Brīvzemnieku pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Pievērs uzmanību ugunsdrošībai savā mājoklī un uzņēmumā!

    Pievērs uzmanību ugunsdrošībai savā mājoklī un uzņēmumā!

    Aizvadītajās dienās pieaudzis izsaukumu skaits, kas saistīts ar nepareizu apkures ierīču ekspluatāciju, kā rezultātā izcēlušies ugunsgrēki. Diemžēl ugunsnelaimes prasījušas arī vairāku cilvēku dzīvības.    VUGD aicina ievērot īpašu piesardzību, ekspluatējot apkures ierīces un iekārtas! Īpaši tagad, kad iestājies auksts laiks, nepārkuriniet krāsnis un neuzglabājiet degtspējīgus materiālus pie kurtuvēm tuvāk par…

    Lasīt vairāk

    Alojas novada uzņēmumos un iestādēs ēnoja 42 zinātkāri skolēni

    Alojas novada uzņēmumos un iestādēs ēnoja 42 zinātkāri skolēni

    Alojas novada domē šodien, 14.februārī, pulcējās 42 drosmīgi un zinātkāri skolēni no Ozolmuižas pamatskolas, Staiceles vidusskolas, Alojas Ausekļa vidusskolas, lai piedalītos biznesa izglītības organizācijas Junior Achievement Latvija organizētajā ikgadējā karjeras izglītības programmā ĒNU DIENA 2018.   Pirms došanās uz ēnošanas vietām, skolēnus uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Ēnotāji…

    Lasīt vairāk

    Ar „P.K.U.” uzvaru noslēdzies OC „Limbaži” čempionāts florbolā

    Ar „P.K.U.” uzvaru noslēdzies OC „Limbaži” čempionāts florbolā

    Ar spēlēm sestdien, 3.februārī, noslēdzās Olimpiskā centra „Limbaži” čempionāts florbolā. Spraigā fināla cīņā starp „Liepupi” un „P.K.U.” (Puikule) uzvaru guva puikulieši.   Fināla mačā jau spēles pirmajā minūtē P.K.U izvirzījās vadībā, kad vārtus guva Jānis Krustiņš. Tiesa liepupieši ilgi negaidīja un tajā pašā minūtē atbildēja ar gūtajiem vārtiem. Līdz puslaika…

    Lasīt vairāk

    Limbažu fonds izsludina projektu konkursu un rīko „Ziedotāju apli” Alojas novadā

    Limbažu fonds izsludina projektu konkursu un rīko „Ziedotāju apli” Alojas novadā

    Aizvadītā gada nogalē Limbažu fonds ieguva jaunu un pozitīvu pieredzi rīkojot Latvijā vēl ne tik izplatīto „Ziedotāju apli”, kas palīdzēja piepildīt Limbažu novada iedzīvotāju ieceres sava novada ikdienas uzlabošanai. Šogad fonds apņēmies šo pozitīvo akciju turpināt. 2018.gada pirmais „Ziedotāju aplis” norisināsies Alojas novadā.   Limbažu fonds aicina būt aktīviem un…

    Lasīt vairāk

    Puikules Kopienas centrā “Puikules Muiža” runāja par veselīgu uzturu

    Puikules Kopienas centrā “Puikules Muiža” runāja par veselīgu uzturu

    Uz publisko lekciju “Mēs esam tas, ko mēs ēdam” ar ārstu, gastroenterologu Dr. Hosamu Abu Meri  Puikules muižā tika laipni gaidīts ikviens interesents. Sarunas laikā Dr. Hosams Abu Meri mūs iepazīstināja ar veselīga uztura pamatidejām. Paskaidroja, kādas kļūdas mēs pieļaujam ikdienas steigā, uzsvērdams, ka lielākā vērtība tomēr ir cilvēka veselība.…

    Lasīt vairāk

    Atzīmējot Latvijas 99. gadadienu, sumināja centīgus un darbīgus ļaudis

    Atzīmējot Latvijas 99. gadadienu, sumināja centīgus un darbīgus ļaudis

    Latvijas 99. gadskārtas svinības pulcēja lielus un mazus dažādos pasākumos visā Latvijā un arī ārpus tās robežām. Alojas novadā svētkus atzīmēja katrā pagastā un pilsētās. Valdīja patriotiska noskaņa, skanēja koncerti un sirsnīga gaisotne.   17. novembra vakarā Alojā koncertā “Mīla un tango latviešu mūzikā” izskanēja Pētera Butāna, Romualda Jermaka, Jāņa…

    Lasīt vairāk

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”