Aloja

Rudens raksti dzejniekam Auseklim

   Ikvienas vietas, arī Alojas, lepnums ir cilvēki, kuru dzīve sākusies Alojas pusē, bet viņu darbība ir stiprinājusi latviešu garu un bagātinājusi Latvijas kultūru. Tāds ir dzejnieks Auseklis.  Zenta Mauriņa Ausekli dēvē par “pirmo latviešu nacionālo dzejnieku”. Savā esejā par Ausekli „Spīts” viņa raksta:

       „Nacionāls dzejnieks ir savas tautas dvēseles tulks. Viņš pauž tautas slepenākās ilgas, viņas vienreizējo īpatnību. Viņš ir ceļa rādītājs.”

     Aizvadītā nedēļa pagāja dzejnieka Ausekļa zīmē, jo 18. septembris ir dzejnieka nu jau 166. dzimšanas diena. To pieminēja arī Alojas Ausekļa vidusskolā un Alojas muzejā. Skolēni tēlnieces Martas Langes veidotā krūšu tēla pakājē uzbūra skaistu latvisko ornamentu ziedu rakstu sveicienu. Savukārt Alojas Ausekļa vidusskolas vēstures skolotājas un Alojas muzeja vadītājas Līgas Modernieces vadībā vizuāli-interaktīvā nodarbībā “Gaismas ceļš” skolēni izstaigāja dzejnieka dzīves takas. Skolotājas Līgas Kokinas audzēkņi 5. klasē dzejas dienām un dzejniekam dāvināja savu mīļāko dzejoļu izlasi.

     To visu vēroja simtgadīgie skolas ozoli. OZOLS ir spēcīgs kosmisks koks. Esot pie ozola, atveras bezgalīgi plašumi un iespējas ceļot laikā un telpā. Ozols atver dziļu pamatvērtību sajūtas, ozola enerģija ir sargājoša, tā sniedz mieru un drošības sajūtu.

    Arī Auseklim ozols bija nozīmīgs koks. Ne velti savam Pēterburgā tapušajam krājumam viņš dod nosaukumu “Ozolu vaiņaki”, kurā ozolu vaiņagus dzejā novij 12 izciliem latvju vīriem -Merķelim, Herderam, Alunānam, Kronvaldam u.c. Arī pats dzejnieks bija stiprs, neatlaidīgs, raksturā ciets un spītīgs kā ozols, jo Krogzemu Mikus nekad neļāvās sevi ar vārdu saistīt, nedz saviem dzejnieka spārniem svarus piekārt, tāpēc jau viņš ir AUSEKLIS.

 

 

Līga Moderniece,

Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāja un

Alojas muzeja vadītāja.