Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Puikules muižā aizvadīts ikgadējais pasākums “Kā toreiz kolhozā…”

    Sestdienas pievakarē, Puikules muižā, čaloja balsis, ritēja raiti deju soļi, un bieži skanēja teksts: “atceries kā toreiz…”. Uz pasākumu “Kā toreiz kolhozā…” bija ieradies pusotrs simts apmeklētāju, lielākoties tie, kuri paši strādājuši un dzīvojuši tajā laikā. Jau vēlā pēcpusdienā pie muižas pieripoja senais kolhozu laika lepnais auto GAZ-51 ar cienījamo…

    Alojas novada Jauniešu dome Limbažu jauniešu dienā RAMPA 2019

    Saskaņā ar Jaunatnes likuma 5.  panta ceturto daļu, ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteikumu Nr. 1047 “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība” noteiktajā kārtībā.  Tā arī Alojas novada jaunatnes lietu speciāliste Monta Meldere uzsāka mācības šī gada pavasarī, kur iepazinās ar vairāk…

    Puikulē – dažādas veloaktivitātes

    3. septembrī, Puikulē, notika velosipēdistu sacensības, kurās aktīvākie iedzīvotāji varēja mēroties nevis ātrumā, bet gan izturībā. Paralēli tām azartiskākie bija aicināti izmēģināt veiksmi dažādās jautrās, arī atjautības stafetēs – ar velosipēdu braukt pa dēļiem, mērot kādu posmu zigzagā vai pārvadāt grozā ābolu no viena spaiņa uz otru. – Tās bija…

    Alojas novads pārstāvēts 4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā

    4. Latvijas Lauku kopienu parlamentā tika izstrādāta rezolūciju ar septiņiem galvenajiem virzieniem, kas būtu jāiekļauj visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentos. Vairāk nekā 200 dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem apstiprina rezolūcijā ietverto, ka jāveicina izpratne par viedo kopienu veidošanu, jānodrošina pievilcīgi apstākļi dzīvošanai un uzņēmējdarbībai laukos, efektīvi un ilgtspējīgi jāizmanto vietējie…

    Lielajā talkā labiekārtoja muižu un pilsētu parkus, stādīja, sēja un vāca atkritumus

    Lielajā talkā, kas šogad norisinājās 27. aprīlī Alojas novads atkal kļuva par kādu sakoptāku un labiekārtotāku teritoriju glītāks. Alojā bariņš talcinieku (Alojas radošā kluba “Liepale” sievas un biedrības “Alojas seniori” pārstāvji) rosījās Iniciatīvu parkā, Rīgas ielā 2. Parkā stādīja pavasara ziedus, sakopa akmens dārzu, vāca atkritumus un izzāģēja sausos zarus.…

    Talkošanas vietas Alojas novadā

    Aicinām Jūs visus piedalīties Lielajā talkā, kas notiks 27. aprīlī! Alojas novadā talkos visas pārvaldēs, varēsiet izvēlēties, kur ērtāk un labāk. Alojas pilsētā un pagastā: -Iniciatīvu parks, Rīgas ielā 2, Alojā, Alojas novadā, LV-4064 (atkritumi tiks sašķiroti un nodoti ZAAO pieņemšanas punktā Alojā) -Marijas parks, Jūras ielā 44, Alojā, LV-4064…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”

    Adrese: Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts, Alojas novads, LV-4063

    Direktore: Dace Lapšāne, 29461536, t./fakss 64030460, bsac.ziles@aloja.lv


    Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzņem arī īslaicīgā aprūpē.

    Mērķauditorija:

    Bērni no 2 līdz 18 gadiem.

    Darbības mērķis:

    • sniegt sociālo, psiholoģisko atbalstu un palīdzību;
    • nodrošināt aprūpi, rehablitāciju, adaptāciju un integrāciju sabiedrībā;
    • audzināt un izglītot, kas veicinātu katra bērna harmoniskas un brīvas personības veidošanos;
    • sagatavot pastāvīgai dzīvei, nodrošinot vajadzīvo iemaņu un prasmju apguvi.

    Bērniem tirk nodrošināta mājas vide – tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; kur katram ir savas tiesības un pienākumi; labvēlīgi apstākļi vispusīgi attīstīties un izglītoties; piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta, izklaides pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.

    Brīvā laika pavadīšanas iespējas rotaļu laukumā, sporta laukumos (futbols, volejbols, basketbols), sporta zālē, dotorklasē, trenažieru zālē, braucot ar riteņiem.

    BSAC “Zīles” ir izveidojusies sadarbība ar organizāciju “Simply of Latvia”, kurā bērniem ir iespēja brīvlaikā viesoties ASV.