Pagājušajā nedēļā lauku sieviešu klubs Naktsvijoles interesentus un atbalstītājus Brīvzemnieku pagastā pulcināja uz pirmā pašu īstenotā vides projekta atklāšanu. Vēloties popularizēt Puikules ciema vārdu un šejienes skaisto dabas vērtību – Puikules purvu ar Purezeru tā vidū –, sieviešu klubs guva atbalstu Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkursā un īstenoja projektu Informatīvo stendu izvietošana par Puikules-Tēvgāršas purva dabas vērtībām. Naktsvijoļu vadītāja Ziedīte Jirgensone un projekta vadītāja Ilze Ozola (viņa arī Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore) vienbalsīgi atzina – viena bez otras nemaz nebūtu uzdrošinājušās šo darbu sākt. Turklāt doma par piedalīšanos radusies abām vienlaikus.
Pirmais biedrības un viņu atbalstītāju veikums skatāms jau ceļmalā iepretim Brīvzemnieku pagasta pārvaldes ēkai – tas ir viens no desmit projektā izveidotajiem izglītojošajiem stendiem. Pie tā risinājās arī pasākuma svinīgā ievaddaļa – skanēja apsveikuma runas, čaklo naktsvijoļu un viņu palīgu slavēšana un paveiktā ilgnoturības vēlēšana. Lielajā stendā norādīts gan ceļš uz purvu, gan vietējās saimniecības, kas atvērtas ekskursantiem. – Puikulē dzīvoju 5 gadus. Te ir ļoti skaista muiža un, protams, purvs. Žēl, ka šīs vērtības nav ieraugāmas no ceļa. Vajadzīgas norādes uz šiem objektiem. Tas būtu nākamais veicamais uzdevums, – teic I. Ozola.
Novērtēja pirmo no desmit stendiem sanākušie visi kopā devās nelielā pārgājienā uz purvu un Purezera dabas taku, kur izvietoti atlikušie stendi. Dabas taku savulaik ap ezeru izveidoja un uztur VAS Latvijas valsts meži (LVM). Uzņēmums atbalstīja arī Naktsvijoļu projektu. Pie takas ierīkotajā LVM atpūtas vietā pie ugunskura sanākušos sagaidīja Purva princese (Inga Neimane) ar karstu tēju.
Izzinošajos materiālos projekta vadītāja I. Ozola izcēlusi interesanto un tipisko, kas raksturīgs Puikules-Tēvgāršas purvam. Izrādās, tā vietā sākotnēji bijis ezers, bet purvs radies pirms 8000 gadiem un pirmie kultūraugi tā apkārtnē sākti audzēt aptuveni pirms 5000 gadiem. Tas zināms, jo šis purvs valstī ir viens no nedaudzajiem, kurā veikti kūdras slāņu pētījumi un to vecuma datējumi. Vēl kāds stends vēsta par purvā esošajām amēbām, zaļaļģēm un pat vulkāniskajiem pelniem. Citā lasāms par šī purva populārākajiem augiem, ieskicējot, kas katrā neparasts. Tur augošos viršus mēdza izmantot alus garšas bagātināšanai, vaivariņā esošie homeopātiskie līdzekļi var novērst Laimas slimību, kad tikko iekodusi ērce, bet rasenes sula līdz pret kārpām un varžacīm. Un kā nu tādā vietā bez purva sērmūkšļa un purva priedes! Starp citu, planšete par purva priedēm it kā vilina takas viesus ievirzīties nedaudz dziļāk purvā. – Te var redzēt augstajam purvam raksturīgo ainavu – mazās priedītes. Tās ir īpašas, jo reti kurš var iedomāties, ka tās var sasniegt pat 200 gadu vecumu. Parastā priede šādā vecumā ir 40 m augsta, bet šīs – tikai aptuveni 3 m, – uzsver I. Ozola. Aptuveni 3, 5 km garo taku mērojām pāris stundu laikā. Jāteic, uzstādītie stendi pastaigu padarīja interesantāku – ir vērtīgi pie tiem apstāties un uzzināt kaut ko jaunu.
Lai piesaistītu arī ārzemju tūristus, teksts stendos lasāms arī angļu valodā. Bet lai nebūtu uz papīra jāizliek faktu gūzma, planšetēs norādīti QR kodi, kurus aktivizējot, virtuālās vides cienītāji var uzzināt vairāk par stendā aprakstīto. Tam gan nepieciešams viedtālrunis, aplikācija QR code reader un mobilais internets. Vēl projektā paredzēts izveidot 2000 bukletu, ko izplatīs interesentiem. Pasākumā piedalījās arī Alojas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane. Par dabas takas pilnveidošanu viņa ir priecīga – būs iemesls biežāk vest tūristus. Sarunbiedre apliecināja, ka dabas tūrisms kļūst arvien populārāks arī Alojas novadā – šogad daudz bijis gan laivotāju, gan dabas taku staigātāju. Gandarījumu par nevalstiskās organizācijas nozīmīgu devumu Alojas novada attīstībā un pilnveidē, tāpat laba vēlējumus izteica arī novada domes pārstāvji – priekšsēdētājs Valdis Bārda, Rihards Būda un komercdarbības speciāliste Baiba Birzgale.
Naktsvijoļu vadītāja Z. Jirgensone pauda prieku par ikvienu, kurš pielicis savu roku vai domu projekta īstenošanā, lai citi varētu uzzināt ko jaunu par purvu. Viņa atklāja, ka šobrīd izsludināts ļoti kārdinošs projektu konkurss, kurā apsver piedalīties un jau īstenoto attīstīt tālāk. Par to vēl dzirdēsim.
Līgas Liepiņas
teksts un foto
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts “Auseklis”
no images were found