Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    PAR APMEKLĒTĀJU PIEŅEMŠANU ALOJAS NOVADA DOMĒ UN PAGASTA PĀRVALDĒS NO 29. OKTOBRA

    Saskaņā ar Alojas novada domes izpilddirektora p. i. Aivara Krūmiņa rīkojumu, domē un pašvaldības iestādēs no 29. oktobra mainījusies klientu apkalpošanas kārtība. No šodien, 29. oktobra, klientu apkalpošana tiek organizēta attālināti – elektroniski vai telefoniski. Ja nav neiespējams pakalpojumu saņemt/ veikt attālināti, lai saņemtu konsultāciju vai tiktos ar kādu no…

    Nosaka stingrākus ierobežojumus, atbilstoši atjaunotajam Covid-19 risku novērtējumam

    Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 27. oktobrī pieņēma lēmumu, ka no piektdienas, 30. oktobra, būs stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. Tāpat pagarināts laiks, līdz kuram notiek attālinātas mācības bērniem no 7. klases, kā arī attālinātas studijas augstskolās. Ierobežojumi pagarināti arī interešu izglītībā un amatiermākslā. Valdība…

    Alojas novada dome aicina iedzīvotājus izvērtēt nepieciešamību apmeklēt iestādes klātienē

    Pēdējās nedēļās valstī kopumā un atsevišķās pilsētās strauji saasinājusies situācija ar koronavīrusa Covid-19 izplatību. Alojas novada dome aktīvi sekot līdzi Covid-19 izplatībai valstī un Ministru kabineta izstrādātajiem vīrusa ierobežošanas pasākumiem. Alojas novada dome aicina iedzīvotājus ļoti rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt domi un pašvaldības iestādes klātienē, un, ja iespējams, izmantot iespēju…

    Nosaka stingrākus pulcēšanās un citus drošības pasākumus

    Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība šodien, 23. oktobrī, pieņēma lēmumu*, ka no rītdienas, 24. oktobra, sejas maskas būs jālieto plašāk, kā arī privātos pasākumos iekštelpās varēs pulcēties līdz 10 cilvēkiem. Savukārt no 26. oktobra noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, tostarp uz laiku pārtraukta bērnu izklaides vietu darbība. Diemžēl…

    Izsludināts fotogrāfu konkurss LATIO melnbaltās fotogrāfijas kalendāra projektam “Pārmaiņas”

    Jau 18. gadu tiek īstenots unikāls kalendāru projekts, kura mērķis ir godināt latviešu melnbaltās fotogrāfijas lielmeistaru darbus. Šoreiz, sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju, jaunā kalendāra saturu izvēlēts uzticēt 13 dažādiem fotogrāfiem. Labākos darbus, kas tiks iekļauti 2021. gada kalendārā, noteiks ar žūrijas un publiska balsojuma palīdzību. Kalendāru paredzēts izdot ierobežotā…

    19. novembrī novadā tiek organizēta Donoru diena

    19. novembrī, no plkst. 10.00 līdz 13.00, Uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā SALA (Liepu iela 3, Ungurpils) notiks DONORU DIENA. Ziedot asinis tiek aicināti visu asinsgrupu donori. Ziedojot asinis, nepieciešami: pase, eID karte vai jebkurš cits personas apliecinošs dokuments, pēc kura var identificēt donoru un kurš satur sekojošu informāciju – vārds, uzvārds, personas kods, foto.…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija