Alojas Novads

PII “Auseklītis” audzēkņi izzināja, kādi kalni un pakalni reiz bijuši Alojas apkārtnē

sam-0749-1024x576.480.294.sUNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” 2014.gada aktivitāšu ietvaros un noslēdzot Alojas 565.jubilejas gadu, kopā ar PII “Auseklītis” vecākās grupas “Mārītes” audzēkņiem un skolotājām 26.novembrī pabeidzām iesāktos stāstus par Alojas izcelšanos. Bērni klausījās nostāstos, teikās un jaunrades pasakās gan par Alojas vietas, nosaukuma, baznīcas un Ungurpils dzirnavu ezera peldošo salu izcelšanos, gan iepazina pasakas, teikas un mīklas, kas pierakstītas Alojā. Šajā tikšanās reizē bērni ieklausījās bibliogrāfes Zandas stāstījumā par Velna klēpja, Čūsku un Soģu kalniņu, kā arī Lauru pilskalna izcelšanos. Lūk, viena no teikām: “Senos laikos divi velni apsēduši Ungurpils (Perkiles) ļaudis. Vienudien šie izdomājuši uzbūvēt tiltu pāri ezeram, jo paši dzīvojuši purvā. Ņēmuši zemi un stiepuši uz ezeru, gribējuši bērt ezerā iekšā. Te iedziedājies gailis, velni mukuši kur kurais. Vēl tagad abpus ezeram esot uzkalniņi “Velna klēpis” un “Čūsku kalniņš”, kā arī lielas bedres, kur velni zemi ņēmuši. Viens velns mukdams vēl atspiedies uz akmens ezera krastā. Tur redzams viņa pēdas nospiedums”.

Gluži kā jau tradīcija, arī šoreiz notika kopīga animācijas filmas noskatīšanās. Par godu pasaku autoram Kārlim Skalbem, kuram novembra mēnesī apritēja 135.dzimšanas diena, bērni iepazinās ar rakstnieka grāmatām un noskatījās populārāko no viņa pasakām “Kaķīša dzirnavas” – pasaku par kaķīti, kurš piedeva visiem saviem pāridarītājiem, lai pasaulē nevairotos sāpes. Lai vairojas labāk prieks.

Bibliotēkas darbinieces priecājās par bērnu pasniegto dāvaniņu. Ievērojot, ka Alojas pilsētas bibliotēkas izvēlētais simbols ir pūcīte, bērni kopā ar skolotājām bija pagatavojuši krāsainus konfekšu ietinamos papīriņus ar pūcītes attēlu, kuros iesaiņot konfektītes.

Sarmītes Frīdenfeldes

teksts un foto