Alojas Novads

Pašvaldības pārstāvji iestāda simbolisku rododendru dārzu Mežaparkā

Piektdien, 18. oktobrī, pie daļēji rekonstruētās Mežaparka Lielās estrādes Rīgā pulcējās visu 119 Latvijas pašvaldību vadītāji vai pārstāvji, lai piedalītos rododendru dārza stādīšanā. Idejas autors ir SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Dārzs iecerēts kā veltījums Latvijai un latviešu dziedāšanas un dejošanas priekam. – Lai šie vairāk nekā 120 rododendru krūmi rotā simbolisko latviešu savienošanās un kopā sanākšanas vietu. Lai tie zied ar dubultu sparu, kad šeit skanēs dziesmas un mūzika, kad uz svētkiem pulcēsies ļaudis no visām pilsētām un novadiem! – viņš teica.

Rododendrus stādīja atbilstoši novada vai pilsētas atrašanās vietai kultūrvēsturiskajos novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā. Katra pašvaldība saņēma sertifikātu par iestādīto košumkrūmu un pie katra no tiem tika izvietota attiecīga informatīva plāksne.

Pasākuma laikā notika ekskursija pa Mežaparka Lielās estrādes teritoriju, novērtējot līdz šim būvniecībā paveikto. Pasākumā piedalījās arī mūspuses pašvaldību vadītāji – Valdis Bārda no Alojas, Didzis Zemmers no Limbažu novada, Dagnis Straubergs no Salacgrīvas un Linards Kumskis no Krimuldas. Līdzi viņiem devās arī izpilddirektori un citi domes darbinieki. D. Zemmers atzina, ka pasākums bija gan emocionāli saviļņojošs, gan ar nelielu skumju pieskaņu. – Esam novadu reformas priekšvakarā, –atgādināja domes vadītājs. Var sanākt tā, ka krāšņumkrūmi ziedēs, bet pašvaldību, ko tie simbolizē, vairs nebūs. Taču sarunbiedrs uzteica Rīgas mežus par brīnišķīgu ideju. Tās īstenošanā noteikti ieguldīta ievērojama naudas summa, jo iestādīti tika spēcīgi, lieli krūmi. Nez vai tie ziedēs Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos nākamgad, bet uz lielajiem 2023. gadā – droši vien. Limbažu pārstāvji iestādīja šķirnes Zvārtes iezis rododendru, kas ziedēs lieliem, sarkaniem ziediem un pēc gadiem 30 varētu sasniegt 2,4 m augstumu. Nav noslēpums, ka Limbažu novads ir starp tiem, kuri ir visbagātākie ar pašdarbniekiem Latvijā. – Vienmēr, runājot par pašdarbnieku daudzumu, gribu pieminēt un teikt lielu paldies cilvēkiem, kuri padomju gados, spēja noturēt un stiprināt šo tradīciju. Katrā kultūras namā un organizācijā bija pašdarbnieki, ko balstīja un, manuprāt, vairāk nekā šobrīd, – sprieda D. Zemmers. Lai arī ar zināmu tā laika ideālu propagandas pieskaņu, viņaprāt, arī tolaik svētki glabāja Latvijas sirdi un būtību.

Norisēs piedalījās arī Rīgas domes, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts izglītības satura centra pārstāvji. Savukārt koristu saimi pasākumā pārstāvēja jauniešu koris Balsis diriģenta Inta Teterovska vadībā. Koristi ne vien iestādīja savu rododendru, bet priecēja pasākuma dalībniekus ar priekšnesumu. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atgādināja, ka šis būs otrais vides objekts, kas skaistā veidā vēstīs par Latvijas pilsētām un novadiem. Pirmais ir Vecrīgā atrodamā ģerboņu siena.

Informāciju sagatavoja:

Linda Tauriņa