Aloja

Akcijas “Paldies no sirds!” noslēgums Alojā

Alojas kultūras nams arī šogad turpināja tradīciju, sagaidot pilsētas dzimšanas dienu,  sveikt cilvēkus, kuri aizvadītajā gadā  paveikuši ko labu – palīdzējuši, atbalstījuši citus ar darbu, finansiālu atbalstu vai stiprinājuši ar labiem vārdiem grūtā dzīves brīdī.  Pateikt PALDIES nekad nevar par daudz un ir svarīgi, lai par ikvienu labo darbu uzzinātu arī plašāka sabiedrība. Tas noteikti iedvesmos citus labajiem darbiem līdzcilvēku atbalstam. Šogad alojieši iesūtīja 26 PALDIES.

Biedrība “Atbalsts Alojas Ausekļa vidusskolai” saka milzīgu paldies par finansiālo atbalstu  mūzikas instrumenta iegādei uzņēmējiem: EDGARAM EGLĪTIM, SIA “Upeslaivas.lv” EGILAM VIĻUMSONAM,  SIA “ALEWOOD” MĀRIM MIEZĪTIM,  SIA “MIKS D” JĀNIM PUIDĪTIM, SIA “Karlo Auto”. “Sirsnīgs paldies uzņēmējiem, kuri finansiāli atbalstīja ieceres īstenošanu un bija ieinteresēti  palīdzēt Alojas Ausekļa vidusskolai,” Ineta Miezīte, biedrības valdes locekle.

Vēsma Irbe, SIA “Karlo Auto” pārstāve: “Mūsu uzņēmumam ir liels prieks palīdzēt. Vienmēr esam pretimnākoši, ja mūs uzrunā. Gandrīz nekad neatsakām, jo gribam, lai mūsu pilsēta aug, plaukst un pilnveidojas. Aicinām arī pārējos uzņēmējus pievienoties mūsu pulciņam!”

Edgars Eglītis: “Vienmēr cenšamies aktīvi iesaistīties pozitīvās un labās akcijās. Liels paldies jāsaka arī I. Miezītei par procesu vadību. Prieks par jau padarīto un noteikti priecāsimies arī par turpmāku sadarbību!”

Alojas pareizticīgo draudzes aktīviste Dzintra Lūse savu paldies saka palīgiem pareizticīgo kapsētas sakopšanā:  JURIM ELBRETAM par nozāģēto koku izvešanu un SIA “Alojas Novada Saimniekserviss” izpilddirektoram ANDIM MATVEJEVAM un darbiniekam JĀNIM KRŪZEM par zāles pļaušanu.

Juta Gargurne savu paldies saka par aktivitāšu organizēšanu Alojas jauniešiem GUNAI KRŪMIŅAI, Alojas novada Dienas centra vadītājai un MONTAI MELDEREI, Alojas novada jaunatnes lietu speciālistei.

Monta Meldere: “Pagājušajā gadā jauniešu pasākumu organizēšanā mums pievienojās staiceliete Anda Timermane un sadarbība veidojās lieliska. Komanda nemitīgi paplašinājās, pievienojās arī Juta Gargurne ar savu enerģiju. Viņa nāca pie mums uz Dienas centru ar saviem piedāvājumiem aktivitātēm un uzticēja mums savu izstādi. Par spīti Covid ierobežojumiem, tas vēl vairāk stiprināja komandas garu. Jo viens neesi nekāds darītājs. Komanda deva spēku – kad viens piegura, tad otrs paturēja roku un iedeva sparu turpināt. Man šķiet, ka pagājušajā gadā jaunatnes jomai ir klājies ļoti labi.”

Guna Krūmiņa: “Katra diena darbā ar jauniešiem nes līdzi kādu pārsteigumu, kurš liek nepārtraukti mācīties, meklēt atbildes un risinājumus maziem un lieliem izaicinājumiem. Liels ir prieks, kad redzi, ka jaunieši ieklausās, uzticas un atsaucas. Daudz sapņu ir piepildījušies – Alojas novada domes Dienas centrā ir īstenoti dažādi projekti un aktivitātes, iegādāts brīvā laika pavadīšanas inventārs. Alojas novadā ir izveidota jauniešu dome, jaunatnes darbinieku komandai pievienojusies Jaunatnes lietu speciāliste Monta Meldere, ar kuru dienas centram ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Pēc diviem gadiem dienas centram būs jau 15, ļoti ceram, ka šo jubileju varēsim svinēt izremontētās telpās un visi kopā klātienē. Paldies Jutai par pārsteigumu!”

Ineta Laizāne pateicas LĪGAI MODERNIECEI, Alojas novadpētniecības centra vadītājai par darbu veidojot dzejnieka Ausekļa dzejas krājumu “Gaismas pils” un  INGAI NEIMANEI, Alojas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājai par veltītajām darba stundām, gatavojot tehniski sarežģīto prezentāciju svētku “Gaismu sauca” koncertam “Tautai. Gaismai. Brīvībai”.

Līga Moderniece:  “Paldies, ka manu darbu ievēroja – man tas bija tiešām liels pārsteigums. Es gadiem ilgi strādāju tādā profesijā, kurā diezgan reti saka cildinājuma vārdus. Vairāk vienmēr atrod lietas, kuras aizrādīt, kuras nav īsti kārtībā, kuras nepatīk un es pie tā esmu pieradusi, bet, ka kāds teiktu paldies, tas tiešām man bija pārsteigums. Kā alojietei man jāsaka, ka esmu priecīga, ka mums ir tāda nominācija, ka mēs skatāmies ne tikai uz tādiem milzīgi lieliem darbiem, ko kāds iegulda, jo viņam ir nauda un viņam ir iespēja, bet, ka tiek novērtētas ikdienas lietas, ka ir cilvēki, kuri vienkārši ikdienā dara savu darbu, bet citiem tas ir vajadzīgs un tad arī viņus ierauga un sumina tādā plašākā mērogā ne tikai kāds garāmgājējs vai kaimiņš to redz.

Es gribu teikt pilsētai, gaidot 30 gadu jubileju un alojiešiem, ka mums daba varbūt nav aplaimojusi ar augstiem kalniem un ielejām un upēm un  pasakainiem dabas skatiem kādi ir Gaujas, Salacas krastos, bet Alojā ir ļoti daudz skaistu vietu un nav nemaz tik tālu jāmeklē. Mums tikai acis ir jāpaceļ uz augšu vai apkārt jāpaveras, jo mēs savās ikdienas gaitās bieži vien ejam degunu uz leju nolikuši un domājam sadzīviskās darba lietas, kaut ko tik ātrāk, ko tik vairāk, kā tik kaut ko atkal izdarīt, bet ja mēs apstātos kādreiz un paskatītos apkārt uz namiem, uz cilvēkiem, tad mēs ļoti daudz ko ieraudzītu. Man liekas, ka alojiešiem ir jāiemācās savā pilsētā saskatīt ļoti daudz ko skaistu. Alojieši jau ir tādi kādi viņi ir, un domāju, ka mums arī nevajag īpaši sevi lauzt, ja mēs esam tādi savrupāki, varbūt ne tik atraktīvi reizēm, varbūt ne tik skaļi ar savu uzvedību. Ja mums ir labi un tie, kas grib  tās aktivitātes un grib aktīvi piedalīties  un darboties tie arī atrod šo iespēju. Varbūt Aloja ar to arī atšķiras no kaimiņiem.

Tie cilvēki, kas Alojā paliek, droši vien ir saskatījuši šeit ko tādu, kas viņiem šeit patīk. Piemēram Lauris Dzelzītis ir filmējis Aloju un pētījis un skatījis, viņš saka – tā ir mana Aloja un te ir Aloja un te nekā tāda nav, bet te ir Aloja! Es zinu cilvēkus, kuriem kādreiz te ir piederējuši īpašumi un kad viņiem Rīgā prasa, kur tu brauksi, un viņi saka – uz Aloju, vēl pārjautā, kas tad tur tāds ir , tad atbilde ir – tā ir vienkārši Aloja.   Un varbūt mēs pie tā arī paliekam, ka mums ir vienkārši Aloja ar savi šarmu, ar savu skaistumu, kurš  tā uzreiz nenāk acīmredzami pretī, bet kuru ir jāiemācās ieraudzīt. Lai mums tas izdodas un mēs savā pilsētā tomēr saskatām šo skaistumu un tie, kas te dzīvo, tie arī ir saskatījusi un tie mīl un ir lepni par savu pilsētu Aloju.”

3.a klases skolēni un viņu vecāki vēlas izteikt lielu paldies SKOLOTĀJAI LĀSMAI VOLKSONEI. Par rūpēm, mīlestību, gādību un lielu sirds siltumu, kas nāk no Lāsmas un, ko sajūt mūsu bērni. Tas liek ar prieku katru dienu doties uz skolu, ar lielu apņēmību mācīties un saņemt uzslavas un labus vārdus no Lāsmas. Saliedētais klases kolektīvs ir kā drošības saliņa mācību procesā, jo zini, ka palīdzīga roka vienmēr būs tev līdzās. Attālinātais mācību process pēdējā pavasara semestrī bija liels izaicinājums mums visiem, bet Lāsma bija vienmēr kopā ar mums, gan darba dienu vēlos vakaros, gan brīvdienu rītos. Tika sniegta atbilde uz katru zvanu un SMS. Lāsma vienmēr uzmundrina, iedvesmo un pavirza uz priekšu, kad tas ir nepieciešams. Mēs kā vecāki esam pateicīgi par to, ka Lāsma virza mūsu bērnus pa skaistu zinību ceļu.

Es ar Tevi lepojos, tāpēc ka Tu esi ļoti jauka, mīļa un gudra skolotāja. Tu mums daudz ko iemāci, piemēram, matemātikā: pluss, mīnuss, dalīšanu, reizināšanu, kas ir dm, kas ir mm un daudz ko citu. Latviešu valodā: lietvārdus, īpašības vārdus, darbības vārdus, skaitļa vārdus un daudz ko citu. Un arī dabas zinības Tu mums iemācīji, jo Tu esi vislabākā skolotāja pasaulē. /Gabriela/

Es, Džastins, gribu pateikt paldies skolotājai Lāsmai par to, ka viņa mani māca un paskaidro dažādos uzdevumus, ja es kaut ko nesaprotu. Viņa ir mīļa un saprotoša, bet dažreiz, kad vajag, viņa ir stingra.

Mana skolotāja ir labākā, jo viņai pietiek pacietības mūs mācīt un iemācīt. Viņa ir mīļa un stingra kā mamma. Paldies viņai par to! /Vinsents/

Mīļš paldies skolotājai Lāsmai, ka vienmēr mūs sapurina, kad ir kādas problēmas mācībās. Paldies, paldies par visu! /Semīrs/

Paldies skolotājai Lāsmai par to, ka viņa ir pati labākā audzinātāja. Viņa ir čakla un labestīga, un māca mums daudz jaunu un interesantu lietu. /Artis/

Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāja Lāsma Volksone: “Es vēlos no visas sirds pateikties savas 3.a klases bērniem un vecākiem par mīļajiem, sirdi sildošajiem vārdiem. Mans vēlējums visiem šajā grūtajā laikā nepazaudēt sevī ticību labajam. Laikā, kad ārā ir pasakaini balta ziema, priecāties  un baudīt  šo skaistumu, rast mieru un ar gaišām domām sagaidīt pavasari. Alojai dzimšanas dienā vēlu, lai mēs visi alojieši jau nākamgad, dziesmām skanot un deju soļiem rībot, varētu vienkopus nopūst jubilejas tortē 30 svecītes, par godu Alojas 30. dzimšanas dienai!”                                  

Sandra Fiļipova, aprūpes nama “Urgas” valde locekle: “Visu mūsu klientu vārdā pateicamies Mūsu labvēļiem par dāsnumu! Paldies ARVĪDAM OZOLAM, INETAI LOPENOVAI un MĀRĪTEI KOČĀNEI par ķirbjiem, ASTRAI MINALTO un DACEI PRIAKZAI par ļoti skaistajām zeķēm, RITAI DĀVIDSONEI par kartupeļiem, TOMAM KOČĀNAM un AIGARAM VLADIMIROVAM par medu, AIJAI un DAINIM PAUKŠĒNIEM par smiltsērkšķu ogām, BROŅISLAVAM LAPKOVSKIM par āboliem, gurķiem un pelēkajiem zirņiem.”

AIJA PAUKŠĒNA: “Mēs abi sakām paldies, ka mēs esam izvirzīti, ka mūs novērtē, tas mūs aizkustina un liek arī turpmāk domāt par to, ka esam vajadzīgi, ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tas mūs motivē darboties un jebkura pateicība un arī šis paldies, tas ir  tāds kā pagodinājums mums, mūsu darbam un vienmēr, ne tikai  šajā akcijā, bet jebkurā brīdī, kad kāds no vietējiem Alojas cilvēkiem vai arī tālākiem, ja mums piezvana un kaut ko no mums vēlas nopirkt, mēs vienmēr esam priecīgi un pateicīgi par to, ka esam novērtēti un tas dod spēku mums atkal  turpmāk darboties  savā dārzā, pēc tam ar rūpību un mīlestību kaut ko gatavot cilvēkiem, kas atkal varbūt mūs novērtēs. Paldies!”

DAINIS PAUKŠĒNS: “Alojas pilsētai varu novēlēt,  lai attīstās, lai aug un daudz jaunu gudru cilvēku , kas pārņemtu stafeti no mums  un turpinātu attīstīt Aloju!” Aija piebilst: “Lai paliek vairāk jauniešu Alojā!”

DACE PRIKAZA: “Adīšana ir mans vaļasprieks, dzīvesprieks, es noņemu visu stresu ar adīšanu, ja man ir slikti es sēžu un adu. Senioriem zeķes dāvinu tāpēc, ka man tas patīk no sirds. Gribēju piedalīties akcijā, kur aicināja pansionātiem adīt zeķes un ziedot, bet tur vajadzēja lielu apjomu un es sapratu, ka nevarēšu, tāpēc ziedoju individuāli. Aicinu arī citus dāvināt. Ja darīsi otram labu, arī tev būs labi. Un viss labais atgriežas pie tevis.”

AIGARS VLADIMIROVS: “Šie grūtie laiki beigsies, nekas jau neapstāsies, beigsies šis un viss atkal būs labi!”

MĀRĪTE KOČĀNE: “Uzskatu, ja tu otram dod, tad arī tev tiks dots. Esmu to personiski izjutusi, kad man bijusi vajadzīga palīdzība. Sevišķi tā nepieciešama veciem cilvēkiem. Šie cilvēki ir pelnījuši, lai mēs dalītos tajā, kas mums ir. Domāju, ka ir jāprot dāvāt citiem, neko par to neprasot pretī. Ja mēs katrs dotu otram, ko varam, tad visiem būtu labi. Visiem novēlu veselību, kas arī man šobrīd ir visvairāk nepieciešama.”

INETA LOPENOVA: “Sadarbība ar aprūpes namu “Urga” ir ne tikai man, bet visai skolai un bērniem, kā arī mēs, dejotājas, organizējam labdarības koncertus senioriem, lai viņi atnāktu uz koncertu, lai viņi iziet no mājām ne tikai, ka pie viņiem  brauktu un,  lai viņi justu, ka viņi ir mīlēti – vienalga, kā ir dzīvē gājis. Reizumis man pašai uz sevi ir dusmas, ka es saviem tuvākajiem nevaru veltīt tik daudz uzmanības kā citiem. Man liekas, ka  mūsu profesija tāda ir – bērniem, veciem cilvēkiem mēs palīdzam, bet par savējiem bieži vien piemirstam. Jālabojas ir, bet paldies, Sandriņ! Es tiešām esmu pārsteigta, bet mans paldies visiem saviem kolēģiem un skolniekiem, kas vienmēr piedalās šajās akcijās, palīdzējuši senioriem!”

Alojiešu PALDIES mediķiem un viņu palīgiem, kas ik dienu saskaras ar Covid-19 radītajām sekām. Mēs no sirds novērtējam smago darbu, ko jūs darāt mūsu labā un ceram, ka mums visiem šajā gadā kopīgi izdosies uzveikt šo pārbaudījumu. Vēlam jums visiem spēku, izturību, atbalstu un, protams, veselību!

Gunta Kundrāte, ģimenes ārste: “Ir smagi, sākam izdegt, jo strādāt bez apstājas. Šis darbs ir 24 stundas septiņas dienas nedēļā un ir vienalga, ja arī brīvdienās zvana. Es parēķināju, ka tādas kārtīgas atpūtas nedēļas, jo atvaļinājumu var paņemt tikai pa nedēļai, man nav bijis pusotru gadu. Atvaļinājums, kad vari vienu nedēļu aizbraukt prom un atpūsties – tā vairs nav tagad. Lūdzu nevajag klausīties nepatiesās ziņas, mums visapkārt ir ļoti daudz nepatiesu ziņu.

Šobrīd palīdzam arī Elitas Škirmantes praksei un šos pienākumus varējām uzņemties, jo man ir lielisks palīgs, kolēģe, kuru zinu jau 40 gadus un ar  kuru saprotamies no pusvārda – puikuliete Gunta Roštoka. Paldies viņai par lielo darba slodzi, ko viņa iztur!”

Elita Šķirmante, ģimenes ārste: “Jaunais gads ir iesācies ar pārmaiņām. Praksē darbu sāk jauna darbiniece – Enija Čečiņa. Vēlu visiem veselību, jo tas tomēr dzīvē ir vissvarīgākais un, lai apkārt ir labi cilvēki, saprotoši, izpalīdzīgi un cilvēcīgi!”

Gunta Roštoka, E. Šķirmantes ģimenes ārstes prakses ārsta palīgs: “Tagad nav viegli, jo es esmu viena pati praktiski. Kolēģe Daiga ir tikai dažas reizes nedēļā un tā slodze iznāk paliela. Tomēr cīnāmies un es domāju, ka būsim tikuši ar visu galā. Pacientiem novēlu izturību, paklausību – ievērot ārsta norādījumus un tad jau būs labi.”

Zigurds Ozoliņš, ģimenes ārsts: “Vēlu alojiešiem neslimot, turēties un lai visiem laba veselība šajā laikā!”

Gunita Juršena, neatliekamās medicīniskās palīdzības Alojas punkta mediķe: “Šobrīd mūsu darbs ir ļoti grūts un sarežģīts – daudz nākas braukt arī  pie Covid pozitīviem pacientiem, jālieto aizsargtērpi. Esam saņēmuši abas potes un jūtamies drošāk. Alojiešiem vēlam veselību, daudz būt svaigā gaisā, sportot, dzert tēju ar medu un būt optimistiem. Ja tomēr kādam būs nepieciešama palīdzība, mēs vienmēr esam gatavībā to sniegt. Esam pateicīgi, ka domājat par mums un novērtējat mūsu darbu!”

Paldies visiem labo darbu veicējiem un viņu pieteicējiem!  Bija patīkami satikt darbīgus, atsaucīgus un sirsnīgus cilvēkus! Katrs dāvanā no Alojas kultūras nama saņēma dzintara sveci ar vēlējumu, lai, tāpat kā jūras krastā  meklējot dzintaru, šogad pietiek neatlaidības, izturības, spēka  un veiksmes!  

Tiklīdz būs atcelti pulcēšanās aizliegumi tiksimies visi kopā jums veltītā koncertā!

Atbildes uz viktorīnas par Aloju jautājumiem Alojas bibliotēkā iesniedza: Margrieta Viļumsone, Lida Sokolovska un Juris Šķepasts.

Foto: Inese Timermane

Teksts: Ineta Laizāne