Aloja

Alojā kopā ar kolektīviem no Lietuvas un Igaunijas ieskandināja Dziesmu un deju svētkus

Jau pavisam drīz Rīgā skanēs dziesma, rībēs deju solis un ar saviem darinājumiem dižosies tautas daiļamata meistari. Lai ieskandinātu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un atzīmētu Baltijas valstu simto gadskārtu, 19. maijā Alojas sporta hallē izskanēja koncerts “Manai dzimtenei”, kurā piedalījās ne tikai pašmāju kolektīvi, bet arī viesi no Lietuvas un Igaunijas.

 

Koncertā dziedāja Lähte sieviešu koris (diriģente Mall Türk) no Igaunijas un Šauļu Sauļus Sondecka mākslu ģimnāzijas tautas mūzikas ansamblis “JOVARELIS” (vadītāji R. Vaišnoriene, R. Daukantaitė un R.  Maroziene) no Lietuvas. Tāpat vairākas svētku dejas izdejoja Alojas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sānsolis” un jauniešu deju kolektīvs “Resgaļi” (vadītāja Maija Drozda), meistarību rādīja koklētāju ansamblis “Māriņa” un tautas mūzikas instrumentu ansamblis “Kokle”(vadītāja Anita Viziņa-Nīlsena) un jauktais koris “Ale” (diriģente Agra Jankovska). Koncertprogrammu papildināja kaimiņu novada pašdarbnieku sniegums Pociema pūtēju orķestra (diriģents Viesturs Ozols) un Ainažu kora “Krasts” izpildījumā (diriģente A.Jankovska), bet savus darinājumus izstādē rādīja tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” meistari.

 

Svētku koncertu Alojā atklāja ar triju Baltijas valstu himnu atskaņošanu, bet pēc tam klātesošos uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda. Viņš savā runā uzsvēra dziesmu un deju svētku nozīmi un latvisko tradīciju saglabāšanu, kā arī pateicās kolektīviem un to vadītājiem par ieguldīto darbu, gatavojoties lielajiem svētkiem Rīgā. Katrs kolektīva vadītājs no domes priekšsēdētāja rokām saņēma alojietes darinātās piespraudes.

 

Koncerts bija veltīts ne tikai latviešu dziesmai un dejai, bet arī Baltijas valstu simtajai gadskārtai. Pirms kolektīvu uzstāšanās pasākuma vadītāji Rihards Būda un Inga Neimane klātesošajiem atgādināja to, cik svarīga visos laikos bijusi un arvien ir baltiešu – latviešu, lietuviešu un igauņu – pleca sajūta, atbalsts un vienotība. Svētku koncertā patiesi sajutām kaimiņvalstu neviltoto draudzību, izdziedot un izdejojot tautu dziesmas.

 

Zīmīgi, ka tieši todien apritēja 177. gadskārta kopš pasaulē nāca pirmo trīs Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku virsdiriģents un mūsu novadnieks Indriķis Zīle, kurš daļu sava mūža pavadīja Tērbatā, tagadējā Tartu, bet apglabāts Tartu kapsētā. Koncerta izskaņā, izmantojot izdevību, alojieši ar igauņu kora starpniecību nosūtīja ziedus nolikšanai Zīles atdusas vietā, kā sveicienu novadniekam dzimšanas dienā.

 

Valsts simtgade ir mūsu paaudzes iespēja lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, stāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Viens no stāstiem, ko alojieši valsts simtajā gadā vēlas aktualizēt un izstāstīt līdz galam, ir Kārļa Zāles veidotā pieminekļa, kas veltīts Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem alojiešiem, pārvešana mājās Alojā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pieminekļa uzstādīšanu izjauca padomju okupācija. Pēc Otrā pasaules kara tas nonāca Grobiņas novada Medzē, Sarkanās armijas karavīru brāļu kapos Kapsēdē.

 

Lai turpināt alojiešu savulaik uzsāktās ieceres īstenošanu un dotu iespēju ikvienam alojietim līdzdarboties pieminekļa atgūšanas procesā, biedrība “Alojas novada attīstība” nolēmusi uzsākt ziedojumu vākšanu. Pasākumā biedrības priekšsēdētāja Inga Mauriņa-Kaļva apliecināja, ka katrs ziedotājs kā pateicību saņems īpašu grāmatzīmi, bet tie, kuri nolems ziedot vairāk kā piecdesmit eiro, saņems apliecinājumu, kas tiks reģistrēts. Vēlāk reģistrs tiks nodots Alojas muzejā, kur to glabās kā nozīmīgu vēstures dokumentu. Ziedojumu vākšana norisināsies visas vasaras garumā dažādos pasākumos.

 

Īpaši emocionāls un vienojošs brīdis bija koncerta noslēgumā, kad kolektīvi roku rokā sadevušies vienojās dziesmā “Atmostas Baltija”.

 

Liānas Lilenblates-Sipko teksts un foto

[Not a valid template]