Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilīs sveic vides kvalitātes zīmes “Zaļais sertifikāts” ieguvējus

    Ceturtdien, 2019. gada 31. janvārī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī sveica nacionālas nozīmes lauku tūrisma uzņēmumu eko-sertifikācijas jeb vides kvalitātes zīmes “Zaļais sertifikāts” ieguvējus. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents atzīmēja, ka “Zaļais sertifikāts” tā pastāvēšanas laikā ir kļuvis par lauku tūrisma saimniecību kvalitātes zīmi, kas apliecina spēju saimniekot zaļi un…

    Brīvzemnieku pagasta saimniecība “Vīksnas” saņems kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts”

    31. janvārī Rīgas pilī norisināsies vides kvalitātes zīmes “Zaļais sertifikāts” pasniegšanas pasākums un sertifikāta 20 gadu pastāvēšanas salidojums. Šogad sertifikātu saņems 21 lauku tūrisma uzņēmējs. Sertifikātus uzņēmējiem pasniegs Latvijas Valsts prezidents un „Zaļā Sertifikāta” patrons Raimonds Vējonis un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, klātesot LLTA “Lauku ceļotājs”…

    Aizvadīta pirmā sanāksme, kurā sprieda par Alojas novada Vecāku patruļas izveidi

    10. janvārī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā “SALA” notika pirmā Alojas novada Vecāku patruļas izveides sanāksme. Tajā piedalījās Alojas Ausekļa vidusskolas un Staiceles pamatskolas vadība, Vecāku padomju pārstāvji, novada pašvaldības policisti, pašvaldības juriskonsults, kā arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas inspektores Liene Kaužēna, Sintija Gulbe un Limbažu iecirkņa…

    Jauniešu klubs “E.M.-K.A” popularizēja Vidzemes kultūras un kulināro mantojumu

    No maija līdz decembrim Jauniešu interešu klubs E.M.-K.A. realizēja interesantu projektu “Vakar viņi, šodien ES, rīt MĒS”, kur atbalstu guva Latvijas Valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā. Projekta nosaukums sasaucas ar mērķi, ka vakar – tie bija mūsu senči, vecvecāki, šodien tie…

    Suminot simtgades bērnus, ģimenes un darbīgus ļaudis, izskanējuši valsts svētku pasākumi

    Pagājušajā nedēļas nogalē visā Latvijā svinēja, līksmoja un cildināja diženus ļaudis ciemos, pilsētās un novados. Ar īpašām svētku sajūtām dažādos pasākumos atzīmēja valsts 100. gadadienu. Arī pie mums, Alojas novadā, izskanēja sirsnīgi koncerti un aplausi tiem cilvēkiem, kurus valsts svētku reizē godināja īpaši.   Svētku koncertprogrammu 16. novembra vakarā atklāja…

    Biedrība “Lapiermuiža” veicina bērnu un jauniešu pievēršanos veselīgam dzīvesveidam

    Alojas novada biedrība “Lapiermuiža” ar Alojas domes atbalstu veiksmīgi realizējusi nevalstisko organizāciju projektu “Aktīva, veselīga un fiziskām aktivitātēm bagāta dzīvesveida popularizēšana Alojas novada bērnu vidū.” Mūsu projekta mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu izaugsmi caur veselīgu un aktīvu atpūtu, caur treniņiem kvalitatīvi un ar saturu aizpildīt brīvo laiku visa gada…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”

    Adrese: Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts, Alojas novads, LV-4063

    Direktore: Dace Lapšāne, 29461536, t./fakss 64030460, bsac.ziles@aloja.lv


    Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzņem arī īslaicīgā aprūpē.

    Mērķauditorija:

    Bērni no 2 līdz 18 gadiem.

    Darbības mērķis:

    • sniegt sociālo, psiholoģisko atbalstu un palīdzību;
    • nodrošināt aprūpi, rehablitāciju, adaptāciju un integrāciju sabiedrībā;
    • audzināt un izglītot, kas veicinātu katra bērna harmoniskas un brīvas personības veidošanos;
    • sagatavot pastāvīgai dzīvei, nodrošinot vajadzīvo iemaņu un prasmju apguvi.

    Bērniem tirk nodrošināta mājas vide – tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; kur katram ir savas tiesības un pienākumi; labvēlīgi apstākļi vispusīgi attīstīties un izglītoties; piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta, izklaides pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.

    Brīvā laika pavadīšanas iespējas rotaļu laukumā, sporta laukumos (futbols, volejbols, basketbols), sporta zālē, dotorklasē, trenažieru zālē, braucot ar riteņiem.

    BSAC “Zīles” ir izveidojusies sadarbība ar organizāciju “Simply of Latvia”, kurā bērniem ir iespēja brīvlaikā viesoties ASV.