Alojas administrācija

Ķemeru Nacionālajā parkā 5 hektāru platībā izmēģina bioloģiski vērtīgas pļavas atjaunošanu

Lai uzlabotu sugu daudzveidību un veicinātu dabisko zālāju straujāku atjaunošanos, Ķemeru Nacionālā parka Dunduru plāvās pirmo reizi plašā vienlaidu teritorijā izmēģināta līdz šim Latvijā maz izmantotu pļavu biotopu atjaunošanas metode, sējot citviet ar rokām ievāktas pļavu augu sēklas.

Piecu hektāru platībā Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) kopā ar LIFE Integrētā projekta LatViaNature partneriem iesēja vairāk nekā 14 kilogramus sēklu, kas šovasar ievāktas Latvijas dabiskajos zālājos un līdzīgās dzīvotnēs.

Dabisko zālāju sēšana Ķemeru Nacionālajā parkā aizsākās 2008.gadā. Līdz šim šī metode testēta  mazos laukumos, tajā skaitā arī Dunduru pļavu aplokā. Dunduru pļavas ir raksturīgs piemērs teritorijām, kur pēdējā pusgadsimta laikā iznīcināti dabiskie zālāji un ierīkotas aramzemes un kultivētie zālāji. Par spīti pļaušanai un noganīšanai pēdējo aptuveni 15 gadu laikā dabisko zālāju sugu atgriešanās notiek lēni. Visticamāk, galvenais iemesls ir dabisko zālāju donorteritoriju trūkums apkārtnē – noplicinātajā ainavā pļavu augu sugām vairs nav, no kurienes atgriezties.

Pārvaldes īstenotā projekta LIFE-IP LatViaNature Biotopu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja Agnese Priede skaidro, ka dabisko zālāju sēšanas metode jau ar dažādām sekmēm izmēģināta vairākās Eiropas valstīs un citviet pasaulē.

“Latvijā esam ceļa sākumā. Faktiski tā ir aizsargājamu biotopu radīšana no jauna. Sēklas tiek iesētas sava veida pļavu sugu daudzveidības salās, no kurienes tām izplatīties tālāk pļavas teritorijā. Būtiski ņemt vērā, ka savvaļas augu sēklu lielais vairums neizdīgst pirmajā gadā, bet parādās un kļūst atpazīstami tikai pēc vairākiem gadiem. Tādēļ pirmos rezultātus varēsim analizēt ne ātrāk kā pēc diviem trim gadiem,” stāsta A. Priede.

Augu sēklu maisījumu veido vairāk nekā 50 sugu sēklas, kas raksturīgas dabiskiem zālājiem . Daļa no šīm sugām ir dabisku zālāju indikatorsugas, piemēram ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria), zilganais grīslis (Carex flacca), ziemeļu madara (Galium boreale), gaiļbiksīte (Primula veris) un  Eiropas saulpurene (Trollius europaeus). Sēklas pļavās un zālājos Ķemeru Nacionālā parkā un Abavas senielejā. Materiāls ievākts ar rokām, izžāvēts un tad vēlreiz kaltēšanas un smalcināšanas procesā pāršķirots, lai nodrošinātu, ka tajā nav invazīvu augu sēklu piemaisījuma.

Dabisko zālāju biotopu degradācijas dēļ atsevišķas no dabisko zālāju sugām Latvijā salīdzinoši strauji izzūd, tādēļ dabisko zālāju sēšana var kļūt par iespēju, kā uzlabot sugu daudzveidību un veicināt dabisko zālāju straujāku atjaunošanos.

 Pļavu biotopa atjaunošanas talka norisinājās iniciatīvā “Daru labu dabai”, ko Dabas aizsardzības pārvalde īsteno kopā ar Pasaules dabas fondu, ik gadu iesaistot dažādās dabas saglabāšanas aktivitātēs vairāk nekā 1000 brīvprātīgo visā Latvijā, kas kopīgiem spēkiem atjauno upju straujteces, atkrūmo pļavas, vāc niedres, cīnās ar invazīvajām sugām un veic citus dabai nepieciešamus darbus. Vairāk: www.darudabai.lv

Šajā talkā kopā ar Pārvaldes un projekta LIFE IP “LatViaNature” pārstāvjiem talkoja Ķemeru nacionālā parka fonds, Pasaules Dabas Fonds, kā arī kolēģi no Lietuvas Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras reģionālā parka apvienotās administrācijas un Kurtuvēnu reģionālā parka administrācijas.

FOTO: https://flic.kr/s/aHsmWFWBmj

Plašāka informācija:

Vita KrieviņaDabas aizsardzības pārvaldesLIFE-IP LatViaNature Komunikācijas vadītāja

+371 29160721

vita.krievina@daba.gov.lv

Latvianature.daba.gov.lv