Alojas Novads

Žurnālistes, grāmatu autores Līgas Blauas viesošanās Staiceles pilsētas bibliotēkā18. martā

Staiceles bibliotēkā ciemojās žurnāliste Līga Blaua
Staiceles bibliotēkā pirmoreiz viesojās žurnāliste un vairāku grāmatu autore Līga Blaua. Sanākušajiem viņa pastāstīja, kā virzījies viņas ceļš uz žurnālistiku un grāmatu rakstīšanu. Bija jūtams, ka L. Blauai piemīt ne tikai rakstīšanas, bet arī stāstīšanas talants. Viņa par sevi, satiktajiem cilvēkiem un darbiem vēstīja tik interesanti un aizrautīgi, ka klausītājus burtiski aizveda sev līdzi. Pati gan par sevi viņa teica: – Nekad neesmu gribējusi rakstīt. Saku to pilnīgi atklāti, bet ironiskā kārtā jau 45 gadus tā ir mana profesija.
L. Blauas dzimtā puse ir Ērgļi, un žurnālistika viņas dzīvē ienāca nejauši. Līga vēlējās studēt jurisprudenci, bet viņas tēvs bijis leģionā un ticis izsūtīts, tādēļ šo jomu studēt viņai liedza. Attālos rados bija padomju ideoloģijai tuvais žurnālists Pēteris Blaus, un Līgu tomēr paņēma žurnālistos. Pēc studijām viņa 8 gadus nostrādāja televīzijā, tad 17 gadu žurnālā Padomju Latvijas Sieviete, pēc tam – žurnālā Ieva. Sākot strādāt Ievā, pirmais darba uzdevums bija intervija ar aktrisi Viju Artmani, kurai tā gada augustā bija gaidāma 70. jubileja. Pirms tam ar aktrisi viņa nebija pazīstama. Ar viņu Līgai bijušas vairākas intervijas, līdz žurnālā sāka rakstu sēriju par V. Artmanes nozīmīgākajiem teātra un kino partneriem. Pēc tam Vija ieteikusi rak­stīt grāmatu par viņas skatuves partneriem. Kad žurnāliste atrunājusies, ka nekad neko tādu nav darījusi, izcilā aktrise sacījusi: – Ar kaut ko jāsāk, sāciet ar mani! Žurnāliste apņēmusies rakstīt, taču trūcis laika. Pēc kāda laika L. Blaua intervējusi gleznotāju Džemmu Skulmi. Arī Džemma mudināja Līgu stāstus par viņas dzimtu apkopot grāmatā. Beidzot L. Blauai radās iespēja pieķerties abām grāmatām un to atvēršanas svētki bija vienā dienā. Līga ļoti pārdzīvojusi, ka vairākus gadus nav izdevies uzrakstīt grāmatu par V. Artmani, kura pati reizumis par to iejautājās. Aktrise jau bija slimnīcā, kad Līga darbu pabeidza. Tās iespiešanu māksliniece vairs nepiedzīvoja. – Ļoti pārdzīvoju, raudāju, jo šķita, ka esmu Viju pievīlusi. Bet tad vienā naktī viņa pirmo un pēdējoreiz man parādījās sapnī. Sacīja, lai beidzu raudāt, jo esmu uzrakstījusi ļoti labu darbu. Pēc tam bija atvieglojums.
L. Blaua nevienu grāmatu nav gribējusi rakstīt pati, vienmēr tam tapusi uzrunāta. Tāpat bija ar aktieri Hariju Spanovski, par kuru uzrakstīt lūgusi viņa mamma Inta. – Haris jau bija ļoti slims, viņam bija depresija, kad man zvanīja Inta un lūdza uzrakstīt grāmatu, lai kliedētu Hara depresiju. Pēdējais, ko H. Spanovskis Līgai par gaidāmo grāmatu sacīja, bija: – Es vēlos, lai par mani paliek apliecinājums, ka vispirms esmu bijis aktieris. Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš pats piezvanīja L. Blauai un lūdza uzrakstīt grāmatu par viņa dzimtu, jo viņai sanāk ļoti labi, dzīvi rakstīt. Savs stāsts ir arī par jaunāko grāmatu Zemgalietis – par aktieri Uldi Dumpi. Darbu pasūtījuši izdevēji. – Uldis aiz žēluma vai cieņas pret mani piekrita, ka rakstu, lai gan viņš to ļoti negribēja. Tagad gan pats par darbu ir priecīgs, – stāstīja grāmatas autore.
Ar savu rakstu un grāmatu varoņiem L. Blaua satuvinājusies. – Visas šīs lielās personības, izcilie cilvēki ir ļoti vienkārši. Viņi nekad neatļausies paust necieņu vai nicinājumu pret citiem. Cieņa pret cilvēkiem, pieklājība un kultūra ir viņiem asinīs, – viņa vērtēja. Kad bija jāraksta par Ainaru Virgu, Līga bažījusies, ka mūziķis viņu strupi atraidīs. Tāds iespaids radies no rakstiem par A. Virgu dzeltenajā presē. – Tagad saprotu, ka viņš vispār nemēdz būt nepieklājīgs. Viņš ir ļoti labi audzināts, nāk no inteliģentas ģimenes. Rokmūziķa tēls ir tikai uz skatuves, – secināja stāstītāja.
Cik daudz Līga atļaujas rakstīt grāmatā no sarunām ar tās varoņiem? – Es vienmēr visu laižu caur sevi un padomāju, vai es gribētu, lai visa pasaule to zina, – teica L. Blaua.

Līgas LIEPIŅASteksts un foto
Žurnāliste un grāmatu autore Līga Blaua (no labās) atstāj autogrāfu Staiceles bibliotēkas  grāmatā