Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Ar Ozolmuižas sportistu uzvaru noslēgušās Alojas novada sporta spēles

    Ar Ozolmuižas sportistu uzvaru noslēgušās Alojas novada sporta spēles

    11. augustā Vilzēnu sporta laukumā notika Alojas novada sporta spēles. Dalību sacensībās bija pieteikušas 10 komandas, pārstāvot visas novada apdzīvotās vietas. Sportot gribētāji varēja izmēģināt spēkus 8 individuālās sacensībās, bet 6 disciplīnās sacentās komandas. Visas dienas garumā dažādās aktivitātēs varēja iesaistīties arī bērni un seniori. Rīta pusē sacensības atklāja un…

    Lasīt vairāk

    Aicina XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanās dienā, 1.jūlijā, pacelt valsts karogu

    Aicina XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanās dienā, 1.jūlijā, pacelt valsts karogu

    Latvijas Nacionālais kultūras centrs informē, ka pēc pāris dienām, 30.jūnijā, Rīgā pulcēsies Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji no visas Latvijas un ārvalstīm, lai laikā līdz 2018.gada 8.jūlijam (sadziedāšanās pasākums noslēgsies 9.jūlijā) kopā svinētu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus.    2018.gada 1.jūlijā, saskaņā ar svētku programmu https://dziesmusvetki.lv/notikumu-kalendars/svetku-nedela/),…

    Lasīt vairāk

    Līgo svētku fotomirkļi no Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pagasta

    Līgo svētku fotomirkļi no Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pagasta

    21. jūnijā Līgo svētkus ar tradicionālajiem Alojas novada Pļaušanas svētkiem ieskandināja Alojā, bet Staiceles pagasta Vīķu muižā klātesošie muzicēja kopā ar mūziķi Normundu Ķieti un Initu Āboliņu. 22. jūnija vakarā Vasaras saulgriežus ar teātra izrādi un svētku balli atzīmēja Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā, Puikulē un Braslavas pagastā. 23. jūnijā Staicelē notika…

    Lasīt vairāk

    Aprūpes namā “Urga” viesojās Labklājības ministrs Jānis Reirs

    Aprūpes namā “Urga” viesojās Labklājības ministrs Jānis Reirs

    11.maijā Braslavas pagastā aprūpes namā “Urga”” viesojās Labklājības ministrs Jānis Reirs un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis. Tikšanās laikā ar aprūpes nama senioriem ministrs iezīmēja aktualitātes dažādās jomās, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas skar pensiju tematiku. Aizkustinošs bija brīdis, kad ministrs kopā ar kolēģi…

    Lasīt vairāk

    Uzsākts ES fondu darbības programmas 8.3.3. SAM projekts NVA nereģistrēto jauniešu prasmju attīstīšanai un iesaistei izglītībā

    Uzsākts ES fondu darbības programmas 8.3.3. SAM projekts NVA nereģistrēto jauniešu prasmju attīstīšanai un iesaistei izglītībā

    Alojas novadā uzsākts īstenot Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un DARI!” Nr. 8.3.3.0/15/I/001 īstenošanu, līguma Nr.6-13/69.   …

    Lasīt vairāk

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija