Alojas Novads

Staiceles lībiešu muzejs “Pivālind”

  •  

    Staicelē tautas lietišķās mākslas meistari atzīmēja 60. gadskārtu

    Staicelē tautas lietišķās mākslas meistari atzīmēja 60. gadskārtu

    Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” šoruden atzīmē 60. gadskārtu. Šim notikumam par godu Staiceles kultūras namā 20. oktobrī īpašās svinībās godināja tautas lietišķo mākslu, kas spējusi dzīvot un pastāvēt cauri gadiem, varas maiņām un paaudzēm. Apaļā jubileja kopā pulcēja tautas daiļamata meistarus, tāpat studijas bijušos un esošos dalībniekus un viņu…

    Lasīt vairāk

    Alojas novadā viesojās Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji

    Alojas novadā viesojās Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji

    12.jūlijā Alojas novadu apmeklēja Gulbenes novada pašvaldības vadība un darbinieki, tostarp Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs un viņa vietnieks Andis Caunītis.   Rīta pusē gulbenieši iepazinās ar jaunuzcelto Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centru – bibliotēku “SALA”, tikās ar Alojas novada domes deputātiem, nodaļu vadītājiem un darbiniekiem. Aizraujoša un interesanta…

    Lasīt vairāk

    Muzeju naktī interesenti izzināja Staiceles papīra fabrikas vēsturi

    Muzeju naktī interesenti izzināja Staiceles papīra fabrikas vēsturi

    19. maijs Eiropas muzeju nakts. Šogad muzeja nakts moto bija “Šūpulis”. Moto pilnībā saskanēja ar Staiceles pilsētas bibliotēkas un muzeja “Pivālind” īstenoto VKKF mēŗkprogrammā “Latvijai – 100” finansiāli atbalstīto projektu “Latvijas vēsture uz Staiceles papīra rakstīta”. Kas tad ir Staiceles šūpulis, ja ne Staiceles papīra fabrika. Fabrika, kura šogad atzīmēja…

    Lasīt vairāk

    Vietējie ar pārgājienu atzīmē Staiceles bānīša 105. gadadienu

    Staiceles vidusskolas vēstures pulciņš kopā ar Lībiešu muzeju Pivälind rīkoja pārgājienu Bānīša ceļš. Kuplajā ekskursijā iesaistījās arī vietējie mazpulcēni un skolas pagarinātās grupiņas bērni. Pasākums tika rīkots par godu Staiceles bānīša 105. gadadienai un Staiceles papīrfabrikas 120. jubilejai.   Pārgājiena sākumā tā dalībnieki devās pa Lielo ielu līdz Staiceles papīrfabrikai,…

    Lasīt vairāk

    Brīvības svētku svinības Alojas novadā + fotomirkļi

    Brīvības svētku svinības Alojas novadā + fotomirkļi

    4. maijā Alojas novada ciemos, pagastos un pilsētās atzīmēja Brīvības svētkus. Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižā sanākušie klausījās pašdarbnieku sagatavoto koncertu, bet pēc tam kopīgi klāja galdu un svinēja svētkus kopā ar ģimeni, kaimiņiem un draugiem.   Braslavas pagastā Brīvības svētkus atzīmēja vairākās apdzīvotajās vietās – Urgā pie veco ļaužu pansionāta dziedāšana…

    Lasīt vairāk

    25. martā Staicelē pieminēja aizvestos no Rozēnu pagasta

    25. martā Staicelē pieminēja aizvestos no Rozēnu pagasta

    25.martā staicelieši pulcējās uz piemiņas pasākumu pie akmens „1949” – liktenīgajās krustcelēs, no kurām 1949. gada 25. martā moku ceļā uz Sibīriju tika deportēti 128 staicelieši. Izrauti no ierastās ikdienas ritma, no pavasara darbiem lauku mājās, no skolas sola, aizrauti pretī neziņai par nākotni, bez tiesībām tikt apžēlotam, bez tiesībām…

    Lasīt vairāk

  • libiesu muzejs

    Adrese: Lielā iela 12 un 14, Staicele, Alojas novads, LV-4043

    Kontakti: 64035155, 28673984, fakss 64023036, staiceles.muzejs@aloja.lv

    Muzeja direktore: Indra Jaunzeme

     

    Muzejs apmeklētājiem atvērts:

    Ziemas sezonā, no 1.oktobra līdz 2014. gada 30.aprīlim, apmeklētājus gaidīs katru darba dienu no plkst. 11 līdz 16, bet brīvdienās sestdienās un svētdienās par apmeklējumu iepriekš jāvienojas ar muzeja darbiniekiem pa t. 64035155 vai 28673984.

    no 1.maija līdz 30. septembrim darba laiks O.,T.,C.,P.,S. plkst.11:00 -16.00
    Muzeja apmeklējumu ārpus darba laika pieteikt pa t. 64035155, 28673984
    Ieejas maksa: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 0.80 EUR, pārējiem – 1.20 EUR.

  • Nolikums

     

    Uz pieciem gadiem akreditēts Staiceles lībiešu muzejs “Pivālind”

     

    Augusta beigās Staiceles lībiešu muzejā Pivālind viesojās Kultūras ministrijas Latvijas Muzeju padomes akreditācijas komisija, lai vērtētu iestādes piecu gadu darbu. Muzeju likums paredz, ka muzejiem ik pēc noteikta laika jāiziet akreditācijas process, lai tie varētu turpināt darbu. Staicelē komisija vērtēja muzeja dokumentāciju, krājuma komplektēšanas, uzskaites un glabāšanas sistēmu, tāpat pievērsa uzmanību muzeja drošībai, kā arī vērtēja ekspozīcijas, izstādes, sabiedrības iesaisti un ieguldījumu pētniecības darbā. Tikšanās reizē klāt bija arī Staiceles pārvaldes vadītāja Zane Pūce un domes izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš. 4. septembrī muzeja vadītāja Indra Jaunzeme devās uz Kultūras ministriju, kur notika Latvijas Muzeju padomes sēde. Tajā lēma par vairāku, tostarp Staiceles, muzeja akreditāciju. I.Jaunzeme pastāstīja, ka sēdē katrs muzejs tika rūpīgi izvērtēts, prezentēts, uzdoti jautājumi un tikai pēc tam notika komisijas balsojums. Staiceliete pēc lēmuma pieņemšanas jutās gandarīta, ka viņas un kolēģes darbs, ticis augstu, novērtēts, – Īpašs prieks, ka dzirdējām atzinīgus vārdus par mūsu zinātniski pētniecisko darbu „Staiceles apkārtnes lauku sētas”. Komisija atzina, ka pat lielajos pilsētas muzejos, kuros strādā 5 līdz 6 darbinieki, šādu darbu neveic. Esmu pateicīga kādreizējai Pāles muzeja vadītājai Rasmai Noriņai, kura mani ievirzīja pētnieciskajā darbā un deva labus padomus. Latvijas Muzeju padome izteikusi pateicību Staiceles muzejam un pilsētas pārvaldei par darbu, kas ieguldīts, lai muzejs varētu veikt savas funkcijas.

    Ievietots: 06.09.2013


    Lībiešu muzejs „Pivālind” iepazīstina ar lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu Staiceles apkārtnē ap Salacu, Staiceles un tās apkārtnes vēsturi. Muzejs akreditēts 2008. gada 6. jūnijā uz 5 gadiem, akreditācijas apliecība Nr. 101. Staiceles lībiešu muzejs „Pivālind” ir Staiceles pilsētas domes izveidota struktūrvienība (Staiceles pilsētas domes 1999.gada 20.oktobra Lēmums Nr.130).

     

    Muzeja misija veidotu sabiedrību, kas apzinās sava novada vēsturi, kultūras, darba un sadzīves tradīcijas, muzejs sadarbībā ar skolu un pilsētas iedzīvotājiem, vāc, glabā, pēta un popularizē Staiceles pilsētas un tās apkārtnes vēsturi (senā lībiešu Metsepoles novada vēstures turpinājumu), iekļaujas Latvijā dzīvojošo lībiešu sabiedriskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, sniedz ieguldījumu valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” īstenošanā.

     

    Muzeja telpās darbojas:

    Līvu Savienības „Līvod Īt” Staiceles grupa „Pivālind”, kura dibināta 2005.gada pavasarī. Grupā 36 biedri.

    Jauniešu biedrība „Pivālind”, dibināta 2007.gadā, 16 biedri.

    Staiceles fotobiedrība “Laiks”, dibināta 2012. gadā, 15 biedri.

  • 2014.gads Staiceles lībiešu muzejā ”Pivālind”

     

    Pagājušais gads Staiceles lībiešu muzejā “Pivālind” ir bijis radošs un darbīgs. Ir notikuši daudzi tradicionālie pasākumi, kurus muzejs gadu no gada organizē.

     

    Tādi spilgtākie notikumi ir vairāki. Jau 2013. gadā muzejs aizsāka sadarbības projektu ar radošo sieviešu klubu “Stazele” un Tautas lietišķās mākslas studiju “Staicele”, kopīgi darbojoties projektā “Lielie lakati Vidzemē”. Tika “vēdinātas” gan muzeja, gan staiceliešu pūra lādes un meklēti mūsu puses vecmāmiņu lielie plecu lakati. Un tādi atradās daudz: mūsu vecmāmiņas lakatus audušas ikdienas vajadzībām, tāpēc tie visi pārsvarā ir tumšās – brūnās, melnās, pelēkās krāsās, bet ar interesantiem rakstiem. Tas liecina par to, ka aušana bija ļoti populāra katrā lauku sētā, kur viss nepieciešamais tika darināts mājās. Liela daļa lauku māju saimnieces mācījās mājturības skolās vai apmeklēja mājturības kursus. Šos lakatus rūpīgi izpētījām, krāsojām dziju, audām lakatu kopijas, tā rezultāta tapa skaista izstāde muzeja krogus telpā, kurā visas vasaras garumā ikviens varēja skatīt senos staiceliešu austos lakatus, lakatus, kuri austi no dzijas, kas krāsota ar dabas materiāliem ( arī dzijas krāsošanas nodarbības notika muzejā), kā arī TLMS “Staicele” un RSK “Stazele” austos lakatus, kas tapuši gada garumā. Šo izstādi atklājām Muzeju naktī.

     

    Gadskārtējā Starptautiskā muzeju nakts, kas šogad norisinājās 17. maijā un kuras moto bija “Sarkanā krāsa – dzintars”. Šī diena sakrita arī ar Staiceles vidusskolas rīkoto pasākumu “Izglītībai Staicelē – 110”, tāpēc Muzeju nakti apmeklēja ievērojams daudzums bijušo un esošo staiceliešu. Šai naktī kopīgi meklējām dzintara graudus notikumos, kas veidojuši Staiceles vēsturi, svinīgi noslēdzam projektu “Lielie lakati Vidzemē”. Pasākumā viesojās folkloras kopa “Cielava”, kas sniedza koncertiņu, bet pēc tam kopā ar “Cielavas” dalībniekiem bija iespēja mācīties latvju dančus. Līdz vēlai nakts stundai muzeju ik pa brīdim apmeklēja kāda bijušo Staiceles absolventu grupa, kas pēc tikšanās skolā apmeklēja muzeju, bet pēc tam devās naksnīgā pastaigā pa Staiceli. Pusnaktī Tūrisma organizatore Inese Timermane bija noorganizējusi skaistu nakts ekskursiju pa Staiceli un Staiceles iestādēm. Prieks, ka šajā reizē muzeju apmeklē cilvēki, kuri parastā ikdienā nav muzeja apmeklētāju vidū, sevišķi jaunieši, bet šī nakts dara muzeju tuvāku pat kautrīgākajai sabiedrības daļai.

     

    Kā trešo, bet visspilgtāko notikumu varētu atzīmēt muzeja projektu “Ekspozīcijas “Šis brīnišķīgais ceļš uz tēva mājām” modernizācija”. Šo projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, piešķirot Staiceles lībiešu muzejam “Pivālind” 7000 EUR finansējumu projekta realizācijai. Rozēnu pagasta lauku sētu vēstures pētniecība Staiceles muzejā ir aizsākusies jau 2003. gadā, kas sāka veidot lauku sētu karti, kurā atzīmēja 200 esošās, bijušās un neapdzīvotās mājas. Šī ekspozīcija vienmēr ir raisījusi interesi un apbrīnu gan vietējos iedzīvotājos, gan tūristos. Nu šis pētījums ir palicis apjomīgāks, jo pētāmo māju skaits pieaudzis līdz 600. Projektā tapa digitālā karte, kurā atzīmētas apdzīvotās, neapdzīvotās, vairs neesošās un vasarnieku lauku mājas, muzejā apskatāma arī šīs kartes izdruka. Projekta ietvaros ir iegādāts daudzfunkcionālais skārienjūtīgais monitors ar iebūvētu datoru, kurā ikviens muzeja apmeklētājs var izpētīt digitālo karti, apskatīt un izlasīt katru lauku mājas vēstures mapīti, kā arī apskatīt fotogrāfijas vai noskatīties filmu par lauku sētām Staiceles apkārtnē. Vēl tika iegādāti izstāžu stendi, kurus rotā gan Staiceles vēsturiskās kartes, gan foto stāsts no Staiceles lauku sētu vēstures. Tā kā projekta realizācijas laiks bija īss, bet darbs apjomīgs, tad tika piesaistīti brīvprātīgie palīgi, kas veica gan pētniecisko, gan tehnisko darbu. Muzejs saka lielu paldies brīvprātīgajiem darbiniekiem: Ainai Bergai, Edītei Kalniņai, Inesei Timermanei, Aigaram Meisteram, Rolandam un Mārim Jaunzemiem. Kā arī visiem tiem, kuri palīdzēja ar informāciju, lai taptu stāsts par Staiceles apkārtnes lauku mājām. Aicinu būt tikpat aktīviem savas dzimtās vietas kultūras mantojuma apzinātājiem un popularizētājiem arī turpmāk, muzejs vienmēr gaida kādu interesantu stāstu vai fotogrāfiju, kas ir maza daļiņa, bet ar laiku var kļūt par skaistu mūsu dzimtā novada vēstures albumu.

     

    Indra Jaunzeme,

    Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” direktore