Aloja

25. martā Staicelē pieminēja aizvestos no Rozēnu pagasta

25.martā staicelieši pulcējās uz piemiņas pasākumu pie akmens „1949” – liktenīgajās krustcelēs, no kurām 1949. gada 25. martā moku ceļā uz Sibīriju tika deportēti 128 staicelieši. Izrauti no ierastās ikdienas ritma, no pavasara darbiem lauku mājās, no skolas sola, aizrauti pretī neziņai par nākotni, bez tiesībām tikt apžēlotam, bez tiesībām atgriezties mājās.

 

Klātesošos uzrunāja Staiceles muzeja vadītāja Indra Jaunzeme, Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas audzēkņi un skolotāja Anda Timermane, Sandija Eglīte, Indra Ustrisova.

 

Ar klusuma brīdi godināja tos, kuru dvēselītes palika, klejojot svešajās, zemēs, godināja svešumā bojā gājušos, un tos, kuri atgriezās, bet savu mieru ir guvuši dzimtās zemes kapsētā.

 

Pie piemiņas akmens pulcējās dažāda gadagājuma cilvēki: gan tādi, kas paši pieredzējuši 1949. gada martu, gan tādi, kas par šo dienu lasa mācību grāmatās un klausās vēstures liecinieku atmiņu stāstījumos. Viņi būs tie, kas šos stāstus nesīs tālāk nākamajām paaudzēm. Pie akmens tika nolikti ziedi un kā mazas gaismiņas gailēja sveču liesmiņas.

 

Izsūtītajiem jau nebija izvēles. Viņiem bija tikai viens mērķis — censties izdzīvot un strādāt, lai varētu atgriezties Latvijā. Viņi bija upuri, nolemtie… Un mums ir patiess prieks, ka joprojām ar mums kopā un braši turas Milda Bērziņa, kurai izvešanas brīdī bija tikai septiņi gadi Un Arvīds Krogzems, kurš bija 14 gadus vecs.

 

Pēc piemiņas pasākuma pie akmens, represētie tika aicināti uz tradicionālo tējas tasi, lai kā katru gadu kavētos atmiņās un pārrunāti pagājušā gadā piedzīvoto.

Pasākuma dalībnieki noklausījās Arvīda Krogzems atmiņas par viņa ģimenes izvešanu 1949. gada 25. martā. No “Mārciema” mājas izveda Krogzemu ģimeni – māti, tēvu un Arvīdu, kurš izvešanas brīdī bija 14 gadus vecs. Māja un sēta bija skaisti iekopta. Ganāmpulks savām vajadzībām. Ģimene saimnieko līdz 1949. gadam un tad visu ģimeni izsūta uz Sibīriju – Tomskas apgabalu Asinas rajonu Brakovskas sādžu Arvīda ģimene atgriezās, bet daudzas ģimenes palika tālajā Sibīrijā.

 

Pasākuma dalībnieki vēlēja Mildai un Arvīdam stipru veselību un izturību arī turpmāk, kā arī sūtīja labas veselības vēlējumus Ernai Reidei.

Pēc tam visi kopīgi noskatījās muzeja sagatavoto digitālo izstādi “Aizvestie no Rozēnu pagasta”.

 

Indra Jaunzeme, Staiceles Lībiešu muzeja “Pivālind” vadītāja

R.Jaunzema foto