Marina Vītola ar adīšanu nodarbojas jau vairākus gadus, līdz nolēma savu hobiju attīstīt nopietnākā līmenī. Šim nolūkam apmeklēti vairāki profesionālās pilnveides kursi. Pēdējo gadu laikā viņas darinājumus dāvanā saņēmuši daudzi, tāpēc pieprasījums pēc Marinas izstrādātajiem adījumiem tuvinieku un apkārtējo cilvēku lokā kļuvis arvien lielāks. Tā kā Marina strādā algotu darbu citā uzņēmumā, viņai neatliek daudz laika, lai pilnvērtīgi nodotos savam hobijam. Uzzinājusi par Alojas novada pašvaldības sniegto iespēju saņemt finansējumu, viņa izlēma iesniegt savu pieteikumu, jo ir daudz ideju par to, kā varētu attīstīt savas prasmes profesionālā līmenī un iemīļoto nodarbi pārvērst arī par galveno savas iztikas avotu. Marinas projekta mērķis bija iegādāties darbam nepieciešamos materiālus un tehniku, kā arī labiekārtot darba telpu, lai varētu uzsākt un pilnveidot savu saimniecisko darbību. Mērķa īstenošanai tikai piešķirti 2298 EUR. Ar finansējuma palīdzību tika iegādāta adāmmašīna, būvmateriāli telpu remontam un citas iekārtas.
Pagājis gandrīz gads, kopš uzsākti biznesa idejas īstenošanas darbi. Marina atzīst, ka šis laiks nav bijis vienkāršs. Lai gan šobrīd viņa strādā labiekārtotā darba telpā savā dzīves vietā Ungurpilī, kurā par iegūto finansējumu iegādāta atrodas arī jaunā datorizētā adāmmašīna, darba galds, manekens un spoguļi, viņa neslēpj, ka ieceres pārtapšana realitātē prasījusi ļoti daudz laika un enerģijas. – Dalība konkursā vien jau bija īsts piedzīvojums, taču arī pēc atbalsta iegūšanas sekoja intensīvs darbs. Izrādītā ticība manam projektam un piešķirtie līdzekļi uzliek lielu atbildību, ka plānotais jāpaveic, turklāt visiem dokumentiem jābūt kārtībā, – skaidro Marina. Taču viņa priecājas, ka izdevies izveidot radošu vidi, kurā patīkami gan pašai strādāt, gan uzņemt klientus.
Jautāta, kādi šobrīd ir lielākie ikdienas izaicinājumi, jaunā uzņēmēja uzsver laika trūkumu un spēju nepārtraukti veltīt sevi jaunu prasmju apgūšanai. – Manas darba dienas joprojām tiek pavadītas, strādājot citā uzņēmumā. Protams, gribētos, lai adīšana ir mans vienīgais darbs. Ceru drīzumā šo plānu īstenot un par to jau esmu runājusi ar savu pašreizējo darba devēju. Šobrīd mājās atgriežos tikai vakarā. Tad cenšos kaut mirkli atvilkt elpu, jo pēc tam vēl jāapdara mājas darbi un tad sākas “otrā maiņa”. Ziemas periodā vien retu reizi devos pie miera pirms pusnakts iestāšanās. Pagaidām gan uzņemos tikai tik, cik tiešām varu izdarīt, jo ir ļoti nospiedoša sajūta, ja darbu ir par daudz un apzinies, ka kaut ko nepaspēsi. Kvalitāti arī nedrīkst zaudēt. Taču jāsaka godīgi – jo sarežģītāks darbs, jo vairāk man tas patīk. Saredzu to kā izaugsmes iespēju. Marina stāsta, ka daudz laika tiek veltīts datorprogrammu apguvei darbā ar jauno adāmmašīnu. Vienkāršāko rakstu veidošana jau vairs neprasa īpašu piepūli, bet sarežģītākos adīšanas veidus viņa cenšas iemācīties, vadoties pēc pamācībām, kas atrodamas internetā. Tad liela nozīme ir arī eksperimentiem, lai izmēģinātu pēc iespējas vairāk jauno iekārtu funkciju. Viņa atzīst, ka tehnoloģijas ir liels atbalsts ikdienas darbā. – Datorprogrammu, ko šobrīd izmantoju, iegādājos ārpus projekta, pati par saviem līdzekļiem. Tajā ir iespējams veidot piegrieztnes un iestatīt dažādus jau gatavus adījumu rakstus, kā arī izveidot tos pašai. Tā pasaka priekšā, kādas darbības katrā brīdī jāveic. Klientu individuālo pasūtījumu modelēšanu programma ļoti atvieglo.
Marina par klientu trūkumu nevarot sūdzēties. Viņa spriež, ka ar jauno adāmmašīnu ļoti labi apguvusi veidot šalles ar latviešu tautiskajiem rakstiem, kas šobrīd ir ļoti populārs produkts un pēc tām pieprasījums ir liels, jo īpaši rudens pusē. Līdz šim viens no lielākajiem pasūtījumiem bijis Alojas Ausekļa vidusskolas formas tērpa vestu izšūšana, kas īstenota šim mācību gadam un paredzēta arī uz nākamo rudeni. – Lai sniegtu pēc iespējas daudzveidīgākus pakalpojumus, paralēli adīšanai nodarbojos arī ar šūšanu un tamborēšanu, jo praksē pierādījies, ka tas viss jāprot, turklāt man patīk arī šīs nodarbes, – viņa skaidro. Runājot par nākotnes plāniem, Marina gan ir atturīga, taču atklāj, ka ir iecere par sadarbības projektu, kura laikā taps adīti kokvilnas un lina auduma bērnu apģērbi.
Zane Landsmane
Foto no M.Vītolas arhīva
2017.gada 22.aprīlis