Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    ALOJAS NOVADA UZŅĒMĒJI PIEDĀVĀ!

    Alojas novads ļoti lepojas ar saviem uzņēmējiem un pateicas ikvienam no Jums par aizrautību, degsmi un uzņēmību! Piedāvājam iedzīvotājiem izvēlēties vietējo ražotāju produkciju un pakalpojumus, tādējādi atbalstot mūsu novada uzņēmējus.  RAŽOTĀJS PRODUKCIJA / PAKALPOJUMS KONTAKTI PIEGĀDES INFORMĀCIJA SIA “Aloja Starkelsen” Kartupeļu ciete (arī bioloģiskā); Sausie ķīseļi; Sausās želejasPadomi, kā lietot Alojas kartupeļu cieti! Produkciju…

    Tiek ieviesti stingrāki personu fiziskās distancēšanās noteikumi COVID-19 izplatīšanās ierobežošanai

    Lai mazinātu riskus Covid-19 tālākai izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, valdība ir pieņēmusi stingrākus noteikumus cilvēku pulcēšanās ierobežošanai privātos un publiskos pasākumos un citus ierobežojumus. Fiziskās kontaktēšanās ierobežojumi attiecas uz publiskām norisēm iekštelpās un ārtelpās un nosaka divu cilvēku un divu metru distances ievērošanas noteikumus.  Ārkārtējās situācijas laikā tiek…

    Pašvaldība aicina iesniegt pieteikumus NVO projektu konkursam

    26.03.2020. domes sēdē Alojas novada domes deputāti, atbalstot aktīvās Alojas novada nevalstiskās organizācijas, ir lēmuši par projekta konkursa izsludināšanu. Konkursa mērķi: Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un veidošana; Vides aizsardzība un labiekārtošana; Veselīga dzīvesveida veicināšana; Jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā; Nacionālo kultūras biedrību atbalsts un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju integrācijas…

    Alojas novada dome izsludina Biznesa ideju konkursu komercdarbības uzsākšanai

    26.03.2020. domes sēdē Alojas novada domes deputāti, atbalstot aktīvos iedzīvotājus, ir lēmuši par projekta konkursa “Biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Alojas novadā” izsludināšanu. Konkursā Alojas novada dome atbalstīs vienu uzvarētāju, kuram piešķirt grantu EUR 2 500 apmērā! Konkursa pieteikumu var iesniegt fiziska persona, kura apņemas nodibināt un reģistrēt Komercreģistrā komersantu …

    Aicinām iedzīvotājus stingri ievērot visus drošības un piesardzības pasākumus

    Alojas novada iedzīvotāj, mēs vēlreiz lūdzam un atgādinām par visu drošības un piesardzības pasākumu ievērošanu, lai apturētu jaunā koronavīrusa COVID-19 izplatību. Atbildīgie dienesti ikdienu uzsver, cik būtiska ir sabiedrības atbildība, lai mazinātu saslimšanas gadījumus, taču vēl aizvien cilvēki neizprot ārkārtējās situācijas nopietnību! ! Iedzīvotāji, kuri atgriezušies Latvijā no ārvalstīm, ievērojiet 14…

    Ikviens aicināts piedalīties akcijā “Zemes stunda”

    Šogad jau 30. gadu Pasaulē tiek rīkota akcija “Zemes stunda”.  28. martā visi tiek aicināti padomāt par ekoloģiju un iespēju robežās atslēgt apgaismojumu laikā no plkst. 20:30 līdz 21:30! Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību vides problēmām, parādot savu apņemšanos videi draudzīgā rīcībā ikdienā. Akcijas laikā uz stundu visi tiek aicināti…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”

    Adrese: Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts, Alojas novads, LV-4063

    Direktore: Dace Lapšāne, 29461536, t./fakss 64030460, bsac.ziles@aloja.lv


    Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzņem arī īslaicīgā aprūpē.

    Mērķauditorija:

    Bērni no 2 līdz 18 gadiem.

    Darbības mērķis:

    • sniegt sociālo, psiholoģisko atbalstu un palīdzību;
    • nodrošināt aprūpi, rehablitāciju, adaptāciju un integrāciju sabiedrībā;
    • audzināt un izglītot, kas veicinātu katra bērna harmoniskas un brīvas personības veidošanos;
    • sagatavot pastāvīgai dzīvei, nodrošinot vajadzīvo iemaņu un prasmju apguvi.

    Bērniem tirk nodrošināta mājas vide – tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; kur katram ir savas tiesības un pienākumi; labvēlīgi apstākļi vispusīgi attīstīties un izglītoties; piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta, izklaides pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.

    Brīvā laika pavadīšanas iespējas rotaļu laukumā, sporta laukumos (futbols, volejbols, basketbols), sporta zālē, dotorklasē, trenažieru zālē, braucot ar riteņiem.

    BSAC “Zīles” ir izveidojusies sadarbība ar organizāciju “Simply of Latvia”, kurā bērniem ir iespēja brīvlaikā viesoties ASV.