Alojas Novads

Braslavas pagasts

  •  

    Lielajā talkā labiekārtoja muižu un pilsētu parkus, stādīja, sēja un vāca atkritumus

    Lielajā talkā, kas šogad norisinājās 27. aprīlī Alojas novads atkal kļuva par kādu sakoptāku un labiekārtotāku teritoriju glītāks. Alojā bariņš talcinieku (Alojas radošā kluba “Liepale” sievas un biedrības “Alojas seniori” pārstāvji) rosījās Iniciatīvu parkā, Rīgas ielā 2. Parkā stādīja pavasara ziedus, sakopa akmens dārzu, vāca atkritumus un izzāģēja sausos zarus.…

    Talkošanas vietas Alojas novadā

    Aicinām Jūs visus piedalīties Lielajā talkā, kas notiks 27. aprīlī! Alojas novadā talkos visas pārvaldēs, varēsiet izvēlēties, kur ērtāk un labāk. Alojas pilsētā un pagastā: -Iniciatīvu parks, Rīgas ielā 2, Alojā, Alojas novadā, LV-4064 (atkritumi tiks sašķiroti un nodoti ZAAO pieņemšanas punktā Alojā) -Marijas parks, Jūras ielā 44, Alojā, LV-4064…

    Aicina piedalīties fotokonkursā “Mans Alojas novads”

    Alojas novada pašvaldība, aicina ikvienu interesentu doties Alojas novada ielās un laukos, un ar foto objektīva palīdzību iemūžināt un attēlot Alojas novada krāsu paletes daudzveidību. Konkursa mērķis atlasīt interesantas, atraktīvas un mākslinieciski kvalitatīvas fotogrāfijas par mirkļiem Alojas novada ikdienā un svētkos. Konkursā var piedalīties ikviena persona – autors, nosūtot fotoattēlu,…

    Uz autoceļiem iestājies šķīdonis! Aicinām pievērst uzmanību ierobežojuma zīmēm

    Siltā laika ietekmē atsevišķos grants autoceļu posmos ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šķīdoņa laikā transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem…

    Novadnieku pulkā uzņemti 20 jaundzimušie

    23. martā Puikules Muižā novadnieku pulkā svinīgi uzņēma 20 jaundzimušos, kuri pasaulē nākuši no pērnā gada septembra līdz šī gada februārim. Staiceli un Staiceles pagastu pārstāvēja 8 mazulīši, tostarp dvīnīši, kuri gan pasākumā klāt nebija. Alojā un Alojas pagastā pasaulē nākuši – 7 jaundzimušie, Brīvzemnieku pagastā – 4 novadnieki, bet…

    No 1. aprīļa ar sabiedrisko transportu darba dienās Valmierā varēs nokļūt pirms un pēc darba laika

    No 1. aprīļa stāsies spēkā izmaiņas starppilsētu autobusa maršrutā Cēsis-Ainaži-Valmiera, kas būtiski atvieglos Alojas novadā dzīvojošo nokļūšanu darbā Valmieras pilsētā. Izmaiņas paredz, ka darba dienu rītos autobuss Valmierā pienāks plkst.7:51, bet vakarā no Valmieras autoostas izbrauks plkst.17:20. Problēma nokļūt reģiona centrā darba dienās pastāvēja jau vairākus gadus. Iedzīvotāji bija neapmierināti,…

  •  braslava.200.242.s

    Platība – 82.8 km2

    Apdzīvotās vietas – Vilzēni, Urga, Braslava, Vilzēnmuiža, Klāmaņi (pagasta centrs)

    Upes – Īģe, Bauņupīte, Struņķupīte

    Ezeri – Urgas dzirnavezers, Ķirumezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Dace Eversa – aktrise
    • Jānis Mencis – matemātiķis
    • Antons Benjamiņš – rakstnieks, publicists
    • Kārlis Bērzājs – aktieris
    • Ernests Blanks – literāts un žurnālists
    • Pauls Kvelde – diriģents, mūzikas pedagogs
    • Marta Rudzīte – valodniece, LU profesore
    • Pāvils Pauls Kreišmanis – agronoms
    • Pēteris Gūtmanis – skolotājs, literāts, publicists

     

     Vēsture

    No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.

    Apdzīvotā vieta Vilzēni dokumentos pirmoreiz minēti 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ērikam Uksenšernam. Laika gaitā Vilzēniem mainījās saimnieki, bet 18. gs. Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. No muižas laikiem Vilzēnos ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm.

    1436. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Jānim Orgisam 20 šņores zemes. 1457. gadā ordeņa mestrs Jānis no Mengdes Jurgenam Orgisam izlēņoja vēl 10 lūkus aramzemes. Tā no šī novada izveidojās vēlākā Urgas muiža, kas Orgisu ģimenei piederēja vēl 1531. gadā. 17. gs. muižā neilgu laiku saimniekoja Cogi, bet no 1690. gada – Urgeni. 1575. gadā Urgas īpašnieki bija Kaumernu dzimta. Pēc 120 gadiem muiža piederēja fon Štādenam.

    1935. gadā Valmieras apriņķa Braslavas pagasta platība bija 36,2 km² un tajā dzīvoja 661 iedzīvotājs.1945. gadā pagastā izveidoja Braslavas ciema padomi, ko 1947. gadā to likvidēja. 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atkal atjaunoja. Braslavas ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Alojas (1949-1956), Limbažu (1956-1962; 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Braslavas ciemam pievienoja likvidēto Vilzēnu ciemu, bet 1977. gadā daļu Braslavas ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam, bet Braslavas ciemam pievienoja daļu Skaņkalnes ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Braslavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipedija