Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Aicina piedalīties fotokonkursā “Mans Alojas novads”

    Alojas novada pašvaldība, aicina ikvienu interesentu doties Alojas novada ielās un laukos, un ar foto objektīva palīdzību iemūžināt un attēlot Alojas novada krāsu paletes daudzveidību. Konkursa mērķis atlasīt interesantas, atraktīvas un mākslinieciski kvalitatīvas fotogrāfijas par mirkļiem Alojas novada ikdienā un svētkos. Konkursā var piedalīties ikviena persona – autors, nosūtot fotoattēlu,…

    Uz autoceļiem iestājies šķīdonis! Aicinām pievērst uzmanību ierobežojuma zīmēm

    Siltā laika ietekmē atsevišķos grants autoceļu posmos ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šķīdoņa laikā transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem…

    Novadnieku pulkā uzņemti 20 jaundzimušie

    23. martā Puikules Muižā novadnieku pulkā svinīgi uzņēma 20 jaundzimušos, kuri pasaulē nākuši no pērnā gada septembra līdz šī gada februārim. Staiceli un Staiceles pagastu pārstāvēja 8 mazulīši, tostarp dvīnīši, kuri gan pasākumā klāt nebija. Alojā un Alojas pagastā pasaulē nākuši – 7 jaundzimušie, Brīvzemnieku pagastā – 4 novadnieki, bet…

    No 1. aprīļa ar sabiedrisko transportu darba dienās Valmierā varēs nokļūt pirms un pēc darba laika

    No 1. aprīļa stāsies spēkā izmaiņas starppilsētu autobusa maršrutā Cēsis-Ainaži-Valmiera, kas būtiski atvieglos Alojas novadā dzīvojošo nokļūšanu darbā Valmieras pilsētā. Izmaiņas paredz, ka darba dienu rītos autobuss Valmierā pienāks plkst.7:51, bet vakarā no Valmieras autoostas izbrauks plkst.17:20. Problēma nokļūt reģiona centrā darba dienās pastāvēja jau vairākus gadus. Iedzīvotāji bija neapmierināti,…

    Uz grants autoceļiem uzstādītas svara ierobežojuma zīmes

    Uz grants ceļiem dažviet jau iestājies šķīdonis. Šķīdoņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem būtiski pasliktināsies, jo ceļa segas būs pārmitrinātas, zaudēs nestspēju, kā rezultātā veidosies bedres un iesēdumi. Greiderēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, lai ceļus neatgriezeniski nesabojātu. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti…

    Puikules kopienas centra Puikules muižā ar dažādām jautrām un sportiskām aktivitātēm norisinājās Sniega diena

    Sestdien (2. februārī) pie Puikules kopienas centra Puikules muiža ar dažādām jautrām un sportiskām aktivitātēm norisinājās Sniega diena. Tās organizatori bija gandarīti, ka sarīkojums pulcēja teju 100 dalībnieku. Turklāt patīkams pārsteigums bija tas, ka Sniega dienā iesaistījās ne vien vietējie pagasta iedzīvotāji, bet arī ceļu no Mālpils, Straupes, Alojas, Āsteres…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”

    Adrese: Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts, Alojas novads, LV-4063

    Direktore: Dace Lapšāne, 29461536, t./fakss 64030460, bsac.ziles@aloja.lv


    Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzņem arī īslaicīgā aprūpē.

    Mērķauditorija:

    Bērni no 2 līdz 18 gadiem.

    Darbības mērķis:

    • sniegt sociālo, psiholoģisko atbalstu un palīdzību;
    • nodrošināt aprūpi, rehablitāciju, adaptāciju un integrāciju sabiedrībā;
    • audzināt un izglītot, kas veicinātu katra bērna harmoniskas un brīvas personības veidošanos;
    • sagatavot pastāvīgai dzīvei, nodrošinot vajadzīvo iemaņu un prasmju apguvi.

    Bērniem tirk nodrošināta mājas vide – tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; kur katram ir savas tiesības un pienākumi; labvēlīgi apstākļi vispusīgi attīstīties un izglītoties; piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta, izklaides pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.

    Brīvā laika pavadīšanas iespējas rotaļu laukumā, sporta laukumos (futbols, volejbols, basketbols), sporta zālē, dotorklasē, trenažieru zālē, braucot ar riteņiem.

    BSAC “Zīles” ir izveidojusies sadarbība ar organizāciju “Simply of Latvia”, kurā bērniem ir iespēja brīvlaikā viesoties ASV.