Alojas Novads

Urgas pansionātā nosvinēta skaista jubileja

IMG_3557Decembrī pansionātā „Urga” notika īpaši svētki – tā iemītnieces Marijas Radzevičas 100 gadu dzimšanas dienas svinības. Todien gaviļnieci sveica prāvs pulks viņai mīļo cilvēku un citi viesi. Alojas novada pastāvēšanas laikā šī ir pirmā reize, kad kāds iedzīvotājs sasniedzis tik cienījamu vecumu, bet pēdējoreiz šāda jubileja pansionātā atzīmēta vien aptuveni pirms 25 gadiem. 

Svinību sākumā jubilārei par prieku sanākušie kopīgi nodziedāja „Daudz baltu dieniņu”, pansionāta vadītājai Sandrai Fiļipovai dziesmu spēlējot uz akordeona. Pēc tam sociālā aprūpētāja Sarmīte Štila palīdzēja visiem atskatīties uz gaviļnieces dzīves gājumu, pastāstot par Marijas bērnību, jaunību un mīlestību, ģimeni, darba gaitām un vecumdienām. Par katru no dzīves posmiem tika iedegta svecīte. Arī turpinājumā simtgadniece saņēma vairākus sirsnīgus un muzikālus sveicienus. Viņas audžumeita Velta sākumā nolasīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa atsūtīto apsveikumu, bet pēc tam dalījās siltajās atmiņās par kopā pavadīto laiku ar Marijas tanti. Stāstus papildināja Veltas māsa Maiga un audžumazmeita Dita. Viņa atzina, ka vienmēr novērtējusi to, ka divu vecmāmiņu vietā viņai ir trīs. – Marijas tante citiem dzimšanas dienās vienmēr vēlēja nodzīvot simt un vēl piecus gadus. Tagad to novēlu viņai pašai!, – teica Dita.

 

M.Radzeviču sumināja arī Alojas novada Sociālā dienesta darbinieki, Staiceles pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Einārs Bērziņš un Alojas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš. – Ir ticējums, ka, ieraugot skursteņslauķi, jāpieķer tam pie pogas, jo tas nes laimi. Tā kā Marija ir pirmā mūsu novadā, kura sasniegusi 100 gadus, paņemšu viņu aiz pogas, lai mēs visi būtu laimīgi!, – jaunu ticējumu iedibinot, smaidot teica M.Kļaviņš. Pēcāk sveicēju pulkam pievienojās gan pansionātā satiktie, gan draugi no senākām dienām, kā arī pansionāta kolektīvs.

 

Par spīti nogurumam un tam, ka neilgi pirms dzimšanas dienas jubilāre bija apslimusi, pasākuma beigās Marijas tantes seju rotāja smaids. – Kā nu ne, saņemot tik daudz labu vārdu?, – viņa noteica, vien ik pa laikam S.Fiļipovai satraukti pavaicājot, kur tik daudz sadāvāto ziedu lai noliek.

 

Vēlam, lai sirsnīgie sveicieni dod sparu un dzīvesprieku arī tālākajās Marijas kundzes dienās, bet galvenais, lai stipra veselība!

Zanes Šlendakas

teksts un foto