Zemnieku saimniecība “Strēlnieki” Alojas pagastā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, taču pēdējo divu gadu laikā tā piedzīvojusi lielas pārmaiņas, jo liellopu un cūku audzēšana tagad gandrīz pilnībā nomainīta uz kazu saimniecības uzturēšanu. Par tur šobrīd esošajām vairāk nekā 60 kaziņām ar lielu mīlestību un aizrautību rūpējas Līga Kozaka. Pēc viņas gatavotajiem kazas piena produktiem novadā rodas arvien lielāks pieprasījums. Šos izstrādājumus pagaidām Alojas novadā “Strēlnieki” ražo vienīgie. Tas saimnieci rosina aktīvi domāt ne tikai par produkcijas klāsta paplašināšu, bet arī iespējām attīstīt saimniecību kā pievilcīgu lauku tūrisma objektu gan novadniekiem, gan tālākiem viesiem.
Pirmajā kazu audzēšanas gadā saimniecībā bijušas aptuveni 30 kazas. Nu dzīvnieku skaits dubultojies, bet plānots, ka šovasar tas palielināsies līdz pat 80 slaucamām kazām. Piena ieguve notiek ar slaukšanas aparātu palīdzību, lai gan pirmajā darbības gadā Līga kazas slauca ar rokām. – Tik daudz piena kā govs kaza, protams, nedod, bet ir tādas, kas dienā divās slaukšanas reizēs dod divus līdz trīs litrus piena un tas kazai ir ļoti daudz. Visvairāk pieniņa ir pašā pavasara sākumā, kas kazas paēdušas svaigo zālīti, – skaidro saimniece. Viņa atceras, ka aizvadītajā vasarā dienā izdevies iegūt aptuveni 50 līdz 60 litru piena, un visu vienmēr izdevies pārstrādāt. – No 50 litriem piena iegūst aptuveni četrus kilogramus siera. Taču arī svaigo pienu mūspusē ļoti labi pērk. Savu produkciju tirgojam ne tikai novadā, bet arī citās Latvijas vietās un visur pieprasījums ir liels. Konkurentu ir salīdzinoši maz, taču tirgus nišas ir ļoti rūpīgi jāmeklē un šajā darbiņā lieli palīgi ir visa ģimene, jo īpaši mana māsa, – spriež Līga. “Strēlnieku” mājās, kur dzimta dzīvo jau 28 gadus, šobrīd mitinās četras paaudzes – Līga ar vīru Vasīliju, viņas mamma, meita ar vīru un mazdēlu. Vīrs roku pieliek visos tehniskajos darbos, bet meitas ģimene ikdienā rosās kazu kopšanā. Brīvdienās čakli palīgi ir arī Saulkrastos dzīvojošās dēla un meitas ģimenes. Liels atspaids ražošanas paplašināšanai bijis pērn pavasarī Lauku atbalsta dienesta projektu konkursā iegūtais finansējums 15 000 EUR apmērā, par ko tika iegādāts zānes šķirnes āzis, lietota traktoru un siena tehnika, kā arī piena dzesētājs, bet divas tīršķirnes kazu mātes vēl jāpērk šovasar. Līga atzinīgi vērtē projektu iespējas, jo brīvos līdzekļus, ko ieguldīt saimniecības attīstībā, pašu spēkiem pietiekamā daudzumā atlicināt nebūtu iespējams.
Stāstot par darba specifiku, saimniece atzīst, ka šis darbs viņai ļoti patīk un sagādā prieku, neskatoties uz to, ka tas prasa arī precizitāti, radošumu un ir laikietilpīgs. Darba dienas parasti paiet, gatavojot produkciju pārdošanai brīvdienās. Līgas virtuvē top gan fetas siers, gan svaigais siers ar piedevām (tomātiem un baziliku, sierāboliņu, čia sēklām, ķimenēs, ķiplokiem u.c.). Arī siera bumbas, tostarp saldās, piemēram, ar kokosu, kuras skaisti iesaiņotas bieži tiek pasūtītas pasniegšanai dāvanās. Pēc pasūtījuma reizi nedēļā tiek gatavots arī krēmsiers. Tāpat tiek gatavoti jogurti ar dažādām garšām. Svarīgi, ka visi produktos izmantotie komponenti ir dabīgi. Jautāta, kā top recepšu idejas, Līga stāsta, ka daudz garšu rada, eksperimentējot, bet daudz ko vērtīgu atrod arī interneta vietnēs. Pirms katra produkta nonākšanas tirgū, tos vispirms degustē mājinieki.
Runājot par nākotnes plāniem, saimniece atklāj, ka vēlas tuvākajā laikā produkciju papildināt ar kamambēra sieru un puscieto Krievijas sieru. Vēl prāto arī par saldējuma receptes pilnveidošanu, tomēr šis kārums pārdošanai noteikti vēl netiks nodots šovasar. Taču tuvāko mēnešu laikā varētu tapt žāvētava, kurā kūpināt sieru. Vēl ir iecere saimniecību padarīt pieejamāku tūristiem, ar iespēju atbraukt aplūkot kaziņas, degustēt un iegādāties produkciju.
Zane Landsmane
Liānas Lilanblates-Sipko foto
2017.gada 22.aprīlis