Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Ēnu dienā Alojas novadā viesojas 72 ēnas

    Trešdien, 12. februārī, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kurā, sniedzot skolēniem iespēju aktīvi sekot līdzi dažādu profesiju un speciālistu darbam, kā ierasts, iesaistījās arī Alojas novada pašvaldība un citi novada uzņēmumi. Šogad Alojas novadā dažādu profesiju pārstāvjus ēnoja 72 ēnas, bet kopumā iesaistīto skolēnu skaits, kuri no Alojas novada devās…

    Sakopsim savu Latviju – Lielā talka šogad norisināsies 25. aprīlī

    Šī gada 25. aprīlī jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies “Lielā talka”, kuras ietvaros tiks vērsta uzmanība uz apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu, tajā pašā laikā domājot arī par Latvijas ilgtspēju un virzību iepretim zaļākās valsts pasaulē statusam. Viens no 2020. gada “Lielās talkas” vadmotīviem – “Sakop savu sētu, Tava…

    ATCELTS pasākums Alojas novada sporta laureāts

    Informējam, ka pasākums “Alojas novada sporta laureāts”, kas bija plānots 8. febuārī, TIEK ATCELTS! Plašāka informācija: 29 339 978 Ceram uz sapratni un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

    Informācija par izmaiņām SIA Alojas Novada Saimniekserviss norēķinu sistēmā

    1. Sākot ar 01.03.2020 rēķinā tiks aprēķināta maksa par rēķina piegādi – 0,42 EURO ar PVN. Neattiecas uz tiem klientiem, kuri rēķinus saņem elektroniski e-pastā vai klātienē, saņemot tos drukātā formātā. 2. Sākot ar 01.03.2020 rēķinā tiks aprēķināta maksa par rēķina piegādi ar pasta starpniecību – 1,27 EURO ar PVN.…

    Februāra pasākumi Alojas novadā

    Alojas pilsēta un pagasts: 01.02.-13.02. Jutas Gargurnes darbu izstāde, Alojas novada Domes dienas centrā 01.02.-29.02. Rotas lietu izstāde Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā SALA  01.02.-29.02. Lindas Lošinas zīmējumu izstāde bērnu grāmatām, Alojas pilsētas bibliotēkā 01.02.2020., plkst. 18:00 Alojas pilsētas 28.dzimšanas dienas KONCERTS “Paldies no sirds!” 01.02.-29.02. Ineses un Ata Timermaņu…

    SIA ZAAO atkritumu vākšanas sistēmas izmaiņas

    SIA “ZAAO” (ZAAO) informē, ka 2019. gada nogalē un turpmākajā tuvākajā periodā, iepakojuma apsaimniekošanu un iespējas to savākt bezmaksas būtiski ietekmē situācija otrreizēji pārstrādājamo iepakojuma tirgū Eiropā un Āzijā. Būtiski ir palielinājies šo materiālu piedāvājums un tirgus cenas pārstrādātājiem materiāliem strauji kritušās. Šā iemesla dēļ materiālu pārdošanas cena nespēj segt…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija