Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Aicinām aizpildīt aptauju par Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas prioritātēm 2021.-2027. gadam

    Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina atbalstīt Igaunijas-Latvijas programmas iniciatīvu un aizpildīt anketu par nākamā programmēšanas perioda atbalsta prioritātēm. Aptauju īpaši aicināti aizpildīt valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī privātā sektora pārstāvji u.c. Pārrobežu programmas pārstāvji norāda, ka atbildes ir būtiski saņemt gan no tiem, kuriem ir jau pieredze Igaunijas-Latvijas…

    Aicinām ievērot atkritumu šķirošanas principus

    Atkritumu šķirošana ir būtiska sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sastāvdaļa un viens no videi draudzīga dzīvesveida pamatprincipiem. Dabas resursu un enerģijas lietderīgāka izmantošana, pārstrādājamus atkritumus atgriežot atkārtotā apritē kā jaunas lietas vai materiālus, poligonā apglabāto atkritumu apjoma samazināšana un sakopta vide – tie ir tikai daži ieguvumi no atkritumu šķirošanas. Diemžēl ne…

    AS “Latvijas valsts meži” atver apmeklētājiem astoņas purva takas; tai skaitā arī Purezera dabas taka

    Līdz ar Ministru kabineta lēmumu pakāpeniski samazināt ārkārtējās situācijas laikā ieviestos pulcēšanās ierobežojumus, no 22. maija astoņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotās purva takas (laipas), kurās ir iespējams organizēt apļveida kustību, atkal būs pieejamas apmeklētājiem. Ņemot vērā spēkā esošos sociālās distancēšanās ierobežojumus un epidemioloģiskos riskus, LVM izveidotie tūrisma objekti,…

    No 1. jūnija vairākas izglītības jomas aktivitātes varēs īstenot klātienē

    Valsts pārbaudījumi un iestājpārbaudījumi pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, bērnu un jauniešu nometnes, pieaugušo mācību process, interešu izglītības process, kā arī vēl vairākas sporta aktivitātes varēs noritēt klātienē no 2020. gada 1. jūnija. Par šādiem nosacījumiem šodien lēma Ministru kabinets, pieņemot grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.…

    Kopsavilkums: Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi

    VESELĪBA DRĪKST           DRĪKST AR NOSACĪJUMIEM NEDRĪKST Pozitīvs Covid-19 tests – Iet ārā no mājām– Uzņemt ciemiņus un iet ciemos– Doties uz skolu vai darbu klātienē– Braukt sabiedriskajā transportā Akūtas elpceļu infekcijas simptomi – Doties uz darbu, ja ir risks apdraudēt citus SABIEDRISKAIS TRANSPORTS DRĪKST    DRĪKST AR NOSACĪJUMIEM NEDRĪKST Sabiedriskā transporta…

    “Lielā Talka 2020” aizvadīta arī Brīvzemnieku pagastā

    Lielā Talka ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Šajās talkā katru gadu piedalās arī Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji, pārvaldes darbinieki un draugi. Arī šis gads nebija izņēmums. Jau vairākus gadus lielāku uzmanību pievēršam tieši…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija