Brīvzemnieku pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Atskats uz aizvadīto Muzeju nakti Puikules muižā

    Atskats uz aizvadīto Muzeju nakti Puikules muižā

    Muzeju nakts Puikules muižā tika atklāta ar Alojas novada mūzikas un mākslas skolu audzēkņu koncertu “Saknes.Dzimšana.Šūpulis”. Koncerta pirmajā daļā Alojas mūzikas un mākslas skola sniedza muzikālo baudījumu par godu trīs ievērojamiem komponistiem, kuriem šogad ir jubilejas gads. Otrajā daļā Staiceles mūzikas un mākslas skola klātesošos pārsteidza ar muzikālo programmu “Melns…

    Lasīt vairāk

    Sportiski aizvadīts nūjošanas pārgājiens pa Zaļo dzelzceļu

    Sportiski aizvadīts nūjošanas pārgājiens pa Zaļo dzelzceļu

    Maija pirmajā dienā Alojas novada domes Dienas centrs un Tūrisma informācijas centrs (TIC) rīkoja nūjošanas pārgājienu pa zaļo dzelzceļu no Alojas līdz Purezera stacijai. Tradicionālais aktīvais pasākums šogad reizē bija arī kā viena no novadā īstenotās vietējās sabiedrības veselības veicināšanas projekta aktivitātēm. Gājienā iesaistījās vairāk nekā 30 dalībnieku.   Pirms…

    Lasīt vairāk

    Brīvības svētku svinības Alojas novadā + fotomirkļi

    Brīvības svētku svinības Alojas novadā + fotomirkļi

    4. maijā Alojas novada ciemos, pagastos un pilsētās atzīmēja Brīvības svētkus. Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā sanākušie klausījās pašdarbnieku sagatavoto koncertu, bet pēc tam kopīgi klāja galdu un svinēja svētkus kopā ar ģimeni, kaimiņiem un draugiem.   Braslavas pagastā Brīvības svētkus atzīmēja vairākās apdzīvotajās vietās – Urgā pie veco ļaužu pansionāta dziedāšana…

    Lasīt vairāk

    Turpinās tikšanās pasākumu ciklā “Manas saknes Alojas novadā”

    Turpinās tikšanās pasākumu ciklā “Manas saknes Alojas novadā”

    28. aprīlī Puikules muižā biedrība ,,Jauniešu interešu klubs ,,E.M. – K.A.”” turpināja aizsākto pasākuma ciklu ,,Manas saknes ir Alojas novadā”.  Pasākums tiek īstenots ar Alojas novada finansiālu atbalstu, kas iegūts nevalstisko organizāciju projektu konkursā. Par maz zinām savus ievērojamos līdzbiedrus – izcilus darba veicējus, labus ārstus, māksliniekus, lauksaimniekus, zinātniekus. Tikšanās…

    Lasīt vairāk

    Lielās Talkas 2018 fotomirkļi

    Lielās Talkas 2018 fotomirkļi

    28. aprīlī norisinājās tradicionālā Latvijas teritorijas sakopšanas talka. Alojas novadā talkošanai bija pieteiktas 17 vietas, kuras vietējie arī centās sakopt. Šogad lielākā ļaužu rosība bija vērojama Ungurpils parkā, NVO parkā Alojā un Puikules stacijā. Lūk, daži Talkas dienas fotomirkļi:   Foto: Liāna Lilenblate-Sipko, Valdis Bārda, Valdis Možvillo

    Lasīt vairāk

    Puikulē deputātu tikšanās laikā apsprieda saimnieciskus jautājumus

    Puikulē deputātu tikšanās laikā apsprieda saimnieciskus jautājumus

    16.aprīlī Puikules Sabiedriskajā centrā notika sanāksme, kurā piedalījās domes deputāti, Brīvzemnieku pagasta pārvaldes vadītāja Dace Tauriņa un domes centrālās administrācijas darbinieki, tostarp izpilddirektors Ivars Ķiksis un viņa vietnieks Aivars Krūmiņš.   Izpilddirektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Aivars Krūmiņš sanākušajiem izrādīja Sabiedriskā centra telpas, kurās pašreiz norit remontdarbi. Tajās paredzēts ierīkot darba…

    Lasīt vairāk

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”