Alojas Novads

Brīvzemnieku pagasts

  •  

    Publiskajā apspriešanā vari piedalīties vēl šodien un rīt

    “Lai izveidotu neatkarīgu valsti, svarīgs bija ikviena cilvēka ieguldījums. Katra iedzīvotāja iesaistīšanās neatkarības atgūšanā bija nozīmīga gan tad, gan tagad,” Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda aicina iedzīvotājus nepalikt malā arī tagad, kad izšķīrās Jūsu pagasta, novada un arī Latvijas nākotne!Atgādinām, ka vēl tikai šodien un rītdien (līdz 14.novembrim) Tu…

    Lāčplēša diena Brīvzemnieku pagastā

    Izdari tik, cik vari Un tad vēl mazliet vairāk… Savās domās un darbos, Iekrāso telpu ap sevi… Jā, šī ir īpaša vieta Un šis noteikti ir mūsu laiks… Dabā un cilvēkos, Mēs mīlam tevi, Sarkanbaltsarkanā, L a t v i j a! (Lauris Valters) 11.novembrī – Lāčplēša dienā – visā…

    Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ievērībai: līdz 15.novembrim veicams kārtējais nodokļa maksājums

    Atgādinām, ka līdz 2019. gada 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi…

    VUGD 2.decembrī organizē konsultāciju dienu par dūmu detektoriem

    2.decembrī, tieši 30 dienas pirms stāsies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas nosaka, ka visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu iedzīvotāju, kuram ir jautājumi par ugunsdrošību un dūmu detektoriem, doties uz jebkuru no 92 VUGD daļām un posteņiem visā Latvijā, kā arī Ugunsdrošības…

    Reģionālā reforma starp ParvaiPret.lv balsojumiem

    Katru nedēļu par karstākajiem Saeimas balsojumiem ir iespēja lemt arī sabiedrībai, izmantojot platformu “ParvaiPret.lv”. Šajā nedēļā sabiedrība aktīvi balsoja par teritoriālās reformas nepieciešamību un jau šodien būs iespēja salīdzināt sabiedrības nostāju ar Saeimas balsojumu. Ņemot vērā cilvēku aktivitāti un pieteikto protestu pret teritoriālo reformu, “ParvaiPret.lv” digitālais formāts dod iespēju cilvēkiem,…

    Alojas novads valsts svētkus atzīmēs bagātīgi

    Šogad Alojas novadā valsts svētku laikā bagātīgs pasākumu piedāvājums, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko. Lāčplēša dienai veltītie pasākumi Alojas pilsētā un pagastā: Pulksten 17.45 Lāpu gājiens Alojā, no 100-gades ozoliņiem, Kalēju ielā Pulksten 18.00 Piemiņas brīdis pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem Staiceles pilsētā un pagastā: Pulksten 15.00, Staiceles kultūras…

  • Brīvzemnieku pagasta platība – 103.8 km2brivzemnieku-pagasta-gerbonis.150.182.s

    Apdzīvotās vietas – Ozolmuiža, Puikule (pagasta centrs), Puikules stacija, Buiva, Ozoli

    Ezeri – Lielais un mazais Ozolmuižas ezers, Muļķezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Jānis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Kārlis Dūnis – grāmatizdevējs
    • Harijs Heislers – dzejnieks un gleznotājs
    • Biruta Ķemere – airētāja

     

    Vēsture

    1945. gadā Valmieras apriņķa Ozolu pagastā izveidoja Brīvzemnieku ciema padomi. Savulaik Brīvzemnieku ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Limbažu apriņķī (1947-1949), Alojas rajonā (1949-1956), Limbažu rajonā (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras rajonā (1962-1967). 1950. gadā Brīvzemnieku ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, bet 1954. gadā – likvidēto Puikules ciemu. 1977. gadā daļu Brīvzemnieku ciema teritorijas pievienoja Alojas pilsētciematam un Katvaru ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brīvzemnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alojas novadā.

    Pirmās ziņas par Ozolu muižas īpašniekiem – Koskuļu dzimtu, kuriem piederējušas arī Koskuļu muiža un Stumpenes pusmauiža, avotos sastopamas jau 14. gs. sākumā. 1658. gadā muižas īpašnieks bija Otto fon Mengdens. Mengdenu dzimta muižā valdīja līdz 18. gs. otrajai pusei. Laika gaitā muiža vairākkārt pirkta un pārdota, līdz 1777. gadā tā nonākusi grāfa Georga Johanna Mellina rokās, kurš apprecēja barona meitu Karolīnu. Lepno kungu namu ( speciālisti to dēvē par Vidzemes klasicisma pērli) uzcēla 18. gs. 80. gados G.J.Mellina laikā. 19. gs. dzīvojamo ēku paplašināja.

    No 1866. gada līdz pat savai nāvei 1908. gadā muižā saimniekoja Kārlis Augusts Ferdinads Mellins, kurš apglabāts Dikļu kapos. Viņa vecākais dēls Knuts Augusts Mellins mantoja muižu, bet pēc Latvijā notikušās zemes reformas 20. gados, apsaimniekošanā saņēma muižas centru un 50 ha zemes. 1939. gadā grāfu ģimene aizbrauca uz Vāciju.

    Ozolu muižas senākais nosaukums bijis „Lappyerve”, kas varētu būt tulkojums no lībiešu valodas kā „pils ezera krastā” vai saistīts ar alkšņa koka vārdu igauņu valodā.

    Otrā pasaules kara laikā vācieši Ozolu muižā iekārtoja slimnīcu, ko nepaguva izmantot. Pēckara gados četrās pils telpās darbojās nespējnieku nams, bet pārējā daļa ilgstoši netika izmantota. No 1952. gada Ozolu muižā darbojās lauksaimniecības skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Vēlāk muižas teritorijā uzceltas dzīvojamās mājas, mācību korpusi un audzēkņu kopmītnes.

    Puikule dokumentos minēta jau 13. gs. 1427. gadā arhibīskaps Henings to izlēņoja vasalim jeb bruņiniekam Georgam Guclefam, bet 16. gs. beigās – Tīzenhauzenam. Laika gaitā muižā saimnieko vairākas ģimenes un dzimtas. 18. gs. 6 paaudzēs Puikulē valdījusi barona fon Klota dzimta. Ernts Johans Klots muižu nopircis 1758. gada 5. maijā par 18 tkst. sudraba dālderu. Pēdējais muižas īpašnieks Vilhelms Reinholds Klots to ieguva 1910. gadā. Nodibinoties padomju varai, viņš no muižas aizbēga. Viņa pēcnācēji dzīvo Vācijā vēl tagad.

    Sākoties lauksaimniecības kolektivizācijai, pagasta teritorijā tika izveidoti vairāki kolhozi – „Jaunā gvarde”, „Komjaunietis”, „Ļeņina karogs” u.c. 1960. gadā visas sīkās kopsaimniecības apvienotas un kolhoza centrs bijis Puikulē, tāpēc Latvijas valsts pārbūves procesā 1988. gadā kolhozs nodēvēts par „Puikuli”. Vēlāk tas pārveidots par paju sabiedrību un 90. gadu beigās beidza pastāvēt.

     

    Avots: „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  • puikules biblioteka

    Puikules bibliotēka

     

    Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs „Zīles”

    Adrese: Ozolmuiža, Brīvzemnieku pagasts, Alojas novads, LV-4063

    Direktore: Dace Lapšāne, 29461536, t./fakss 64030460, bsac.ziles@aloja.lv


    Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzņem arī īslaicīgā aprūpē.

    Mērķauditorija:

    Bērni no 2 līdz 18 gadiem.

    Darbības mērķis:

    • sniegt sociālo, psiholoģisko atbalstu un palīdzību;
    • nodrošināt aprūpi, rehablitāciju, adaptāciju un integrāciju sabiedrībā;
    • audzināt un izglītot, kas veicinātu katra bērna harmoniskas un brīvas personības veidošanos;
    • sagatavot pastāvīgai dzīvei, nodrošinot vajadzīvo iemaņu un prasmju apguvi.

    Bērniem tirk nodrošināta mājas vide – tuvināta ģimenes modelim, kur bērns jūtas drošs, saprasts, uzklausīts un mīlēts; kur katram ir savas tiesības un pienākumi; labvēlīgi apstākļi vispusīgi attīstīties un izglītoties; piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apmeklēt kultūras, sporta, izklaides pasākumus un aktivitātes; svinēt svētkus un jubilejas; apgūt pašapkalpošanās iemaņas un darba prasmes.

    Brīvā laika pavadīšanas iespējas rotaļu laukumā, sporta laukumos (futbols, volejbols, basketbols), sporta zālē, dotorklasē, trenažieru zālē, braucot ar riteņiem.

    BSAC “Zīles” ir izveidojusies sadarbība ar organizāciju “Simply of Latvia”, kurā bērniem ir iespēja brīvlaikā viesoties ASV.