Braslavas pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Valsts svētkos novadā gaidāmi atceres brīži, koncerti un kinofilmas

    Valsts svētkos novadā gaidāmi atceres brīži, koncerti un kinofilmas

    Straujiem soļiem tuvojas valsts svētku laiks. Alojas novadā šajā laikā gaidāmi dažādi pasākumi, tostarp koncerti un kinofilmu seansi ar patriotisku noskaņu.   Svētku pasākumus ievadīs Aika Karepetjana filma “Pirmdzimtais”, ko ikviens interesents no 12 gadu vecuma varēs noskatīties 7. novembrī Alojas kultūras namā. Filmas sākums plkst.18. Biļetes cena 3.00 EUR.…

    Lasīt vairāk

    Svinīgā pasākumā godināti jaundzimušie un viņu ģimenes

    Svinīgā pasākumā godināti jaundzimušie un viņu ģimenes

    Septembra otrajā pusē pašvaldība allaž vienkopus pulcē jaundzimušos, kuri dzimuši pēdējā pusgada laikā, lai sirsnīgā pasākumā kopā ar ģimenēm atzīmētu pievienošanos novada iedzīvotāju pulkam.   23. septembrī Alojas kultūras namā Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne un Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja p.i. Inga Neimane sveica 20 jaunos novadniekus. Labākos vēlējumus sūtīja…

    Lasīt vairāk

    Aicinām Alojas novada iedzīvotājus rakstīt “Tautas saimes grāmatu”

    Aicinām Alojas novada iedzīvotājus rakstīt “Tautas saimes grāmatu”

    Latvijas nu jau gandrīz 100 gadu ilgajā vēstures nogrieznī vēl nav bijusi grāmata, kas būtu rakstīta tikai ar roku, kuru rakstītu pati tauta, un kur ikvienam iedzīvotājam būtu bijusi iespēja to darīt!   Pēc Rīgas Aktīvo senioru alianses “Rasa” iniciatīvas ir izveidota Latvijas valsts simtgadei veltīta “Tautas saimes grāmata”, kas…

    Lasīt vairāk

    Palīdzi noskaidrot ģimenei draudzīgāko pašvaldību un laimē vērtīgas balvas savai ģimenei

    Palīdzi noskaidrot ģimenei draudzīgāko pašvaldību un laimē vērtīgas balvas savai ģimenei

    Mūsu pašvaldība piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konkursā “Ģimenei draudzīga pašvaldība”. Šajā konkursā svarīgs ir arī jūsu viedoklis, jo tas var palīdzēt mums uzvarēt! Balsot par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm varēs no 2. līdz 31.oktobrim jaunajā vietnē www.vietagimenei.lv.   Lai noteiktu pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu,…

    Lasīt vairāk

    Konkursā izvērtētas novada sakoptākās ēkas, dārzi un saimniecības

    Konkursā izvērtētas novada sakoptākās ēkas, dārzi un saimniecības

    Jūlija vidū konkursa “Veidosim skaistu un sakoptu savu novadu” vērtēšanas komisija devās braucienā pa novadu, lai raudzītu sakoptas sētas, dārzus un saimniecības. Ikvienā vietā mūs sagaidīja strādīgi, atsaucīgi un laipni ļaudis. Konkursam bija pieteikti 13 objekti vairākās kategorijās.    Individuālo māju kategorijā aplūkojām Ināras un Dzintara Spidānu īpašumu Salacas ielā…

    Lasīt vairāk

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija