Brīvzemnieku pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Puikulē deputātu tikšanās laikā apsprieda saimnieciskus jautājumus

    Puikulē deputātu tikšanās laikā apsprieda saimnieciskus jautājumus

    16.aprīlī Puikules Sabiedriskajā centrā notika sanāksme, kurā piedalījās domes deputāti, Brīvzemnieku pagasta pārvaldes vadītāja Dace Tauriņa un domes centrālās administrācijas darbinieki, tostarp izpilddirektors Ivars Ķiksis un viņa vietnieks Aivars Krūmiņš.   Izpilddirektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Aivars Krūmiņš sanākušajiem izrādīja Sabiedriskā centra telpas, kurās pašreiz norit remontdarbi. Tajās paredzēts ierīkot darba…

    Lasīt vairāk

    Puikulē muižas parkā izvietoti 16 putnu būrīši

    Puikulē muižas parkā izvietoti 16 putnu būrīši

    Pavasaris ir sarosījies arī Puikules muižas parkā. Puikules jaunieši kopā ar vecākiem parka teritorijā izvietoja 16 jaunus putnu būrīšus, kurus kā dāvinājumu muižas parkam izgatavoja Arnolds Pelēkais. Kopīgiem spēkiem varam paveikt daudz – sakām lielu Paldies visiem brīvprātīgajiem, kuri palīdzēja un pielika arī savu roku putnu būrīšu projekta īstenošanā. Vivita…

    Lasīt vairāk

    Puikules Muižā, pieminot izsūtījumā cietušos, ierīko izstādi “Dvēseļu putenis”

    Puikules Muižā, pieminot izsūtījumā cietušos, ierīko izstādi “Dvēseļu putenis”

    Mūsu tautas vēsturē ir laiki, kad daudzi likteņi kļūst līdzīgi. Svētdien pār Latviju plīvoja karogi sēru noformējumā, pieminot 1941. gada 25. marta Komunistiskā genocīda upurus. Brīvzemnieku pagastā šo dienu atzīmējām, noliekot pie piemiņas akmens ziedus un sveces. Kopienas centrā “Puikules muiža” ir iekārtota un apskatāma izstāde “Dvēseļu putenis”, kurā ir…

    Lasīt vairāk

    Puikules jauniešu dome labdarības akcijā savāc ziedojumus dzīvnieku atbalstam

    Puikules jauniešu dome labdarības akcijā savāc ziedojumus dzīvnieku atbalstam

    21.martā Puikules tautas namā iedzīvotāju grupa “Puikules jauniešu dome” rīkoja labdarības akciju. Labdarības akcijas ietvaros tika vākti ziedojumi Alojas novada biedrībai ,,Dzīvnieku atbalsts” un veidotas nelielas Lieldienu dāvaniņas aprūpes nama “Urga” iemītniekiem. Pasākuma otrajā daļā uzstājās aktieris un mūziķis Kristaps Rasims – kopīgi dziedot, dejojot un stāstot dažādus stāstus no…

    Lasīt vairāk

    VUGD brīdina: Nededzini savu zemi!

    VUGD brīdina: Nededzini savu zemi!

    Tiklīdz pirmā sniega sega ir nokususi un laiks kļūst nedaudz siltāks un sausāks, tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu steidzās uz kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Šogad dzēsti jau 148 kūlas ugunsgrēki, ar degšanas platību vairāk nekā 200 hektāri!   Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu…

    Lasīt vairāk

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”