Alojas administrācija

Upju ekosistēmu atjaunošana palielina noturību pret plūdiem

Vācijas, Beļģijas un Turcijas iedzīvotāji vēl joprojām nav atguvušies pēc šīs vasaras katastrofālajiem plūdiem. Tai pašā laikā Latvija šovasar piedzīvoja ilgstošu sausuma periodu. Jaunākais Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums parāda kā zaļās infrastruktūras var mazināt šādu notikumu ietekmi uz sabiedrību, dabu un ekonomiku Eiropā.

Pēc Pasaules Dabas Fonda (WWF) pasūtījuma veiktajā pētījumā, ko īstenojis uzņēmums Deltares, konstatēts, ka upju dabisko īpašību un plūsmas atjaunošana ilgtspējīgākā veidā uzlabo noturību pret plūdiem nekā tradicionālie inženiertehniskie risinājumi. Deltares ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā visus ieguvumus ūdens kvalitātes, barības vielu aizturēšanas un plūdu riska samazināšanas ziņā, liela mēroga palieņu un upju atjaunošana ir ekonomiski izdevīgāka nekā tradicionālie risinājumi.

Šogad Vācijā un Beļģijā pilsētas un ciemus ir izpostījuši milzīgi plūdi, kuros bojā gājuši vairāk nekā divsimt cilvēki. Saskaņā ar jaunākajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā sniegtajām aplēsēm, ja globālā temperatūra paaugstināsies par 1,5°C vai vairāk salīdzinājumā ar pirms industriālo laikmetu, spēcīgi nokrišņi un ar tiem saistītie plūdi pastiprināsies un kļūs aizvien biežāki.

Plūdu gadījumā palienes ir tās, kas var novērst dzīvībai bīstamas situācijas. Tomēr pēdējo gadsimtu laikā dabiskās palienes Eiropā krasi samazinājušās, atstājot lielajām upēm nepietiekami daudz vietas situācijās, kad ūdens līmenis paaugstinās. Piemēram, Reinas un Mūsas upes, kas šovasar pārplūda, pilnībā zaudējušas savas dabiskās palienes. [1] Parasti, reaģējot uz lieliem plūdiem, valdības iegulda līdzekļus tehniskos risinājumos, piemēram, augstāku aizsprostu būvniecībā, lai vēl vairāk regulētu upes. Tās neņem vērā ilgtspējīgāko un izmaksu ziņā rentablāko risinājumu – upju dabīgo teritoriju atjaunošanu.

“Tā vietā, lai cīnītos pret dabu, ieguldot miljardiem eiro fosilās gāzes iegūšanā un būvējot vēl lielākus aizsprostus, mums jāiegulda līdzekļi dabai draudzīgos risinājumos. Palieņu teritoriju atjaunošana ir kļuvusi par izdzīvošanas jautājumu ne tikai dabai, bet arī cilvēkiem,” sacīja Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Ziņojumā arī norādīts, ka plaša mēroga palieņu atjaunošana jāveic ne tikai reģionos, kas pēdējā laikā visvairāk cietuši, bet visā Eiropā.

“Steidzami jāpieņem lēmumi, kas rastu veidus, kā pārvarēt laikapstākļu izraisītās dabas katastrofas un atjaunotu mūsu attiecības ar dabu. Dalībvalstīm ir iespēja izmantot ES Atveseļošanas fondus, lai finansētu šādas izmaksas. Ieguldot līdzekļus videi  draudzīgos risinājumos, tiks glābtas dzīvības, kā arī ilgtermiņā – ietaupīta nodokļu maksātāju nauda,” skaidro Jentgena.

ES atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots, lai palīdzētu ekonomikai atveseļoties pēc Covid-19 krīzes, paredz, ka 37% no ES fonda līdzekļiem ir jāatbalsta zaļā pāreja, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošana. Tomēr Francijā, Vācijā, Portugālē, Spānijā un Vācijā vien gandrīz 50 miljardus eiro paredzēts novirzīt pasākumiem, kas kaitētu zaļajai pārejai. [2].

[1] European Environmental Agency, Floodplains: a natural system to preserve and restore, report No 24/2019, 
[2] Wuppertal Institute, E3G, Green Recovery Tracker, accessed 11 August 2021

“Upju ekosistēmu atjaunošana palielina noturību pret plūdiem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Upju ekosistēmu atjaunošana palielina noturību pret plūdiem” saturu atbild nodibinājums “Pasaules dabas fonds”.

Informāciju sagatavoja 

Daina Šteinberga, Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja 

dsteinberga@pdf.lv, 29632279