā attīrīšanai no gulšņiem un krūmiem pašvaldība piesaistīja LEADER finansējumu, ceļu atklāja 2014. gadā. Šo posmu 6. septembrī konferences dalībnieki arī apskatīja. Viņi apmeklēja Zanes Magones saimniecību Priedītes, kas atrodas blakus takai, un tālāk ar velosipēdiem devās uz Limbažiem, kur izstaigāja vecpilsētu. Ārvalstu viesi apmeklēja arī Kocēnu novadu, kur pie Dauguļu stacijas atklāja dizaina tiltu pār Briedes upi, kas nosaukts Eiropas Zaļo ceļu asociācijas vārdā.

I. Millere piebilda, ka nākamie ieguldījumi mūspuses zaļo ceļu infrastruktūrā gaidāmi jau tuvākajā laikā. Limbažu novada pašvaldība saņēmusi LEADER atbalstu, ko izmantos, lai uzlabotu posmu no Limbažiem līdz Puikulei. Savukārt biedrība Jūrkante uzsākusi projekta Zaļais veloceļš – uzņēmēju aktivizēšanas iespēja īstenošanu (dalībnieku vidū ir arī partnerība Brasla).

Nila SMELTERA foto
Iepriekš minētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:

Linda TAURIŅA