Brīvzemnieku pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Valsts svētkos novadā gaidāmi atceres brīži, koncerti un kinofilmas

    Valsts svētkos novadā gaidāmi atceres brīži, koncerti un kinofilmas

    Straujiem soļiem tuvojas valsts svētku laiks. Alojas novadā šajā laikā gaidāmi dažādi pasākumi, tostarp koncerti un kinofilmu seansi ar patriotisku noskaņu.   Svētku pasākumus ievadīs Aika Karepetjana filma “Pirmdzimtais”, ko ikviens interesents no 12 gadu vecuma varēs noskatīties 7. novembrī Alojas kultūras namā. Filmas sākums plkst.18. Biļetes cena 3.00 EUR.…

    Lasīt vairāk

    Ozolmuižas pamatskola aicina darbā labiekārtošanas darbu strādnieku

    Ozolmuižas pamatskola aicina darbā labiekārtošanas darbu strādnieku

    Alojas novada dome, reģistrācijas Nr.90000060032, izsludina amata vakanci – labiekārtošanas darbu strādnieks. Darba pienākumi: veikt Ozolmuižas pamatskolai pieguļošajā teritorijā veicamos labiekārtošanas darbus; ziemas sezonā veikt ceļu un ietvju tīrīšanas darbus no sniega, vasaras sezonā ceļu malu un neapstrādāto zemju pļaušanas darbus; veikt krūmu izciršanas, kritušo koku izzāģēšanas, celiņu apkopšanas darbus ar…

    Lasīt vairāk

    Limbažu apriņķa amatierteātru skatē Brīvzemnieku pagasta amatierteātrim 2. pakāpe

    Limbažu apriņķa amatierteātru skatē Brīvzemnieku pagasta amatierteātrim 2. pakāpe

    No 28. līdz 29. oktobrim Limbažos norisinājās Limbažu apriņķa amatierteātru skate. Spēlētpriekā dalījās 9 amatierteātra kolektīvi, tostarp, Alojas novada Brīvzemnieku pagasta Puikules tautas nama amatierteātris režisores Neldas Bailītes-Irmejas vadībā. Puikulieši žūrijai un kolēģiem izrādīja Danskovītes “Antons izklaidējas”, iegūstot II pakāpes diplomu un 35 punktus. Ar savu aktieru darbu bija apmierināta arī režisore…

    Lasīt vairāk

    Ozolmuižas ciemā izbūvētas publiskās dušas un labierīcības, rotaļu laukums papildināts ar jauniem sporta un atpūtas elementiem

    Ozolmuižas ciemā izbūvētas publiskās dušas un labierīcības, rotaļu laukums papildināts ar jauniem sporta un atpūtas elementiem

    5.oktobrī Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas ciemā ar Alojas novada domes un LEADER programmas atbalstu atklāja izbūvētās publiskās dušas, tualetes un mazgātavas telpu bijušajās arodskolas dienesta viesnīcas telpās. Par projekta līdzekļiem tika uzstādīti arī divi āra trenažieri un bērnu rotaļu laukums papildināts ar jaunām groza šūpolēm. Izveidotie publiskie pakalpojumi un rotaļu laukums…

    Lasīt vairāk

    DI plāna ietvaros tiek izstrādāti reorganizācijas plāni bērnu sociālās aprūpes centriem Vidzemē; sagaidāmas izmaiņas to darbībā

    DI plāna ietvaros tiek izstrādāti reorganizācijas plāni bērnu sociālās aprūpes centriem Vidzemē; sagaidāmas izmaiņas to darbībā

    Projekta “Vidzeme iekļauj” deinstitucionalizācijas (turpmāk – DI)  plāna izstrāde norit pilnā sparā. Līdz ar brīdi, kad plāns būs gatavs, uzsāksies jauns un nozīmīgs projekta ieviešanas etaps. Dokuments tiks izmantots par pamatu plānotajiem infrastruktūras ieguldījumiem , lai attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus reģionā. Tāpēc DI plāna izstrādātāji rūpīgi veikuši līdzšinējās situācijas…

    Lasīt vairāk

    Svinīgā pasākumā godināti jaundzimušie un viņu ģimenes

    Svinīgā pasākumā godināti jaundzimušie un viņu ģimenes

    Septembra otrajā pusē pašvaldība allaž vienkopus pulcē jaundzimušos, kuri dzimuši pēdējā pusgada laikā, lai sirsnīgā pasākumā kopā ar ģimenēm atzīmētu pievienošanos novada iedzīvotāju pulkam.   23. septembrī Alojas kultūras namā Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne un Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja p.i. Inga Neimane sveica 20 jaunos novadniekus. Labākos vēlējumus sūtīja…

    Lasīt vairāk

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”