Alojas Novads

Dzejnieka Ausekļa 165.dzimšanas dienu gaidot

Ausekļa kaps 2007.g. 17.IXKad rudens ar lietu un vēju cenšas pieveikt vasaru un gaisā virmo dzejas gars, ir laiks atskatīties uz šo vasaru Alojas muzejā. Tā bija gana interesanta.

 

Vasarā Alojas pusi centās iepazīt gan tūristu grupas, gan individuālie ceļotāji. Vasaras sākumā par kastaņu ziediem, bet vasaras vidū par liepu smaržu priecājās interesenti no Bauskas un Iecavas puses. Iepazinušies ar Alojas ev.-lut. baznīcu un tās vēsturi, ar lielu azartu baušķenieki kāpa baznīcas zvanu tornī, lai palūkotos uz Aloju no augšas. Atzina, ka esot skaista.

 

Jūlijā muzejā ir bijušas vairākas tikšanās ar senioriem. Neparasta bija satikšanās ar senioru grupu no Rīgas. Uz Aloju braukt viņus pamudināja vēlme apmeklēt dzejnieka Ausekļa dzimto pusi. Tā nebija tikai interese par dzejnieku un viņa daiļradi. Viens no grupas pārstāvjiem Vilnis Zvaigzne kādreiz mācījies un absolvējis nu jau vairs neesošo Rīgas 46. pamatskolu, kas arī nesa Ausekļa vārdu. Muzejam tika dāvana – kultūrvēsturisks pētījums – par šo skolu, ar kuru interesenti var iepazīties muzejā. Patiešām vērtīga dāvana šajā dzejnieka Ausekļa 165. dzimšanas dienas gadā! Vairāku stundu garumā risinājās saruna par Ausekli, par dzeju, par skolu un izglītības problēmām, un vienkārši par dzīvi. Var tikai apbrīnot šo jau cienījamā vecumā esošo cilvēku vitalitāti, viedumu, un uzņēmību.

 

Tikpat interesanta bija satikšanās ar Kandavas senioriem, kas bija iegriezušies apciemot Alojas seniorus. Ar interesi viņi iepazina muzejā atrodamās vērtības un ieklausījās gan Alojas  un skolas vēstures ritējumā, gan šodienas aktualitātēs. Īpaši viņus sajūsmināja fizisko aktivitāšu iespējas Alojā.

 

Vairākas reizes muzejā pabija arī Alojas seniori, kas cītīgi strādā pie sava projekta „20. gs. Aloja dzīvesstāstos un fotogrāfijās” realizācijas. Muzejā tika meklēti darbības virzieni un pētāmās tēmas. Ar milzīgu aizrautību projekta vadītāja Māra Martinsone, dalībnieki Laima Graumane, Anna Šternfelde, Skaidrīte Jenča iepazina muzejā esošo informāciju. Tās bija emocionālas, darbīgas un atmiņām piesātinātas stundas.

 

Nemiers šajā vasarā urdīja arī Valmieras teātra aktierus Leldi Kalēju un Agri Māsēnu. Tas lika viņiem apciemot Aloju un arī muzeju. Izrādās, ka “Mežrentu” mājas Ungurpils pusē ir Agra Māsēna tēva mājas. Pats aktieris gan tur nav audzis, jo tēvs, visticamāk 20. gadsimta 30. gados, māju un zemi pārdevis un pārcēlās uz dzīvi Kurzemē, tādēļ arī tā interese par mājām mūsu pusē, kur bijis dzimtas sākums.

 

Augusta pēdējā nedēļā novadā uz savām ikgadējām mācībām pulcējās jaunsargu instruktori no visas Latvijas. Pirms došanās mājup viņi piestāja Alojā. Apmeklēja muzeju, ev.-lut. baznīcu, ieklausījās mūsu puses vēstures stāstā.

 

Ceļš uz muzeju atveda arī pašus alojiešus, kas dāvāja muzejam gan fotogrāfijas, gan dažādas lietas un dalījās ar atmiņām par pagātnes notikumiem. Joprojām aktīvi muzeja draugi ir Juris Šķepasts, Linards Salna un šovasar arī Juris Maļinovskis.

 

Šis Latvijā ir dzejas dižgaru jubilejas gads. Dzejniekiem Rainim un Aspazijai 150. dzimšanas diena, Auseklim – 165. dzimšanas diena. Aloja ar aizturētu elpu gaida 19. septembri, kad gaisma no Rīta zvaigznes – Ausekļa sauks kopā Krogzemu un Dreimaņu dzimtas, tuvus un tālus ciemiņus, bet graudus no sēnalām atdalīt palīdzēs kopīgi izietais Gaismas ceļš.

 

Alojas muzeja vadītāja

Līga Moderniecre