Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Aizvadīta pirmā sanāksme, kurā sprieda par Alojas novada Vecāku patruļas izveidi

    10. janvārī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā “SALA” notika pirmā Alojas novada Vecāku patruļas izveides sanāksme. Tajā piedalījās Alojas Ausekļa vidusskolas un Staiceles pamatskolas vadība, Vecāku padomju pārstāvji, novada pašvaldības policisti, pašvaldības juriskonsults, kā arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas inspektores Liene Kaužēna, Sintija Gulbe un Limbažu iecirkņa…

    Suminot simtgades bērnus, ģimenes un darbīgus ļaudis, izskanējuši valsts svētku pasākumi

    Pagājušajā nedēļas nogalē visā Latvijā svinēja, līksmoja un cildināja diženus ļaudis ciemos, pilsētās un novados. Ar īpašām svētku sajūtām dažādos pasākumos atzīmēja valsts 100. gadadienu. Arī pie mums, Alojas novadā, izskanēja sirsnīgi koncerti un aplausi tiem cilvēkiem, kurus valsts svētku reizē godināja īpaši.   Svētku koncertprogrammu 16. novembra vakarā atklāja…

    Alojas novada Braslavas pagasta Vilzēnos pasta nodaļas darbības modeli maina atbilstoši pieprasījumam

    Zemā pasta pakalpojumu pieprasījuma dēļ Alojas novada Braslavas pagasta Vilzēnos no 2018.gada 18.decembra tiek mainīts Blankaskroga pasta nodaļas darbības modelis, atrašanās vieta un darbalaiks, pielāgojot to iedzīvotāju reālajām vajadzībām. Turpmāk Vilzēnos pasta pakalpojumi katru darbdienu tiks nodrošināti Vilzēnu tautas namā no plkst.8.30 līdz 9.30. Pasta pakalpojumu sniegšanas vietā būs pieejami…

    Ar pašvaldības līdzfinansējumu un ES atbalstu sākti grants ceļu pārbūves darbi

    Alojas novada dome ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu uzsākusi 9 grants ceļu posmu pārbūves darbus Alojas, Braslavas un Staiceles pagastos.   Šobrīd pārbūve notiek 2 ceļa, Lindes-Kupčiņas un Lindes-Vecmuižnieki, posmos. Savukārt tuvākajā laikā sāksies darbi Kirķu ceļā un ceļa Rozītes-Priekšēni posmā, vēlāk ceļa Zariņi-Veclāči un Lojiņas-Lagasti posmos.   Pārbūve paredz…

    Vilzēnu tautas nams aicina pieteikties dalībai pašdarbības kolektīvos

    Vilzēnu tautas nams aicina pieteikties dalībai pašdarbības kolektīvos. 

    Projektā „Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei” labiekārto Braslavas parku

    Projektā “Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei” Braslavas parkā tika izveidota atpūtas vieta, uzstādot koka soliņus un galdiņu. Visā parka teritorijā uzstādītas desmit koka atkritumu urnas. Ainavas papildināšanas nolūkā iestādīja 54 dažādu sugu un šķirņu koku un dekoratīvo krūmu stādus. Jau 2016. gadā ar Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvu visā Latvijā…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija