Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    SALU un Purezera dabas taku apmeklēja pasīvo māju nozares eksperti no Holandes

    SALU un Purezera dabas taku apmeklēja pasīvo māju nozares eksperti no Holandes

    Pagājušajā nedēļas nogalē Alojas novadu apmeklēja uzņēmēji, pasīvo ēku eksperti, arhitekti, kontruktori un pasīvo ēku būvkonstrukciju ražotāji no Holandes. Viesi devās uz Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centru-bibliotēku “SALA”, lai raudzītu, cik veiksmīgi Latvijā darbojas pasīvā ēka. Pēc tam interesenti devās uz SIA “i2” Salaspils novadā, kur ražo logus, durvis un fasāžu…

    Lasīt vairāk

    Dziesmu un deju svētkos mūspusi pārstāvēs ģimenes vairākās paaudzēs

    Dziesmu un deju svētkos mūspusi pārstāvēs ģimenes vairākās paaudzēs

    1. jūlijā ar smaidu sejās, priecīgi satraukti uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā devās Alojas novadu pārstāvošie kolektīvi – vidējās paaudzes deju kolektīvi „Sānsolis” un „Ozoli”, jauniešu deju kolektīvs „Resgaļi”, TLMS „Staicele”, koklētāju ansamblis „Māriņa”, Alojas Mūzikas un mākslas skolas koklētāju kopa, kā arī jauktais koris „Ale”.   Pirms došanās…

    Lasīt vairāk

    Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ceļā līdzi dod rupjmaizi un noderīgus padomus

    Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ceļā līdzi dod rupjmaizi un noderīgus padomus

    28. jūnija vakarā Alojas kultūras namā pulcējās Dziesmu un deju svētku dalībnieki no visa novada, lai pārrunāt dažādas organizatoriskas, ar svētkiem saistītas lietas, arī drošības jautājumus un saņemtu veiksmes vēlējumus no domes vadības.   Sākumā sanākušos uzrunāja novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda un izpilddirektors Ivars Ķiksis. Pašvaldības policijas inspektors atgādināja…

    Lasīt vairāk

    Aicina XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanās dienā, 1.jūlijā, pacelt valsts karogu

    Aicina XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanās dienā, 1.jūlijā, pacelt valsts karogu

    Latvijas Nacionālais kultūras centrs informē, ka pēc pāris dienām, 30.jūnijā, Rīgā pulcēsies Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji no visas Latvijas un ārvalstīm, lai laikā līdz 2018.gada 8.jūlijam (sadziedāšanās pasākums noslēgsies 9.jūlijā) kopā svinētu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus.    2018.gada 1.jūlijā, saskaņā ar svētku programmu https://dziesmusvetki.lv/notikumu-kalendars/svetku-nedela/),…

    Lasīt vairāk

    Līgo svētku fotomirkļi no Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pagasta

    Līgo svētku fotomirkļi no Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pagasta

    21. jūnijā Līgo svētkus ar tradicionālajiem Alojas novada Pļaušanas svētkiem ieskandināja Alojā, bet Staiceles pagasta Vīķu muižā klātesošie muzicēja kopā ar mūziķi Normundu Ķieti un Initu Āboliņu. 22. jūnija vakarā Vasaras saulgriežus ar teātra izrādi un svētku balli atzīmēja Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā, Puikulē un Braslavas pagastā. 23. jūnijā Staicelē notika…

    Lasīt vairāk

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”