Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Alojas novadā notiks militārās mācības “WISE ADDER 2020”

    Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “NAMEJS 2020” ietvaros no 15. līdz 28. augustam Alojas novada Ozolmuižā notiks Mācību vadības pavēlniecības mācības “WISE ADDER 2020”. Mācību mērķis ir pilnveidot Mācību vadības pavēlniecības apakšvienību spējas veikt valsts aizsardzības uzdevumus, sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, sagatavojot karavīrus, zemessargus un brīvprātīgos rezerves…

    Autoceļu uzturētājs uz grants autoceļiem greiderēšanu veicis vairāk nekā 77 000 km garumā

    Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” veicis greiderēšanu visā valsts teritorijā vairāk nekā 77 000 km garumā, savukārt grants seguma dilumkārtas atjaunošanu, t.sk. bedru un iesēdumu remontu, vairāk nekā 296 000 m3 apjomā. Šogad greiderēšanas darbi Vidzemes reģionā veikti 30 426 km garumā, Kurzemē 15 434 km, Latgalē…

    Alojas novada dome pieņem lēmumu vērsties Satversmes tiesā

    20. jūlija Alojas novada pašvaldības ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums vērsties Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes tiesību normām, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Šādu lēmumu atbalstīja deviņi deputāti, četri – bija pret, savukārt viens atturējās. Alojas novada domes…

    Aicinām pieteikties “Alojas novada sporta spēlēm 2020”

    Šī gada 29. augustā Vilzēnu sporta laukumā notiks “Alojas novada sporta spēles”. Šovasar sporta spēlēs aicinām pieteikties šādām disciplīnām: Komandu sacensības: pludmales volejbols; traktora vilkšana; foto orientēšanās; stafete u.c. Sacensības senioriem: šautriņu mešana; basketbola metieni; stafete; foto orientēšanās; krikets u.c. Individuālās secensības: šautriņu mešana; foto orientēšanās; basketbola metieni; kross traktora…

    “Latvijas Pasts” pakalpojumi Blankaskrogā un Puikulē tiks nodrošināti klienta dzīvesvietā

    Valsts Akciju Sabiedrība (VAS) “Latvijas Pasts” informē, ka no šī gada 1. augusta Alojas novada Braslavas pagasta “Blankaskrogā” un Brīvzemnieku pagasta Puikules ciemā vairs nebūs pieejami klātienes pasta pakalpojumi, tomēr pakalpojumi tiks nodrošināti arī turpmāk. Pasta pakalpojumu sniegšanas formāta maiņa paredz, ka tos pēc klienta pieprasījuma norādītajās adresēs sniegs teritorijas…

    Jāņu laiks un erudīcijas spēles “Prāta mežģis 2020” Brīvzemnieku pagastā

    Brīvzemniekos, tāpat kā citur, kultūras dzīve lēnām atgriežas ierastajos ritmos. Ar Tautas nama pašdarbības kolektīvu piedalīšanos aizvadīts Alojas novada gadatirgus “ Kroņa andele”. Vidējās paaudzes deju kolektīvs “OZOLI”  priecēja kupli sanākušo publiku ar Jāņa Purviņa danci “Palaid puķīti pa dambi”, tāpat amatierteātris izsmīdināja visus ar Mārītes Zvirgzdiņas skeču “Pie daktera”…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija