Aloja

Alojas muzejs pēc garās ziemas

Garais ziemas periods Alojas muzejā noslēdzies ar interesantiem papildinājumiem muzeja krājumā. Savu fotoaparātu un fotopiederumu kolekciju muzejam dāvināja alojietis Linards Salna. L.Salna savulaik daudz ceļojis, un fotoaparāts tad bijis labākais sabiedrotais iespaidu saglabāšanai. Muzeja krājumā tagad ir padomju laika platfilmu fotokameras “Ļubiteļ” un “Komsomoļec”, kā arī “Fed 2”, “Smena 2”, “Smena 8”, “Zenit 3M”.Interesenti muzejā var aplūkot senāko J. Salnas kolekcijas eksemplāru roll filmu kameru “Zeiss Ikon Nettar 515”, 4,5 x 6 cm filmas formātam. Visas fotokameras ir ļoti labi saglabātas.

 

Bez fotokameru kolekcijas L.Salna muzejam dāvināja arī padomju laika sadzīves priekšmetus. Interesantākais no tiem ir ar roku darbināms gaismu izstarojošs lukturītis.

 

Muzeja labs un sens draugs ir Juris Šķepasts, kas daudz ko ir atvēlējis no savas seno lietu, fotogrāfiju un dokumentu kolekcijas. Šoreiz J.Šķepasts muzejam uzdāvināja Alojas karti “No Alojas mācītājmuižas zemes gabaliem, kuras iedalītas priekš izdošanas un gruntsrenti”. Karte sastādīta pēc 1904. gadā izdarītās mērīšanas, un tajā var redzēt Alojas apbūvi 20.gs. sākumā. Interesants ieguvums ir arī J.Šķepasta saglabātā vācu okupācijas laika dzelzceļa biļete, no kuras var redzēt, ka šajā laikā lietots ne tikai senais Alojas nosaukums Allendorf, bet atjaunots arī Latvijas teritorijas apzīmējums 12.gs. beigās un 13. gs. Livlande (līvu zeme).

 

Aprīļa sākumā muzeju apmeklēja alojiete, Alojas Ausekļa vidusskolas absolvente Elita Gūtmane (dz. Silāja), un dāvināja muzejam skolotājas Zelmas Bramanes dokumentus un fotogrāfijas, kas sniedz informāciju par skolotājas izglītības un darba gaitām, kā arī maku – somiņu. Skolotāja Z.Bramane ir E.Gūtmanes vecmāmiņas māsa. Alojas puses skolās strādājusi no 1920. – 1957.gadam.

 

No E.Gūtmanes muzejs ieguvis arī citas vērtīgas fotogrāfijas. Viena no tādām ir 1925.gada maijā Alojas fotogrāfa K.Pētersona uzņemta fotogrāfija no “Baltās puķes dienas” (vāca ziedojumus tuberkulozes slimniekiem), kurā redzams dzejnieka Ausekļa brāļa Andreja dēls Jēkabs Krogzemis, kas 20.gs. 20.gados bija ārsts Alojā.

 

Muzeja dzīvē ir vēl kāds interesants notikums. Pašreiz notiek alojieša Tālivalda Magaziņa gleznas “Skats uz Aloju 1957.gadā” restaurācija. Darbu veic Latvijas Mākslas akadēmijas topošā restauratore Sintija Caune Restaurācijas katedras restauratores – vecmeistares Gunitas Čakares vadībā. Restaurācijas darbi tiks pabeigti jūnija beigās. Tad glezna atgriezīsies Alojas muzejā un būs aplūkojama visiem interesentiem.

 

Paldies visiem dāvinātājiem un muzeja darbības atbalstītājiem!

 

Alojas muzeja vadītāja Līga Moderniece